Ludmila Leite-Plaude (24.02.1948.-23.02.2023.)

2023. gada 23. februārī mūžībā devusies scenogrāfe, vides māksliniece Ludmila Leite-Plaude.

Ludmila Leite-Plaude (Leitis) mācījās Rīgas 2. vidusskolā un pēc skolas beigšanas 1966. gadā strādāja “Modes ateljē” par individuālo tērpu šuvēju. 1967. gadā Ludmila Leite-Plaude uzsāka mācības Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Stikla izstrādājumu dizaina programma). RLMV pedagogi bija V. Dzene un viens no vecākajiem Latvijas stikla mākslinieciskās apstrādes meistariem Alfrēds Lilientāls (1886-1980; Daiļamatniecības vidusskolas/RLMV stikla nodaļas dibinātājs, RLMV pedagogs 1946-1968), scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), Valija Graudiņa (1918-2017; RLMV pedagoģe), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2002; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978), gleznotājs Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945- 197?) u.c. Ludmila Leite-Plaude beidza RLMV ar diplomdarbu – vitrāžu.

Ludmila Leite-Plaude mācību laikā RLMV uzsāka darboties 20.gs. 60.-70. gados jauniešu vidū populārajā bij. Celtnieku darbinieku kultūras nama “Oktobris” kustību teātra ansamblī “Rīgas Pantomīma”, ko tolaik vadīja J.Raiņa Dailes teātra aktieris Roberts Ligers (1931-2013). Ansambļa darbā bija iesaistītas radošās personas, kā Modris Tenisons (1945-2020), Ansis Rūtentāls (1949-2000), tekstilmākslinieks Viesturs Bērziņš (1954-2019), gleznotāja Laima Eglīte, dizainers Valdis Majevskis, Eižens Ivanovs (Valpēters), kā arī Edgars Visockis, Valdis Indrihsons, Valērijs Voroncovs u.c. 1967. gadā Ludmila Leite-Plaude piedalījās 1. Baltijas Republiku pantomīmas festivālā (RLB, tolaik PSRS Baltijas kara apgabala virsnieku nams, 1967), kurā “Rīgas Pantomīma” bija pārstāvēta ar modernisma stilistikas izrādi “Ideja” (režisors Roberts Ligers, izrādē tika izmantoti beļģu mākslinieka ekspresionista Fransa Mazerela (1899-1972) grafikas darbu motīvi, izrāde tapusi 1961), “Idejas” lomā bija māksliniece Nadežda Bogdanova-Majevska, kura ieguva balvu par labāko sieviešu lomu, Valdis Majevskis attēloja “Varas” lomu un izrādi “Smaids”, kas tapa ar Anša Rūtentāla un Ludmilas Leites-Plaudes u.c. dalību.

“Rīgas Pantomīmas” ansambļa darbība iekļāvās 20.gs. 60.gadu PSRS ideoloģiskā atkušņa progresīvās izpausmēs, kurā aktīvi jaunieši varēja apgūt tālaika novitāti – mīmu kustības, kas prasīja ķermeņa plastiku, nestandarta domāšanu, dodot iespēju paust publiski savus uzskatus un seksualitāti ķermeņa valodā. “Rīgas Pantomīma” bija ieguvusi lielu publicitāti un Rīgā viesojās nozīmīgi žanra pārstāvji: 1964. gadā – Parīzes pantomīmas skolas dibinātājs, mīms Marsels Marso (1923-2007), 1966. gadā – Vroclavas pantomīmas teātris, tā dibinātāja, mīma Henrika Tomaševska (1919-2001) vadībā (Polija), 1967. gadā – Čīles pantomīma Enrikes Noisvandera vadībā u.c.

Ansambļa “Rīgas pantomīma” viena no popularitātes kulminācijām bija izrāde “Ceļš” profesionālajā Latvijas PSR Valsts krievu drāmas teātrī (tag. Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) 1969. gadā ar poētiski filozofisku pantomīmu, kurā piedalījās Ludmila Leite-Plaude, Ansis Rūtentāls, Leons Balodis, Juris Ārgalis (1940-2013), Oļegs Mucenieks, Aleksandrs Pugačevs u.c.

