Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par rotu mākslinieces, pedagoģes Mirdzas Burves aiziešanu mūžībā.
Mirdza Burve radošo mūžu veltīja dzintara rotu formas un kompozīcijas risinājumu izkopšanai, darbos uzsvēra dzintara krāsu un tekstūras. Māksliniece izveidoja individuālu, atpazīstamu stilistiku rotu mākslā, veidojot dzintara piespraudes, kaklarotas, piespraudes un saktas, apvienotas ar metāliem – sudrabu, melhioru, kaparu. Māksliniece daiļradē veidoja skandināvu dizaina un tradicionālo rotu kompozīcijas sintēzi.
Mirdzas Burves un dzīvesbiedra, mākslinieka, pedagoga Laimoņa Burvja dēli ir pazīstamais tēlnieks Ģirts Burvis un restaurators Kaspars Burvis.
Mirdza Burve (Skranda) bērnībā mācījās Sikšņu septiņgadīgajā pamatskolā un pēc skolotāja Valda Laukraga ieteikuma turpināja mācības mākslas jomā. No 1953. gada Mirdza Burve mācījās Liepājas Lietišķās Mākslas vidusskolas metāla/dzintara apstrādes nodaļā (LLMV, tagad PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola). LLMV pedagogi tolaik bija mākslinieki: dzintara apstrādes mākslinieks, mākslas zinātnieks Voldemārs Ansulis (1919-1997; LLMV kompozīcijas pedagogs 1945-1989, direktors 1949-1954), tēlnieks Eduards Mažeiks (1923-1983; LLMV direktors 1954-1970), Mirdzas Burves dzīvesbiedrs Laimonis Burvis (LLMV Metāla un dzintara apstrādes nodaļas ilggadējs pedagogs 1950-1991, vadītājs 1950-1989), Helēna Keterliņa (1929-2020; LLMV dzintara apstrādes pedagoģe 1952-1972), dzintara apstrādes meistari Pēteris Preiss (1914-1964), Pēteris Laukups (1891-1972), Jānis Sudmalis (1887-1984), gleznotāji Kārlis Lejnieks (1911-1984; LLMV pedagogs 1952-1971), Jānis Lauva (1906-1986; LLMV pedagogs 1952-1968), Kārlis Celmiņš (1893-1974; LLMV zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas pedagogs 1946-1967), Matīss Zavickis (1911-1988; LLMV pedagogs 1952-?), LMA Keramikas meistardarbnīcas prof. R.Pelšes audzēknis, keramiķis Pēteris Kļaviņš (1892-1979; LLMV pedagogs 1945-1957, direktors 1948-1949), vēsturnieks, arheologs Pēteris Stepiņš (1914-1999) u.c.
Mirdza Burve 1958. gadā beidza LLMV Dzintara mākslinieciskās apstrādes nodaļu ar izcilu vērtējumu par diplomdarbu “Rotas lietas”, veidotu dzintara un metāla materiālos, vadītāja Helēna Keterliņa. Īpaši tika atzīmēts rokassprādzes mākslinieciskais risinājums. Līdzās Mirdzai Burvei LLMV Dzintara mākslinieciskās apstrādes nodaļu beidza Lilita Vītoliņa ar aproci un saktiņas risinājumu, Ivars Brizga izstrādāja rotu metāla kastīti ar dzintara elementiem apdarē. LLMV pedagoģes Helēnas Keterliņas, audzēkņu Mirdzas Skrandas, Lilitas Vītoliņas u.c. veidotās lādītes, aproces, saktas tika eksponētas Vispasaules EXPO-68 izstādē (Brisele, Beļģija, 1958).
