Jānis Kalnačs ir Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta (MVI) darbinieks kopš 2024. gada. LMA MVI līdzās Jānim Kalnačam darbojas institūta direktore Dr.art. Kristiāna Ābele, mākslas zinātnieki, vadošie pētnieki: Dr.habil.art. Eduards Kļaviņš, Dr.art. Elita Grosmane, Dr.art. Stella Pelše, Dr.art. Daina Lāce, Dr.art. Anna Ancāne, Mg. art. Sniedze Kāle, Dr.art. Vija Strupule, Phil.D Karina Horsta u.c.
Jānis Kalnačs ir pētnieks LU Latvijas vēstures institūta un Latvijas Mākslas akadēmijas zinātniskajā projektā “Etnogrāfs, sabiedrība, māksla: Etnoloģijas un mākslas simbioze un padomju koloniālisma diskurss Latvijā” 2024.-2025. gadā, lekciju kursa “Mākslas vēstures avoti: pētniecība un kritika” docētājs Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas maģistrantiem kopš 2024. gada. Mākslas zinātnieks ir arī Vidzemes Augstskolas profesors, darbojas apakšvirziena “Dabas un kultūras mantojuma izpēte” pētnieku grupā. Grupas vadītāja Dr.phil., docente, pētniece Linda Veliverronena. Jānis Kalnačs ir Latvijas Zinātnes padomes pilnvarots eksperts mākslas zinātnē, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors.
Jānis Kalnačs no 1963.-1974. gadam mācījās bij. Rīgas VĻKJS 30. gadadienas 4. vidusskolā (tag. Rīgas Angļu ģimnāzija). Tolaik skolā mācījās arī topošā tekstilmāksliniece Baiba Osīte.
No 1974. gada Jānis Kalnačs studēja Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā (tag. Latvijas Universitātes (LU) Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte).
Studējot LU, Jānis Kalnačs strādāja bij. “Rīgas paraugtipogrāfijā” (1977), bija strādnieks bij. Rīgas apavu ražošanas apvienībā “1. Maijs” (1977-1978), naktssargs bij. kinoteātrī “Komjaunietis”, strādājis arheoloģiskajos izrakumos, “Rīgas kinostudijas” dekorāciju cehā, bijis zinātniskais līdzstrādnieks LMMIAD Valsts Mākslas muzejā, tag. LNMM (1978), operators J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (1978-1979; tag. Rakstniecības un mūzikas muzejs), Latviešu valodas un literatūras skolotājs Valmieras 5. vidusskolā (1979) u.c.
Jānis Kalnačs 1979. gadā absolvēja LU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu ar diplomdarbu “Groteska kā pasaules izziņas un atspoguļošanas veids”.
Vēlāk 1993. gadā Jānim Kalnačam LMA piešķirts humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās par darbu “Arī sapņu zīmētājs. Kārlis Padegs”.
No 1998.-2002. gadam mākslas zinātnieks studēja LMA doktorantūrā, kur izstrādāja un aizstāvēja promocijas darbu “Tēlotājas mākslas dzīve nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā. 1941-1945”.
No 1979. gada Jānis Kalnačs strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku Valmieras novadpētniecības muzejā (VVMM, tag. Valmieras muzejs), bija pieminekļu aizsardzības sektora vadītājs, inspektors bij. Valmieras rajona vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. VVMM darbinieki tolaik bija Mirdza Salnīte (VVMM direktore no 1972-1999), Matilde Kravale (VVMM galvenā fondu glabātāja no 1974), Regīna Valtenberga (VVMM vēstures sektora vadītāja), Viesturs Lucāns (VVMM vecākais zinātniskais līdzstrādnieks), Aiva Lase (VVMM masu sektora vadītāja), Ilga Bauze (VVMM māksliniece restauratore), Ingrīda Zīriņa (VVMM jaunākā zinātniskā līdzstrādniece), Laimonis Liepnieks (1927-2001; VVMM mākslas nodaļas vadītājs), Guna Rozenblate (VVMM māksliniece noformētāja) u.c.
Līdzās darbam Valmieras novadpētniecības muzejā Jānis Kalnačs no 1980. gada strādāja par mākslas vēstures pedagogu Valmieras Bērnu mākslas skolā (VMS; tag. MIKC Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola). VMS pedagogi bija Biruta Jansone (VMS pedagoģe, direktore 1976-1979, 1981-1990), Regīna Sergele (VMS pedagoģe no 1976), Jānis Jansons (VMS zīmēšanas pedagogs no 1976), Īrisa Ozoliņa, Dace Brizauska, Alfrēds Lapetrovs, Ērika Tupureine (VMS sagatavošanas kursu un skicēšanas pedagoģe no 1983), Ērika Māldere, Antra Melne, Raimonds Upītis (VMS veidošanas pedagogs no 1983), Sandra Konstante, Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas mākslinieces Vilma Bēta un Anita Kuzma, Juris Briedis (VMS pedagogs 1979-1984, direktors 1979-1981), Dace Blūma (VMS pedagoģe 1994-2004, direktore 2007-2012), tēlnieks Andris Vārpa (VMS pedagogs 1981-2005) u.c. VMS tolaik apmeklēja ap 87 audzēkņu.
