Vjačeslavs Telešs (Vjačka Celešs) no 1946. gada līdz 1957. gadam mācījies Krasnoseļskas ciemata vidusskolā (tag. Volkoviskas rajons, Grodņas apgabals, Baltkrievija). Kopš 1958. gada Vjačeslavs Telešs dzīvo Rīgā. No 1961. gada apmeklēja bij. LPSR Sakaru un autotransporta darbinieku centrālā kluba mākslas studiju (bij. P. Stučkas ielā 2a, Rīgā), kuru vadīja mākslinieks Aleksandrs Pētersons.
No 1961.-1964. gadam Vjačeslavs Telešs bija PSRS Bruņoto spēku obligātajā dienestā Viļņā, Lietuvā. Dienesta laikā no 1963.-1964. gadam viņš ieguva vidējo izglītību Viļņas vakara vidusskolā (tag. Viļņas “Varpo” ģimnāzija, Lietuva), kā arī apmeklēja mākslinieka Jurija Daņilova mākslas studiju bij. Viļņas Dzelzceļnieku kultūras pilī.
Pēc dienesta PSRS Bruņotajos spēkos Vjačeslavs Telešs strādāja bij. Latvijas PSR Būvmateriālu rūpniecības ministrijas ražošanas uzņēmumā “Promstrojremont”, Rīgā (1958-1970). Līdzās darbam, no 1964.-1970. gadam Vjačeslavs Telešs turpināja iegūt izglītību vizuālās mākslas jomā LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmija) Sagatavošanas kursos. LMA Sagatavošanas kursu pedagogi bija: gleznotāji – Mihails Korņeckis (1926-2005; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs, vadītājs 1964-1978), Edvards Grūbe (1935-2022; Sagatavošanas kursu pedagogs 1964-1971), Andrejs Rozenbergs (1937-2017; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1964-1978), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs no 1958) u.c.
1970. gadā Vjačeslavs Telešs uzsāka studijas LMA Pedagoģijas nodaļā (tag. nepastāv). LMA Pedagoģijas nodaļā pasniedzēji bija: pedagogi Valentīna Hibnere (LMA Pedagoģijas katedras pedagoģe 1959-1973, katedras vadītāja), grafiķi Valdis Villerušs (LMA Pedagoģijas katedras pedagogs no 1970), Dainis Rožkalns (1928-2018; LMA Pedagoģijas katedras pedagogs no 1976, vadītājs kopš 1979), gleznotāji – Lidija Grasmane (1918-2002; LMA Pedagoģijas katedras pedagoģe 1964-1973), Dagmāra Villeruša (LMA Pedagoģijas katedras pedagoģe), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Edvards Grūbe (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagogs 1971-1973, katedras vadītājs 1973-1979, vēlāk Glezniecības katedras pedagogs 1979-2000), Inta Celmiņa (LMA Pedagoģijas katedras pedagoģe 1976-1988), Ivars Heinrihsons (LMA Pedagoģijas katedras pedagogs kopš 1973) u.c. Studiju laikā Vjačeslavs Telešs apmeklēja grafiķa, ksilogrāfijas meistara, kompozīcijas pedagoga Pētera Upīša (1899-1989; LMA Grafikas katedras pedagogs 1945-1989) vadītās LMA fakultatīvās darbnīcas. Tolaik Pēteris Upītis šīs nodarbības rīkoja visu LMA nodaļu studentiem. Vjačeslavs Telešs nodarbībās apguva ekslibra kompozīcijas veidošanu, kā arī citas grafikas tehnikas pie Pētera Upīša, oforta meistara Artura Apiņa (1904-1975; LMA Grafikas katedras pedagogs no 1945, vadītājs 1945-1952, 1962-1975) un Zigurda Zuzes (1929-2003; LMA Zīmēšanas pedagogs no 1967, Grafikas katedras pedagogs 1976-1999). Topošais mākslinieks radošu iespaidu un motivāciju darbam guva, LMA studējot arī pie Glezniecības katedras pedagogiem: Imanta Vecozola (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999), Pētera Postaža (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2019), Vladimira Kozina (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995, vadītājs 1953-1989), Edgara Iltnera (1925-1983; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983), Konrāda Ubāna (1893-1981; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1925-1981) u.c.
Vjačeslavs Telešs 1975. gadā absolvēja LMA Pedagoģijas nodaļu ar diplomdarbu “Pretīmnākošais vilciens”, vadītājs Eduards Kalniņš. Diplomdarbs atrodas Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā. Līdzās Vjačeslavam Telešam LMA Pedagoģijas nodaļu pie vadītāja Eduarda Kalniņa absolvēja Imants Reinholds (1942-2020) ar darbu “Darbnīcā” u.c.
Vjačeslavs Telešs gan līdzās studijām LMA, gan arī vēlāk strādāja par mākslinieku noformētāju Rīgas celtniecības uzņēmumā “SUIS” (1973-1997).
Studējot LMA, Vjačeslavs Telešs uzsāka pedagoga karjeru Rīgas 35. vidusskolā (1974-1975), vēlāk bija Rīgas Baltkrievu svētdienas skolas direktors (1992-1996), Rīgas Baltkrievu pamatskolas direktors (1998-2002), Rīgas 71. vidusskolas interešu izglītības Tautas mākslas studijas “Nordeka” vadītājs (2002-2018), Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Kultūras un mākslas katedras pedagogs (ISMA, 2007-2008).
