Mārīte Djačenko kopā ar dzīvesbiedru, keramiķi Aleksandru Djačenko veidojusi lielizmēra keramikas panno pilsētas publisko ēku interjeros – Jelgavas rajona kultūras namā un Jelgavas 1. vidusskolā (1979), kur skulpturālā panno trīs daļas – “Rīts”, “Diena”, “Vakars”, tika izgatavotas šamotā un atturīgi glazētas. Jelgavas 1.bērnudārzam veidojuši panno “Laimīgā bērnība”. Daudzfigūru kompozīcijā mākslinieki izmantojuši asociatīvo tēlainību un 20.gs. 70.-80. gados keramikas praksē iecienītās formveides stilistisko sižetu ar bagātīgu floras un faunas motīvu veidotām aplikatīvām detaļām. Mārītes Djačenko darbi ir stilistiski atpazīstami un veido neatņemamu autores un vides organisko saikni.
Mārīte Djačenko no 1952. gada mācījās Dobeles A.Brigaderes astoņgadīgajā skolā un no 1960. gadā mācības turpināja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Produktu izstrādājumu dizaina programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), arhitekti Ivars Bumbiers (1932-2020; RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1977), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV pedagogs 1962-1971), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotāji Andrejs Rozenbergs (1937-2017; RLMV pedagogs 1961-1969), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Edvards Grūbe (1935-2022; RLMV pedagogs 1960-1971), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945- 1977), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005) un grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV burtu mācības pedagogs 1961-1978), keramiķes Milda Butāne (1903-1979; RLMV Keramikas nodaļas vadītāja un pedagoģe 1942-1965), Rita Einberga (1921-1979; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1948-1971), Ausma Žūriņa (RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1954-1989), Irēna Megne (1921-2006; RLMV pedagoģe 1957-1967), tēlnieks Ojārs Siliņš (1927-2003; RLMV veidošanas pedagogs 1954-1968) u.c.
Mārīte Djačenko 1965. gadā beidza RLMV Keramikas nodaļu.
Pēc RLMV absolvēšanas māksliniece no 1965.-1968. gadam strādājusi par keramiķi ražošanas apvienībā “Latvijas keramika” (LK, past. 1963-1995). LK iecirkņi tika izvietoti Jelgavā, Cēsīs, Jēkabpilī, Liepājā u.c.
LK Jelgavas iecirknī bija darbojušies: direktori – Jānis Bārītis, Jānis Gasparenoks (1949-2013), keramiķi – Skaidrīte Cihovska (1937-2023; LK Jelgavas ceha galvenā māksliniece 1963-1966), Georgs Svikulis (1942-2012; LK galvenais mākslinieks 1970-1999), kā arī Georgijs Vorobjovs (LK keramikas ceha priekšnieks), Vija Kaniņa (LK eksperimentālās laboratorijas vadītāja), LK trauku produkciju realizēja – Gunta Losberga (LK lējēju ceha brigadiere), Brigita Šmēdiņa (LK keramiķe-virpotāja 1964-1969), Egons Šmēdiņš (1926-2007; LK ģipša formu modelētājs, keramiķis-virpotājs, laboratorijas vadītājs, galvenais mākslinieks 1952-1967), keramiķi-meistari Tamāra Beļika, Arnis Masauskis, Lidija Boldiņa (LK 2 iecirkņa-trauku veidošanas keramiķe), Feodora Plūcēja (LK lējēja 20.gs. 60.g.) u.c.
LK ražoja vairumtirdzniecībai māla pudeles bij. uzņēmuma “Latvijas balzāms” produkcijai “Rīgas Melnais balzāms” (pudeles māla masas ūdensnecaurlaidīgo sastāvu izstrādāja Egons Šmēdiņš, RPI zinātnieki Jūlijs Eiduks (1904-1986) un Imants Pormanis (1934-2020)). Produkcija tika eksponēta LK izstāžu zālē un uzņēmumu reprezentācijas izstādēs PSRS, ārzemēs (Lisabona, Portugāle (1986), Rostoka, bij. VDR, Brno, bij. ČSSR) u.c.
