IN MEMORIAM Visvaldis Kokins (06.04.1947.-08.08.2022.)

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) piemin mūžībā aizgājušo dizaineri, plakāta mākslinieku, grafiķi Visvaldi Kokinu.

Visvaldis Kokins no 1957.-1965. gadam mācījās un beidza populāro J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: direktore Elza Stalaža, Vilhelma Purvīša (1872-1945) audzēknis, gleznotājs Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Kārlis Bušs (1912-1987; JRRMV direktors 1948-1961), Marta Urbāne (JRRMV pedagoģe), Silvija Jēgere (1921-2008; JRRMV pedagoģe), Gunārs Ezernieks (1932-2019; JRRMV pedagogs 1962-1965), Jānis Zemītis (1940-2008; JRRMV pedagogs 1965-1981) u.c. Visvalža Kokina klasesbiedri bija topošie gleznotāji: Juris Baklāns (1947-1989), Juris Dimiters, Laima Eglīte, Ralfs Jansons, Vija Maldupe (1947-1996) u.c.

Visvaldis Kokins 1966. gadā sākotnēji iestājās LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA; tag. Latvijas Mākslas akadēmija) Pedagoģijas nodaļā, tomēr LMA pasniedzēja, grafiķa, oforta meistara Artura Apiņa uzrunāts turpināja studijas LMA Grafikas nodaļā (tag. LMA Vizuālās mākslas apakšprogrammas Grafikas specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija mākslinieki – latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēkņi – ksilogrāfijas meistars Pēteris Upītis (1899-1989; LMA Grafikas katedras pedagogs 1945-1989), oforta meistars Arturs Apinis (1904-1975; LMA Grafikas katedras pedagogs no 1945, vadītājs 1945-1952, 1962-1975), grafiķis, plakāta mākslinieks Maigonis Osis (1929-1988; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960-1988), grafiķis, litogrāfijas tehnikas pedagogs Alberts Goltjakovs (1924-2016; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960-1999), gleznotāji – Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975), Valdis Dišlers (1922-2011; LMA pedagogs no 1953, rektors 1976-1986), Uga Skulme (1895-1963; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1963) u.c.  

Visvaldis Kokins absolvēja LMA Grafikas nodaļu 1971. gadā un viņam līdzās beidza Uldis Ozoliņš ar darbu ciklu “Mana Rīga” krāsainā oforta tehnikā, I. Repina stipendiāts Egils Garkevičs ar diplomdarbu “Ilustrācijas A.Upīša romānam “Ziemeļu vējš”, Fricis Makstnieks, Nikolajs Uvarovs (1941-2019) u.c.

Pēc LMA absolvēšanas un obligātā dienesta PSRS Bruņotajos spēkos Visvaldis Kokins darbojās kā mākslinieks noformētājs putnu fabrikā “Ķekava” (tag. AS “Ķekava Foods”) un bij. laikrakstā “Cīņa” kā ilustrācijas nodaļas vadītājs (1973-1980).

 Visvaldis Kokins izstādēs piedalījās no 1977. gada.

No 1976. gada mākslinieks sadarbojās un no 1980.-1993. gadam aktīvi piedalījās bij. LPSR Mākslas fonda Dekoratīvas mākslas kombināta (MF DMK) interjera projektu realizācijā lielākoties sadarbībā ar interjera dizaineri, dzīvesbiedri Daci Kokinu. Interjeri tika veidoti emocionāli spēcīgā, atturīgā modernisma stilistikā. Mākslinieks piedalījās interjera projekta izveidē Valkas kultūras namam (1976-1977), kur Dace Kokina veidoja griestu gleznojumus aukstās enkaustikas tehnikā, tika veidota foajē vitrāža, kā arī skatuves priekškara gobelēna meti. Lai saglabātu 20.gs. sākumā būvētās ēkas kolorītu, mākslinieki atjaunoja griestu un sienu būvplastiku, pēc viņu metiem MF kombinātu meistari izgatavoja gaismekļus un vitrāžas.

