20. aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic jubilejā gleznotāju Ilzi Avotiņu!

Ilze Avotiņa ir krāsās spilgta, luminiscējoša un brīva gleznotāja. Māksliniece izstādēs sevī apliecina ar portreta, klusās dabas, ainavas žanra darbiem un figurālām kompozīcijām.

Ilze Avotiņa vizuālo mākslu iepazina ģimenē, tēvs bija gleznotājs, pedagogs Harijs Kārkliņš (1927-2008). 1970. gadā Ilze Avotiņa beidza J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (JRRMV, tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). Mākslinieces pedagogi JRRMV bija gleznotāji Aija Jurjāne (1944-2015), Arnolds Griķis (1908-1988), Imants Prēdelis (1920-1994), Ivars Andris Vijups (1934-2006) u.c. Ilzes Avotiņas klasesbiedri bija nākamie mākslinieki: grafiķis, gleznotājs Edgars Folks, gleznotāji Vita Merca, Mārtiņš Zitmanis, plakāta mākslinieks Vadims Ivanovs u.c.

Ilze Avotiņa 1972. gadā izglītību turpināja Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare), kur studējusi pie tādiem gleznotājiem kā katedras vadītāja Vladimira Kozina (str. LMA 1945-1995), Ritas Valneres (1929-2015; str. LMA Glezniecības katedrā 1967-2000), Eduarda Kalniņa (1904-1988; str. LMA Glezniecības katedrā 1945-1988), Imanta Vecozola (str. LMA Glezniecības katedrā 1967-1999), Edgara Iltnera (1925-1983; str. LMA Glezniecības katedrā 1973-1983), Borisa Bērziņa (1930-2002; str. LMA Glezniecības katedrā 1964-1999), Andra Začesta (str. LMA Glezniecības katedrā 1976-1986), Pētera Postaža (str. LMA Glezniecības katedrā 1971-2019), Roberta Muža (str. LMA Glezniecības katedrā 1978-1999), Edvarda Grūbes (str. LMA Glezniecības katedrā 1979-2000) u.c.

 1979. gadā Ilze Avotiņa ar atzīmi “teicami” absolvējusi LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu ““Pasaka bērniem” gobelēna mets bērnudārzam”, vadītājs, gleznotājs Indulis Zariņš (1929-1997). Līdzās Ilzei Avotiņai LMA Glezniecības nodaļu absolvēja arī citi nozīmīgi mākslinieki: Induļa Zariņa vadībā Viktors Karnauhs (1950-2012) veidoja darbu “Zvejnieku ikdiena”, pie gleznotāja Edgara Iltnera Ilze Muceniece-Adamaite izstrādāja diplomdarbu “Dzimtenes vasara”. LMA Scenogrāfijas specialitāte pie pasniedzēja, scenogrāfa Gunāra Zemgala (1934-2018) absolvēja Jānis Jansons ar diplomdarbu “Mets J.Raiņa lugai “Krauklītis””.

Pēc LMA studijām Ilze Avotiņa izveidoja monumentālu gleznojuma un vitrāžas metu, ko realizēja kopā ar gleznotāju Alekseju Naumovu, tag. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Gaiļezers” (1980).

Ilze Avotiņa bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1978. gada ar LMA Mācību daļas, mākslas zinātnieces Renātes Bļodones (1933-2018) ieteikumu. I.Avotiņa ir LMS biedre kopš 1982. gada, un iestājās ar gleznotāju Pētera Postaža, Līgas Purmales, arhitekta, scenogrāfa Ģirta Vilka (1909-1983) rekomendācijām, kā arī LMA rektora, gleznotāja Valda Dišlera (1922-2011) ieteikumu. Māksliniece tika uzņemta LMS Glezniecības sekcijā.

 Ilze Avotiņa aktīvi piedalījusies izstādēs, kā Eduarda Nahamkina galerijā Ņujorkā (kuratore Inese Riņķe, ASV, 1989), izstādē „Posttradicionālisms” Centrālajā mākslinieku namā (Maskava, Krievija, 1989), Viļņas glezniecības triennālē, Mūsdienu mākslas centrā (Lietuva, 1989) u.c. Piedalījusies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” (1978, 1979, 1980, 1982, 1997, 1998 “Klusā daba Nr. 2”, LMS galerijā; 1999 Berga bazārā; 2000 “Rīgas Galerija”) un “Rudens” (1981, 1982, 1983, 1998, 2000). Nozīmīga bijusi mākslinieces dalība profesionālo gleznotāju porcelāna apgleznošanas simpozijos LMS muzejā Zvārtavas pilī (“Gleznotājs un porcelāns”, bij. Valsts Mākslas muzejs, Hēges zāle, 2000-2001), kuros piedalījās tādi mākslinieki kā Ieva Maurīte, Inta Celmiņa, Kristiāna Dimitere, Edgars Vērpe, Aija Zariņa, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Frančeska Kirke, Dace Lielā, Vija Zariņa, Aija Jurjāne, Kaspars Zariņš, Kristaps Zariņš, Tatjana Krivenkova, Ieva Iltnere, Miervaldis Polis, Māris Subačs, Andris Vītoliņš, Juris Ģērmanis, Inga Brūvere, Jānis Mitrēvics, Andrejs Ameļkovičs, Maruta Raude, keramiķu Ineses Brants un Sergeja Sokolova (Krievijas Imperatora porcelāna fabrika Sanktpēterburgā) vadībā. Simpozija darbi ir iekļauti LMS muzeja porcelāna kolekcijā.

Ilze Avotiņa sadarbojusies ar LMS galeriju un tās bijušo vadītāju Inesi Baranovsku: personālizstādes “Pastaiga divatā” (ar Kristīni Luīzi Avotiņu, 1997), “Saldā smarža” (2002), piedalījusies izstādē “Latvijas māksla. 20. gadsimts” (Zvolles pilsētas muzejs, Zvolle, Nīderlande, kuratori – Zvolles pilsētas muzeja direktors Hermanis Ārtss un no Latvijas puses Dace Lamberga (bij. Valsts Mākslas muzejs), Inese Baranovska (LMS) un Aleksejs Naumovs (LMA), katalogs “Neputns”, sast. L.Slava, 2002), izstādē “Krāsu attiecības” (Harijs Kārkliņš, Ilze Avotiņa, Katrīna Avotiņa, Kristīne Luīze Avotiņa, 2007). Ilzes Avotiņas darbi bija iekļauti LMS ekspozīcijā ES komisijas “Berlaymont” ēkā (Brisele, Beļģija, 2000-2019).

Ilze Avotiņa personālizstādes rīkojusi mākslas galerijā “Rīgas Galerija” (vadītāja Inese Riņķe; “Bezgalīgais dārzs” (2000), “Atmiņu dārzs” (2007)), galerijā “Čiris” (“Ezera skūpsts”, 2000), galerijā “Māksla XO” (vadītāja Ilze Žeivate; “Pilsēta, Daba, Pilsēta. III”, 2007), “Daugava” (vadītāja Anda Treija; “Sapņu ķērājs” (2012), “Pūķa dvēsele” (2016), “Vidusjūras krāsa” (2019)), I.Veihertes galerijā (“Gleznas” (1999), “Astoņdesmitie” (2001), “Sapņi par laimi” (2009)) u.c. Mākslinieces nozīmīga personālizstāde “Burvju ota” norisinājās Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2004).

Ilze Avotiņa saņēmusi nozares atzinību – KM stipendiju darbam Starptautiskajā mākslas centrā “The Cité internationale des arts” (2005).

Gleznotājas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.