Vjačeslavs Telešs veidojis futūristiskas, kosmiskās tēmas miniatūras kompozīcijas ciklam “Kosmiskie ceļi” (1983-1985, cinkotipija), ekspresīvus politekonomikas kritiku saturošus darbus “Triumfa gadu ēna” (1989, cinkotipija), kā arī mākslinieks strādā klusās dabas, ainavas, portreta žanros. Autors veltījis ekslibrus Latvijas kultūras darbiniekiem, kā mākslas zinātniekiem Mārim Brancim, Arnoldam Saleniekam (1924-2015; 1984), Ērikam Hānbergam (2002).
Vjačeslavs Telešs izstāžu praksi uzsāka, rīkojot personālizstādi “Vjačeslavs Telešs. Gleznas un linogriezumi” (1976, sanatorija “Tērvete”). Vēlāk rīkojis personālizstādes: “Vjačeslavs Telešs” (1993, Baltkrievijas Republikas Nacionālais mākslas muzejs, Minska, Baltkrievija), “No Tērvetes albuma” (2003, Latvijas Dabas muzejs), “Tēvijas ceļi” (2008, Minska, Baltkrievija), “Laika pieskārieni” (2008, LNKBA), “Balti melni baltie ritmi” (2009, ISMA), “Vjačeslava Teleša gleznu izstāde” (2011, ISMA bibliotēka, Rīga), “Gadu pieskārieni” (2018, LMS galerija) u.c.
Mākslinieks piedalījies izstādēs: “LPSR Mākslinieku ekslibru izstāde” (1977, 1980, Republikāniskais Zinību nams, piedalījās: Dzidra Ezergaile (1926-2013), Romans Vitkovskis, Izabella Varžapetova (1931-2000), Rita Klieče, Pēteris Upītis, Natālija Čerņecka, Zigurds Zuze u.c.), Republikas tēlotājas mākslas izstādē “Rudens – 81” (1981, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), Republikāniskajā 6.miniatūrdarbu izstādē (1987, Valmieras muzejs), “Mākslas dienas 89” ietvaros Republikāniskajā 7.miniatūrdarbu izstādē (1989, Valmieras muzejs) u.c.
Vjačeslavs Telešs strādā grāmatu grafikā un ir sastādījis izdevumu “Baltkrievu mākslinieki Latvijā. 1920-1990” (2020, “Jumava”), lokāmos kartīšu komplektus: “Minska vecās pasta kartītēs” (1984), “Rīga vecās pasta kartītēs” (1991), “Baltkrievijas pilsētas vecās pasta kartītēs” (2001) u.c.
2012. gadā mākslinieks dibināja (1991. gadā izveidoto) biedrību – “Baltijas baltkrievu Mākslinieku apvienība “Maju gonar””, kurā apvienojās Baltijas valstīs, Zviedrijā, Sanktpēterburgā (Krievija) mītošie baltkrievu izcelsmes mākslinieki, un Vjačeslavs Telešs bija ilggadējs biedrības valdes priekšsēdētājs. Apvienība “Maju gonar” rīko izstādes, lielākoties I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas ēkā (LNKBA, Slokas ielā 37, Rīgā) un citviet Latvijā, piemēram, izstādes: (1996, 2001, Reiterna namā, bij. Žurnālistu namā, Mārstaļu ielā 2, Rīgā), “Man ir tas gods” (2016, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā), “Atspoguļojums” (2023, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādē “Baltkrievu kultūras centrs”) u.c. Apvienība rīkojusi izstādes ārzemēs – Baltijas valstīs, Baltkrievijā, ASV, Francijā, Krievijā. Izstādēs piedalās “Maju gonar” mākslinieki: Vasilijs Mališčics, Anna Peipiņa, Irina Trumpele, Anastasija Araja, Jeļena Lavrinoviča, Irina Koroļa, Leons Žukovskis, Olga Jakubovska, Pēteris Hudobčonoks, Gaļina Želabovska u.c.
Mākslinieka radošais un sabiedriskas darbs ir novērtēts ar Triju zvaigžņu ordeņa 4.šķiru (2006), LR Kultūras ministrijas Goda rakstu (2000) un I.Kozakēvičas LNKBA Goda zīmi (2003).
Vjačeslavs Telešs ir LMS biedrs kopš 2007. gada un tika uzņemts ar tēlnieka Jāņa Strupuļa, grafiķes Elitas Viliamas, mākslas zinātnieka Māra Branča rekomendācijām un LMS valdes priekšsēdētāja, interjera mākslinieka Mārtiņa Heimrāta parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums. Vjačeslavs Telešs ir Baltkrievijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1995. gada, I.Kozakēvičas LNKBA valdes loceklis, Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” biedrs un viens no dibinātājiem.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Krāslavas novada muzejā, Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Vjačeslavs Telešs, ekslibris “Veltījums Arnoldam Saleniekam”, grafika uz papīra, 14×10,3 cm, 1984, LMS muzeja arhīvs