Gleznotājs Ivars Heinrihsons strādā galvenokārt eļļas tehnikā un jau kopš 20. gs. 70. gadiem pievērsies Eiropas areālā populāriem neoekspresionisma stilistikas radošajiem meklējumiem krāsu gammas izvēlē un kompozīcijas uzbūvē. Mākslinieka daiļradē dominē lielformāta kompozīcijas, kurās autors risina baleta tēmu, interjera, mūzikas instrumentu – klavieru, galvenokārt, flīģeļu, dinamiskus attēlus un simboliskus zirgu tēlojumus.Darbus eksponējis izstādēs Latvijā, Spānijā, Vācijā, Polijā, Krievijā, ASV, Lietuvā, Šveicē, Itālijā u.c. Kopīgas izstādes ar gleznotāju Helēnu Heinrihsoni norisinājušās Latvijā, Lietuvā, Vācijā.
Ivars Heinrihsona daiļrade veidojusies radošo personu loka – tēvs bija ilggadējs LMS Mākslas fonda kombināta “Māksla” darbinieks, akmeņkalis, piedalījies arī Rīgas Brīvības pieminekļa izveidē, dzīvesbiedre, gleznotāja Helēna Heinrihsone.
No 1956. gada Ivars Heinrihsons mācījās J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skola). JRRMV pasniedzēji tolaik bija: grafiķis Kārlis Bušs (1912-1987; JRRMV direktors 1948-1961), gleznotāji Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Eduards Jurķelis (1910-1978; JRRMV, vēlāk RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Edgars Iltners (1925-1983; JRRMV pedagogs 1956-1961), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Gunārs Ezernieks (1932-2019; JRRMV pedagogs 1962-1965), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; JRRMV pedagogs), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Irma Jaunarāja (1907-1972; JRRMV pedagoģe 1947-1971), Marta Urbāne (1947-1971), Vasilijs Šelkovs (1923-2013; JRRMV pedagogs 1956-1962), Silvija Jēgere (1921-2008; JRRMV pedagoģe) u.c.
Ivars Heinrihsons 1964. gadā beidza JRRMV ar diplomdarbu – gleznu “Klavierstunda”. Viņam līdzās JRRMV absolvēja Inta Celmiņa ar diplomdarbu “Stikla fabrika” (105×83 cm), Vilnis Sausserdis ar diplomdarbu “Darba pārtraukumā” (100×80 cm), Uno Daņiļevskis (1945-2007), Gedimins Kotello, Valda Mežbārde, Ilze Muižniece, Anita Jansone-Zirnīte, Marta Poriete.
Ivars Heinrihsons no 1964.-1971. gadam sākotnēji studējis LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā (LMA, šobrīd Latvijas Mākslas akadēmijā nepastāv). LMA Pedagoģijas nodaļas pedagogi bija: Valentīna Hibnere (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagoģe 1959-1973), Lidija Grasmane (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagoģe 1964-1973), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA rektors 1988-1997, Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997) u.c.
No 1964.-1967. gadam Ivars Heinrihsons pārtrauca studijas LMA obligātā dienesta PSRS Bruņotajos spēkos dēļ. No 1971. gada studijas turpināja LMA Glezniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības specialitāte). LMA pedagogi bija: gleznotāji – katedras vadītājs Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1945-1995, vadītājs 1953-1989), Nikolajs Breikšs (1911-1972; Glezniecības katedras pedagogs 1945-1972), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedrā 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedrā 1945-1988), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedrā 1967-1999), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedrā 1964-1999), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedrā 1971-2019), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA pedagogs 1925-1981, Glezniecības katedras pedagogs 1956-1981), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA pedagogs no 1958, Glezniecības katedras pedagogs no 1962, LMA rektors 1988-1997), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs 1963-1973, Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983, LMA rektors 1974-1976), Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975), Valdis Dišlers (1922-2011; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs no 1953, rektors 1976-1986), Vilis Ozols (1929-2014; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs 1961-1989, Glezniecības katedras vadītājs 1989-1991, pasniedzējs līdz 1999) u.c.