Visvaldis Kokins piedalījies bij. Kosmonautikas un Senkrievijas zāļu ekspozīciju veidošanā (1978, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Rīga), interjera izveidē Valkas bērnudārzam “Ābele” (1979, ar Daci Kokinu) un bij. valūtas preču veikalam “Berjozka”/“Dzintarkrasts” (1980, ar Daci Kokinu, pie bij. “Intūrista tipa” viesnīcas “Latvija”, tag. Radisson Blu Hotel Latvija, Rīga).

Visvaldis Kokins piedalījās tolaik nozīmīgā bij. zvērsaimniecības “Gauja” kultūras nama interjera meta izstrādē, kur tika veidota dažādu mākslas veidu darbu kolekcija (1981-1982, bij. Latvijas PSR Valsts Lauku celtniecības projektēšanas institūts jeb “Laukprojekts” projekts; interjera projekts veidots kopā ar interjeristi Daci Kokinu, konstruktoru, dizaineru E.Muzikantu, keramiķēm Skaidrīti Cihovsku (1937-2023) un Violetu Jātnieci (1939-2024), tekstilmākslinieci Rutu Bogustovu, skatuves priekškaru  pēc Daces Kokinas meta auduma meistares M. Valmiera un S.Tomase, tolaik būvniecības tāme sastādīja 1,6 milj. PSRS rubļu, tag. Gauja, Inčukalna pagasts, Siguldas novads).

Visvaldis Kokins veidojis interjeru:

bij. zvērsaimniecības “Gauja” bērnudārzam “Lapsiņa” (1984, Latvijas PSR Valsts Lauku celtniecības projektēšanas institūta projekts, tag. Inčukalna pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Minka” filiāle “Lapsiņa”);

Rīgas Pāvula Jurjāna mūzikas skolas piebūvei (1982-1984, ar Daci Kokinu, stikla mākslinieci Noru Cēsnieci);

 bij. Valkas rajona Kocēnu ciema padomes Laulību aktu reģistrācijas zāles griestu gleznojumu un vitrāžu (1983, kopā ar Daci Kokinu, vitrāžisti Māru Kārkliņu, tag. Valmieras novada Kocēnu pagasta centrs);

viesnīcai “Jūrmala” (1970-1974, arh. E.Jēkabsone, Zigurds Lazdiņš (1938-2014), R.Kuzņecovs, tag. Hotel Jūrmala SPA, Majori, Jomas iela 47/49; 1984. gada rekonstrukcijas laikā Visvaldis Kokins piedalījās halles interjera izstrādē un vitrāžu izvietošanā viesnīcas telpās. Sadarbībā ar kombināta “Māksla” izstrādāto projektu viesnīcas “luksa” un “pusluksa” numuriem mēbeles pēc speciāla pasūtījuma izgatavoja bij. Mēbeļu kombinātā “Rīga”, pārējiem numuriem bij. Valmieras mēbeļu kombinātā. Mēbeļu dizainu izstrādāja bij. Zinātniskajā ražošanas apvienībā “Gauja”);

Rīgas Centrālā universālveikala pirmā stāva tirdzniecības zālei (1984, tag. tirdzniecības centrs “Galerija Centrs”);

bij. LPSR firmas veikalam “Aina” (1985, ar Daci Kokinu, kur keramiķes Skaidrīte Cihovska un Violeta Jātniece veidoja dekoratīvās vāzes, prezentācijas servīzi, mākslinieki Gundega Strauta, Ludis Bērziņš (1929-2021) veidoja vitrāžas “Lielās Uzvaras svētku 40. gadadienai”, Volgograda, tag. Krievija);

Dobeles rajona Kultūras namam (1985-1986);

grāmatu veikalam “Latgale” (1986, Preiļi. 130 kvadrātmetru liela tirdzniecības un 60 kvadrātmetru liela izstāžu zāle, noliktavu telpas, administratīvo kabinetu bloks ar apkalpojošā personāla atpūtas istabu. Izmantots apdares materiāls pelēkā un sarkanīgā krāsā. Veikala iekārtu veidoja galdnieki: Vincents Noviks, Vilnis Lubarts, Vilnis Valdmanis, Zigurds Opelts u.c. Preiļu rajona arhitekts bija Viktors Nikolajevs);

