Voldemārs Lazdiņš no 1957.-1965. gadam mācījās Rīgas 6. vidusskolā, kur beidza 8. klasi. Rīgas 6. vidusskolas direktore tolaik bija Ligita Ināra Režais (1929-2014; Rīgas 6. vidusskolas direktore 1956-70).
1965. gadā Voldemārs Lazdiņš iestājās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Metāla izstrādājumu dizaina izglītības programma). RLMV pasniedzēji tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), specialitātes pedagogi – Raimonds Kazmers, Jānis Porietis, Ainis Gulbis, Juris Goldiņš, kompozīcijas pedagogi – arhitekts Ivars Bumbiers (1932-2020; RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1970), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV kompozīcijas pedagogs 1962-1971), gleznotāji – Andrejs Rozenbergs (1937-2017; RLMV pedagogs 1961-1969), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV pedagogs 1945-197?), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), grafiķis, ādas mākslinieks Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV burtu mācības pedagogs 1961-1978), tēlnieki Leons Tomašickis (1904-1996; RLMV zīmēšanas pedagogs 1953-1967, 1974-1977), Ojārs Siliņš (1927-2003; RLMV pedagogs 1954-1968) u.c.
Mākslinieks Voldemārs Lazdiņš beidzis RLMV Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļu 1969. gadā ar diplomdarbu – lielizmēra vides metāla objektu, vadītājs, metālmākslinieks Ainis Gulbis. Voldemāram Lazdiņam līdzās RLMV Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļu absolvēja topošie metālmākslinieki Viktors Kalniņš, Gundars Pekelis (1949-1994), Laimdota Ence u.c.
1969. gadā Voldemārs Lazdiņš turpināja studijas Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina specialitāte). LMA pasniedzēji bija tēlnieki Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1961-2016, vadītājs 1964-2016), veidošanas pasniedzējs Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1965-2018), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (LMA pedagogs 1968-2013), grafiķis Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1964-1999), mākslas zinātnieks, dizaina teorētiķis Herberts Dubins (1919-1993; LMA pedagogs 1958-1987) u.c.
Voldemārs Lazdiņš absolvēja LMA 1974. gadā ar darbu “Rota”, vadītājs Tālivaldis Gaumigs. Līdzās Voldemāram Lazdiņam LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu pie Tālivalža Gaumiga absolvēja Artūrs Arnolds Riņķis ar teicamu vērtējumu par darbu “Universālais polihromprojektors”, kurā pētīja krāsu optisko uztveri un kinētiku, Gundars Pekelis ar darbu “Rotas”, Andrejs Vaivods, Ārija Doroņina, Ārija Lāce un pie Aleksandra Dembo absolvēja Juris Piete, Andis Ādolfs Grīnbergs ar darbu “Lietišķā grafika”, Jānis Spalviņš (1948-2021) ar darbu “Polietilēna rūpniecības izstādes komplekts”.
Vēlāk Voldemārs Lazdiņš saņēma humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās (2003, LMA).
1974. gadā pēc LMA beigšanas Voldemārs Lazdiņš darbojās bij. radošās industrijas uzņēmumā r/a “Daiļrade”, kur tolaik darbojās keramiķe Kaiva Elliņa (r/a “Daiļrade” galvenā māksliniece), koka mākslinieks Juris Strautiņš, tekstilmāksliniece Anda Celmiņa, ādas māksliniece Ārija Spāģe, Brigita Palmbaha u.c.
Pēc obligātā dienesta PSRS Bruņotajos spēkos (1974-1975) Voldemārs Lazdiņš strādājis LPSR Mākslas fonda (MF) Lietišķās mākslas kombinātā “Māksla” un no 1976. gada Dekoratīvās mākslas kombinātā (DMK). Mākslinieks darbojies MF LMK Noformēšanas ceha brigādē gleznotāja Kurta Fridrihsona (1911-1991) vadībā. Līdzās Voldemāram Lazdiņam darbojās interjera dizaineri Ieva Spalviņa, Jānis Spalviņš, Andris Melbārdis (1941-2001), Olafs Jēkabsons (1932-2014) un šrifta māksliniece Vija Krasta. DMK citas mākslinieku brigādes vadītājs bija arī gleznotājs Bruno Aide (1913-1994) u.c.