Studējot LMA, Ivars Heinrihsons uzsācis pedagoģisko karjeru – darbojies kā bij. Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldes Kultūras nama Tautas tēlotājas mākslas studijas “Umbra” vadītājs (1971-1975, tag. Rīgas pašvaldības iestādes Kultūras un atpūtas centra “Imanta” tēlotājas mākslas studija “Umbra”) un pedagogs J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1972-1973).
Ivars Heinrihsons 1973. gadā absolvēja LMA Glezniecības nodaļas Stājglezniecības darbnīcu ar diplomdarbu “Uzbrukumā”, vadītājs Eduards Kalniņš. Līdzās Ivaram Heinrihsonam LMA Glezniecības nodaļas Stājglezniecības darbnīcu pie Eduarda Kalniņa absolvēja Helēna Heinrihsone (Davidova) ar diplomdarbu “Pie jūras ar bumbu”, Anita Meldere ar diplomdarbu “Saulē un vējā”, Vija Maldupe (1947-1996) ar diplomdarbu “Cilvēki dārzā”. LMA Glezniecības nodaļas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie vadītājiem Induļa Zariņa un Rūdolfa Sausēna (1921-1999) absolvēja Staņislavs Astičs ar diplomdarbu – gleznas “Kristus zaimošana” (“Ecce Homo”, Nīderlande, 16. gs. 2. puse) restaurācija. LMA Glezniecības nodaļas Teātra dekoratoru darbnīcu pie vadītāja Gunāra Zemgala (1934-2018) absolvēja Romualds Geikins-Geimans ar diplomdarbu “Dekorāciju meti H.K.Andersena pasakām”, Juris Dimiters ar diplomdarbu – krāsainu, zīmētu animācijas (multiplikācijas) filmu “Ziloņi un zaķi”, Guntars Ābels, Baiba Pika. LMA Pedagoģijas nodaļu pie vadītāja Edgara Iltnera absolvēja Leonīds Bauļins (1945-2002), Guna Millersone-Teibe ar diplomdarbu “Laimas Eglītes portrets”.
Kopš 1973. gada Ivars Heinrihsons ir LMA pedagogs – bijis pasniedzējs Pedagoģijas nodaļā, Sagatavošanas kursu vecākais pedagogs, bijis arī Glezniecības katedras vadītājs, docents (1992), asociētais profesors (1994) un Konceptuālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs (1998), tag. emeritētais profesors.
Izglītību papildinājis bij. PSRS augstskolās – stažējies I.Repina Ļeņingradas Valsts akadēmiskajā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtā (1974, tag. Sanktpēterburgas Mākslas akadēmija, Krievija), Viļņas Mākslas institūta Pedagoģijas fakultātē (1981, tag. Lietuvas Mākslas akadēmija, Viļņa, Lietuva) un Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas fakultātē (1985; tag. LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte). Pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas, 1992. gadā ieguvis humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās LMA Mākslas zinātnes nodaļā.
Ivars Heinrihsons darbojies līdzās LMA pedagogiem: Sagatavošanas kursos – Andrejam Rozenbergam (1937-2017; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs 1964-1978), Aleksandram Stankevičam (1932-2015; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs no 1962), Mihailam Korņeckim (1926-2005; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs, vadītājs 1964-1978), Lijai Būmanei (1940-1990; LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1970-1990), Intai Celmiņai (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1970-1990), Irēnai Lūsei (LMA Sagatavošanas kursu pasniedzēja 1972-1992), Arvīdam Būmanim (1942-2000; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs no 1972), Jurim Jurjānim (1944-2023; LMA kursu pedagogs 1972-1988); Pedagoģijas katedrā – Edvardam Grūbem (1935-2022; Pedagoģijas nodaļas pedagogs 1971-1973, katedras vadītājs 1973-1979), Dagmārai Villerušai (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagoģe), Ritai Valnerei (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Intai Celmiņai (LMA Pedagoģijas katedras pedagoģe 1976-1988), Valdim Villerušam (LMA pedagogs no 1970-1999), Jānim Zemītim (1940-2008; LMA Pedagoģijas katedras pedagogs no 1981, Glezniecības katedras vadītājs 1993-1998).
