Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) piemin mūžībā aizgājušo mākslinieku Eināru Plūksnu.
Eināra Plūksnas radošais devums ietver glezniecības un sabiedrisko ēku interjeru veidošanas jomas. Autora interjera projekti tapuši sadarbībā ar LPSR Mākslas fonda kombinātiem no 1965.-1981. gadam un veidoti lielākoties kopā ar mākslinieku Vladimiru Bekmani. 20. gs. 2. pusē veidotie objekti bija sabiedrībā iecienīti, populāri un atpazīstami, kā kafejnīca “Rīdzene”, restorāni viesnīcās “Metropole”, “Daugava”, kafejnīca-restorāns “Klidziņa”, kafejnīca “Ludza”, kinoteātra “Rīga” kafejnīca u.c.
Einārs Plūksna dzimis Edgara Plūksnas (1908-1994; Latvijas Nacionālās operas un baleta mākslinieks, tenors 1940-1964) un Veronikas Sīles-Plūksnas (1905-1987; Jelgavas teātra aktrise) ģimenē.
No 1948. gada Einārs Plūksna mācījās Rīgas 49. septiņgadīgajā skolā un no 1954. gada mācības turpināja Rīgas 50. vidusskolā (tag. Rīgas Centra humanitārā vidusskola). Mācoties vidusskolā, Eināra Plūksnas akvareļi tika atlasīti un eksponēti Vissavienības Bērnu tēlotājas mākslas izstādē (1956, Maskava, Krievija), kur tika ievērotas topošo mākslinieku Annas Sondores, Andra Štrauha (1938-2004), Māras Balodes radošās dotības. Tolaik Rīgas 50. vidusskolas apmācībā arī tika ieviesta padziļināta angļu valodas apguve.
Einārs Plūksna pēc vidusskolas beigšanas strādāja Rīgas Proletāriešu rajona remonta kantorī par krāsotāju (1959-1960) un apmeklēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Sagatavošanas kursus. Kursu pedagogs tolaik bija gleznotājs Indulis Zariņš (1929-1997; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs, vadītājs 1958-1962) u.c.
Einārs Plūksna no 1960. gada studēja LMA Interjera un iekārtas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija: arhitekti – Voldemārs Šusts (1929-2001; LAS valdes priekšsēdētājs 1965-1979, LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs 1964-1998), Vladimirs Šalajevs (LMA pedagogs), Ivars Strautmanis (1932- 2017, LMA pedagogs no 1966), Modris Ģelzis (1929-2009; LMA pedagogs 1962-1967), Ivars Bumbiers (1932-2020; LMA pedagogs 1962-1986), gleznotāji Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs 1962-1999), Jānis Krievs (1942-2016; LMA pedagogs 1963-1986), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs 1960-1973, Gleznošanas katedras pedagogs 1973-1983, LMA rektors 1974-1976), Uga Skulme (1895-1963; LMA pedagogs 1941, 1945-1963), Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975), koktēlnieks, dizainers Vladimirs Bekmanis (LMA pedagogs 1964-2021) u.c.
Studējot LMA, Einārs Plūksna no 1965. gada darbojās bij. LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla” Noformēšanas cehā un izstrādāja projektu bij. LPSR Tautsaimniecības sasniegumu izstādes Vieglās rūpniecības stendam (1965, TSSI, bij. Dziesmu svētku estrāde, Mežaparks, Rīga).
Einārs Plūksna absolvēja LMA Interjera un iekārtas nodaļu 1966. gadā ar diplomdarbu “Dekoratīvs panno vestibila noformējumam”, vadītājs Aleksandrs Stankevičs. Eināram Plūksnam līdzās LMA Interjera un iekārtas nodaļu absolvēja Vladimirs Bekmanis ar diplomdarbu “Jaunķemeru sanatorijas konferenču zāles interjera projekts”, vadītājs, arhitekts Modris Ģelzis, Aija Zīle (1940-2014) ar darbu “Dekoratīvā grupa “Brīnumputni”” šamota materiālā ar novietni skvērā pie LNOB, vadītājs, arhitekts Ivars Strautmanis, interjera māksliniece Dzintra Zvejniece (1939-2002), Andris Brūvelis ar diplomdarbu “Jaunās viesnīcas interjers Pārdaugavā”, Indulis Zilbalodis (1939-2000) ar darbu “Interjers jaunajai Jūrmalas pilsētas partijas un izpildkomitejas ēkas konferenču zālei”, līdzās studēja arī Māris Bišofs u.c.