Lapmežciema Kultūras namam (1987-1988);

bij. kolhoza “Nākotne” (priekšsēdētājs Artūrs Čikste 1930-1992) kultūras namam (1987-1988, ar arhitektu Henriku Kestuti Šilgali (1944-2007; Lietuva), interjeriste Dace Kokina, tag. Jelgavas novads, Glūdas pagasts, Nākotne, 1989 – LPSR Valsts prēmija);

Valkas J.Cimzes bērnu mūzikas skolai (1988-1989, tag. J.Cimzes Valkas mūzikas skola);

Valmieras Laulību namam (1988-1989);

bij. kolhoza “Jaunais komunārs” (priekšsēdētājs Jānis Blūms) kultūras namam un administratīvajām telpām (1989-1991, “Laukprojekts” projekts, arh. Ausma Īvāne, Laimonis Tīkmanis (1935-1998), ar Daci Kokinu, tekstilmākslinieci Annu Eltermani (1929-2009), keramiķi, koktēlnieku Leonu Alksni (1941-2018), tēlniekiem Maiju Eņģeli un Zigmundu Bieli, Kalni, Saldus novads, Nīgrandes pagasts);

Simferopoles drāmas teātra varietē zālei (1990-1991, ar gleznotāju Ati Kamparu, Ukraina);

bij. kolhoza “Auri” Kultūras namam (1990-1991, ar Daci Kokinu, tag. Dobeles novads, Auru pagasts, Auri);

bij. veikalam “Paija” (1992, ar Daci Kokinu, Rīga. Līdzās veikalam atradās mākslas galerija nelielām izstādēm, piemēram, norisinājās grafiķes Intas Bērentes-Strengas ģimenes izstāde, metālmākslinieku Martas Krastas un Sigida Krevaiša izstāde u.c. Kuratores bija mākslinieces Ināra Liepa, Maruta Strautmane un Sandra Grantiņa);

Akvāriju mājas rekonstrukcijai (1993, Rīgas Zooloģiskais dārzs, tag. Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs);

kafejnīcai “Turaida” (1993, Jūrmala);

veikalam – bāram “Con- brio” (1992) u.c.

Visvaldis Kokins bija LMS biedrs kopš 1984. gada un uzņemts ar akvareļgleznotāja, dizainera, LMS viceprezidenta (1992-1994) Jāņa Spalviņa (1948-2021), dizaineru Maijas Galdiņas, Viestura Vilka rekomendācijām, DMK galvenā mākslinieka Jāņa Krieva (1942-2016), DMK direktora p.i. I.Gulberga parakstītu raksturojumu, Monumentāli dekoratīvās mākslas mākslinieku sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Bruno Aides (1913-1994) izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 3/43. PSRS MS lēmumu par Visvalža Kokina biedra statusu apstiprināja 1986. gadā ar vecākās instruktores S.Ivanovas parakstu.

LMS Monumentāli dekoratīvās mākslas mākslinieku sekcijā kopā ar Visvaldi Kokinu 1984. gadā tika uzņemti: Ilze Biezā – daudzu sabiedrisko interjeru, arī Rīgas Jaunās bērnu frizētavas autore, DMK mākslinieks Zigmunds Kelpšs (1941-2006), Voldemārs Lazdiņš – LPSR Dabas muzeja, P. Stradiņa Medicīnas vēstures, Stučkas Vēstures un mākslas muzeju veidotājs. Sekcijā tika uzņemta arī vitrāžas māksliniece Ausma Gūtmane (1946-2014).

Visvalža Kokina darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā “Rumbiņi”, kā arī privātkolekcijās.

Gludas novada Kultūras nama interjers, arhitekts Henrihs Kestutis Šilgalis, interjeristi Visvaldis Kokins, Dace Kokina,1988, LMS muzeja arhīvs. Foto Ilze Lomakina