Juris Salmanis pieder radošai ģimenei, kurā mātes Ainas Salmanes brālis bija gleznotājs, Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) scenogrāfs Edgars Vārdaunis (1910-1999), dzīvesbiedre bija LNOB kostīmu māksliniece Anta Rozefelde (1939-1998), meita Anna Salmane, dēls Krišs Salmanis – šobrīd Latvijā atpazīstami mākslinieki.
20.gs. septiņdesmitos gados scenogrāfijas mākslā Latvijā ar radošajām aktivitātēm un vēlmi sevi apliecināt iezīmējās mākslinieku paaudze – Juris Salmanis, Andris Freibergs (1938-2022), Dailis Rožlapa (1932-2014), Ilmārs Blumbergs (1943-2016), Juris Dimiters u.c.
Juris Salmanis no 1950. gada mācījās Gulbīšu vidusskolā, Gulbenes novadā un to beidza 1961. gadā. No 1962. gada studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitātē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļas Scenogrāfijas apakšnozare). LMA Glezniecības katedras pedagogi bija gleznotāji: Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), katedras vadītājs Vladimirs Kozins (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995), Ārijs Skride (1906-1987; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1942-1964), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA pedagogs 1925-1981, Glezniecības katedras pedagogs 1956-1981), Nikolajs Breikšs (1911-1972, Glezniecības katedras pedagogs 1945-1972), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA pedagogs no 1958, Glezniecības katedras pedagogs no 1962, LMA rektors 1988-1997), scenogrāfs Gunārs Zemgals (1934-2018; LMA pedagogs).
Juris Salmanis studiju laikā no 1962.-1965. gadam tika iesaukts obligātajā dienestā PSRS Bruņotajos spēkos. Pēc dienesta turpināja studijas LMA, kā arī piedalījās LNOB uzvedumu veidošanā. Juris Salmanis 1970. gadā absolvēja LMA Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitāti ar diplomdarbu – dekorāciju metu Riharda Vāgnera operai “Klīstošais holandietis”, vadītājs Gunārs Zemgals.
Pēc LMA absolvēšanas Juris Salmanis tika norīkots darbam bij. LPSR Valsts Akadēmiskajā operas un baleta teātrī (LNOB, tag. Latvijas Nacionālā opera un balets) par scenogrāfu – inscenētāju.
Juris Salmanis veidojis scenogrāfiju un kostīmus operas uzvedumiem LNOB: komponista Sergeja Rahmaņinova (1873-1943) operai “Aleko” (1971, režisore Irēna Jasliņa (1936-2006)); Venedikta Puškova (1896-1971) operai “Negaiss” (1972, režisore Irēna Jasliņa); Riharda Vāgnera (1813-1883) operai “Reinas zelts” (1974, režisors Kārlis Liepa (1905-1990)); Vitālija Gubarenko (1934-2000) monooperai “Mīlas vēstules” (1979, soliste Elga Brahmane, rež. Guntis Gailītis); Džankarlo Menotti (1911-2007) operai “Amals un naksts viesi” (1989, režisors Arnolds Liniņš, horeogrāfs Juris Kaprālis, scenogrāfs Juris Salmanis).
Mākslinieks veidojis scenogrāfiju LNOB operām: komponista Gaetāno Doniceti (1797-1848) operai “Zvaniņš” (1976, rež. Guntis Gailītis, kostīmi Anta Rozefelde); Pētera Čaikovska (1840-1893) operas “Pīķa dāma” atjaunotajam 1966. gada uzvedumam (1986, režisors Oļģerts Šalkonis (1931-2018), Edgara Vārdauņa dekorācijas atjaunojis scenogrāfs Juris Salmanis); Vinčenco Bellīni (1801-1835) operai “Norma” (1991, rež. Arnolds Liniņš (1930-1998), kostīmi Vēsma Kliemane); Volfganga Amadeja Mocarta (1756-1791) “Figaro kāzas” (1992, rež. Arnolds Liniņš, kostīmi Anta Rozefelde); Džakomo Pučīni (1858-1924) “Māsa Andželika” (1993, rež. Guntis Gailītis, kostīmi Anta Rozefelde); Pjetro Maskanji (1863-1945) “Zemnieka gods” (1993, rež. Guntis Gailītis, kostīmi Anta Rozefelde); Džakomo Pučīni operai “Madame Butterfly” (atjaunotā uzveduma režisors Vladimirs Okuņs, Eduarda Vītola (1877-1954) dekorācijas atjaunojis scenogrāfs Juris Salmanis, kostīmi Kristīne Pasternaka, 2006); koncertuzvedumiem “Egila Siliņa jubilejas koncerts” (rež. Elita Bukovska, kostīmi Kristīne Pasternaka, gaismu māksliniece Sandra Bermaka, 2011), “Dievs, Tava zeme deg!” (rež. Elita Bukovska, kostīmi Kristīne Pasternaka, gaismu māksliniece Sandra Bermaka, 2012); Džakomo Pučīni “Turandota” (1973. gada atjaunotā uzveduma rež. Guntis Gailītis, Edgara Vārdauņa dekorācijas atjaunojis scenogrāfs Juris Salmanis, kostīmi Kristīne Pasternaka, horeogrāfe Elita Bukovska, 2017).
