Imants Krepics dzimis koktēlnieka Jāņa Krepica un tekstilmākslinieces Vidas Krepicas (1943-2012) ģimenē.
No 1956. gada Imants Krepics mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Produktu izstrādājumu dizaina programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfi Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), scenogrāfs, grafiķis Kārlis Freimanis (1909-1987; RLMV pedagogs 1945-1961), koktēlnieki Voldemārs Tiltiņš (1899-1985; RLMV Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas pedagogs 1943-1981), Alfrēds Kevers (1898-1962; RLMV Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas pedagogs 1943-1958), Vīgants Bauers (RLMV pedagogs no 1960), arhitekti Marta Staņa (1913-1972; RLMV kompozīcijas pedagoģe 1953-1959) un Ivars Strautmanis (1932-2017; RLMV pedagogs 1959), gleznotāji Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1977), Nikolajs Petraškevičs (1909-1976; RLMV gleznošanas pedagogs 1949-1957), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), tēlnieki Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), Rimma Pancehovska (1928-2023; RLMV pedagoģe 1954-1959), Leons Tomašickis (1904-1996; RLMV zīmēšanas pedagogs 1953-1967, 1974-1977) u.c.
Imants Krepics beidza RLMV Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļu 1961. gadā.
No 1964. gada studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare). LMA pedagogi tolaik bija: ksilogrāfijas meistars Pēteris Upītis (1899-1989; LMA Grafikas katedras pedagogs 1945-1989), oforta meistars Arturs Apinis (1904-1975; LMA Grafikas katedras pedagogs no 1945, vadītājs 1945-1952, 1962-1975), gleznotāja, grafiķe Gundega Vaska (1917-2006; LMA Grafikas katedras pedagoģe no 1950, vadītāja 1957-1962), grafiķis, plakāta mākslinieks Maigonis Osis (1929-1988; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960-1988), grafiķis, litogrāfijas tehnikas pedagogs Alberts Goltjakovs (1924-2016; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960-1999), gleznotāji – Valdis Dišlers (1922-2011; LMA pedagogs no 1953, rektors 1976-1986), Uga Skulme (1895-1963; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1963), Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975) u.c.
1970. gadā Imants Krepics absolvēja LMA Grafikas nodaļu ar diplomdarbu – oforta sēriju “Pie Salacgrīvas zvejniekiem” , vadītājs Arturs Apinis. Līdzās Imantam Krepicam LMA Grafikas nodaļu pie vadītāja Artura Apiņa absolvēja Oskars Bērziņš ar diplomdarbu “Svētku plakātu sērija” oforta tehnikā, pie vadītāja Pētera Upīša absolvēja Maija Dragūne ar diplomdarbu “Ilustrācija V.Majakovska poēmai “Labi””, pie vadītāja Alberta Goltjakova absolvēja Georgs Smelters (1942-2014) ar diplomdarbu “Skaņu plašu vāki Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Johana Sebastiāna Baha, Kloda Ašila Debisī, Kšištofa Penderecka, Igora Stravinska mūzikai”.
20. gs. 70. gados Imants Krepics apguva litogrāfijas tehniku LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla” Estampa darbnīcā pie grafiķa Valentīna Ozoliņa (1927-2024; MF estampa darbnīcas vadītājs 1973-1976), Laimoņa Lejnieka (1916-1989, MF Estampa darbnīcas meistars). Pēc MF reorganizācijas Imants Krepics darbojās MF Dekoratīvās mākslas kombināta Eksperimentālajā estampa darbnīcā (MF DMK EED, tag. LMS muzeja Litogrāfijas darbnīca) pie Laimoņa Lejnieka, Vladislava Grišina (1937-2023, MF DMK EED meistars, vadītājs 1976-1988), Andra Abiļeva (MF DMK EED litogrāfijas meistars 1976-1991), Māra Abiļeva (MF DMK EED meistars 1979-1989), kuri koleģiāli iedrošināja māksliniekus darboties grafikas tehnikās un nodrošināja darbu realizāciju Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedriem, kuri tolaik veidoja mākslas darbu kolekcijas plānotajām MF izstādēm Latvijā un visā bij. PSRS teritorijā. Darbnīca atradās LMS MF ēkā “Mākslinieku nams” (tag. LMS muzejs 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, darbnīcas tika ierīkotas telpās Nr. 50., 51., 84., 89., 93. u.c.).
