Juris Petraškevičs ir Latvijas grafikas smalko lineāro laukumu un sajūtu metodes virzītājs. Darbiem raksturīgs augsts izpildījuma profesionālisms un kompozicionālās skaidrības uzbūve mecotintas grafikas tehnikā.
Juris Petraškevičs dzimis mākslinieku ģimenē, tēvs – gleznotājs Nikolajs Petraškevičs (1909-1976), māte – grafiķe Eiženija Heniša (1922-1984), brālis – tēlnieks Nikolajs Petraškevičs (1954-2014). Juris Petraškevičs mācījās bij. A.Barbisa Rīgas 11. vidusskolā (tag. Rīgas Franču licejs), mācību laikā apmeklēja mākslas pulciņu un viņa darbi tika eksponēti Rīgas skolu izstādē un arī izstādē Nepālā (1968).
Juris Petraškevičs no 1968.-1972. gadam mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi bija: scenogrāfi Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), Valdis Treijs (1927-2002; RLMV pedagogs no 1958, Telpu dekoratīvās noformēšanas “Dekoratoru” nodaļas vadītājs 1960-1987), materiālu mācības pedagogs Barons, arhitekti Ivars Bumbiers (1929-2020; RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1970) un tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV pedagogs 1966-1990), grafiķis, ādas dizaina mākslinieks Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV Burtu mācības pedagogs 1961-1978), Gunārs Binde (RLMV fotogrāfijas pedagogs 1964-1975) u.c.
No 1972.-1978. gadam Juris Petraškevičs studēja LPSR T.Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare).
LMA grafikas pasniedzēji bija latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēkņi, grafiķis, ksilogrāfijas meistars, kompozīcijas pedagogs Pēteris Upītis (1899-1989; LMA Grafikas katedras pedagogs 1945-1989), Arturs Apinis (1904-1975; LMA Grafikas katedras pedagogs 1944-1975, katedras vadītājs 1945-1952, 1962-1975), grafiķis, burtu mācības pedagogs Zigurds Zuze (1929-2003; LMA pedagogs 1967, Grafikas katedras pedagogs 1976-1999), grafiķis, litogrāfijas tehnikas pedagogs Alberts Goltjakovs (1924-2016; Grafikas katedras pedagogs 1960-1999), oforta tehnikas pedagogs, grafiķis Gunārs Krollis (LMA Grafikas katedras pedagogs 1974-1999), plakāta mākslas pedagogs, grafiķis Maigonis Osis (1929-1988; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960-1988), gleznotāji Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs no 1962-, Grafikas katedras vadītājs 1975-1999), gleznotājs Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA zīmēšanas pedagogs no 1972-1999), Valdis Dišlers (1922-2011; LMA pedagogs no 1953, rektors 1976-1986) u.c. Juris Petraškevičs 1978. gadā absolvēja LMA Grafikas nodaļu un diplomdarbā izstrādāja ciklu “Pilnbrieda mēnešos” – 5 grafikas lapas mecotintas tehnikā, vadītājs, grafiķis Gunārs Krollis. Līdzās Jurim Petraškevičam LMA Grafikas nodaļu pie Gunāra Kroļļa absolvēja Ruta Kreice ar darbu “Mani draugi”, pie Aleksandra Stankeviča absolvēja Indulis Otto (1947-2006) ar darbu “Kokgriezumu cikls kalendāram”, pie Pētera Upīša absolvēja Arvīds Vītols ar darbu “Ilustrācijas A.Upīša traģēdijai “Spartaks””, Igors Kolobovs ar plakātu sēriju, Helēna Kornouhova ar oforta lapām V.Šekspīra traģēdijai “Romeo un Džuljeta”, pie Alberta Goltjakova – Aleksejs Bibanajevs ar litografiju ciklu “Kontrasti”.
Vēlāk Juris Petraškevičs ieguva Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās (LMA, 2003).
Juris Petraškevičs daiļrades sākumā 20. gs. 70. gados darbojās mākslinieku darbnīcā Nr. 90 “Mākslinieku nama” 5. stāvā. Šajā darbnīcā no 1961. gada pie akvareļiem bija strādājis arī mākslinieka tēvs Nikolajs Petraškevičs.