LMA Glezniecības katedrā Ivara Heinrihsona kolēģi bija Edgars Iltners (1925-1983; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs 1960-1973, Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983, LMA rektors 1974-1976), Uno Daņiļevskis (1945-2007; LMA pedagogs no 1975, Glezniecības katedras pedagogs, dekāns no 1991-1999), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2019), Roberts Muzis (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1978-1999), Edvards Grūbe (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1979-2000), Vilis Ozols (1929-2014; Glezniecības katedras vadītājs 1989-1991, pedagogs-1999), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997, rektors 1988-1997), Irēna Lūse (LMA Glezniecības katedras asistente no 1995, pedagoģe no 1998, asociētā profesore no 2004, tag. emeritētā profesore), Aleksejs Naumovs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1985-šobrīd, rektors 2007-2017), Kristaps Zariņš (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1985-šobrīd, rektors 2017-šobrīd), Kaspars Zariņš (LMA pedagogs no 1991, Glezniecības katedras pedagogs 1992-šobrīd), Vija Zariņa (LMA Glezniecības katedras pedagoģe no 1999), Ieva Iltnere (LMA Glezniecības katedras pedagoģe no 1999, emeritētā profesore), Andris Vītoliņš (LMA pedagogs no 2007, LMA Glezniecības katedras vadītājs 2012-2017, prorektors administratīvajā un radošajā darbā no 2017, profesors), Kristians Brekte (LMA Glezniecības katedras vadītājs, asociētais profesors), Miķelis Fišers (LMA Glezniecības katedras pedagogs), Auguste Petre (LMA Glezniecības katedras pedagoģe no 2021), Anna Pommere (LMA Glezniecības katedras pedagoģe no 2023) u.c.
1988. gadā Ivars Heinrihsons sastādījis un publicējis darbu “Zīmēšanas programma bērnu mākslas skolām”.
Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1973. gada. Ivara Heinrihsona darbi bijuši eksponēti izstādēs: Republikas tēlotājas mākslas izstāde “Rudens” (1973, Valsts Mākslas muzejs (VMM), LMMIAD, tag. LNMM), Tēlotājmākslas izstāde “Mākslinieki – zvejniekiem – 1974” (1974, VMM), 11. Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1975, VMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Mākslas dienas” (1976, VMM), Vissavienības tēlotājmākslas izstāde “Vienmēr modri” (1977, Maskava, Krievija), 2. Republikas tēlotājmākslas izstāde “Vienmēr modri” (1977, bij. Aizrobežu mākslas muzejs (AMM), tag. LNMM), Vissavienības jauno mākslinieku darbu izstāde “Zemes jaunība” (1977, Maskava, Krievija), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Mākslas dienas” (1977, bij. 17.jūnija laukums, Rīga, tag. Rīgas Doma laukums), Republikas “Mākslas dienas-77”, “Mākslinieki – mieram” tēlotājas mākslas (glezniecība, tēlniecība) izstāde (1977, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Mākslas dienas” (1978, VMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Mākslas dienas” (1978, Rīgas Doma