Ludmila Leite-Plaude 20.gs. 60.-70.g. bija fotomākslinieka Gunāra Bindes modele un apmeklēja nākamā dzīvesbiedra, gleznotāja, scenogrāfa Arnolda Plauža (1927-2008) gleznošanas un zīmēšanas nodarbības.

Pedagoga Arnolda Plauža veiksmīgi sagatavota iestājeksāmeniem, Ludmila Leite-Plaude 1971. gadā uzsāka studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozare). LMA Interjera un iekārtas nodaļā 1971.-1976. gados pasniedzējs bija Voldemārs Šusts (1929-2001) – arhitekts, interjera dizainers, Latvijas Arhitektu savienības (LAS) valdes priekšsēdētājs (1965-1979), LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs (1964-1998), pieminekļu un interjeru autors. Kā pasniedzēji LMA nodaļā darbojās arī arhitekti, interjeristi: Juris Pētersons (1931-2014; LMA pedagogs 1967-1998), Ivars Bumbiers (1929-2020; LMA pedagogs 1962-1986), gleznotāji, dizaina mākslinieki: Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs 1962-1999), Jānis Krievs (1942-2016; LMA pedagogs 1963-1986), koktēlnieks Vladimirs Bekmanis (LMA pedagogs 1961-2021) u.c.

 Ludmila Leite-Plaude 1976. gadā absolvēja LMA Interjera un iekārtas nodaļu ar diplomdarbu “Transformējamā iekārtas un dekorāciju sistēma ceļojošam teātrim”. Līdzās Ludmilai Leitei-Plaudei 1976. gadā LMA Interjera un iekārtas nodaļu absolvēja Aivars Klindžāns ar diplomdarbu “Bērns, telpa, darbība”, Anna Priedīte saņēma teicamu vērtējumu par diplomdarbā izstrādāto kafejnīcas “Lauma” interjera projektu, ko bija paredzēts realizēt Brestā (Baltkrievija), Zita Vilcāne absolvēja ar darbu “Interjera projekts Rēzeknes kultūras namam”, projektēja Rēzeknes kultūras nama interjeru un realizēja individuālu mūsdienīgu interjeru, Larisa Semjonova absolvēja ar darbu “Gaujas Nacionālā parka Āraišu ezera zonas vizuālā informācija”.

Ludmila Leite-Plaude pirms un LMA studiju laikā uzsāka aktīvi darboties teātra jomā. Iesākumā viņa piedalījās bij. Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātra (tag. Valmieras drāmas teātris) izrāžu veidošanā, kurā Arnolds Plaudis bija teātra galvenais mākslinieks no 1971-1973.g., piemēram, izrāde “Lakstīgalu nakts” (1971), kas veidota pēc Valentīna Ježova (1921-2004) lugas “Balāde par kareivi”, iestudējis režisors Oļģerts Kroders, dekorators Arnolds Plaudis, deju konsultante Ludmila Leite. Galvenajās lomās LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks Roberts Zēbergs (1933-2008), Jānis Zariņš (1893-1979), Rihards Rudāks, Ināra Ieviņa, L. Rubene, Lelde Kalēja, Māris Auziņš, Romāns Grabovskis (1945-2017), Uldis Koškins (1914-1988), Edmunds Sējāns, Ligita Dēvica un citi aktieri, viesizrādes notika arī Tukuma kultūras namā. Tolaik PSRS populārās Mikloša Ģārfaša (1915-1992) muzikālās komēdijas “Mosties un dziedi” iestudējumu 1971. gadā veidoja aktieris, režisors Edmunds Freibergs, izrādē temperamentīgo Budapeštes tēlu uz skatuves atveidoja un tērpu radīja Ludmila Leite-Plaude, mūziku komponēja Zigismunds Lorencs (1949-2022). Galvenajās lomās: LPSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki Kārlis Lorencs (1921-1984) un Ņina Leimane (1921-1999), aktieri Ausma Dūle, Skaidrīte Putniņa, Zigrīda Mūrniece un Romāns Grabovskis. 1971. gada iestudētajā izrādē “Gluži neticams notikums”, ko veidoja režisore Māra Ķimele pēc Nikolaja Gogoļa komēdijas “Precības” motīviem, dekoratīvo noformējumu veidoja Ivars Čaks (1943-2021), tērpus Ludmila Leite-Plaude, komponists Zigismunds Lorencs, dziesmu tekstus sacerēja Viktors Kalniņš.

