Marta Skulme dzimusi Latvijas nozīmīgo mākslinieku, gleznotāju Džemmas Skulmes (1925-2019) un Ojāra Ābola (1922-1983) ģimenē. Gleznotāja Džemma Lija Skulme (1925-2019) bija LMS valdes locekle (1960-1982), valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja (1977-1982) un LMS valdes priekšsēdētāja (1982-1992). Gleznotājs Ojārs Ābols arī bija aktīvs mākslas procesu organizētājs, kura vērojumi bija aprakstīti aktualitāšu kritikās, viņš bija arī viesnīcu “Latvija”, “Tūrists”, “Daugava” interjeru noformējuma mākslinieks, nozīmīgās “Mākslas dienu” izstādes “Daba. Vide. Cilvēks” Rīgas Sv. Pētera baznīcā (1984) idejas autors. Martas Skulmes vecāmamma un Džemmas Skulmes māte bija Marta Skulme (1890-1962), viena no pirmajām Latvijas profesionālajām tēlniecēm, bet viņas vīrs – gleznotājs Oto Skulme (1889-1967) bija LMA rektors (1940-1941; 1944-1961) un LMS vadītājs (1951-1953), savukārt Oto Skulmes brālis bija gleznotājs Uga Skulme (1885-1963).
Marta Skulme zīmēja un gleznoja no trīs gadu vecuma, bet vēlāk mācījās Rīgas 9. astoņgadīgajā skolā un 3. klasē zīmēšanas skolotāja Ruta Berķe sarīkoja Martas zīmējumu izstādi.
Līdzīgi pusbrālim, māksliniekam Jurim Dimiteram, Marta Skulme izvēlējās mācīties J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) no 1973.-1981. gadam. Martas Skulmes kursa biedri bija nākamie mākslinieki, gleznotāji: Gatis Blunavs, Vita Jurjāne, Ingemāra Treija, Valdis Krēsliņš, Ieva Kalniņa, gleznotāja, mākslas pedagoģe un kritiķe Baiba Sprance. Audzēkņi mācījās pie pedagogiem: direktores, gleznotājas Ģertrūdes Zeiles, pasniedzējiem, gleznotājiem Arnolda Griķa (1908-1988), Imanta Prēdeļa (1920-1994), Ivara Andra Vijupa (1934-2006), Harija Blunava (1924-2006), Ivara Heinrihsona, Aijas Jurjānes (1944-2015), Līgas Bokalderes (1946-1999), īpaši jāuzsver gleznotāja, pedagoga Uno Daņiļevska (1945-2007) devums. Marta Skulme beidza JRRMV ar diplomdarbu – sporta tēmas daudzfigūru kompozīciju “Pēc sacensībām”.
No 1981. gada Marta Skulme studēja Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas Teātra dekorāciju glezniecības/Scenogrāfijas specialitātē (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļas Scenogrāfijas apakšnozare). Glezniecības nodaļas pasniedzēji, gleznotāji bija: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1945-1995), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1945-1988), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1967-1999), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1973-1983), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1964-1999), Andris Začests (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1976-1986), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1971-2019), Roberts Muzis (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1978-1999), Edvards Grūbe (1935-2022; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1979-2000), Vilis Ozols (1929-2014; Glezniecības katedras vadītājs 1989-1991, pasniedzējs ?-1999) u.c. Scenogrāfijas apakšnozares pedagogi bija scenogrāfs Gunārs Zemgals (1934-2018; LMA pedagogs 1971-?), Andris Freibergs (1938-2022; LMA pedagogs no 1971. gada, LMA Scenogrāfijas katedras vadītājs no 1994. gada) u.c. Marta Skulme absolvēja LMA Scenogrāfijas apakšnozari 1988. gadā ar diplomdarbu “Dekorācijas un kostīmi A.Strindberga lugai “Jūlijas jaunkundze”” Valmieras Drāmas teātrī, vadītājs, scenogrāfs Andris Freibergs. Izrāde bija Jāzepa Vītola Latvijas PSR Valsts konservatorijas (tag. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) bij. Teātra nodaļas diplomdarbs, kursa vadītāja – režisore Māra Ķimele. Līdzās Martai Skulmei LMA Scenogrāfijas apakšnozari pie Andra Freiberga absolvēja Renāte Lorence (Upmale, 1959-2020) ar “Scenogrāfija un kostīmi J.Raiņa lugas “Daugava” iestudējumam Valmieras Drāmas teātrī”, bet LMA Glezniecības nodaļas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie Induļa Zariņa absolvēja Tatjana Krivenkova ar darbu “Arkādija”, pie Imanta Vecozola absolvēja Īra Rozentāle ar darbu “Mūziķis” u.c.