LK Eksperimentālās laboratorijas mākslinieku grupas (LKEL) mākslinieki izstrādāja trauku dizaina etalonus uzņēmuma produkcijai: māla tējkannām un kafijas kannām, krūzēm, krūzītēm, šķīvjiem, ziedu traukiem, svečturiem, ko apstiprināja LK mākslas padome. LKEL darbojušies: Vija Kaniņa (LKEL vadītāja) un astoņi mākslinieki – keramiķi Romants Smilga, Valda Semane (LKEL grupas māksliniece 1963-1998), Undīne Stepka (LKEL keramiķe 1965-1999), Merceda Briede (1928-1998; LK keramiķe no 1963), Augusts Blūms (LK keramiķis no 1936), Gunta Zemīte, Vaira Andersone, Sarmīte Zutere (LKEL grupas māksliniece 1965-1993), Aleksandrs Djačenko (1949-2021; LK keramiķis-virpotājs 1966-1972, LKEL mākslinieks konstruktors 1972-1984), Inta Lindemane (LK 1964-1965) u.c.
Mārīte Djačenko darbojusies bij. Suvenīru un tautas lietišķās mākslas priekšmetu ražošanas apvienībā “Daiļrade” (past. 1971-1993, arī ražošanas apvienībā “Daiļrade”, tag. SIA “Daiļrade RC”). Līdzās Mārītei Djačenko ražošanas apvienībā “Daiļrade” strādāja Aleksandrs Djačenko (1984-1991), keramiķe Kaiva Elliņa ( r/a “Daiļrade” galvenā māksliniece) u.c.
Izstādēs Mārīte Djačenko piedalās no 1972. gada. Mākslinieces darbi bijuši eksponēti izstādēs: Jelgavas mākslinieku “Mākslas dienu” izstāde (1977, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs), Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1978, Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas jauno mākslinieku lietišķi-dekoratīvās mākslas izstāde, veltīta Starptautiskajai sieviešu dienai (1979, AMM), Republikas Lietišķi-dekoratīvās mākslas izstāde “LPSR – 40” (1980, bij. Jūrmalas izstāžu zāle), LMS Jelgavas mākslinieku organizācijas 10 gadu jubilejas izstāde (1980, AMM), “Jelgavas mākslinieku darbu izstāde (1981, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas aula, tag. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte), Republikas Lietišķi dekoratīvās mākslas izstāde (1983, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LMMAID), Lietišķās mākslas darbu “Mazās formas izstāde” (1984, AMM), Republikāniskā lietišķi dekoratīvās mākslas izstāde, veltīta 45. gadadienai kopš Padomju varas atjaunošanas Latvijā (1985, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Republikas 9. dārza keramikas izstāde (1985, Biškopības un dārzkopības biedrības dārzs, BDBD, Sigulda), Republikas “Mākslas dienu” Tēlotājas un Lietišķās mākslas izstāde (1986, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Jelgavas mākslinieku gadskārtējā “Rudens” izstāde (1985, Ģ. Eliasa Vēstures un mākslas muzejs), LMS Jelgavas mākslinieku gadskārtējā “Rudens” izstāde (1986, Ģ. Eliasa Vēstures un mākslas muzejs), Republikas 10. dārza keramikas izstāde (1987, Biškopības un dārzkopības biedrības dārzs, BDBD, Sigulda, piedalījās Mārīte un Aleksandrs Djačenko, Sarmīte Zutere, Georgs Svikulis un Māra Ranka), “Mēs savai pilsētai” (1988, Jelgavas pils, Velvju zāle), LMS Jelgavas mākslinieku grupas 20 gadu jubilejas izstāde (1990, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs), “LMS Jelgavas nodaļas biedru darbu izstāde” (2000, LMS galerija), “Māksla pieder tautai” – “Jelgavas nodaļas biedru darbu izstāde “Mākslas dienas -2001”” (2001, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs), 14. Jelgavas Mākslinieku biedrības Pavasara izstāde “Mākslas dienas – 2010” (2011, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs), Jelgavas mākslinieku biedrības 40. gadadienas izstāde (2010, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs), 15. Jelgavas Mākslinieku biedrības Pavasara izstāde “Mākslas dienas – 2011” (2011, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs) u.c.