No 1981. gada Jānis Kalnačs gatavojis publikācijas laikrakstos:
bij. Valmiera rajona laikrakstam “Liesma” (“Vai vientuļnieka liktenis?” par kultūras mantojuma problēmām, Nr.88 (05.06.1981.), “Jautājumi paliek”, par VVMM ekspedīciju Rūjienā Nr.12 (21.01.1983.), “Zībiņi” (27.04.1983.), “Kazarmju ielā 8”, par J.Brieža, J.Amoliņa skulptūrām Valmierā, Nr.84 (31.05.1983.), “Glīts nams Matīšos”, par J.Zvirbuļa gleznojumiem “Unguros”, Nr.160 (12.10.1983.), “Muzejs Valmieras centra kapsētā”, par nozīmīgu personu apbedījumiem Valmieras kapos, Nr.188 (30.11.1983.), “Jenku kapukalns un Hirtes velns”, par Valtera Hirtes (1913-1983) daiļradi, Nr.55 (05.04.1986.), “Gleznu restaurācija Sīmaņa baznīcā” Nr.60 (15.04.1986.), “Memoriālā tēlniecība Valmieras rajonā”, Nr.80 (23.05.1986.), “Vaidavas muiža – arhitektūras piemineklis” Nr.103 (02.07.1986.), “Dikļu muižas ansamblis” Nr.148 (19.09.1986.), “Naukšēnu muiža un citas muižas” Nr.182 (21.11.1986.), “Valmiermuižas pils” Nr.192 (09.12.1986), “Pārmaiņas: esošās un vajadzīgās”, par vēstures un kultūras pieminekļu saglabātību Nr.195 (13.12.1986.), Jānis Kalnačs, Ģ.Jēkabsons “Memoriālas celtnes Valmieras rajonā” Nr.61 (18.04.1987.), “Gleznas, loterija, restaurācija”, par izstādi “Mākslas dienas” un mantojuma restaurāciju, Nr.20 (05.02.1988.), “Šis un tas par grāfu Miķeli Amālijas dēlu Vanagu” Nr.98 (23.06.1988.), “Divas brangas izstādes”, par J.Tīdemaņa un M.Alberingas gleznu izstādēm Valmierā, Nr.145 (14.09.1988.), “Pieminēsim arī autorus”, par 1.Pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu pieminekļiem un to autoriem, Nr.183 (19.11.1988.), “Pieminekļiem – savu tiesu”, par kultūras pieminekļu saglabātības reģistru, Nr.22 (07.02.1990.), “Atbildīgi”, par gatavošanos Latvijas Dziesmu un deju svētkiem, Nr.95 (19.06.1990.)), Balvu laikrakstam “Vaduguns” (“Gleznu restaurācija Sīmaņa baznīcā”, Nr.76 (26.06.1986.)), laikrakstam “Dzimtenes Balss” (“Gleznas zemnieka istabā”, Nr.2 (07.01.1982)), laikrakstam “Literatūra un Māksla” (Jānis Kalnačs, Gunārs Janaitis “Valtera Hirtes kloņģīši”, Nr.52 (27.12.1985.), “Gleznu restaurācija Valmieras Sīmaņa baznīcā” Nr.31 (01.08.1986.), “Mākslas dienas’87. Atkal pie Valtera Hirtes” Nr.16 (17.04.1987.), “Jāņa Kalmītes gleznu izstāde Valmierā” Nr.26 (26.06.1987.), “Kārļa Zemdegas pieminekļi Rūjienā” Nr.198 (18.12.1987.), “Sarkano smieklu” cikls “Rīgas dendija pretkara zīmējumu cikls” Nr.30 (15.07.1988.), Nr.31 (22.07.1988.), Nr.33 (05.08.1988.), Nr.34 (19.08.1988.), Nr.35 (26.08.1988.), “Nomaļš latviešu grafiķis Pēteris Šmagiņš” Nr.15 (16.04.1993.)), laikrakstam “Cīņa” (“Vējzaķu muiža Vaidavā”, Nr.27 (02.02.1990.)), laikrakstam “Diena” (“Kārlis Padegs. Pēc sešdesmit viena gada” (09.10.2001.)), laikrakstam “Latvija Amerikā” (Jānis Kalnačs “Kārlis Padegs. Pēc sešdesmit viena gada” Nr.40 (13.10.2001.)), laikrakstam “TEV” (“Izstāde, kura varēja nebūt”, par ASV dzīvojošo mākslinieci M.Kovaļevsku un viņas pirmo izstādi Latvijā, (15.11.1993.), “Gleznotājs Rūdolfs V.Vītols” (08.08.1994.)), izdevumam “Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide” (Jānis Kalnačs “Valmieras rajona pieredze”, Nr.5 (01.09.2000.)), laikrakstam “Literatūra un Māksla Latvijā” (Jānis Kalnačs, “Mazsalacas patiesības teicējs jeb Par kādu lēni tapušu izdevumu”, Mazsalacas koktēlnieku Valteru Hirti, Nr.17 (27.04.2000.)).