Voldemārs Lazdiņš veidojis interjerus, ekspozīcijas, izstādes sadarbībā ar MF kombinātiem un no 20.gs. 90. gadu sākuma kā autors realizējis interjera dizaina projektus.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) mākslinieks darbojies no 1975.-2021. gadam kā projektu veidotājs, realizācijas vadītājs un līdzautors. RVKM ekspozīcijas no 50. gadiem veidoja – arhitekts Aleksandrs Kramarevs (1886-1975), Vladimirs Bekmanis, bet no 1970. gada veidoja MF kombināta “Māksla” Noformēšanas ceha brigāde, kurā darbojās Kurts Fridrihsons, Voldemārs Lazdiņš, Jānis Spalviņš, Ieva Spalviņa, Vija Krasta, Olafs Jēkabsons, Jānis Puciriuss, Imants Straupe, kostīmu māksliniece Anta Rozefelde (1939-1998), Aija Banga, rotkalis Alfrēds Ķirulis u.c.
Voldemārs Lazdiņš piedalījās ekspozīciju veidošanā: “Rīga kapitālisma attīstības periodā” (1978, veidoja arī Kurts Fridrihsons, Jānis Spalviņš, Vija Krasta, Olafs Jēkabsons, Jānis Puciriuss, Imants Straupe), “Rīdzinieks un mode” (1981, līdzautors), “Rīga, Maskava dokumentālā atklātnē” (1982, līdzautors), “Rīga attīstītā sociālisma periodā” (1980-1982, līdzautors). Muzeja ekspozīcijas autores – Liāna Blumfelde (1906-1988; RVKM direktore), Klāra Radziņa (1942-2021; RVKM muzeja direktores vietniece, direktore 1987-2021), līdzstrādnieces Rita Vilciņa, Selga Soms, Dace Strazdiņa un Irēna Ivanovska.
Ainažu jūrskolas muzejā RVKM filiāles ekspozīcijasrealizācijā Jāņa Spalviņa vadībā piedalījās mākslinieki Voldemārs Lazdiņšun Andris Melbārdis (1987, vadītāja tolaik bija Iveta Brante un jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Antra Šķoba).
Latvijas Fotogrāfijas muzeja RVKM filiālē Voldemārs Lazdiņš veidojisekspozīcijas “Fotogrāfijas vēsture”, “Fotogrāfijas aizsākumi Latvijā” (1992-1994, kopā ar fotomāksliniekiem – muzeja vadītāju Vilni Auziņu un ekspozīcijas autoru Pēteri Korsaku (1937-2024)).
Voldemārs Lazdiņš piedalījies ekspozīciju izveidē bij. LPSR Tautsaimniecības sasniegumu izstādē (LPSR TSSI, bij. Dziesmusvētku estrāde, Mežaparks, Rīga) – ekspozīcija “Sadzīves pakalpojumi” (1980, 1981, 1982, projekts, realizācijas vadība); bij. PSRS TSSI, LPSR paviljonā – ekspozīcija “Jaunatnes zinātniski – tehniskā jaunrade” (1981, projekts, realizācijas vadība); bij. Stučkas novada vēstures un mākslas muzejā Koknesē, Kokneses baznīcā (tag. Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs) ekspozīcijas – “Novadnieka Roberta Johansona foto” (1981, projekts, realizācija), “No 9.gs. p.m.e. – 1940. gadam” (1982-1983, projekts), “Arhitektūras pieminekļi Koknesē” (1983, projekts, realizācija), “Novads attīstīta sociālisma gados” (1980-1988, projekts, realizācija DMK brigāde). Ekspozīcijas veidošanā piedalījās muzeja vadītāja Regīna Paukšte (Lasinska, Daugavpils vēstures un mākslas muzeja direktore 1956-1972, Stučkas novada vēstures un mākslas muzeja direktore no 1973), muzeja līdzstrādnieces bija māksliniece Ingrīda Āboliņa, kā arī Baiba Keiša, Ilze Ozoliņa, Teiksma Gailīte, Ilga Dolgorukova.
