Dzintars Zilgalvis no 1964.-1972. gadam mācījās Rīgas 50.vidusskolā (tag. Rīgas Centra humanitārā vidusskola) un no 1972.-1973. gada Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskolā (tag. Rīgas Franču licejs).
No 1973. gada Dzintars Zilgalvis mācības turpināja J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: direktori Silvija Lāce (JRRMV direktore 1973-1975), gleznotāji Uldis Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980), Aija Jurjāne (1944-2015; JRRMV pedagoģe no 1969-2015), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Līga Bokaldere (1946-1999; JRRMV pedagoģe), Uno Daņiļevskis (1945-2007; JRRMV pedagogs 1971-1982), Daina Riņķe (1941-2023; JRRMV pedagoģe), Jānis Zemītis (1940-2008; JRRMV pedagogs 1965-1981), Leonīds Mauriņš (1943-2012; JRRMV pedagogs), Inese Siliņa (JRRMV laborante no 1974, pedagoģe no 1977), Aleksandrs Rodins (1922-2001; JRRMV pedagogs 1962-1983), mākslas zinātniece Baiba Prigožija (Eglīte, JRRMV pedagoģe) u.c.
Dzintars Zilgalvis 1975. gadā beidza JRRMV un viņam līdzās JRRMV absolvēja topošie mākslinieki: gleznotāji Dace Lielā, Jānis Mitrēvics, Vladislavs Rubulis, grafiķe, pedagoģe Ināra Garklāva, tēlnieks Gvido Buls, Rojs Kempels, grāmatu grafiķis Aldis Ruskulis u.c.
Vēlāk 2005. gadā Dzintars Zilgalvis Nīderlandē absolvēja Māstrihtas Universitātes kursu “Neatkarīgu kultūras organizāciju menedžments”.
Pēc JRRMV beigšanas mākslinieks bija Latvijas Mākslas akadēmijas reflektants (1975-1976), tomēr saņēma atteikumu un pievērsās patstāvīgai mākslinieka praksei. Līdzīgi daļai kultūras mācību iestāžu absolventu 20. gs. 70.-90. gados, lai izvairītos no dienesta PSRS Bruņotajos spēkos, Dzintars Zilgalvis mācījās Rīgas 3. Profesionāli tehniskās vidusskolas Kinomehāniķu nodaļā (1975-1976), kur iegūtās zināšanas un skatījums, iespējami atsaucās turpmākajā mākslinieku daiļradē.
Dzintars Zilgalvis strādājis kā mākslinieks noformētājs un galvenais mākslinieks tag. Latvijas Nacionālajā operā un baletā, A.Popova Rīgas radiorūpnīcā (1979, bij. R/A “Radiotehnika”) u.c.
Dzintars Zilgalvis bijis Vides Aizsardzības kluba vides un vēstures pieminekļu sakopšanas aktivitāšu dalībnieks. Atmodas laikā aktīvi piedalījies 20. gs. 80. gados raksturīgajās jauniešu neformālajās aktivitātēs – neatkarīgo mākslas telpu, galeriju veidošanā Rīgas Bulvāru loka ēku pagrabos, kā arī sienu apgleznošanas akcijās (kopā ar grafiķēm Mārīti Šulci (Bauskā), Intu Bērenti (Rīgā)) u.c. Apgleznošanai tika izmantoti sadraudzības pilsētu bērnu zīmējumu motīvi, un realizācijā piedalījās RLMV un JRRMV audzēkņi. Gleznojumi šobrīd nav saglabājušies.
