Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Ieva Iltnere ir aktīva un nozīmīga gleznotāja Latvijas mākslā. Viņas radošais sniegums bijis vērojams “Māksla XO” galerijas (Rīga, vadītāja Ilze Žeivate) ekspozīcijās, personālizstādēs: “Diapozitīvu vakars” (2020), “Summa” (2018), “Implants” (2017), “Bābele” (2015) u.c. Ievas Iltneres darbi iezīmē laika un formveides paradigmas maiņu. Autorei raksturīgas ornamentāli būvētas, pasteļtoņos veidotas figurālas, emocionālas kompozīcijas. Ieva Iltnere strādā portreta, klusās dabas žanros, veidojusi lielizmēra landarta objektus.
Ieva Iltnere vizuālo mākslu iepazinusi ģimenē – mākslinieces tēvs, gleznotājs Edgars Iltners (1925-1983) bija LMA pasniedzējs no 1960. gada, strādāja Glezniecības katedrā no 1968.-1983. gadam, bija LMS valdes priekšsēdētājs no 1973.-1982. gadam, un māte – tekstilmāksliniece Ērika Iltnere (1925-2011). Ieva Iltnere mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) no 1972.-1976. gadam. Tolaik RLMV pedagogi bija Jānis Borgs (RLMV kompozīcijas pasniedzējs no 1966.-1990.g.), scenogrāfs Valdis Treijs (1927-2002; nodaļas vadītājs RLMV no 1960.-1987.g.), Vitālijs Karkunovs (1925-2006), Ēriks Priedkalns (1928-2006; str. RLMV no 1961.-1978.g.) u.c.
Ieva Iltnere studējusi Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare) pie tādiem pasniedzējiem, gleznotājiem kā katedras vadītāja Vladimira Kozina (LMA str. 1945.-1995.g.), Ritas Valneres (1929-2015; str. LMA Glezniecības katedrā 1967.-2000.g.), Eduarda Kalniņa (1904-1988; str. LMA Glezniecības katedrā 1945.-1988.g.), Imanta Vecozola (str. LMA Glezniecības katedrā 1967.-1999.g.), Edgara Iltnera (1925-1983; str. LMA Glezniecības katedrā 1973.-1983.g.), Borisa Bērziņa (1930-2002; str. LMA Glezniecības katedrā 1964.-1999.g.), Andra Začesta (str. LMA Glezniecības katedrā 1976.-1986.g.), Pētera Postaža (str. LMA Glezniecības katedrā 1971.-2019.g.), Roberta Muža (str. LMA Glezniecības katedrā 1978.-1999.g.), Edvarda Grūbes (str. LMA Glezniecības katedrā 1979.-2000.g.) u.c. 1982. gadā Ieva Iltnere ar izcilību absolvējusi Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu – sienas gleznojuma mets “Pirmajām skolām Vidzemē. 1804. gads”, Rīgas Purvciema vidusskolai (vadītājs bija gleznotājs Indulis Zariņš (1929-1997)).
Līdzās I.Iltnerei 1982. gadā LMA Glezniecības nodaļu absolvēja arī citi nozīmīgi mākslinieki: Vladimira Kozina vadībā Vladislavs Rubulis izstrādāja darbu “Rojas zvejnieki”, Alberts Pauliņš darbu “Jaunais ceļš”, savukārt, diplomdarbus profesora, gleznotāja Edgara lltnera vadībā izstrādāja Svetlana Kotļarova, Aija Zariņa (darbs “Raža”), un pie profesora Induļa Zariņa LMA Monumentālās glezniecības darbnīcu absolvēja Sandra Krastiņa ar diplomdarbu ““Pēc demonstrācijas” freskas mets Ļeņina rajona izpildkomitejai, Rīgā”, Jānis Mitrēvics izstrādāja metu freskai “Senā Rīga”, Aleksandrs Gubenko gleznojumu “Veltījums Jāzepam Vītolam”, kas eksponēts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vestibilā. LMA Pedagoģijas nodaļā pie gleznotāja, profesora Jāņa Zemīša (1940-2008) absolvēja Ģirts Muižnieks ar diplomdarbu “Pie Daugavas”.
Pēc LMA absolvēšanas Ieva Iltnere turpināja profesionālo izglītību PSRS Mākslas akadēmijas gleznotāja Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā kopā ar gleznotājiem: Frančesku Kirki, Sandru Krastiņu, Daci Lielo, Tatjanu Paļčuku (1983-1987). Meistardarbnīcā bija darbojušies mākslinieki: Vita Merca, Elita Svikle, Guntars Zvaigzne, Jānis Simsons (1947-1989), Aleksejs Naumovs.