Pēc LMA absolvēšanas Einārs Plūksna no 1966.-1967. gadam bija iesaukts obligātajā dienestā PSRS Bruņotajos spēkos, Kaļiņingradā (Krievija) un bija norīkots veidot ekspozīcijas PSRS 1.proletāriešu Maskavas-Minskas motorizētās strēlnieku divīzijas kauju slavas muzejā, gleznot Kēnigsbergas pilsētas ieņemšanas diorāmu. Pie šī muzeja ekspozīcijas veidošanas dienesta ietvaros bija darbojušies Latvijas mākslinieki: dizaineri Nikolajs Drozdovskis (1939-2020), Andrejs Zvejnieks (1939-2018), rotu mākslinieks Antons Zeltiņš (1942-1990) u.c.
No 1967. gada Einārs Plūksna turpināja darboties bij. LPSR Mākslas fonda (MF) kombinātā “Māksla”.
Veidoja metāla dekoru kinoteātra “Rīga” kafejnīcai (1968, tag. “Splendid Palace”, arhitekti Edvīns Vecumnieks, Elmārs Salguss, interjera dizains Viesturs Vilks, būvinženieris Pēteris Midegs, mākslinieks Bruno Aide (1913-1994), metālmākslinieki Jānis Kārkliņš, Bruno Samsonovs, A.Glaudāns u.c.
Einārs Plūksna kopā ar mākslinieku Vladimiru Bekmani veidoja interjeru vestibila kompozīcijām, izvēloties figurālus veidojumus, bij. viesnīcai “Daugava”, tag. “Radisson Blu Daugava Hotel” (1970, Latvijas Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūts, arhitekti Aija Grīva, Artūrs Reinfelds (1911-2003). Viesnīcas telpu krāsojuma, restorāna un bāra “Dzelme” iekārtojuma galvenais mākslinieks bija gleznotājs Ojārs Ābols (1922-1983), darbus iekārtojumam veidoja gleznotāja Džemma Skulme (1925-2019), bāra griestu gobelēnu – tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere, kinētiskās gaismas panno – Maija Brīvlauka (1945-2017) u.c.
Einārs Plūksna kopā ar Vladimiru Bekmani veidoja panno “Spēks un Daile” kluba “Elektra” zālē un sienas dekoru vestibilā (1971, bij. Rīgas Elekromehāniska rūpnīca, REMR); sienas dekorus viesnīcas “Metropole” vestibila restorāna un bāra interjerā (1970-1973; arhitekts Aivars Bērziņš (1936-2016), interjera māksliniece Rasma Stukmane, vitrāža – Nora Cēsniece, metāla mākslinieks Vilnis Zibens (1934-2010)).
Bij. kafejnīcā “Rīdzene” (1971, Latvijas Valsts tirdzniecības projektēšanas institūts, arhitekts J. Kļackins) Einārs Plūksna ar Vladimiru Bekmani veidoja tumša koka mēbeles – krēslus ar augstiem atzveltņiem un cunfšu ģerboņiem, sienu gleznojumus ar 17.gs. Rīgas iedzīvotāju figurāliem tēliem freskas tehnikā.
Einārs Plūksna veidoja arī koka un metāla figurālus senās Romas kareivju formās tērptus tēlus bij. kinoteātrim “Spartaks” (1972, arhitekts Edvīns Vecumnieks, mākslinieki Einārs Plūksna, Vladimirs Bekmanis, Vitolds Kačerovskis (1926-1995), tag. “Splendid Palace”, Rīga); interjeru kafejnīcā – restorānā “Klidziņa” (1972, 1976, arhitekti Edgars Šēnbergs (1923-2016), Aina Šēnberga (1927-2010), Skrīveri).
Sadarbībā ar kombinātu “Māksla” Einārs Plūksna veica ēku interjeru māksliniecisko apdari – bij. Bauskas melioratīvās celtniecības pārvaldes administrācijas ēkai (1973, Bauska), kafejnīcai “Jaunība” (1976, Olaine) u.c.
Mākslinieks darbojās MF kombināta “Māksla” Noformēšanas ceha brigādē gleznotāja Kurta Fridrihsona (1911-1991) vadībā. Līdzās strādāja interjera dizaineri: Ieva Spalviņa, Jānis Spalviņš, Andris Melbārdis (1941-2001), Olafs Jēkabsons (1932-2014) un šrifta māksliniece Vija Krasta. DMK citas mākslinieku brigādes vadītājs bija arī gleznotājs Bruno Aide (1913-1994) u.c. Einārs Plūksna iekārtoja izstādes arī LPSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotajā direkcijā (MMIAD, tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM) un Valsts Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zālē Egona Cēsnieka (1915-1978) personālizstādi (1975).