Marta Skulme izstādēs piedalās kopš 1981. gada – pirmā izstāde Republikas Scenogrāfijas izstāde. 1983. gada Republikas Scenogrāfijas izstādē māksliniece izstādīja maketu J.V.Gētes “Fausta” izrādei, līdzās Jura Dimitera dekorāciju metam K. Būra lugas “Sievietes… Sievietes…” izrādei, Andra Freiberga dekorāciju maketam M. Bulgakova lugas “Moljērs” izrādei, Zigrīdas Atāles plakātam “Teātra diena 83”, Ilmāra Blumberga (1943-2016) scenogrāfijas metam A.Pumpura “Lāčplēsim” (bij. Izstāžu zālē “Latvija”, LNMM). Marta Skulme piedalījusies 14. Jauno mākslinieku izstādē (257 jaunie mākslinieki, kā Ieva Iltnere, Kristaps Zariņš, Frančeska Kirke, Marta Skulme u.c., bij. Izstāžu zāle “Latvija”, 1982), kā arī izstādē bij. Teātra muzejā (1986), LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” (no 1982, 1987, 1995 – “Pavasara salons”, LMS galerija, vad. Inese Baranovska) un “Rudens” (1982). Mākslinieces darbi tika eksponēti izstādē “Tērps” bij. LPSR Mākslas fonda (MF) Izstāžu zālē “Ķīpsala” (1986), kurā ironiska tērpa tēmas apspēlēja atšķirīgu jomu mākslinieki: Inese Jakobi, Baiba Zvaune, Guntars Gabranovs, Zaiga Putrāma, D.Dzērve, G.Kaļķe, Velga Brūvere, Laima Kaugure, Marta Skulme (veidoja darbu “Sieviete melnos cimdos”), tēlnieki Arta Dumpe, Aivars Gulbis, Oļegs Skarainis veidoja darbu “Romeo un Džuljeta-86”, Ingūna Zariņa, Miervaldis Polis un Atis Ieviņš radīja kopdarbu “Boksa cimdi”, eksponēti tika arī bij. “Rīgas modeļu nama” mākslinieču Guntas Vīcupes un Ingrīdas Drāznieces, kā arī Beatrises Dunskas tērpu ansambļi u.c.
Galerijas “ASūna” izstādē “Papardes zieds” (2002) Marta Skulme piedalījās līdzās Džemmai Skulmei, Vilnim un Jānim Titāniem, Aivaram un Madarai Gulbis u.c. Marta Skulme piedalījusies Latvijas scenogrāfu gleznu un objektu izstādē “Scenogrāfi ārpus teātra” (bij. galerija “Čiris”, vad. Aivars Zvirbulis, 2003), kurā piedalījās arī Mārtiņš Vilkārsis, Ilmārs Blumbergs, Anna Heinrihsone, Renāte Lorence, Rūta Kuplā, Juris Dimiters, Artis Bute, Kristiāna Dimitere, Ieva Jurjāne.