laukums), Republikas Jauno mākslinieku konkursa izstāde (1979, bij. Arhitektūras un pilsētbūvniecības muzejs, tag. Rīgas Sv. Pētera baznīca), 5. Baltijas valstu glezniecības triennāle (1981, Viļņa, Lietuva), 7. Baltijas republiku Viļņas glezniecības triennāle (1987, Lietuvas Mākslas muzejs, Viļņa, Lietuva), “La Dolce Vita” (1988, LMS JMA klubs “Jāņa sēta”), “Kulta upuru piemiņas memoriālam ziedoto mākslas darbu izsoles izstāde” (1988, LMA), “Laikmetīgā padomju glezniecība no Rīgas” (1989, E.Nahamkina galerija, Ņujorka, ASV), “Mūsdienu latviešu māksla” (1994, Minhene, Vācija, Deutsche Aerospace galvenajā mītnē), “Laikmetīgā latviešu māksla” (1994, Limasola, Kipra, kuratore I.Baranovska), “Eņģeļa ēnā” (1995, galerija “Bastejs”), ““Rīgas Galerijas” 3 gadu jubileja” (1995, galerija “Rīgas Galerija”), “23 mākslinieki no Latvijas” (1996, Madride, Spānija), “Māksla pēc gadsimta” (1996, galerija “Rīgas Galerija”), 10. Starptautiskā Viļņas glezniecības triennāle (1996, Viļņa, Lietuva), LMS ikgadēja Tēlotājmākslas izstāde “Mākslas dienas” (1997, bij. izstāžu zāle “Latvija”), ““Rīgas Galerijas” 5 gadu darbības jubileja” (1997, galerija “Rīgas Galerija”), “Remake” (1997, LMA aula, rīko B-13), “Kolāža” (1998, LMA aula, rīko B-13), “Mākslas dienu” izstāde “Klusā daba Nr. 2” (1998, LMS galerija”), “70.gadi. Lietas un cilvēki. Gleznas” (1998, LMS galerija), LMS ikgadēja Tēlotājmākslas “Rudens” izstāde (1999, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, LMMIAD, tag. LNMM), “Šķiedras māksla” (2000, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”), “Zīmējums” (2001, galerija “Rīgas Galerija”), Modernās šķiedras mākslas izstāde “Rīga 800” (2001, UNESCO galvenā mītne, Parīze, Francija), “Rudens” izstāde (2001, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, LNMM), “Gleznas uz dēlīšiem” (2002, galerija “Bastejs”), “Litogrāfi I” (2001, galerija “Māksla XO”), “Litogrāfi II” (2002, galerija “Māksla XO”), “Latvija. Pārsteidzoša 20. gadsimta māksla” (2002, Zvolle, Nīderlande), Latvijas mākslinieku darbu izstāde (2002, Kauņa, Lietuva), “Litogrāfi III” (2003, galerija “Māksla XO”), Latviešu mākslinieku darbu izstāde (2003, Prāga, Čehija), “Litogrāfi IV” (2004, galerija “Māksla XO”), “Atspulgi. Mākslinieka portrets un pašportrets 20.gadsimta 70. un 80. gadu latviešu mākslā” (2004, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), “Māksla uz papīra” (2004, galerija “Rīgas Galerija”), “Abstrahēšanas māksla” (2005, galerija “Rīgas Galerija”), “Zīmējums” (2005, galerija “Māksla XO”), “Litogrāfi V” (2005, galerija “Māksla XO”), “Alter Ego” (2005, galerija “Bastejs”), “Dons Kihots” (2006, galerija “Daugava”), “Litogrāfi VI” (2006, galerija “Māksla XO”), Pavasara izstāde “Mākslas dienas 2006” (2006, Tērbatas biznesa centrs), “Akmens atmiņa” (2007, LMS galerija), “Litogrāfi VIII” (2011, galerija “Māksla XO”), “Kailais galerists” (2024, galerija “Māksla XO”) u.c.