Latvijas Dabas muzejā Voldemārs Lazdiņš veidoja ekspozīcijas: “LPSR zīdītājdzīvnieki” (1977-1978, realizācija), “Jūras dzīvnieki” (1977-1978, realizācija), “Latvijas mežu dzīvnieki” (no 1979, projekts, realizācija), “Arheoloģijas nodaļa” (2017-2018, projekts, realizācija), “Mineraloģijas ekspozīcija” (2016-2019), “Zooloģiskie apgabali” (2021-2022, paplašināšana, renovācija un arī mākslinieka Jāņa Strupuļa sienas gleznojuma (tempera uz apmetuma tehnikā) restaurācija ar mākslinieku Modri Adumani).
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Voldemārs Lazdiņš veidoja ekspozīcijas: “Krievu biologs Iļja Mečņikovs (1845-1916) un viņa darbs” (1982-1983, projekts, realizācija), “Avicennas zāle” (1981-1983, kopā ar gleznotāju Miervaldi Poli, projekts, realizācija), “Viduslaiku farmācija” (1983-1984, projekts, realizācija).
Farmācijas muzejam, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiālei interjeru veidoja Maruta Vigdorčika (P.Stradiņa Valsts medicīnas vēstures muzeja Farmācijas nodaļas vadītāja) un zinātniskie līdzstrādnieki: Inta Vegnere, Ilze Kalvišķe, Ingūna Grīga, Uldis Kamšs. Ekspozīciju stendus un mēbeļu projektu izstrādāja Voldemārs Lazdiņš, Georgs Grīnbergs. Līdzās muzejam R. Vāgnera ielā 15, Rīgā, atrodas aptieka ar 19. gs. sākuma interjeru. Mēbeļu atjaunošanu veica RVKM restaurators Dainis Andersons. Interjerā izmantoti keramiķu Dzintras Baranovas un Alekseja Baranova, Solvitas Zāles aptiekas un ēkas tematikai atbilstošas trauku kompozīcijas.
Nikolaja Bartrama Mākslas un pedagoģiskajā rotaļlietu muzejā (1978-1991, Sergijevposada, Krievija) Voldemārs Lazdiņš veidoja ekspozīcijas: “Rotaļlietu attīstība un vēsture”, “Mehāniskās rotaļlietas”, “Krievu tautas rotaļlietu vēsture”, “Eiropas tautu rotaļlietu vēsture”.
Voldemārs Lazdiņš strādājis bij. LPSR Muzeju un izstāžu zāļu apvienotās direkcijas izstāžu zālē “Latvija” pieekspozīcijām – “Rīdzinieks un mode” (1981, līdzautors), “LPSR Tautas mākslas izstāde” (1982, projekts, realizācija); un Kijivas pilsētas vēstures muzejā pie ekspozīcijas “Rīga, Maskava, Kijeva dokumentālā atklātnē” (1983, Ukraina).