Mirdza Burve pēc LLMV beigšanas, no 1958. gada bija ilggadēja māksliniece bij. LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla” dzintara apdares darbnīcā (darbnīcas vadītājs Romāns Šturms, 20.gs. 50.-60.-tie). Kombinātā “Māksla” viņas pirmie etaloni bija dzintara piekariņu saktas, ko apstiprināja kombināta mākslas padome un tika realizēti MF salonā. Māksliniece iestājās par dabīgu nevis presētu dzintaru izmantošanu. 20.gs. 60. gados kombinātā “Māksla” līdzās Mirdzai Burvei radoši darbojās: Dzintra Grietēna, Zenta Vinogradova, Mirdza Plāciņa, Anita Vecbaštika, Zenta Jakovļeva, Mirdza Kalēja, Austra Ziemele, Dzintra Skabarde, Austra Valte. Pēc Rīgā pieņemtiem paraugiem kombinātā izgatavoja dzintara suvenīrus un auskarus. Izstrādājumus liepājnieki varēja iegādāties bij. kombināta “Māksla” veikalā un bij. tirdzniecības namā “Kurzeme” (Liepājā, 1969). Darbu pieņemšanas komisijā tolaik piedalījās Liepājas nodaļas priekšsēdētājs, gleznotājs Valters Uzticis un Lietišķās mākslas vidusskolas skolotāja, tekstilmāksliniece Anna Eltermane. Liepājas kombinātā “Māksla” dzintara rotas tika eksponētas bij. PSRS areālā – Kauņā (tag. Lietuva), Kišiņevā (tag. Moldova, 1966), Tbilisi (tag. Gruzija), Maskavā (tag. Krievija), Rīgā (kopš 1966), arī bij. Dienvidslāvijā, Etiopijā (1981), Kanādā, Vācijā (1981) u.c.
Mirdza Burve piedalījās izstādēs kopš 1958. gada, pirmā izstāde – Liepājas mākslinieku IV darbu izstāde (tolaik Liepājas novadpētniecības muzejs, 1958). Māksliniece padalījās Liepājas dzintara izstrādājumu izstādē (Liepājas novadpētniecības muzejs, no 1960), Liepājas un Klaipēdas (Lietuva) dzintara apstrādes mākslinieku izstādēs (“Mākslinieku nams” Rīgā, vēlāk Maskavā, 1962), “Dzintara darbu izstādē” (Moldova, 1966), Liepājas lietišķās mākslas darbu izstādē (Liepājas vēstures un mākslas muzejs, 1968, 1971, kopā ar dzintara rotu māksliniekiem: Dzintru Grietēnu, Mirdzu Kalēju, arī Oļģertu Keterliņu (1925-1987), Helēnu Keterliņu), Republikāniskajā Lietišķās mākslas izstādē (LNMM, 1976, piedalījās rotu mākslinieki Indulis Urbāns, Līvija Andrukaitīte (1936-2000)), Liepājas mākslinieku “Rudens” izstādē (Liepājas muzejs, 1992), Liepājas mākslinieku “Pavasara izstādē” (Liepājas muzejs, 1996) u.c.
Mirdza Burve bija iekļauta dzintara apstrādes grupā PSRS MF mākslinieku jaunrades namā (Palanga, Lietuva) kopā ar Liepājas māksliniecēm Mirdzu Grosu, Zentu Plikgalvi un lietuviešu dzintara apstrādes meistariem, māksliniece piedalījās noslēguma izstādē (1960).
Mirdza Burve bija LMS biedre kopš 1970. gada un tika uzņemta ar tekstilmākslinieces Annas Eltermanes (1929-2009), rotu mākslinieku Helēnas Keterliņas, Voldemāra Ansuļa rekomendācijām, LMS Liepājas nodaļas grāmatvedes, tekstilmākslinieces Annas Eltermanes parakstītu lēmumu un LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1919-1984) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes balsojums 3/24. Sākotnēji, atbilstoši tolaik esošajiem LMS statūtiem Mirdza Burve bija uzņemta par biedres kandidāti no 1966. gada ar mākslinieka, muzeja darbinieka Jāņa Sudmaļa, gleznotāju Teodora Uldriķa (1909-1973), Valtera Uztiča (1914-1991) rekomendācijām, MF kombināta “Māksla” darbnīcas vadītāja Romāna Šturma parakstītu raksturojumu, LMS Liepājas nodaļas lēmumu ar grāmatvedes, tekstilmākslinieces Annas Eltermanes parakstu, LMS valdes atbildīgā sekretāra, mākslas zinātnieka Miķeļa Ivanova (1927-1991) lēmumu un LMS valdes balsojumu 1/15. LMS Uzņemšanas komisijai tika prezentētas rotas, kuru kompozīcijās izmantoti dzintara un metāla telpiskie risinājumi.
Mirdzas Burves darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Liepājas muzejā u.c.
Mirdza Burve “Kaklarota”, 1967, metāls, dzintars, 14×25 cm. LMS muzejs