Jānis Kalnačs veidojis publikācijas žurnāliem: “Karogs” (“Par Kārli Padegu (K. Padega groteska māksla)”, Nr.3 (01.03.1981.)), žurnālam “Avots” (Latvijas Rakstnieku savienības žurnāls, redaktors Aivars Kļavis, mākslinieciskā redaktore Sarmīte Māliņa), “Ielaušanās”, nodaļas par K.Padegu, Nr.11(23() (01.11.1988.), Nr.12 (24) (01.12.1988.)), žurnālam “Rodņik” (Latvijas Rakstnieku savienības žurnāls), “Ielaušanās”, nodaļas par K.Padegu, Nr.11 (01.11.1988.), Nr.12 (01.12.1988.)), žurnālam “Studija” (Jānis Kalnačs “Kārlis Padegs atkal zem Vērmaņdārza liepām” Nr.3/4 (1998), “Kā tapa piemineklis Irbītem, glezn. Voldemārs Irbe (1893-1944)” Nr.1 (2000), “Kāds reiz populārs salons”, par salonu “Zinta”, Rīgā, 20.gs. 30.-gadi, Nr. 3 (2000), “Kārlis Padegs atradumi un viltojumi” Nr. 6 (2000), “Pāris jaunumi Kārļa Padega lietā” Nr. 3 (2008)), žurnālam “Latvijas Architektūra” (Jānis Kalnačs “Arī Irbīte atkal sastopams Rīgā uz ielas. Par tēlnieka A.Vārpas un arhitekta A.Heinrihsona veidoto pieminekli gleznotājam Voldemāram Irbem (1893-1944)”, Nr.1 (2000)), žurnālam “Jaunās Grāmatas” (Jānis Kalnačs “Divi dažādi skati uz Rīgu” Nr.4 (1985.), “Valmiera mūsu gadsimta sākumā” Nr.7 (1988.)), žurnālam “Māksla” (“Mākslas tiesa, kuras vairs nav” Nr.2 (01.02.1991.)).
Jāņa Kalnača publikācijas iekļautas rakstu krājumos: “Doma”– “Doma–4” (1998, sast. Zigurds Konstants, LMMA; Jāņa Kalnača raksti “Izstādes “Kārlis Padegs – dendijs un autsaiders” koncepcija un tās īstenošana”, Jāņa Kalnača ievads un komentāri “Kārlis Padegs Margaritas Kovaļevskas nepublicētajās dienasgrāmatās”), “Doma 6” (2000, sast. I.Konstante, izdeva LMMA; Jāņa Kalnača raksts “Tēlotājas mākslas dzīve nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā. 1941-1945”), rakstu krājumā “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa” (“Kauguru pagasta kultūras pieminekļi”, Nr. 1–3 (1999), Jāņa Kalnača raksts “Nerealizētās ieceres: Latvijas tēlotājas mākslas dzīve nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā”, Nr. 5/6 (2000), “Kara ziņotāju darbība – viena no tiešākajām laikmeta izpausmēm nacistiskās Vācijas okupētās Latvijas mākslā” Nr. 4–6 (2002)), rakstu krājumā “Materiāli Latvijas mākslas vēsturei” (Jāņa Kalnača raksts “Piebalgas mākslas muzejs un tā kolekcijas liktenis. Latvijas māksla tuvplānos” (2003, sast. Kristiāna Ābele, “Neputns”)), rakstu krājumā “Latvijas Arhīvi” (Jāņa Kalnača raksts “Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā dibinātie mākslas muzeji un vēstures muzeju mākslas nodaļas. To likteņi padomju un vācu okupāciju laikā” Nr. 4 (2008)), rakstu krājumā “Materiāli Latvijas mākslas vēsturei” (Jāņa Kalnača raksts “Zaudējumi un ieguvumi ceļā no autsaidera līdz kanonam. Personība mākslas procesos” (2012, sast. Kristiāna Ābele, “Neputns”, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds), rakstu krājums “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs: Muzeja raksti 2” (Jāņa Kalnača raksts “Laikmetīgais nacistiskās Vācijas okupētās Latvijas mākslā” (2010, sast. Dace Lamberga, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs)), rakstu krājumā “Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskie raksti” 4. (XXIV) laid.” (Jāņa Kalnača raksts “Bezsaimnieka grāmatas” (Grāmatu liktenis PSRS atkārtoti okupētajā Latvijā 1944.–1945. gadā). Grāmata un sabiedrība Latvijā līdz 1945. gadam” (2019, galv. red. Andris Vilks, Latvijas Nacionālā bibliotēka), rakstu krājumā “Mākslas Vēsture un Teorija” (Jāņa Kalnača raksti “Jēkaba Strazdiņa un viņa mākslas kolekcijas liktenis Padomju Latvijā” Nr. 22 (2019), “Mākslas darbu likteņi Rīgas dzīvokļu “likumīgajā” izlaupīšanā (1944–1948)” Nr 17 (2014), “LVU Filoloģijas fakultātes Mākslas zinātņu nodaļa (1944–1951)”, Nr. 27 (2023)).