Marta Skulme piedalījusies 49. Kultūras dienu Tēlotājas mākslas izstādē Sidnejas Latviešu namā (2003), kurā tika eksponēti Džemmas Skulmes, Jura Dimitera, Ilmāra Blumberga, Ulda Zemzara (1928-2022), Herberta Siliņa (1926-2001), Kārļa Siliņa, Jāzepa Pīgožņa (1934-2014), Lauras Pīgoznes, Gvido Augusta, Voldemāra Avena (1924-2022), Valtera Bārdas, Raimonda Slaidiņa (visi ASV), Ulda Āboliņa (1923-2010), Haralda Norīša (1927-2019), Jāņa Rūdolfa Nedēļas, Gunāra Jurjāna (1922-2010), Birutas Apenes-Klārkas, Venitas Salnājas (visi Austrālija), Laimoņa Mieriņa (1929-2011, Lielbritānija) u.c. darbi.
Marta Skulme veikusi arī pedagoģisko darbu, kad pēc LMA absolvēšanas, tika uzrunāta kļūt par LMA pedagoģi un kopā ar Renāti Lorenci un Andri Freibergu Bratislavas Tēlotājmākslas augstskolas studentiem vadījusi kompozīcijas nodarbības (1988).
Māksliniece rīkojusi personālizstādes: “Marta Skulme. Glezniecība” (bij. galerija “M6”, vad. Inga Šteimane, 1992), “Monologu koris” (bij. galerijā “Rīgas Galerija”, vad. Inese Riņķe, 1999), “Marta Skulme” (bij. galerija “Čiris”, vad. Aivars Zvirbulis, 2002) u.c.
Marta Skulme publicējusi rakstus par sabiedrībā aktuālām tēmām (Neatkarīgā Cīņa, Nr.151 (18.09.1992)), rakstījusi un publicējusi dzejoļus “Uz sava sliekšņa stāvu es” (“Literatūra un Māksla Latvijā,” Nr.10 (07.03.2002), “Literatūra un Māksla Latvijā”, Nr.40 (04.10.2001), “Literatūra un Māksla Latvijā”, Nr.23 (08.06.2000) u.c.
Pēc LMA absolvēšanas Marta Skulme piedalījās Jāņa Grīziņa darba “Vārnu ielas republika” uzvedumā bij. Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātrī (režisors Valdis Lūriņš, Martas Skulmes scenogrāfija, Ingas Uļjanovičas kostīmi, Valda Zilvera mūzika, Egila Zirņa dziesmu teksti, kustību konsultante Tamāra Ēķe, 1989). Scenogrāfe Marta Skulme un režisors Valdis Lūriņš Jaunatnes teātra skatuvi veidoja kā putekļainu un pelēku Rīgas nomales namu ieskautu pagalmu. Lomās darbojās Guntis Skrastiņš (1954-2021), Ivars Brakovskis, Enriko Avots, Alvis Hermanis, Rūdolfs Plēpis, Elvīra Rimicāne, Aīda Ozoliņa, Juris Žagars, Alda Krastiņa, Igors Siliņš, Aleksandrs Maizuks (1928-2000).
Māksliniece darbojās arī publisko norišu noformējuma veidošanā Rīgas Sporta manēžā – Eiropas meistarsacīkšu un Pasaules kausa izcīņas akrobātikā atklāšanas ceremonijai (1989, režisors – Latvijas Nacionālā teātra aktieris Jānis Kaijaks), piedalījās bij. Latvijas sporta teātris ar uzvedumu “Jūras pasaka”, kas bija veidots pēc H.K.Andersena pasakas “Mazā nāra” motīviem (mūziku komponēja Adrians Kukuvass, scenogrāfiju veidoja Marta Skulme, horeogrāfiju – Latvijas un PSRS sporta izlašu horeogrāfes Tatjana Ščegoļkova, Alina Vronska un Ņina Pojevaja).
Marta Skulme ir LMS biedre kopš 1989. gada, un tika uzņemta ar scenogrāfu Ilmāra Blumberga, Gunāra Zemgala, Andra Freiberga rekomendācijām, LMA rektora Induļa Zariņa raksturojumu, LMS Scenogrāfu sekcijas priekšsēdētāja p.i. Andra Freiberga parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja pirmā sekretāra Jāzepa Pīgožņa parakstītu lēmumu. Līdzās Martai Skulmei LMS Scenogrāfu sekcijā tika uzņemta Renāte Lorence.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