Pēc LMA, 1982. gadā Ieva Iltnere uzsāka pedagoģes karjeru RLMV kā gleznošanas, kompozīcijas pasniedzēja, ko vēlāk turpināja LMA.
Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1978. gada, pirmo reizi eksponējot darbus LPSR 12. Jauno Mākslinieku izstādē, vēlāk arī piedalījusies Jauno Mākslinieku izstādēs (1979, 1981, 1983, 1987) un PSRS Jauno Mākslinieku izstādēs (1980, 1982), kā arī Baltijas republiku glezniecības triennālēs (1982, 1984, 1987).
Ieva Iltnere piedalījās 20.-21. gs. mijā aktuālo vizuālās mākslas nevaldības institūciju darbībā, kā Sorosa mūsdienas mākslas centrs-Rīga, un mākslas galerijas: LMS galerija, ”Rīgas Galerija”, “Daugava”, “Bastejs”, “XO” u.c., bet to vadītāju sadarbība ar finansējuma sniedzējiem veidoja jaunu paradigmu Latvijas kultūrā. Grupas izstādes, kurās sākotnēji piedalījās leva Iltnere, bija LMS pakļautībā un valsts muzejos, kur mākslinieces darbi tika eksponēti kopā ar LMA studiju biedriem: Aiju Zariņu, Sandru Krastiņu, Ģirtu Muižnieku, Jāni Mitrēvicu, Edgaru Vērpi un Valdi Rubuli (LMS galerija, 1983, 1996), “Gleznas” (I. Iltnere, S. Krastiņa, J. Mitrēvics, Ģ. Muižnieks, E. Vērpe, A. Zariņa, LNMM, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, kurators Ivars Runkovskis, 1989), “Latvija – XX gadsimta kūlenis. 1940–1990” (bij. izstāžu zāle “Latvija”, kuratore Helēna Demakova, 1990).
I.Iltnere piedalījusies feminisma kustības neformālajos postmodernos aktīvisma pasākumos: “Kariatīdes” (“Sieviešu mākslas muzejs”, Bonna, 1992), Ievas Iltneres, Frančeskas Kirkes, Kristīnes Keires un Siljas Pogules izstāde “Džons, Hulio, Juris un Villijs” (bij. klubs “Slepenais eksperiments”, Rīga, 1997) u.c.
Laikā, kad norisinājās bij. LPSR, vēlāk Latvijas kultūras un politiskā integrācija, sava laika izpratnē orientētos latviešu laikmetīgās glezniecības izstāžu ciklos piedalījās arī Ieva Iltnere: Vācijā (Berlīne, Kīle, Brēmene, 1989, 1991; Bonna, 1992), ASV (Ņujorka, 1989, Čikāga, 1990), Zviedrijā (Stokholma, 1990), Ungārijā (Budapešta, 1992), Spānijā (Madride, kuratore Anda Treija, 1996) u.c.
Ieva Iltnere aktīvi sadarbojusies ar mākslas galeriju “Rīgas Galerija” (kopš 1992.g., galerijas telpās Aspazijas bulvārī 22, Rīgā, vadītāja, bij. LMS darbiniece, mākslas zinātniece Inese Riņķe) un darbus eksponējusi izstādēs: “Māksla pēc gadsimta” (1996), Starptautiskā mākslas izstāde “Art Moscow” (1998-2011; bij. Centrālais mākslinieku nams (CDH), Maskava, Krievija, kuratores Inese Riņķe, Margarita Karlova (Krievija)), Latviešu laikmetīgās mākslas izstāde “Mākslas teritorija” (“Volkhonka mākslas centrs”, Maskava, Krievija, 2010).
Nozīmīga mākslinieces sadarbība bijusi ar LMS galeriju, piedaloties LMS galerijas rīkotajās izstādēs “Latvijas māksla. 20. gadsimts” (2002, Zvolles pilsētas muzejs, Zvolle, Nīderlande, kuratori – Zvolles pilsētas muzeja direktors Hermanis Ārtss un no Latvijas puses: Dace Lamberga (bij. Valsts Mākslas muzejs), Inese Baranovska (LMS) un Aleksejs Naumovs (LMA), katalogs “Neputns”, sast. L.Slava) un izstādē galerijā „Visions & Reality” (leva Iltnere, Frančeska Kirke, Dace Lielā, Ritums Ivanovs, Vineta Kaulača, Andris Vītoliņš, kuratore Inese Baranovska, Nīderlande, 2006).
