Māksliniece Lolita Zikmane strādā oforta, linogriezuma un litogrāfijas tehnikās. Lolita Zikmane, 20.gs. 70.g. I pusē līdz ar māksliniekiem, kā Inārs Helmūts, Jānis Svenčs, Valija Brence, Nellija Darkeviča, Maldonis Valdmanis (1931-2009) u.c., darbojās linogriezuma tehnikā. Mākslinieces grafikas darbos, kas ieturēti asociatīvas tēlainības stilistikā, iezīmējās formas tīrība, smalkas gaismēnas un liriska noskaņa, kā arī augsti profesionāls tehniskais sniegums. L.Zikmane radošajā daiļradē pievērsusies arī glezniecībai, plakātu mākslai, lietišķajai grafikai un grāmatu ilustrācijām.
Māksliniecēm, māsām Lolitai Zikmanei un Ritmai Zikmanei-Lazdiņai interese par vizuālo mākslu tika rosināta ģimenē.
Lolita Zikmane 1954.gadā beidza Pastendes septiņgadīgo skolu (tag. Pastendes pamatskola, Pastende, Ģibuļu pagasts, Talsu novads).
Lolita Zikmane no 1954. gada mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Produktu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), tēlnieki – Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), Eduards Klēbahs (1899-1967; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas vadītājs, pedagogs 1949-1967), Līze Dzeguze (1908-1992; RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), Rimma Pancehovska (1928-2023; RLMV pedagoģe 1954-1959), Leons Tomašickis (1904-1996; RLMV zīmēšanas pedagogs 1953-1967, 1974-1977), Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; RLMV veidošanas pedagogs 1956-1964), Ojārs Siliņš (1927-2003; RLMV veidošanas pedagogs 1954-1968), Juris Mauriņš (1928-1993; RLMV veidošanas pedagogs 1954-1968), gleznotāji – Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Nikolajs Petraškevičs (1909-1976; RLMV gleznošanas pedagogs 1949-1957), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Jūlijs Viļumainis (1909-1981; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1946, 1949-1953), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), Vilis Ozols (1929-2014; RLMV pedagogs 1957-1961), scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV pedagogs no 1956, direktors 1959-1985), arhitekti Marta Staņa (1913-1972; RLMV kompozīcijas pedagoģe 1953-1959), Bruno Artmanis (1915-2007; RLMV pedagogs 1953-1954) u.c.
Lolita Zikmane absolvēja RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļu 1959. gadā.
Mācoties RLMV, Lolitu Zikmani turpmākām studijām iedrošināja zīmēšanas pedagogs Nikolajs Petraškevičs. Jaunā māksliniece izvēlējās citu mākslas virzienu un 1959. gadā iestājās Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas mākslas specialitāte).
LMA pedagogi tolaik bija: grafiķis, oforta meistars Arturs Apinis (1904-1975; LMA Grafikas katedras pedagogs no 1945.g., vadītājs 1945-1952, 1962-1975), ksilogrāfijas meistars Pēteris Upītis (1899-1989; LMA Grafikas katedras pedagogs 1945-1989), Pāvels Ļubomudrovs (1916-1984; LMA Grafikas katedrā 1951-1957 vadītājs 1952-1956, vēlāk Baltkrievijas Teātra Mākslas institūts pasniedzējs 1957-1983), Gundega Vaska (1917-2005; Grafikas katedrā no 1950.g., vadītāja 1957-1962), grafiķis, plakāta mākslinieks Maigonis Osis (1929-1988; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960-1988), grafiķis, litogrāfijas tehnikas pedagogs Alberts Goltjakovs (1924-2016; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960-1999) u.c.
Lolita Zikmane absolvēja LMA Grafikas nodaļu 1965. gadā ar diplomdarbu, ofortu ciklu “Gadalaiki”, vadītājs Artūrs Apinis. Līdzās Lolitai Zikmanei LMA Grafikas nodaļu pie vadītāja Pētera Upīša absolvēja Vladislavs Grišins (1937-2023) ar diplomdarbu “Ilustrācijas Leonīda Solovjova (1909-1962) garstāstu diloģijai “Hodžas Nasredina piedzīvojumi”” litogrāfijas tehnikā, Māra Rikmane ar diplomdarbu “Ilustrāciju cikls A.Upīša lugai “Žanna d’Arka”” litogrāfijas tehnikā.