Dzintars Zilgalvis piedalījies izstādēs: Republikas tēlotājmākslas izstāde “Sports mākslā” (1982, bij. Jūrmalas izstāžu zāle, Dzintari), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Jaunatne – mieram” (1984, bij. Valsts Mākslas muzejs (VMM), LMMIAD, tag. LNMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1986, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), 18. Republikas jauno mākslinieku izstāde (1987, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Jauno mākslinieku grupas darbu izstāde “Gadījums -3” (1987, bij. J.Raiņa literatūras vēstures un mākslas muzeja E.Smiļģa Teātra muzejs, tag. LKA Teātra muzejs), LPSR MS 11. kongresam veltīta republikas tēlotājas mākslas izstāde “Rudens-87” (glezniecība, akvarelis, grafika, tēlniecība; 1987, bij. izstāžu zāle “Latvija”), 7. Republikas Dizaina izstāde (1988, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens – 88” (1988, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, LMMIAD, tag. LNNM izstāžu zāle “Arsenāls”), izstāde “Rīga – Latviešu avangards” (1988, Rietumberlīne, Vācija), Mākslas izstāde “Lāčplēsis”, veltīta A. Pumpura eposa “Lāčplēsis” 100. gadskārtai (1988-1989, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), Jauno mākslinieku grupas izstāde (1988, Maskava, Krievija), Vissavienības jauno mākslinieku izstāde “Zemes jaunība” VĻKJS-70 (1988, Maskava, Krievija), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Mākslas dienas-89” (1989, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Republikas Tēlotājas mākslas izstāde “Rudens 89” (1989, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Starptautiskās Viļņas glezniecības triennāles konkursa izstāde (1990, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”), 8. Baltijas republiku Viļņas glezniecības triennāle (1990, Viļņa, Lietuva), “Latviešu 20. gs. glezniecība” (1993, Parīze, Strasbūra, Francija), Tēlotājas mākslas izstāde “Rudens-94” (1994, izstāžu zāle “Latvija”), 3. gadskārtējā Sorosa Mūsdienu mākslas centra – Rīga izstāde “Piemineklis” (1995, RVKM, Fotogrāfijas muzejs, Rīgas pilsētvide, kuratore Helēna Demakova), izstāde “Rozes” (1997, galerija “Bastejs”), izstāde “Pēdas” (1997, LMS muzejs “Zvārtavas pils”, kuratore Elvita Ruka), “Blīvā upe” (1998, galerija “Noass”), LNMM izstāde “Starplaiks” (2001, izstāžu zāle “Arsenāls”, kuratore Elita Ansone), “Iluminācija” (2003, galerija “Noass”), Talsu mākslinieku grupas izstāde “Viena nakts” (2003, LMS galerija, kuratore Guna Millersone), Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienai veltīta latviešu mākslas klasiķu izstāde “No de facto līdz de jure” (2008, LNMM), “Glezniecība Latvijā 1950. – 1990. no Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas” (2010, RD izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”), “Latvijas māksla 1985-2000” (2017, LNMM ekspozīcija) un video-mini sērijas projekts “Vienas gleznas stāsts I” (2017), “Mūra nojaukšana. Latvijas mākslā 1985-1991” (2023-2025, LNMM 20. gs. 2.p. ekspozīcija) u.c.
Mākslinieks rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Dzintars Zilgalvis. Melnbaltais kino un māksla” (1975, P.Stučkas LVU Svešvalodu fakultāte, Visvalža iela 4a, Rīga, tag. LU Humanitāro zinātņu fakultāte), “Dzintars Zilgalvis. Gleznu izstāde” (1979, LU Cietvielu fizikas institūts, Ķengaraga iela 8, Rīga), “Dzintars Zilgalvis. Klusā daba” (1981, LU Cietvielu fizikas institūts), “Dzintars Zilgalvis. Gleznas” (1986, bij. LPSR Poligrāfiķu Kultūras nams, Lāčplēša iela 43/45, Rīga), “Dzintars Zilgalvis. Gleznas” (1987, Tukuma novadpētniecības un mākslas muzejs), “Dzintars Zilgalvis” (1988, LMS Jauno mākslinieku kluba izstāžu zāle “Jāņa sēta”), “Dzintars Zilgalvis. Sentimentāla glezniecība” (1989, AMM), personālizstāde “Baltijas jūras” konferencē (Vācija, 1989), “Dzintars Zilgalvis. Gleznas” (1992, bij. galerija “Kolonna”, galerija LU “Bastejs”, galerija “Centrs”, kurators J.Boiko), “Dzintars Zilgalvis. Mīlestība. Dzeja. Skūpsts” (1993, bij. galerija “Rīgas Galerija”), “Dzintars Zilgalvis. Tapešu rozītes mīļotai meitenei” (1996, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, LMMA, tag. izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), “4 gleznas” (2001, “Noass”), “Dzintars Zigalvis, Aigars Bikše. Eiropas kultūras kanons” (2013, Rīgas Dome), “Dzintars Zilgalvis. Krišs Zilgalvis. Ūdens stāsti” (2015, Rīga).