Jāatzīmē Ievas Iltneres dalība SMMC-Rīga izstādēs: 2. izstādē “Valsts” (kurators Ivars Runkovskis, 1994), 3. izstādē “Piemineklis” (kuratore Helēna Demakova, 1995), 4. izstādē “GEO-GEO” (kuratori – mākslas zinātniece Irēna Bužinska, mākslinieks, mākslas kritiķis Jānis Borgs, 1996), 6. izstādē “Ventspils. Tranzīts. Termināls” (kuratori – mākslinieks Kristaps Ģelzis, mākslas zinātniece Solvita Krese, 1999).
Māksliniece rīkojusi personālizstādes: LNMM, “Arsenāls” (“Darbi”, kopā ar gleznotāju Jāni Mitrēvicu, 1992), galerijā “G&G” (kurators Juris Bolužs, 1993), galerijā “Daugava” (kuratore Anda Treija, “Papīri un audekli”, 1999; “Apvienotie tēli”, 2001), galerijā “Rīgas Galerija” (kuratore Inese Riņķe, “Stāsti” 2002; “Laimīga bērnība”, 2004; “Astoņas istabas”, 2007, nominēta “Purvīša balvai” 2008; “Skaista trausla daba”, 2009). Kopā ar Sandru Krastiņu rīkojusi izstādi “Salons 2000” ietvaros, veidojot ekspozīciju bij. Centrālajā mākslinieku namā (Maskava, Krievija, kuratores Inese Riņķe, Margarita Karlova, 2000).
Ieva Iltnere bijusi LMS Jauno Mākslinieku apvienībā, tās biroja locekle no 1980. gada. LMS biedre gleznotāja ir kopš 1982. gada, un iestājās ar gleznotāju Induļa Zariņa, LMS valdes locekļa, Glezniecības sekcijas priekšsēdētāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014), Jāņa Anmaņa rekomendācijām un RLMV direktora Imanta Žūriņa (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985) raksturojumu. I.Iltnere tika uzņemta LMS Glezniecības sekcijā.
Māksliniece piedalījusies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” (1980, 1982, 1984 – izstādē “Daba. Vide. Cilvēks”, Rīgas Sv.Pētera baznīca), “Klusā daba Nr. 2” (1998, LMS galerija), Berga bazārā (1999) un “Rudens” izstādēs (1981, 1982, 1983, 1998).
Ieva Iltnere piedalās keramikas apgleznošanas izstādēs no 1987. gada. Nozīmīga bijusi mākslinieces dalība profesionālo gleznotāju porcelāna apgleznošanas simpozijos LMS muzejā Zvārtavas pilī (t.sk. izstāde “Gleznotājs un porcelāns”, bij. Valsts Mākslas muzejs, Hēges zāle, 2000-2001). Simpozijos piedalījās mākslinieki: Ieva Maurīte, Inta Celmiņa, Kristiāna Dimitere, Edgars Vērpe, Aija Zariņa, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Frančeska Kirke, Dace Lielā, Vija Zariņa, Aija Jurjāne, Kaspars Zariņš, Kristaps Zariņš, Tatjana Krivenkova, Ieva Iltnere, Miervaldis Polis, Māris Subačs, Andris Vītoliņš, Juris Ģērmanis, Inga Brūvere, Jānis Mitrēvics, Andrejs Ameļkovičs, Maruta Raude, keramiķu Ineses Brants un Sergeja Sokolova (Krievijas Imperatora porcelāna fabrika, Sanktpēterburga) vadībā. Simpozija darbi ir pamats LMS muzeja porcelāna kolekcijai.
Ievas Iltneres darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ludviga muzejā (Āhene, Vācija), Eiropas Centrālās Bankas mākslas kolekcijā (Frankfurte, Vācija), Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā, Rutgersas universitātē (Ņūbransvika, Ņūdžersija, ASV), Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), citos muzejos un privātkolekcijās. 2017. gadā Ieva Iltnere tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un LR Kultūras ministrijas Atzinības rakstu. Saņēmusi nozares atzinības: KM stipendija darbam Starptautiskajā mākslas centrā “Cite des Ars” (1997), LMS Gada balva 2003. gadā, “Mākslas dienu” diploms un medaļa 1986. gadā.
