Gaidars Jēkabsons no 1954. gada mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratoru nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Interjera dizaina programma). RLMV pedagogi tolaik bija: gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Nikolajs Petraškevičs (1909-1976; RLMV gleznošanas pedagogs 1949-1957), scenogrāfs, grafiķis Kārlis Freimanis (1909-1987; RLMV pedagogs 1945-1961), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), Vilis Ozols (1929-2014; RLMV pedagogs 1957-1961), tēlnieki – Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), Eduards Klēbahs (1899-1967; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas vadītājs, pedagogs 1949-1967), Līze Dzeguze (1908-1992; RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV kompozīcijas pedagoģe 1953-1959) u.c.
Gaidars Jēkabsons 1958. gadā beidza RLMV Telpu dekoratoru nodaļu un ieguva telpu dekorēšanas un noformēšanas speciālista diplomu. Viņam līdzās nodaļu absolvēja V. Strade ar diplomdarbu ar “Dekoratīvu telpu noformēšana”, Andrejs Brūvelis ar diplomdarbu “Lauksaimniecības arteļa “Mārupe” kultūras nama sienu apdare”, A.Freimanis ar diplomdarbu “Bērnu istabas apgleznojums “Maziņš biju neredzēju””, Vilma Flugina, Juris Zīle ar diplomdarbu “Veikala skatlogu makets” u.c.
No 1958. gada Gaidars Jēkabsons studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmija Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija gleznotāji: Jānis Roberts Tillbergs (1880-1972; LMA Glezniecības katedrā 1921-1957), Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995, katedras vadītājs), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Ārijs Skride (1906-1987; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1942-1964), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA pedagogs 1925-1981, Glezniecības katedras pedagogs 1956-1981), Nikolajs Breikšs (1911-1972; Glezniecības katedras pedagogs 1945-1972), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA pedagogs no 1958, Glezniecības katedras pedagogs no 1962, LMA rektors 1988-1997), Gunārs Mitrēvics (1928-2007; LMA pedagogs no 1961, Zīmēšanas katedras vadītājs no 1976), Valdis Dišlers (1922-2011; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs no 1953, rektors 1976-1986), Vilis Ozols (1929-2014; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs 1961-1989, Glezniecības katedras vadītājs 1989-1991, pasniedzējs līdz 1999), Uga Skulme (1895-1963; LMA zīmēšanas pedagogs 1940-1941, 1945-1963), Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975) u.c.
Studiju laikā LMA 1960. gadā Gaidars Jēkabsons strādāja bij. uzņēmumā “Latvtorgreklama”, 1962. gadā – bij. Rīgas kokapstrādes kombinātā Nr.2
Gaidars Jēkabsons 1964. gadā absolvēja LMA Glezniecības nodaļas Stājglezniecības darbnīcu, ar diplomdarbu “Pļaviņu HES” jeb “Ceļazīme”, saņemot mākslinieka – gleznotāja, pedagoga, kvalifikāciju.
Līdzās Gaidaram Jēkabsonam LMA Glezniecības nodaļas Stājglezniecības darbnīcu pie vadītāja Eduarda Kalniņa absolvēja Pēteris Postažs ar diplomdarbu “Pusdienas”, Edvīns Kalnenieks (1939-2024) ar diplomdarbu “Dārzā”, Bruno Vasiļevskis (1939-1990) ar diplomdarbu “Pļaviņu HES”, Jānis Zemītis (1940-2008) ar diplomdarbu “Mežstrādnieki”, Roberts Butāns ar diplomdarbu “Metinātāji”, Larisa Jēkabsone ar diplomdarbu “Asfaltētāji”, Dzintars Mājenieks (1937-2019) ar diplomdarbu “Dašavas gāze” vai “Dašava-Rīga”, Arnis Gintaps (1933-2016) ar diplomdarbu “Strādnieku universitāte”, Edīte Kaņepe (1939-2021) ar diplomdarbu “No zvejas”, Jevgeņijs Šabļins ar diplomdarbu “Darba diena pabeigta”, pie vadītāja Induļa Zariņa absolvēja Nora Cēsniece (1941-2025) ar diplomdarbu “Mākslinieka portrets” vai “Tēva portrets”. LMA Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas meistardarbnīcu absolvēja Jānis Vidušs ar diplomdarbu “Scenogrāfija J.Raiņa lugai “Indulis un Ārija” u.c.