Pēc studijām LMA Juris Petraškevičs uzsāka pedagoga karjeru un no 1979.-1981. gadam bija vecākais pasniedzējs bij. RPI Celtniecības fakultātes Arhitektūras katedrā (tag. RTU Arhitektūras fakultāte). Juris Petraškevičs strādāja kopā ar mākslas pedagogiem: gleznotājiem Māri Lielmani (1947-2002), Tālivaldi Strautmani (1922-1995), tēlnieku Jāni Nagliņu (1943-2011), grafiķi Baņutu Ancāni u.c. RPI Celtniecības fakultātes Arhitektūras katedru 1979. gadā absolvēja Jura Petraškeviča dzīvesbiedre Ērika Oša ar diplomdarbu “Dzīvojamā apbūve Siguldā, perspektīvā celtniecība”, vadītājs bija arhitekts Modris Ģelzis (1929-2009).
Juris Petraškevičs no 1999. gada ir LMA pedagogs, kopš 2007. gada ir LMA Grafikas katedras profesors, kompozīcijas, grāmatu mākslas, ilustrācijas pedagogs un darbojas kopā ar grafiķiem: Guntaru Sietiņu (Grafikas katedras vadītājs, profesors), Valdi Villerušu (emeritus profesors), Vitu Lēnerti (docente), Rūtu Briedi (docente), Ivu Zenni (docente), Kristapu Ģelzi (asociētais profesors), lektoriem Pauli Liepu, Lāsmu Pujāti, Sabīni Vekmani Ābeli, Reini Gailīti u.c.
Izstādēs Juris Petraškevičs sāka piedalīties, studējot LMA, no 1972. gada. Pirmā izstāde – Republikāniskā ekslibru izstāde (1972). Piedalījies Starptautiskajā ekslibru izstādē (Beļģija, 1973), LMA grafikas un tēlniecības nodaļu diplomandu izstādē (bij. G.Šķiltera memoriālais muzejs, 1977, kopā ar tēlniekiem Ligitu Ulmani, Raiti Bēci, Jāni Sīmani (1947-2016) u.c). Mākslinieks piedalījies grupu izstādēs Polijā (1984), bij. Čehoslovākijā (1985), bij. Dienvidslavijā (1985, 1987), Somijā (1987) u.c. Jura Petraškeviča darbi bijuši eksponēti Tallinas grafikas mākslas triennālē (Igaunija, 1980, 1983, 1986, 2004), izstādēs “Satiksme” (galerijā “Daugava”, 2002, kopā Agati Apkalni, Ievu Krieviņu, Lāsmu Lagzdiņu), “Naudas zīmes” (galerijā “Rīgas Galerija”, 2003), “Māksla uz papīra” (galerijā “Rīgas Galerija”, 2006), “Power and Man” (galerijā “Novas”, Londona, Lielbritānija, 2006), “Slices of Time” (Erika Ādamsona muzejā, Tallina, Igaunija, 2007), Laikmetīgās grafikas izstādē “Vielmaiņa” (LNMM, 2009), “Mākslinieks. Portrets. Pašportrets” (LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”, 2009), “Figūra” (galerijā “Daugava”, 2010), “Mākslinieku portreti un pašportreti” (galerijā “Daugava”, 2011), “Mecotintas laiks” (LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”, 2012), “Europ’Art” (darbi iekļauti galerijas “Daugava” mākslas meses kolekcijā, 1994, kopā ar Barbaras Muižnieces, Laimas Puntules, Ivara Heinrihsona, Māra Subača, Gļeba Panteļejeva, Ilmāra Blumberga, Egila Rozenberga, Andra Vārpas, Ilzes Avotiņas darbiem), “Rīga-Rēzekne-Rīga” (Latgales vēstniecībā “GORS”, Rēzekne, 2014) u.c.