Eksperimentālajā estampa darbnīcā līdzās Imantam Krepicam darbojās grafiķi: Maija Dragūne, Baņuta Ancāne (1941-2024), Vladislavs Grišins (MF darbnīcas vadītājs 1976-1988), Aleksandrs Dembo (1931-1999), Naftolijs Gūtmans, Inārs Helmūts, Gunārs Kļava (1933-1989), Gunārs Krollis, Malda Muižule (1937-2022), Arturs Ņikitins (1936-2022; MF estampa darbnīcas meistars 1963-1965), Māra Rikmane, Georgs Smelters, Lolita Zikmane.
Imants Krepics bijis mākslinieks-noformētājs Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālajā bibliotēkā (1969-1980, tag. Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka) un darbojies kā vecākais mākslinieciskais redaktors izdevniecībā “Avots” (1980-1992).
Imanta Krepica mākslinieciskā daiļrade visvairāk izpaužas litogrāfijas tehnikā, kur abstrakcionisma stilistikas darbos redzams litogrāfijas daudzpusīgo un savpatno izteiksmes līdzekļu pielietojums.
Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1969. gada. Imanta Krepica darbi bijuši eksponēti izstādēs: 7. Republikas Jauno mākslinieku izstāde (1969, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LMMIAD, tag. LNMM), “Mākslas dienas” grāmatzīmju izstāde (1971, bij. V.Lāča Latvijas Valsts bibliotēkas skatlogi, tag. LNB), “Ziedi mākslā” (1973, bij. Republikas Zinību nams), Republikas 6. stājgrafikas izstāde (1976, Mākslinieku nams), 3. stājgrafikas izstāde “Zinātne un zinātniskā fantastika” (1978, bij. Republikas Zinību nams), Republikas 9. stājgrafikas izstāde (1979, Mākslinieku nams), 3. miniatūrgrafikas izstāde (1979, Republikas Zinību nams), Baltijas republiku 5.grafikas triennāle (1980, Tallina, Igaunija, diploms), “Mūsdienu latviešu estamps. 70.-80. gadi” (1981, Maskava, Krievija), 10. Tallinas grafikas triennāle (1995, Tallina, Igaunija), Sorosa Mūsdienu mākslas centra-Rīga 4. gadskārtējā izstāde “GEO-ĢEO” (1996, Pedvāles Mākslas parks). Mākslinieks piedalījies biedrības “Grafikas kamera” rīkotajās izstādēs – “Latviešu mūsdienu grafika”, Latvijas stājgrafikas darbu ekspozīcija, biennāle “Kaļiņingrada-Kēnigsberga – 98” (1998, Kaļiņingrada, Krievija), “150 grafikas lapas” (1999, bij. “Žurnālistu nams”, Reiterna nams, Rīga), “Zem jumta” (2001, RVKM, Mencendorfa nams), “Silts, siltāks, karsts” (2004, bij. galerija “AG7”), “Smalki argumenti” (2004, bij. galerija “Mākslas dārzs”), “Grafikas Kamera ceļo” (2005, Valmieras ģimnāzija), “Silts, siltāks, karsts” (2005, bij. galerija “AG7”), “Akmens atmiņa” (2007, LMS galerija). Imants Krepics piedalījies arī LMS rīkotajās izstādēs: Tēlotajās mākslas izstāde “Rudens-97” (1997, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, tag. LNMM, izstāžu zāle “Arsenāls”), “Mākslas dienas 2022. Karš. Ukraina” (2022, LMS galerija) u.c.
Imants Krepics rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Imanta Krepica un Maijas Dragūnes litogrāfiju izstāde” (2003, Rīgas Melngalvju nams), “Imants Krepics. Litogrāfijas izstāde “Atēnas 2004”” (2005, bij. galerija “Mākslas dārzs” Rīga) u.c.