Pēc studijām LMA Gaidars Jēkabsons tika nozīmēts darbā par mākslinieku LPSR Lauksaimniecības ministrijas Valsts Centrālajā Pārtikas rūpniecības projektēšanas un konstruēšanas tehnoloģiskajā birojā (1964-1965). Drīz vien Gaidars Jēkabsons pārgāja strādāt uz Rīgas pilsētas Labiekārtošanas kombināta (RLK) dekoratīvās mākslas darbnīcu par mākslinieku (no 1965.g.). No 1977. gada darbojās RLK nozares mākslas padomē ar Rīgas Labiekārtošanas pārvaldes priekšnieka A.Oboļeviča norīkojumu. RLK uzņēmums nodarbojās ar LKP propogandas informācijas un svētku noformējuma dizainu pilsētvidē. RLK darbojušies Bruno Aide (1913-1994; Labiekārtošanas kombināta noformēšanas ceha mākslinieciskais vadītājs no 1977), Jānis Grūbe (Rīgas pilsētas labiekārtošanas kombināta noformēšanas ceha vadītājs), Valdis Majevskis (Rīgas pilsētas Labiekārtošanas kombināta mākslinieks no 1976, darbnīcas galvenā mākslinieka vietnieks no 1984), Arvīds Didrihsons (1914-1978), Nikolajs Timofejevs (1921-1997), I.Purviņš, Imants Blankenburgs, Zigfrīds Vēžnieks, Valdis Upenieks (1937-2013), Edgars Bauze (1913-2006) u.c. RLK mākslas padomēs piedalījās Aleksandrs Stankevičs (1932-2015), Gunārs Zemgals (1934-2018), Rolands Beitners (1917-2006), Ludis Bērziņš (1929-2021), Olafs Muižnieks, Auseklis Ozoliņš, Otto Ozols (1925-1992), Ēriks Sprancis (1915-1978), Kurts Fridrihsons (1911-1991) u.c.
Strādājot RLP, Gaidars Jēkabsons izvērsa brandmūra apgleznojumu-murāļu izveidi pilsētvidē. Mākslinieks veidojis dekoratīvus lielizmēra murāļu un baneru metus: murālis “Jaunība” (1965, krāsa, 9×7 m, pie bij. lielveikala “Bērnu pasaule”, Rīga), murālis “Kosmonauti” (1966, krāsa, apmetums, bij. Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtam), panno “Tautu deja” (1966, bij. Profesionāli-tehnisko skolu kultūras namā, baleta studijā), baneris “Ar Ļeņina karogu” (1966, audekls, krāsa, 5×13,5 m, bij. Rīgas LKP CK ēkas noformējums), panno “Enerģētiķi” (1967, 4,60×18,4 m, bij. Valsts Enerģētikas pārvaldei, tag. “Latvenergo”, Pulkveža Brieža iela, Rīga). Gaidars Jēkabsons veidojis svētku noformējumu LPSR 25. gadadienai – fasādes gleznojumu baneri “Padomju Latvijai” (1967, gleznojums uz audekla, bij. Ļeņina iela, tag. Brīvības iela, Rīga), baneri “Pa Ļeņina ceļu” (1967, pie bij S.Kirova parka, tag. Vērmanes dārzs, Rīga), murāli “LPSR sportisti olimpiādēs” (1967, krāsa, apmetums, pie Sporta nama “Daugava”, Rīga), baneri “Vingrotājas” (1967, audekls, krāsa, 9×7 m, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtam, tag. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija), baneri “Oktobra sardzē” (1967, audekls, krāsa, 5×11 m, bij. Rīgas Bērnu poliklīnika, Ļeņina iela), baneri “Mēs komunisma cēlāji” (1967, audekls, krāsa, 1,5×14,7 m, bij. tekstilkombinātam “Parīzes komūna”, Rīga), baneri “Draudzība” (1967, 4,5×6 m, bij. Ārzemju jūrnieku klubam, tag. Muitas nams, Kr.Valdemāra 1a, Rīga), dekoratīvu vides objektu “Pasaules lielceļos ienāk” (1967, metāls, audekls, krāsa, 2×10 m, Rīgas pilsētvide), baneri “Kļūsti donors” (1968, 6×7 m, krāsa, audekls, Lāčplēša un Kr. Barona ielu krustojumā, Rīgā), baneri-plakātu “Padomju Latvija mūžos lai dzīvo!” (1968, 1,7×24 m, bij. Ļeņina ielas un Padomju bulvāra krustojums, tag. Brīvības un Aspazijas bulvāru krustojums, viesnīca “Hotel de Roma”, Rīga), brīvi stāvošs vides objekts-plakāts “Ļeņins – mūsu ceļa gaisma” (1968, audekls, krāsa, metāls, 2,2×19 m, bij. Kirova parks, Rīgā) u.c. Gleznojumi bija veidoti īstermiņa eksponēšanai un izpildīti 20. gs. 60-70. gadu stilistiskajās prasībās, ar “skarbā stila” nosacītības iezīmēm, un atbilstoši tā laika tehniskajām iespējām.