Ivars Heinrihsons rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes, sadarbojies ar mākslas galerijām: “Ivara Heinrihsona un Helēnas Heinrihsones gleznu izstāde” (1976, Sporta biedrības “Daugava” ūdenssporta bāze, Lielupe, Jūrmala), “Ivars Heinrihsons. Gleznas. 1974-1986” (1986, Mākslinieku nams), “Ivara Heinrihsona personālizstāde “Klavieres”” (1993, bij. galerija “G&G”), “Helēnas Heinrihsones un Ivara Heinrihsona darbu izstāde. Svarīga tikšanās” (1993, galerija “Rīgas Galerija”), “Ivara Heinrihsona, Helēnas Heinrihsones, Intas Celmiņas, Edvarda Grūbes izstāde” (1993, bij. Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs, tag. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM), LNMM), “Ivara Heinrihsona, Helēnas Heinrihsones, Intas Celmiņas, Edvarda Grūbes gleznas” (1995, bij. galerija “M6”), “Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Ilze Neilande, Kārlis Siliņš. Ergo Bibambus” (1997, galerija “Čiris”), “An Appointment Special” (1998, galerija “Rīgas Galerija”), “Ivars Heinrihsons. Zīmējumi” (1998, Ivonnas Veihertes galerija), “Ivars Heinrihsons. Zirga ģeometrija” (1999, Ivonnas Veihertes galerija), “Ivars Heinrihsons. Līniju morāle” (1999, galerija “Rīgas Galerija”), “Ivars Heinrihsons. Glezniecība” (1998, galerija “Daugava”), “Helēna Heinrihsone, Anna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons. Trīs draugi” (2000, bij. LU galerija “Bastejs”), “Ivars Heinrihsons. Personālizstāde. Izlase” (2000, galerija “Māksla XO”), “Ivars Heinrihsons. Izstāde muzejā” (2001, VMM, LMS gada balva 2002), “Ivara Heinrihsona, Helēnas Heinrihsones, Intas Celmiņas, Edvarda Grūbes izstāde. Lietišķā glezna” (2003, DMDM), “Ivara Heinrihsona personālizstāde “Klavierstunda”” (2004, galerija “Māksla XO”), “Gleznotāji Ivars Heinrihsons, Helēna Heinrihsone, tekstilmākslinieki Egils Rozenbergs, Dzintra Vilks. Latvijas mūsdienu mākslas izstāde (2004, Boloņa, Itālija) “Formas savaldīšana. Zirgi Aldaru ielā” (2005, galerija “Māksla XO”), “Ivara Heinrihsona izstāde “Dzimis Sabilē. Gleznas, grafika. 1985-2005”” (2006, Kultūras centrs Sabiles sinagoga), “Ivara Heinrihsona zīmējumu izstāde “Skrējiens”” (2007, galerija “Māksla XO”), “Gulbju ezers” (2009, galerija “Māksla XO”), “Ivars & Helēna” (2009, galerija “Bastejs”), “Zirgi” (2010, galerija “Bastejs”), “Ne cilvēks ne zirgs” (2011, galerija “Bastejs”), “Zīmes ceļš” (2014, galerija “Bastejs”), “Ceļš” (2011, galerija “Māksla XO”), “Le Chevalet et de Chevaux” (2012, galerija “Māksla XO” nominācija “Purvīša balvai”), “Zīmes” (2016, galerija “Māksla XO”), “Kods” (2017, galerija “Māksla XO”), “Haosa teorija” (2019, galerija “Māksla XO”), “Ideālā pasaule” (2022, galerija “Māksla XO”), “Apsēstība” (2025, galerija “Māksla XO”) u.c.
LMS muzeja krājuma darbs – Ivara Heinrihsona glezna “Sadauzītās klavieres” bija iekļauta LMS ekspozīcijā Eiropas Komisijas “Berlaymont” ēkā Briselē (2005-2019).
Ivars Heinrihsons piedalījies porcelāna apgleznošanas simpozijos “Gleznotājs un porcelāns” Zvārtavas pilī, Gaujienas pagastā, Smiltenes novadā (2000-2001) un simpozija izstādēs (2000, bij. “Salons Māksla”; 2001, bij. VMM, Hēges zāle, tag. LNMM). Simpozijos piedalījās mākslinieki: Aija Zariņa (1954-2025), Ieva Maurīte, Inta Celmiņa, Kristiāna Dimitere, Helēna Heinrihsone, Frančeska Kirke, Dace Lielā, Vija Zariņa, Aija Zariņa, Aija Jurjāne (1944-2015), Kaspars Zariņš, Kristaps Zariņš, Tatjana Krivenkova, Inga Brūvere, Ieva Iltnere, Miervaldis Polis, Māris Subačs, Andris Vītoliņš, Juris Ģērmanis, Jānis Mitrēvics, Andrejs Ameļkovičs, Maruta Raude (1965-2018), keramiķu Ineses Brants un Sergeja Sokolova (Krievijas Imperatora porcelāna fabrika, Sanktpēterburga) vadībā. Simpozija darbi ir pamats LMS muzeja porcelāna kolekcijai un ir apskatāmi Zvārtavas pilī.