Juris Petraškevičs piedalījies Latvijas mākslas publicitātes izstādes ārvalstīs, kuras organizēja LMS: “Latviešu māksla” (Ohusa, Dānija, 1995), “Latviešu laikmetīgā māksla” (UNESCO centrs, Parīze, Bordo, Francija, 1996) u.c.
Mākslinieks strādā grafikā, glezniecībā, ilustrē grāmatas, ir ekslibru autors, zīmējis Latvijas Bankas monētas, ir mākslinieks arī vairākām animācijas filmām, bijis žurnāla “Studija” izpilddirektors. Juris Petraškevičs kopš 20.gs. 70. gadiem daiļradē veicināja mecotintas tehnikas atdzimšanu Latvijas grafikā. Atpazīstami ir autora veidotie grafikas cikli “Kurzeme atspulgos” (1978-1979), “Akmens” (1983-1985), “Tērps ar Himēras apkakli” (1986), “Tērps ar zivi” (1986), “Rotaļas dabā” (1987) u.c.
Juris Petraškevičs rīkojis personālizstādes “Juris Petraškevičs. Grafika” (bij. Republikāniskajā Zinību namā, tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas Pareizticīgo katedrāle, 1983), galerijā “Kolonna” (1991), “F-15” galerijā (Mosa, Norvēģija, 1991), “Tyholmen” galerijā (Ārendāle, Norvēģija, 1991, 2002), de Ropu muzejā (Namura, Beļģija, 1991), “Larbitrare” galerijā (Gu, Francija, 1991), galerijā “Rīgas Galerija” (1992, 1993; “Lietas”, 1997; 2003), galerijā “G&G” (1993), galerijā “Bastejs” (“Labirints II”, 1994; “Gleznojumi un zīmējumi uz Ulda Bērziņa tulkotās grāmatas manuskripta malām”, 1995; 1996, 1998), “Gulošais I”, “Gulošais II” (galerijā “ASūna”, 1996, 1998), “S” galerijā (Norvēģija, 2002), galerijā “Valge māja” (Tartu, Igaunija, 2003), izstādes “Franču tēma” (Ventspils Augstskolā, 2003), “Fotoarko vegi” (galerijā “Daugava”, 2004), “Rotaļas un lietas” (galerijā “Daugava”, 2012), “Džīpīes” (galerijā “Māksla XO”, 2017) u.c.
Juris Petraškevičs, vēl studējot LMA, no 1978. gadā kļuva par LMS Jauno Mākslinieku apvienības biedru ar grafiķa Gunāra Kroļļa ieteikumu. LMS biedrs mākslinieks ir kopš 1979. gada un tika uzņemts ar grafiķu Pētera Upīša, Gunāra Kroļļa, Daiņa Rožkalna (1928-2018) rekomendācijām, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja p.i., grafiķa Viestura Granta (1926-2013) parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 2/41. PSRS MS lēmumu apstiprināja ar vecākās instruktores L.Kozlovas parakstu (1980). Jāatzīmē, ka 1983. gadā Juris Petraškevičs bija LMS “Mākslas dienu” norīkots nozīmīgās izstādes “Daba. Vide. Cilvēks” Rīgas Sv.Pētera baznīcā organizācijas darba grupā (vad. Laimonis Šēnbergs, darba grupas dalībnieki: Pēteris Bankovskis, Jānis Borgs, Ojārs Breģis (1942-2022), Juris Gagainis (1944-2017), Pēteris Martinsons (1931-2013), Jānis Pipurs (1939-2013), Arvīds Priedīte, Guntis Stirna, Valdis Celms, Juris Jurjāns).