J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja filiālē E.Smiļģa Teātra muzejā (tag. Latvijas Kultūras akadēmijas E.Smiļģa Teātra muzejs) ekspozīcijas 1976. gadā iekārtoja mākslinieki Rasma Stukmane un Jānis Pipurs (1939-2013), bet Eduarda Smiļģa ekspozīcijas izveide (1988-1989) tika uzticēta Voldemāram Lazdiņam. Muzejā tolaik strādāja Silvija Geikina (muzeja vadītāja 1980-1987, pētīja Jaunatnes un Leļļu, Jelgavas teātrus), Māra Eņģele (pētīja teātra vēsturi līdz 1914), Terēze Glušenkova (pētīja Dailes teātri), Dagmāra Purva (pētīja teātra mūziku), Rita Rotkale (pētīja LNOB), Agra Straupeniece (pētīja Operetes teātri), Antra Torgāne (pētīja Drāmas teātri), Tatjana Vlasova (pētīja Dailes teātri) un Ilmārs Burvis (pētīja Liepājas teātri), mākslas vēsturniece Dzintra Andrušaite (E.Smiļģa Teātra muzeja zinātniskā līdzstrādniece 1974-1991).
Voldemārs Lazdiņš izstrādājis interjera projektus Rīgas 66.vidusskolai (1983, līdzautors), restorāniem – bij. Zivju restorānam (1999, ar tēlnieku Igoru Dobičinu, stikla mākslinieci Initu Ēmani, R. Vāgnera ielā 4, Rīga), bij. “Ķiploku krogs” (2001, Rīga) u.c.
No 1993.-2001. gadam mākslinieks veidojis ieejas mezglu dekoru projektu un izkārtņu dizainu uzņēmuma “Lido” ēdināšanas iestādēm “Vērmanītis” (Elizabetes ielā 65, Rīgā), “Dzirnavas” (Dzirnavu ielā 74-76, Rīgā), “Staburags” (A.Čaka ielā 55, Rīgā, slēgts 2010), “Alus sēta” (bij. Tirgoņu ielā 6, Rīgā, kopš 2022 – Krāmu iela 2, Rīga) u.c.
Voldemārs Lazdiņš no 1975. gada piedalās izstādēs. Mākslinieka darbi bijuši eksponēti izstādēs: Republikāniskā izstāde “Mākslas dienas” (1975, bij. LPSR Mākslas muzejs, VMM, LNMM), Republikas Lietišķi-dekoratīvas mākslas izstāde (1976, VMM, LNMM), Republikas Lietišķi-dekoratīvas mākslas izstāde “LOSR-60” (1977, VMM, LNMM), Republikas Lietišķi-dekoratīvas mākslas izstāde (1978, VMM, LNMM), Republikas izstādes “Mākslas dienas” jauno mākslinieku grupas izstāde (1979, RVKM), Republikas Jauno mākslinieku izstāde (1979, bij. Arhitektūras un pilsētbūvniecības muzejs, tag. Rīgas Sv. Pētera baznīca), Baltijas republiku lietišķās mākslas izstāde (1979, Tallina, Igaunija), Republikas izstāde “Mākslas dienas” (1980), “Ainava un klusā daba” (1981, bij. Jūrmalas izstāžu zāle), Republikas 14. jauno mākslinieku darbu izstāde (1981, izstāžu zāle “Latvija”, LNMM) u.c.
Voldemārs Lazdiņš bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1977. gada un tika uzņemts ar LMA prorektora, gleznotāja Induļa Zariņa (1929-1997) parakstītu izziņu, MF DMK kadru daļas priekšnieka G.Tarasova parakstītu izziņu. Voldemārs Lazdiņš ir LMS biedrs kopš 1984. gada un uzņemts ar mākslinieku Kurta Fridrihsona, Bruno Aides, Jāņa Spalviņa rekomendācijām, LPSR MF DMK direktora p.i. I.Gulberga parakstītu raksturojumu, LMS Monumentāli dekoratīvās mākslas sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Bruno Aides izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. PSRS MS Voldemāra Lazdiņa kandidatūru apstiprināja 1985. gadā ar vecākās instruktores S.Ivanovas parakstu.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Zivju restorāns “Skonto” Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, interjera projekta autors Voldemārs Lazdiņš, 1999, LMS muzeja arhīvs