1966. gadā Lolita Zikmane bija izdevniecības “Liesma” mākslinieciskā redaktore, kā arī strādāja par bij. Parfimērijas un kosmētikas rūpnīcas “Dzintars” noformēšanas nodaļas inženieri (1966-1968).
Pēc studijām LMA Lolita Zikmane pievērsās stāstu ilustrēšanai periodiskajos izdevumos – žurnālā “Padomju Latvijas Sieviete” un laikrakstā “Literatūra un Māksla”, kā arī ilustrēja svētku kartiņas. Māksliniece ilustrējusi rakstnieka Kārļa Skalbes (1879-1945) pasakas (1982), dzejnieka Leona Brieža (1949-2020) dzejoļu krājumu “Gāju dvēselīte” (“Liesma”, 1988). 1987. gadā tika izdota Lolitas Zikmanes grāmata „Grafika” (“Liesma”, 1989) u.c.
Izstādēs Lolita Zikmane piedalās kopš 1962. gada. Mākslinieces personālizstādes notikušas daudzviet Latvijā – Jelgavā (1984, 1997, 1998, 1999, 2001; izstāde Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas galerijā, 2009; izstāde „Skaistā ikdiena” Jelgavas Mākslas galerijā „Suņa taka”, 2011; Jelgavas Trīsvienības baznīcas tornī kopā ar māsu Ritmu Zikmani-Lagzdiņu un G. Zikmani gleznu izstāde “Trīs māsas”, 2015), Valmierā (izstāde “Baltā lokomtīve” Valmieras vēstures un mākslas muzeja izstāžu zālē, 1981), Liepājā, (1984), Madonā (1984), Kuldīgā (kopā ar Ritmu Zikmani-Lagzdiņu, 1987; Kuldīgas novada muzejā personālizstāde “Lolita Zikmane. Grafika un gleznas. Viss ir viss”, 2018), Ventspilī (1988), Dolē (1996), Rīgā (Arhitektu namā, 1989; Latvijas Mākslinieku savienības galerijā “Atskatoties”, kurators Guntis Švītiņš, 2011), Salaspils izstāžu zālē (2012) u.c. Māksliniece rīkojusi personālizstādes arī ārzemēs – Viļņā (Lietuva, 1978), Tallinā (Igaunija, 1981), Šauļos (Lietuva, 1983), Stokholmā (Zviedrija; kopā ar Vitu Mercu, 1989), Santafē (ASV, 1991) u.c.
Lolita Zikmane piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Krievijā, Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Anglijā, Francijā, ASV, Beļģijā, Polijā, Somijā u.c. Vissavienības mākslas augstskolu audzēkņu diplomdarbu izstāde (1965, Maskava, Ļeņingrada, tag. Sanktpēterburga, Krievija), Republikas 2. grāmatzīmju izstāde (1967, “Mākslinieku nams”), Republikas “Mākslinieku dienas” grafikas, glezniecības, akvareļu (1967, Valsts Mākslas muzejs, VMM, LMMIAD, tag. LNMM), Jauno grafiķu grupas darbu izstāde “Mākslas dienas” (1967, Republikas Zinību nams), 3.Vissavienības estampa izstāde (1967, Maskava, Krievija), Republikas tēlotājmākslas izstāde “LOSR-50” (1967,VMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde LPSR-50 (1919-1969), (1969, VMM), LPSR Tēlotājas izstāde (1969, Beļģija), Republikas “Mākslinieku dienu” izstāde “tēlniecība un grafika “ (1969, Mākslinieku nams), Jelgavas organizācijas biedru darbu izstāde (1969, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, ĢEJVMM), Republikas 7. jauno mākslinieku izstāde (1969, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Sports mākslā” (1969, VMM), LPSR grafikas izstāde (1969, Polija), LMS Latvijas PSR Mākslinieku savienības Jelgavas organizācijas biedru darbu “Mākslinieku dienu” izstāde (1970, ĢEJVMM), 2.Republikas zīmējumu izstāde (1970, Mākslinieku nams), Republikas 8. jauno mākslinieku izstāde (1970, AMM), 3.Vissavienības izstāde “Fizkultūra un sports Tēlotājā māksla” (1971, Maskava, Krievija), LMS Latvijas PSR Mākslinieku savienības Jelgavas organizācijas biedru darbu “Mākslinieku dienu” izstāde (1971, ĢEJVMM), Baltijas republiku 2. grafikas triennāle (1971, Tallina, Igaunija), Republikas 9.Jauno mākslinieku izstādē (1972, AMM), Baltijas republiku 5.grafikas triennāle (1980, Tallina, Igaunija), 1. Baltijas republiku grāmatu mākslas triennāle “Viļņa-81” (1981, Viļņa, Lietuva) u.c.