Juris Salmanis veidojis scenogrāfiju LNOB baletiem: komponista Alfrēda Kalniņa “Staburags” (1976, rež., baletmeistars Aleksandrs Lembergs (1921-1985), kostīmi Anta Rozefelde); Igora Morozova (1913-1970) “Doktors Aikāsāp” (1977, rež., baletmeistare Irēna Strode (1921-2013)); Valtera Kaminska (1929-1997) baletam “Kam skanēs zvani” (1987, baletmeistare Janīna Pankrate (1924-1997), kostīmi Anta Rozefelde); Sergeja Prokofjeva “Romeo un Džuljeta” (baletmeistars Vladimirs Vasiļjevs, kostīmi Kristīne Pasternaka, 1999); Karla Goldmarka (1830-1915) “Spītnieces savaldīšana” (2001, rež., horeogrāfs Laslo Šeregi, kostīmi Janeta Čubarova, gaismu mākslinieks Kārlis Kaupužs). Juris Salmanis piedalījies “Šeherezade. Petruška. Ugunsputns” (2003) baleta izrādes izveidē (horeogrāfs Andris Liepa, scenogrāfija un kostīmi Juris Salmanis, Janeta Čubarova), kas veidota pēc Sergeja Djagiļeva (1872-1929) rīkotajiem “Ballets Russes” baleta uzvedumiem Parīzē, Francijā 20.gs. 1.pusē (horeogrāfs Mihails Fokins (1880-1942): “Ugunsputns” (1910, komp. Igors Stravinskis (1882-1971); scenogrāfija, kostīmi Aleksandrs Golovins (1863-1930), kostīmi Ļevs Baksts (1866-1924)), “Petruška” (1911, komp. Igors Stravinskis; scenogrāfija, kostīmi Aleksandrs Benua (1870-1960)), “Šeherezade” (1910, komp. Nikolajs Rimskis-Korsakovs (1844-1908); scenogrāfija, kostīmi Ļevs Baksts)).
Juris Salmanis veidojis skatuves noformējumu muzikāliem pasākumiem: “Musse Fest Rīgā” (1992, režisors Guntis Gailītis, kostīmu māksliniece Anta Rozefelde, Vāgnera zālē); XXII Vispārējo latviešu Dziesmu un XII Deju svētku koncertiem “Mūzika cauri gadsimtiem” (1998, režisors Valdis Liepiņš (1966-2017), svētku virsdiriģents Arvīds Platpers, scenogrāfs Juris Salmanis, LNOB); brīvdabas izrādei Zosēnos; Alfrēda Kalniņa (1879-1951) operai “Baņuta” (1999, rež. Guntis Gailītis, kostīmi Vēsma Kliemane); Ilzes Arnes operai “Līsistrates” (2001, muzikālais vadītājs un diriģents Viesturs Gailis, režisors Valdis Lūriņš, scenogrāfs Jura Salmanis, Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudijas “Figaro” un Rīgas Latviešu biedrības (RLB) projekts); Bruno Skultes (1905-1976) operas “Vilkaču mantiniece” koncerta uzvedumam (2005, režisors Guntis Gailītis, kormeistars Andris Veismanis, LNOB, RLB, Liepājā) u.c.
Juris Salmanis veidojis scenogrāfiju bij. Rīgas Operetes teātrī Paula Abrahama (1892-1960) operetei “Balle Savojā” (rež. Harijs Misiņš, dir. Jānis Kaijaks, 1978). Izrādēm bij. Latvijas PSR Akadēmiskajā Raiņa Dailes teātrī (tag. Dailes teātris): Gunāra Priedes (1928-2000) lugai “Mācību trauksme” (1980, režisors Arnolds Liniņš, režisora asistents Varis Vētra, scenogrāfs Juris Salmanis, kostīmu māksliniece Anta Rozefelde, komponists Juris Karlsons), Paula Putniņa (1937-2018) lugai “Uzticības saldā nasta” (1981, režisors Arnolds Liniņš, režisora asistents Arnis Ozols, kostīmu māksliniece Baiba Puzina (1944-1999), komponists Juris Karlsons).
Juris Salmanis veidojis izstāžu dizainu un piedalījies izstādēs ar izrāžu dekorāciju metiem kopš 1976. gada. Mākslinieks veidojis dizainu izstādei “Lilita Bērziņa” kopā ar teātra vēsturnieci Ritu Rotkali (2003, Teātra muzejs). Juris Salmanis, Anna Salmane un Ligita Kalniņa bija ekspozīcijas autori izstādei “Brīvības vārdā”, kuratore Ingrīda Lukašēviča (2007, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs). Izstādē tika eksponēti fotogrāfu Ilgvara Gradovska, Gunāra Janaiša (1934-2022), Jura Krūmiņa, Vilhelma Mihailovska (1942-2018) un Ulda Pāžes darbi.
Juris Salmanis ir LMS biedrs kopš 1975. gada un uzņemts ar LNOB scenogrāfes, kostīmu mākslinieces Birutas Goģes (1926-2008), LNOB galvenā mākslinieka (1945-1983), scenogrāfa Artura Lapiņa (1911-1983), E.Dālberga rekomendācijām, LNOB direktora J.Vanaga parakstītu raksturojumu, LMS Scenogrāfu sekcijas priekšsēdētāja Gunāra Zemgala ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes balsojums 11/26. Juris Salmanis bija LMS Scenogrāfu sekcijas biroja sekretārs (1978).
Jura Salmaņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Juris Salmanis “Dekorāciju mets A. Kalniņa baletam “Staburags””, 1976, papīrs, guaša, 61×86 cm, LMS muzejs