Ludmila Leite-Plaude darbojusies LPSR Republikāniskās arodbiedrību padomes (LRAP) kultūras nama Satīras miniatūru teātra studijā kā pedagoģe (1972)  kopā ar Dailes teātra aktrisi  Lidiju Pupuri, Latvijas Leļļu teātra režisoru Arvīdu Cepurīti (1929-2009).

Nozīmīgs radošā darba periods Ludmilai Leitei-Plaudei bija darbojoties kopā ar Arnoldu Plaudi Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātrī (tag. Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris). Māksliniece veidoja tērpu skices Krūmiņa un Frica tēliem Ādolfa Alunāna (1948-2012) lugas “Skolotāja tupeles” iestudējumam 1966. gadā, režisore bija Lūcija Ņefedova (1933-2022), kas iestudēja Alekseja Arbuzova (1908-1986) lugu “Klejojumu gadi” un Rūdolfa Blaumaņa (1863-1908) komēdiju “No saldenās pudeles” (1973). 1973. gadā notika arī Ādolfa Alunāna lugas iestudējums “Skolotāja tupeles”, režisore Inta Alekse (1933-2009), dekorators, gleznotājs Edvīns Kalnenieks. Ludmila Leite-Plaude zīmēja tērpu skices Strautiņa, Tiltiņa un Jēkabsona tēliem Ādolfa Alunāna lugas “Mūsu pokāls” uzvedumam 1973. gadā u.c.

1978. gadā scenogrāfi Ludmila Leite-Plaude un Arnolds Plaudis darbojās Siguldas Tautas teātrī,kuru vadīja režisore, tolaik bij. Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes absolvente Solveiga Riekstiņa un bij. Ļeņina Komjaunatnes Jaunatnes teātra aktieris, režisors Eduards Treimanis.

1979. gadā bij. Valsts Liepājas teātrī  (tag. SIA “Liepājas teātris”) scenogrāfs Arnolds Plaudis, kostīmu māksliniece Ludmila Leite-Plaude piedalījās Jēkaba Janševska (1865-1931) romāna “Mežvidus ļaudis” uzvedumā, režisors Andrejs Migla (1940-2021), mūziku un dziesmas ar Maijas Līcītes tekstu uzvedumam komponēja Imants Kalniņš u.c.

1975. gadā bij. LPSR Valsts Rīgas operetes teātrīrežisore Marga Tetere (1912-1991) iestudēja komponista Imanta Kalniņa opereti pēc Rūdolfa Blaumaņa joku lugas “No saldenās pudeles”, scenogrāfs Arnolds Plaudis, kostīmu mākslinieces Ludmila Leite-Plaude. Sadarbībā ar režisori Margu Teteri 1985. gadā tika iestudēta muzikālā drāma “Panāksnieku dziesma” pēc J.Raiņa lugas “Krauklītis” motīviem, mūziku sacerēja Jānis Kaijaks (1931–2021), horeogrāfe, Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece Janīna Pankrate (1924-1997), scenogrāfs Arnolds Plaudis, kostīmu mākslinieces Ludmila Leite-Plaude un Lūcija Ločmele, diriģenta asistente un galvenā kormeistare Inese Māliņa. Savukārt sadarbība ar režisoru Voldemāru Pūci (1906-1981) Ludmilai Leitei-Plaudei bija 1975. gadā, veidojot tērpus Korneja Čukovska (1882-1969) pasaku izrādei “Muša Cakatuša”.