Dzintars Zilgalvis ir biedrības “Mākslas centrs Noass” (Noass) dibinātājs un vadītājs no 1998.-2018. gadam. Mākslinieks kopā ar Oļegu Tillbergu realizēja Latvijas vēsturē unikālu projektu – peldošas galerijas un kultūras centra ideju, un to izveidoja uz bij. debarkadera “Rīga” pie AB dambja Rīgā, Daugavā (novietne sākotnēji, 1997. gadā tika plānota pie Mākslinieku nama 11.novembra krastmalā 35, Rīgā). Iniciatīvu atbalstīja vairāku nozaru mākslinieki: Juris Boiko (1954-2002), Iveta Boiko, Raitis Šmits, Aija Zariņa, fotomākslinieks Gvido Kajons, mākslas zinātnieces Ieva Kalniņa, Solvita Krese, literāti Amanda Aizpuriete, Nora Ikstena, mūziķi Kaspars Rolšteins, Anrijs Krenbergs, mūzikas kritiķis Orests Silabriedis u.c.
“Noass” rīkojis mākslinieka Oļega Kuļika preses konferenci (1998), videomākslas festivālu “Ūdensgabali” (no 2001-2019, uzsākts kopā Juri Boiko, Līgu Miezīti), Vijas Vētras personālizstādi “Uzziedēšana” (2006), piedalījies “Eiropas kultūras mēnesis” (2001) u.c.
Dzintars Zilgalvis ir veidojis mākslas pasākumu noformējumu “Pegazs 88” (1988, Cēsis), akcijai, hepeningam “Mīlestības dzejas antoloģija” (piedalījās dzejnieki Amanda Aizpuriete (1956-2023), Pēteris Brūveris (1957-2011), Inese Zandere, Irēna Auziņa; 1993, bij. galerija “Rīgas Galerija”, kuratore Inese Riņķe); pilsētvides sienu apgleznojumu – murāli “Siena” pēc Japānas bērnu zīmējumu motīviem (1984, ar mākslinieku Jāni Anmani (1943-2025), Rīga), “Mākslas dienas” akciju hepeningu “Templis” – brandmūra publisku apgleznojums ar iedzīvotāju iesaisti (1986, Purvciems, Rīga). Mākslinieks radījis instalāciju “Spārni” (1987, ar Oļegu Tillbergu, pie bij. Rīgas Proletāriešu rajona Jaunatnes centra, Stirnu iela), Vides mākslas objektu “Piemineklis Zemes līdzsvara simbolam” (1991, autoceļš V1300, Kandava -Sabile), metu objektam “Bāka” Kronvalda parkā (2005, ar Krišu Zilgalvi, projekts “Piena restorāna” ēkas funkcionāla pārbūve par Rīgas Brīvostas biroja ēku), realizējis loga vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju” (2018, kopā ar Krišu Zilgalvi, Andu Munkevicu, Rīgas Doms) u.c.
Dzintars Zilgalvis ir viens no Latvijas Naivās mākslas muzeja dibinātājiem, direktors no 2005. gada. Muzejs īstenojis izstāžu apmaiņu ar Izraēlas (2008), Krievijas (2014), Grieķijas (2014) naivās mākslas muzejiem un kolekcijām. Mākslinieks kopš 2002. gada piedalījies Latvijas Video mākslas arhīva un tā datu bāzes izveidē.
Dzintara Zilgalvja darbība kā biedrības “Noass” valdes priekšsēdētājam tika novērtēta ar Rīgas Domes balvu “Baltais zvirbulis” (2007).
Dzintars Zilgalvis bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1982. gada un ir LMS biedrs kopš 1989. gada ar gleznotāju Ievas Iltneres, Aijas Zariņas (1954-2025), Jāņa Mitrēvica rekomendācijām, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Jura Jurjāna (1944-2023) izsniegtu ieteikumu un LMS valdes pirmā sekretāra, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes pozitīvs balsojums 36/5.
Dzintara Zilgalvja darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kā arī privātkolekcijās.
Dzintars Zilgalvis “Jaunais mākslinieks”, 1982, audekls, eļļa, 76×76 cm. LMS muzejs