Nozīmīga ir Mārītes Djačenko dalība starptautiskajos simpozijos un “Šamota skulptūru parka” izveidē Pasta salā, Jelgavā, izmantojot bij. uzņēmuma “Latvijas Keramika” materiālus. Simpozijs notiek no 2013. gada, kad piedalījās keramiķi Pēteris Martinsons, Aleksandrs Djačenko, Mārīte Djačenko un Ilze Emse-Grīnberga. Simpozijā ar nosaukumu “Kino” 2014. gadā Mārīte Djačenko un Aleksandrs Djačenko veidoja skulptūru “Zvaigžņu putekļi”, Katrīne Vīnerte darbu “Lomu maiņa”; savukārt 2015. gada tēmai “Pilsēta izaugsmei” Mārīte Djačenko un Aleksandrs Djačenko veidoja skulptūru “Atbalss”, Ilze Emse-Grīnberga “Vēja stabule”, Katrīne Vīnerte – “Mazā Prinča ceļš”. Simpozijā “Baltu diena” 2018. gadā M.Djačenko, A.Djačenko veidoja darbu “Attīstība”; simpozijā “Baltu uguns” 2020. gadā M.Djačenko un A.Djačenko veidoja darbu “Ugunskrūms”, Elīna Titāne darbu “Rīti” u.c.
Personālizstādes un nelielas grupu izstādes Mārīte Djačenko rīkojusi kopā ar mākslinieku Aleksandru Djačenko: “Mārītes Djačenko un Aleksandra Djačenko keramikas izstāde” (1975, Jelgavas mūzikas vidusskola), “Mārītes Djačenko un Aleksandra Djačenko darbu izstāde” (1986, bij. Mākslas fonda izstāžu zāle “Ķīpsala”), izstādi Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1982), “Mārītes, Aleksandra un Kristīnes Djačenko keramikas izstāde” (2001, Ādolfa Alunāna memoriālā māja), “Mārītes Djačenko un Aleksandra Djačenko darbu izstāde. Līdzsvarā” (2010, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs), “Mārīte Djačenko. Aleksandrs Djačenko. Edvīns Kalnenieks. Darbu izstāde” (2010, Šauļu izstāžu galerija, Lietuva), “Aleksandra un Mārītes Djačenko keramikas darbu izstāde” (2014, Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zāle “Tornis”), “Mārītes un Aleksandra Djačenko keramikas izstāde. M&A” (2015, bij. galerija “Bastejs”), “Mārītes un Aleksandra Djačenko keramikas izstāde. Abi divi” (2016, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs), “Mārītes Djačenko un Aleksandra Djačenko darbu izstāde. Saturs un forma” (2019, Dobeles novada muzejs) u.c.
Ar mākslinieces daiļradi var iepazīties izdevumos: “Jelgavas mākslinieki” (2003, sast. Marija Kaupere, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs), “Jelgavai azotē. Jelgavas mākslinieki 40 gados” (2010, sast. un teksts Māris Brancis, “Mansards”), “Abi divi. Keramiķi Mārīte un Aleksandrs Djačenko” (2016, sast. Māris Brancis, “Mansards”).
Mārīte Djačenko bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā kopš 1979. gada, kas tolaik deva iespēju māksliniekiem patstāvīgi radoši strādāt un realizēt darbus Mākslas fonda salonos, kā arī izpildīt publiskos mākslas pasūtījumus. Mārīte Djačenko ir LMS biedre kopš 1986. gada un uzņemta ar keramiķu Sarmītes Ozoliņas (1929-1994), Māras Generes, gleznotāja Andreja Zvejnieka (1939-2018) rekomendācijām, LMS Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja, akvareļgleznotāja Visvalža Garokalna (1933-2005) izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 3/36.
Biedrības “Jelgavas mākslinieku biedrība” biedre keramiķe ir kopš 2009. gada.
Mārītes Djačenko darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā un citviet privātkolekcijās.
Mārīte Djačenko “Dekoratīva grupa “Lapas””, fragments, šamots, glazūra, 37x24x15 cm, 1978, LMS muzejs