Mākslinieces darbi bijuši eksponēti Jelgavas mākslinieku darbu izstādē „Desmit no Jelgavas” (Baltkrievija, 2008), izstādē “Nepieradinātie” galerijā “Birkenfelds” (2009), izstādē “Solidaritāte” Eiropas Savienības mājā Rīgā (2010), grafikas izstādē “Lēciens” galerijā “Bastejs” (2015) un daudzās citās izstādēs.
Mākslinieces radošā darbība novērtēta ar nozīmīgiem nozares apbalvojumiem – diplomu I Tallinas grafikas triennālē (1968), otru galveno prēmiju IV Tallinas grafikas triennālē, prēmiju VI starptautiskajā grafikas triennālē „Intergrafika” (Berlīne, Vācija, 1980), prēmiju I Baltijas republiku grāmatu mākslas triennālē “Viļņa–81” (1981), otro galveno prēmiju I Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (1983). Lolita Zikmane apbalvota ar Latvijas Mākslinieku savienības diplomu un balvu nominācijā “Par gada labāko jaunrades sasniegumu” (1979). 2017. gadā Lolita Zikmane saņēmusi simpātiju balvu konkursā “Ģederta Eliasa balva par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā” no Jelgavas pilsētas domes.
Lolita Zikmane strādājusi par zīmēšanas skolotāju Jelgavas Mākslas skolā (1997–1999). Jelgavas Mākslas skolas pedagogi bija: gleznotāji Marita Landaua (JMS pedagoģe no 1988), Indulis Landaus (JMS pedagogs no 2003), Ivars Klaperis (JMS pedagogs 1995-2000, 2004-2009), Uldis Zuters (JMS pedagogs 1995–2004), Gunārs Ezernieks (1932-2019; JMS pedagogs 2003-2009), Inita Vilks (JMS gleznošanas un kompozīcijas pedagoģe 2001–2004), Anda Buškevica (JMS pedagoģe 1986-1997), Ilze Ezerniece (JMS pedagoģe no 1990-šobrīd, JMS direktore 2003-2005) u.c.
Lolitai Zikmanei tika piešķirts LMS biedres kandidātes statuss 1968. gadā ar grafiķu Dzidras Ezergailes (1926-2013), Artura Apiņa, Maigoņa Oša rekomendācijām, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa Artura Mucenieka (1912-1984) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu.
Lolita Zikmane ir LMS biedre no 1971. gada un uzņemta ar grafiķu Dzidras Ezergailes, Helmuta Šeiera (1928-2007), Aleksandra Dembo (1931-1999) rekomendācijām, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja Riharda Skrubja (1928–1995) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 25/2.
Māksliniece kopš 1970. gada aktīvi darbojas Jelgavas mākslinieku grupā un ir biedrības “Jelgavas Mākslinieku biedrība” biedre no 2009. gada.
Mākslinieces Lolitas Zikmanes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Kuldīgas novada pašvaldības iestādē “Kuldīgas novada muzejs”, Talsu novada muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, ASV, citos muzejos un privātkolekcijās.
Lolita Zikmane “Groteska”, 1975, oforts, 50×40 cm, LMS muzejs