Ludmila Leite-Plaude no 1979. gada  radoši sadarbojās ar LPSR Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātu un veica interjeru metu izstrādi: Jūrmalas Tenisa kortiem (Lielupe, 1978),  bij. viesnīcai “Tūrists” (tag. “Bellevue Park Hotel Riga”,  1982), bij. Jūrmalas atpūtnieku apkalpošanas centram Dzintaros, Jomas ielā 40 (1982-1983), bij. Latviešu sarkano strēlnieku muzeja ekspozīcijai (1984-1986),  bij.“Mednieku bārs” (Rīga, bij. K.Marksa ielā 41 (tag. Ģertrūdes iela), 1985-1986), bij. kafejnīcai “Venta” (Rīga, bij. Suvorova iela 53, tag. Aleksandra Čaka iela, 1985), bij.  “Pērse” (Rīgā, bij. Suvorova iela 82, tag. Aleksandra Čaka iela, 1987-1988), bij. “Rucava” (Rīgā, Lačplēša ielā, 1987-1988), 1990. gadā piedalījās laulību reģistrācijas un svētku zāles interjera izveidē un vitrāžas izstrādē bij. Sējas Pagasta TDP izpildkomitejai. Ludmila Leite-Plaude ārpus Latvijas piedalījās bij. PSRS Zinātņu Akadēmijas Austrumu pētniecības institūta kompleksa telpu interjera projekta izstrādē (Maskava, Krievija, 1986-1988) u.c.  

Ludmila Leite-Plaude izstādēs piedalījās no 1970. gada, pirmā izstāde – Republikāniskā scenogrāfijas izstāde (1970). Māksliniece piedalījusies VI Republikas teātra mākslinieku un kino mākslinieku darbu izstādē ar skatuves maketu M. Ģarfaša lugai “Mosties un dziedi” (bij. Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM, 1971, kurā piedalījās arī: Ilmārs Blumbergs (1943-2016), Jurijs Feoktistovs (1913-1977), Tatjana Šveca (1937-2021), Dailis Rožlapa (1932-2014), Biruta Goģe (1926-2008), Ludis Bērziņš (1929-2021), Gunārs Zemgals (1934-2018), Leonīds Merkmanis (1915-1983), Andris Merkmanis (1943-2006) u.c.). Ludmila Leite-Plaude rīkojusi gleznu personālizstādes Teātra muzejā (tag. LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, 1987) un Mērsragā (1989).

Ludmila Leite-Plaude bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1977. gada. 1979. gadā, lai iestātos LMS Scenogrāfu sekcijā, viņa ieguva grafiķa Paula Duškina (1928-1996), scenogrāfu Andra Freiberga (1938-2022), Mirdzas Kangares (1915-1995) rekomendācijas, LMS Scenogrāfu sekcijas priekšsēdētāja Gunāra Zemgala parakstītu ieteikumu LMS valdei, tomēr Ludmilas Leites-Plaudes iesniegums tika noraidīts. Atkārtoti Ludmila Leite-Plaude LMS biedres statusam reflektēja ar vitrāžas mākslinieku Luda Bērziņa, Teņa Graša (1925-2001) un dizainera Imanta Eglīša (1930-2014) rekomendācijām, bij. LPSR Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombināta direktora Raimonda Pavlovska (1938-2006) parakstītu raksturojumu, Vides mākslas sekcijas priekšsēdētāja Viestura Vilka parakstītu rekomendāciju. Tomēr LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītais lēmums, ko pamatoja LMS valdes balsojums, bija negatīvs 13/28. Māksliniece 1988. gadā pārsūdzēja LMS valdes lēmumu PSRS MS, apelācija tika apmierināta un Ludmila Leite-Plaude tika uzņemta LMS ar vecākās instruktores S.Ivanovas parakstītu PSRS MS valdes lēmumu 1988. gadā.

Ludmilas Leites-Plaudes darbi atrodas Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā u.c.

Atvadīšanās no scenogrāfes, vides mākslinieces Ludmilas Leites-Plaudes notiks 2023. gada 5. martā plkst. 15.00 Rīgas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā, Augusta Deglava ielā 63a.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces Ludmilas Leites-Plaudes tuviniekiem un kolēģiem.

Ludmila Leite-Plaude “Taurenītis”, kostīma skice K.Čukovska pasakas “Muša Cakatuša” uzvedumam Valsts Rīgas Operetes teātrī, melnbalta, analogā fotogrāfija  uz papīra, 22×15,5 cm, 1975,  LMS muzeja arhīvs