Einārs Plūksna izstādēs piedalījās no 1965. gada (1965, TSSI, Maskava, Krievijas PFR). Mākslinieka darbi tika eksponēti izstādēs: Republikas Lietišķi-dekoratīvās un noformēšanas mākslas izstāde (1966, Valsts Mākslas muzejs, VMM, LNMM), Baltijas republiku lietišķās mākslas izstāde (1966, bij. Rumānijas TDR, Dienvidslāvijas SFR), Republikas Mākslinieku dienu Dekoratīvi lietišķas mākslas izstāde (1968, Valsts Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LNMM), “Dekors – Interjers” (1969, “Mākslinieku nams”), MF kombināta “Māksla” izstāde “PSRS – 50. gadadiena” (1972, “Mākslinieku nams”), Republikas Jauno mākslinieku 9. darbu izstāde (1972, bij. Latvijas republikāniskās zinātniski tehniskās informācijas un propagandas institūta izstāžu zāle, LNMM); piedalījās arī: Ausma Austriņa, Vladimirs Bekmanis, Ēriks Bērziņš, Jānis Borgs, Andris Brūvelis, Aleksejs Bugajevs (1937-2009), Valdis Celms, Jānis Dronis (1939-1981), Nikolajs Drozdovskis (1939-2020), Māris Eglītis, Maija Galdiņa, Gints Kiršteins, Dorisa Kleina, Valdis Kleinbergs (1939-1996), Dace Kokina, Jānis Krievs, Helga Krūkle, Arvīds Krūmiņliepa, Juris Krūmiņš, Nora Ķivule, Lauma Lancmane, Valdis Līcītis, Valdis Majevskis, Līvija Brigita Pavlovska (Māldere), Baiba Māzere, Māra Melnāre, Alnis Mitris, Jānis Andris Osis (1943-2023), Aina Ozoliņa, Auseklis Ozoliņš, Raimonds Pinnis, Jānis Pipurs (1939-2013), Einārs Plūksna, Leo Preiss, Arvīds Priedītis, Ieva Rozentāle (1944-2002), Jānis Salgrāvis, Inta Salnāja, Jānis Sīmanis (1947-2016), Jānis Slaidiņš (1942-2021), Pāvels Slavietis, Rasma Stukmane, Laimonis Šēnbergs, Aldona Veide, Viesturs Vilks, Henrihs Vorkals (1946-2018), Miervaldis Zibens, Indulis Zilbalodis u.c.), Jūrmalas mākslinieku izstāde (2007, Rīgas Sv. Pētera baznīca).
Einārs Plūksna rīkoja personālizstādes un nelielas grupu izstādes kopā ar Vladimiru Bekmani (1972, bij. Republikāniskajā Zinību nams, tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle), “Gleznu impresijas” (2008, Rīgas Sv.Pētera baznīca), “Einārs Plūksna. LXX” (2011, Jūrmalas muzejs), “Einārs Plūksna. LXXV” (2016, Jūrmalas muzejs), “Einārs Plūksna. LXXX” (2021, Jūrmalas muzejs) u.c.
Jūrmalas pilsētas dome bija apbalvojusi Eināru Plūksnu ar Jūrmalas Gada balvu mākslā 2006 – nominācijā “Gada mākslinieks” (2006), Jūrmalas Gada balvu kultūrā nominācijā “Izcila mākslas izstāde” (2011), Jūrmalas pašvaldības balvu “Par mūža ieguldījumu Jūrmalas kultūras dzīves veidošanā” (2021).
Ar mākslinieka daiļradi var iepazīties izdevumā “Einārs Plūksna” (2015, “Kultūras projektu aģentūra; Jūrmalas pilsētas dome”).
Einārs Plūksna bija LMS biedrs no 1969. gada un uzņemts ar gleznotāju Aleksandra Stankeviča, Gunāra Mitrēvica (1928-2007), Alberta Goltjakova (1924-2016) rekomendācijām, LPSR MF kombināta “Māksla” direktora Meijera Furmana (1921-1973) izsniegtu raksturojumu, LMS Teātra dekoratoru un noformētāju sekcijas priekšsēdētāja, scenogrāfa Gunāra Zemgala (1934-2018) parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 1/27.
Eināra Plūksnas darbi atrodas Jūrmalas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Atvadīšanās no mākslinieka Eināra Plūksnas notika 2024. gada 20. aprīlī Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīcā Klusajā ielā 2, Rīgā.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieka Eināra Plūksnas tuviniekiem un kolēģiem.
Einārs Plūksna bij. kinoteātra “Rīga” kafejnīcas interjera dizaina noformējums (1968, arhitekts Edvīns Vecumnieks, dizainers Vladimirs Bekmanis, metālmākslinieki Jānis Kārkliņš, Bruno Samsonovs, LPSR Mākslas fonda kombināts “Māksla”), foto no LMS muzeja arhīva