Gaidars Jēkabsons RLK gleznojis ideoloģiski brīvākas, plakātiskās kompozīcijas ārtelpas reklāmai Rīgas Centrālās pasažieru dzelzceļa stacijas laukumā. Autora uzdevums bija mākslinieciski informatīvi un emocionāli noformēt un raksturot Rīgas kinoteātru repertuārā esošās spēlfilmas: “Ārkārtējs uzdevums” (1965, režisori Stepans Kevorkovs, Erasms Karamjans, scenārijs Edgars Oganesjans, komponists Artašess Džalaljans, kinostudija “Armenfilm”, Armēnija), “Niknums” (1966, režisors Nikolajs Iļjinskis, scenārijs Jevgeņijs Onoprienko, Aleksandrs Sackis, komponists Klimentijs Dominčens, mākslinieks Josifs Jucevičs, “A.Dovženko kinostudija”, Ukraina), “Pēdējais rudens mēnesis” (1965, režisors Vadims Derbeņevs, scenārijs Ions Druca, mākslinieks Antons Maters, komponists Eduards Lazarevs, kinostudija “Moldova film”, Moldova, Kannu festivāla balva), “Šodien – jauna atrakcija” (1966, režisors Nadežda Koševerova, Apolinārijs Dudko, mākslinieki Igors Vuskovičs, Valērijs Dorrers, kostīmi Lidija Šildknehta, komponists Karens Hačaturjans, kinostudija “Ļenfilm”, Krievija), “Rūgtenais/Savvaļas medus” (1966, režisors Vladimirs Čebotarevs, mākslinieks Jevgeņijs Serganovs, komponists Veniamins Basners, kinostudija “Mosfilm”, Krievija), dokumentālā filma “Melnās panteras” (1968, režisore Anjēza Varda, operators Deivids Maiers, Francija, ASV), “Briljanta roka” (1968, režisors Leonīds Gaidajs, scenārijs Leonīds Gaidajs, mākslinieks Fēlikss Jasjukevičs, komponists Aleksandrs Zacepins, kinostudija “Mosfilm”, Krievija), “Mērnieku laiki” (1968, režisors Voldemārs Pūce, scenārijs Jānis Kalniņš, operators Jānis Briedis, mākslinieks Herberts Līkums, komponists Marģeris Zariņš, “Rīgas kinostudija”), “Klusā sezona” (1969, scenārijs Vladimirs Vainštoks, Aleksandrs Šlepjanovs, režisors Savva Kulišs, mākslinieks Jevgeņijs Gukovs, komponists Andrejs Volkonskis, kinostudija “Ļenfilm”).
Gaidars Jēkabsons izstādēs piedalās kopš 1967. gada. Mākslinieka darbi bijuši eksponēti izstādēs: 2. Republikas Monumentāli dekoratīvās un lietišķās mākslas izstāde (1966, Valsts Mākslas muzejs (VMM), tag. LNMM), Republikas “Mākslinieku dienas” grafikas, glezniecības, akvareļu izstāde (1967, VMM, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas Tēlotājmākslas izstāde “Mākslinieku dienas” (1968, VMM) u.c.
Mākslinieka darbi bijuši publicēti arī preses izdevumos.
1986. gadā Gaidars Jēkabsons saņēmis LPSR Kultūras ministrijas goda rakstu.
LMS biedrs Gaidars Jēkabsons ir kopš 1969. gada un tika uzņemts ar scenogrāfa, stikla mākslinieka Ludviga Bērziņa, mākslinieku Edgara Bauzes un Bruno Aides rekomendācijām, RLK direktora V.Kravčenko parakstītu raksturojumu, LMS Teātra dekoratoru sekcijas priekšsēdētāja, scenogrāfa Gunāra Zemgala (1934-2018) izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 16/12. Ar LMS atbildīgā sekretāra, grafiķa Gunāra Kroļļa (1932-2025) parakstītu lēmumu Gaidars Jēkabsons 1974. gadā tika iekļauts LPSR Mākslas fonda noformēšanas mākslas nozares Mākslas padomē.
Gaidars Jēkabsons, skice panno “Vingrotājas”, 9×7 m, 1965, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtam (tag. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija). No LMS muzeja arhīva