Gleznotājs un LMA pedagogs Ivars Heinrihsons 2006. gadā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un viņam piešķirta ordeņa virsnieka pakāpe. Mākslinieks saņēmis arī nozares apbalvojumus: Baltijas republiku glezniecības triennāles laureāts (1981, Viļņa, Lietuva), LPSR Izglītības ministrijas un LMS balvas par darbu izstāžu “Mākslas dienas” un skolēnu tēlotājas mākslas olimpiāžu organizēšanā (1975, 1977, 1979, 1981), LMS “Gada balvas 2001” vizuālajā mākslā laureāts par personālizstādi “Izstāde muzejā” (2001, VMM, LNMM), LR KM prēmija (2002).
Ar Ivara Heinrihsona daiļradi var iepazīties izdevumos: “Helēnas Heinrihsones un Ivara Heinrihsona gleznu izstādes buklets” (1976, redaktore Karīna Kropa, foto Ivars Heinrihsons, tehn. redaktors J.Stripkans, bij. LPSR Mākslas fonds), katalogs “Ivars Heinrihsons. Gleznas. 1974-1986” (1986, redaktore Karīna Kropa, foto Sergejs Davidovs (1959-2023), tehniskais redaktors Gunārs Ivanovs (Dzelme), bij. LPSR Mākslas fonds), “Ivars Heinrihsons” (2001, sast. Māra Ādiņa, teksts Eduards Kalniņš, Māra Ādiņa, foto Normunds Brasliņš, Didzis Grozs, Dominiks, “Neputns”).
Ivars Heinrihsons bijis LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1974. gada ar LMA rektora, gleznotāja Edgara Iltnera parakstītu izziņu. LMS biedrs mākslinieks ir kopš 1978. gada un tika uzņemts ar gleznotāju Džemmas Skulmes (1925-2019), Edvarda Grūbes, Viļa Ozola rekomendācijām, LMA rektora, gleznotāja Valda Dišlera parakstītu raksturojumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Ojāra Ābola (1922-1983) izsniegtu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 40/7. PSRS Mākslinieku savienība LMS lēmumu apstiprināja 1979. gadā ar vecākās instruktores L. Kozlovas parakstu.
Ivars Heinrihsons bijis LMS “Mākslas dienu” komisijas priekšsēdētāja vietnieks (1977), LMS Jaunatnes estētiskās komisijas loceklis (1977), bijis ievēlēts LMS valdē (1994-1996), piedalījies diskusijās par LMS turpmākā darbības modeļa izveidi.
Mākslinieks aktīvi strādājis pie LMS rīkoto izstāžu informācijas apkopošanas, veidojis izstāžu dizainu un piedalījies ekspozīciju iekārtošanā izstādēm “Rudens”, “Mākslas dienas” (1994, 1995, 2000), darbojies žūrijā izstādēm “Rudens-2000”, “Rudens-2004”, “Rudens-2007”, kopā ar Helēnu Heinrihsoni bijis kurators izstādei “Rudens-2004”. Mākslinieks izstrādājis LMS ikgadējo izstāžu nolikumus un līgumus ar sadarbības partneriem un māksliniekiem. Kā LMS muzeja padomes loceklis Ivars Heinrihsons veicis nozīmīgu ieguldījumu muzeja kolekcijas strukturēšanā, dokumentēšanā un uzskaitē.
Ivara Heinrihsona darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), Ainažu jūrskolas muzejā, Talsu novada muzejā, Kuldīgas novada pašvaldības iestādē “Kuldīgas novada muzejs”, Tukuma muzejā, Zimmerli mākslas muzejā (Ņūdžersija, ASV), kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Ivars Heinrihsons “Skrējiens”, 1978. Audekls, eļļa, 97×122 cm. LMS muzejs