Juris Petraškevičs bijis LMS valdes loceklis (no 1987-1992). Būdams LMS “Mākslas dienu” norises orgkomitejas priekšsēdētājs (1988), centās veidot daudzveidīgas svētku norises, uzturot profesionālismu. Mākslinieks mēģināja novērsties no cilvēku plašas pulcēšanās, bet radīt paliekošas vērtības. Juris Petraškevičs bija LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) pirmais sekretārs nozīmīgo valstisko pārmaiņu laikā (1989-1991) un no 1992.-1994. gadam bija LMS valdes priekšsēdētājs/ LMS prezidents. Kā nozīmīgu devumu Latvijas Mākslinieku savienībai jāatzīmē valdes priekšsēdētāja Jura Petraškeviča un valdes locekļu – Uģa Auziņa, Viestura Bērziņa (1954-2019), Rutas Čaupovas, Kārļa Dobrāja, Teņa Graša (1925-2001), Andas Līces, Vijas Mikānes (1937–2004), Ausekļa Ozoliņa, Jāņa Poļaka (1941-2008), Lailas Puriņas, Jura Putrāma, Georga Smeltera (1942-2014), Georga Svikuļa (1942-2012), Viļņa Titāna (1944-2006), Henriha Vorkala (1946-2018), Jāņa Spalviņa (1948-2021), LMS darbinieču Tatjanas Bēmas (1930-2015), Sandras Eglītes, M.Kuncītes, I.Senčillo, mākslas zinātnieču Ineses Riņķes, Ilzes Rumbas (Soboļevskas), kā arī Latvijas Mākslas fonda (LMF) direktora Visvalža Vrubļevska, LMF Mākslas salonu direktores R.Jirgenas, Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” direktora Viktora Veištorta (1928–2016) lēmumu likvidēt Latvijas Mākslas fondu (LMF) un LMS pārņemt LMF mantiskās tiesības un saistības. Šim 1992. gada 23. marta lēmumam ir izšķiroša nozīme LMS un LMS muzeja pastāvēšanai un radošai attīstībai.
Juris Petraškevičs saņēmis apbalvojumus V Tallinas grafikas mākslas triennālē (Viļņas IK balva, 1980), VI Tallinas grafikas mākslas triennālē (Galvenā balva, 1983), Rīgas I miniatūrgrafikas triennālē (LPSR KM balva, 1983, tapšanas iniciators un orgkomitejas priekšsēdētājs bija Juris Petraškēvičs), I Viļņas grāmatu grafikas triennālē (Skorinas balva, 1984), Madonas raj. konkursa “Arona” II prēmiju (1985), Starptautiskās miniatūrgrafikas kvadriennāles diplomu (Balska-Bistrica, bij. Čehoslovākija, 1985), II Viļņas grāmatu grafikas triennālē (Galvenā balva, 1987), Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” par labāko animācijas filmu “Miega Vilcieniņš” (animācijas studija “Dauka”, režisore Roze Stiebra, 1998), Nacionālā kino balvu “Lielais Kristaps” par labāko animācijas filmu “Neparastie rīdzinieki” (animācijas studija “Dauka”, režisore Roze Stiebra, 2001), nomināciju “Gada labākā monēta” par Latvijas Bankas monētu “Janvāris 1991”, veltītu barikāžu laikam Latvijā (kopā ar tēlnieku Andri Vārpu, 2005). Saņēmis AP Goda rakstu (1987), LMS Gada balvu 2000 (kopā ar “Neputna” redakciju, 2000).
Juris Petraškevičs kā mākslinieks piedalījies LMS muzeja izdevuma veidošanā “Glezniecība. Laikmeta liecinieki” (sast. Inese Baranovska, Sandra Krastiņa, 2002). Jāatzīmē mākslinieka sniegums grāmatu grafikā un iekārtojuma dizainā izdevniecībā “Neputns”, kurā viņš bijis mākslinieks izdevumiem “Laris Strunke” (sast. Gundega Cēbere, 2004), “Personības un laikmets” (Gunārs Janaitis, 2018) u.c. Sadarbojies arī ar citām izdevniecībām, piemēram, izdevums “Baltijas brīvības ceļš” (sast. Jānis Škapars, 2004). 2007. gadā par Jāņa Baltvilka balvas laureātiem kļuva rakstniece Inese Zandere un mākslinieks Juris Petraškevičs ar grāmatu “Māsa un brālis” (“Liels un mazs”, 2006).
Jura Petraškeviča darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Juris Petraškevičs “Veltījums Dziesmu svētkiem”, 1985, papīrs, mecotinta, 50×65 cm, LMS muzejs