Jānis Kalnačs sastādījis izstāžu katalogus: “K.Padega 70 gadu atceres izstāde” (1981, sast., teksts Jānis Kalnačs, VMM), “Valters Hirte. Koktēlniecība” (1983, sast., teksts Jānis Kalnačs, VVMM), “Kurts Fridrihsons. Akvareļi” (1983, sast., teksts Jānis Kalnačs, foto Gunārs Janaitis, Ojārs Martinsons, VVMM, Arhitektūras piemineklis Sīmaņa baznīca), “Hilda Vīka. Glezniecība. No V.Eglīša kolekcijas” (1985, sast., teksts Jānis Kalnačs, foto Jānis Tančers, VVMM, Arhitektūras piemineklis Sīmaņa baznīca), “Teodors Ūders. Izstāde” (1988, sast., teksts Jānis Kalnačs, Aivars Leitis, foto Māra Brašmane, Jānis Tančers, VVMM, Arhitektūras piemineklis Sīmaņa baznīca), “Jāņa Tīdemaņa 90 gadu atceres izstāde” (1987, sast., teksts Jānis Kalnačs, Kārlis Upīts, foto Māra Brašmane, Jānis Tančers, VVMM, Arhitektūras piemineklis Sīmaņa baznīca), “Latviešu glezniecība no novadnieces Martas Alberingas kolekcijas” (1988, sast., teksts Jānis Kalnačs, VVMM) u.c.
Jānis Kalnačs veidojis izdevumus: Jānis Kalnačs “Čaks, Padegs, Rīga 30.gadi” (1985, izdevniecība “Liesma”), Jānis Kalnačs “Arī sapņu zīmētājs. Kārlis Padegs” (1993, foto Māra Brašmane, Jānis Tančers, “Liesma”), Jānis Kalnačs “Vēsture zem sliekšņa” (1993, SIA “Imanta”, Valmiera), Vilhelms Heine “Senā Valmiera” (1994, grafikas un foto materiāli Jānis Kalnačs, Laimonis Liepnieks, izdeva Valmieras Vācu kultūras biedrība), Jānis Kalnačs – šķirklis “Irbītes mantojuma mazāk zināmā daļa” izdevumam “Voldemārs Irbe” (1995, sastādīja, pēcvārds Guntars Pupa, redaktore Ausma Balcerbule, mākslinieks Aldis Aleks, izdevējs “Preses nams”), Jānis Kalnačs “Tēlotājas mākslas dzīve nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā. 1941-1945” (2005, dizains Juris Petraškevičs, izdevniecība “Neputns”), šķirkļus “Māksla un arhitektūra biogrāfijās” 3. un 4. sējumiem (2000, 2003, “Latvijas enciklopēdija”, “Preses nams”).
Jānis Kalnačs ir LMS biedrs no 1989. gada un tika uzņemts ar mākslinieka Kurta Fridrihsona (1911-1991), mākslas zinātnieku Zigurda Konstanta (1932-2026), Rutas Čaupovas (1939-2025) rekomendācijām, VVMM direktores Mirdzas Salnītes izsniegtu raksturojumu, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētāja, mākslas zinātnieka Zigurda Konstanta parakstītu ieteikumu un LMS valdes pirmā sekretāra, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 38/2.
Kurts Fridrihsons “Again (bet nobeigt to nevar)”, 1986, papīrs, jaukta tehnika, 60×40 cm, LMS muzejs