Imants Krepics strādājis grāmatu grafikā un bijis mākslinieks izdevumiem: Guna Goluba “Vīgneru Ernests” (1981, “Liesma”, mākslinieks Imants Krepics, muzeju, arhīva fondu un Leonīda Vīgnera personiskā arhīva fotomateriāli, G.Golubas fotoreprodukcijas), Anatolijs Efross (1925-1987) “Profesija režisors” (1981, “Liesma”, tulk. Ingrīda Zaķe, mākslinieks Imants Krepics), Uldis Strupulis (1931-2014) “Raunas stāsti” (1983, “Liesma”, sērija: “Stāsti par vēsturi”, recenzenti Jānis Kalniņš (1922-2000) un Laimonis Pūrs (1922-2016), mākslinieks Imants Krepics), Anita Liepa “Ekshumācija” (1990, “Liesma”, redakcijas vadītāja Vija Jugane, redaktore Velta Duka, mākslinieki Dainis Breikšs un Imants Krepics), Alberts Veinbergs “Pāri ūdeņiem”, (1992, apgāds “Vieda”, Rīga), Astrīde Ivaska (1926-2015) dzejas un dzejprozas izlase “Vārdojums. Līču loki” (1993, “Liesma”, krājuma redaktors, rakstnieks Arvis Grods (1933-2005), mākslinieks Ivars Ivasks (1927-1992), Imanta Krepica grafiskā apdare).
Izdevumi, kuru veidošanā Imants Krepics piedalījies, bijuši eksponēti grāmatu izstādēs: 3.Starptautiskais Maskavas grāmatu gadatirgus (1981, Maskava, Krievija), Vissavienības Tautas saimniecības grāmatu izstāde (1982, Maskava, Krievija, 3.pakāpes diploms), 4. Starptautiskais Maskavas grāmatu gadatirgus (1983, Maskava, Krievija), 15. Starprepubliku grāmatu mākslas un plakātu konkurss par labāko māksliniecisko apdari un poligrāfisko izpildījumu konkurss (1983, diploms), 20. Starprepubliku grāmatu mākslas un plakātu konkurss par labāko māksliniecisko apdari un poligrāfisko izpildījumu (1988, Tallina, Igaunija), izstāde “Latvijas grāmatai 400” (1988, bij. izstāžu zālE “Latvija”, LMMIAD), 7. Starptautiskais Maskavas grāmatu gadatirgus (1989, Maskava, Krievija), Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu grāmatu izstāde (1989, Maskava, Krievija), 21. Starprepubliku grāmatu mākslas un plakātu konkurss par labāko māksliniecisko apdari un poligrāfisko izpildījumu (1989) u.c.
20. gs. 70.-80. gados Imants Krepics piedalījās “Mākslas dienu” radošo personu basketbola zibensturnīros. Šajos turnīros piedalījušies mākslinieki: grafiķi Imants Krepics, Arnolds Krēsliņš (1934-2008), Raitis Zvirbulis, gleznotāji Jānis Anmanis, Imants Luters (1934-2008), Rolands Gross, tēlnieki Nikolajs Petraškevičs (1954-2014) un Ojārs Breģis (1942-2022), interjera mākslinieks Valdis Majevskis, dizainers Uldis Baltutis, mākslinieki Viktors Parkovs, Juris Zandersons u.c. Spēlējošais treneris bija LMA pasniedzējs Verners Jekšiņš (1938-2021).
2010. gadā Imants Krepics saņēma LR Ministru kabineta Atzinības rakstu par izcilu ieguldījumu mākslā.
LMS biedrs Imants Krepics ir kopš 1997. gada un uzņemts ar grafiķu Vladislava Grišina, Baņutas Ancānes, Māras Rikmanes rekomendācijām un LMS valdes priekšsēdētāja, tekstilmākslinieka Egila Rozenberga parakstītu lēmumu.
Grafiķis Imants Krepics ir viens no biedrības “Grafikas kamera” dibinātājiem un arī tās vadītājs no 1994.-1999. gadam. Ilgus gadus veicis litogrāfijas darbu realizāciju kā tehniskais asistents daudziem Latvijas grafiķiem – Ilzei Lībietei, Gunāram Krollim, Naftolijam Gūtmanam, Arturam Ņikitinam, Baņutai Ancānei, Josifam Elgurtam, Nelei Zirnītei, Lilijai Dinerei, Jeļenai Antimonovai, mākslas augstskolu audzēkņiem u.c. Jāatzīmē Imanta Krepica prasmes un zināšanas Latvijas grafikas vēsturē, kas tiek nodotas tālāk, darbojoties LMS muzeja litogrāfijas darbnīcā.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ventspils muzejā, Igaunijas Mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzejā (Maskava, Krievija), kā arī privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, ASV, Kanādā, Grieķijā, Itālijā u.c.
Imants Krepics “Divi vienā”, 2020, papīrs, litogrāfija, 56×70 cm, LMS muzejs