Edgara Grīnfelda radošā daiļrade ir daudzveidīga, un autors radījis dizaina objektus un tēlniecības darbus, t.sk. medaļas un monētas. Mākslinieks radošās ieceres realizējis metālā, kokā, betonā un plastmasā, kā arī citos materiālos. Veidojot darbus, autoram raksturīga spēja interpretēt stilistisko daudzveidību tēlniecībā, atsaucoties laikmeta pieprasījumam. Tēlnieka daiļradi raksturo modernisma stilistikā radīti objekti 20. gs. 70.-80.gados, vēsturiskām atsaucēm bagāta 90. gadu dekoratīvā tēlniecība un īpaši var izcelt daiļrades periodos ar lielu rūpību veidotās medaļas un monētas. 1993. gadā mākslinieks radījis Valdas Podkalnes personālizstādes “Kolekcionāriem” postamentu un iekārtojuma dizainu (galerija “Bastejs”).
Edgars Grīnfelds no 1958.-1966. gadam mācījās Lielvārdes vidusskolā (tag. Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola). 1966. gadā iestājās un 1970. gadā beidza Rīgas Elektromehānisko tehnikumu (tag. MIKC “Rīgas Tehniskā koledža”).
Pēc obligātā dienesta PSRS Bruņotajos spēkos, no 1973. gada Edgars Grīnfelds strādāja kā inženieris Rīgas Izpildu komitejas Galvenajā arhitektūras plānošanas pārvaldē (Rīgas IK GAP, tag. Rīgas pilsētas Arhitektūras pārvalde) un piedalījās Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa apkopē un atjaunošanā. Saskaņā ar 1966.gada 14.jūnijā Latvijas PSR Ministru padomē izdoto lēmumu Nr.304. “Par Rīgas pilsētas bijušās Pētera baznīcas ēkas atjaunošanu”, restaurācijas projektu izstrādāja arhitekti Pēteris Saulītis (1910-2000) un Gunārs Zirnis (1930-1999), un restaurāciju vadīja Ēriks Darbvaris (1929-1999). 1973. gadā tika pabeigta jaunā baznīcas smaile un interjera restaurācija ilga līdz 1983. gadam.
Edgars Grīnfelds no 1973. gada, līdzās darbam Rīgas IK GAP, apmeklēja T.Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijas Sagatavošanas kursus (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmija). LMA Sagatavošanas kursu pedagogi bija: gleznotāji Andrejs Rozenbergs (1937-2017; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs 1964-1978), Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs 1962-?), Mihails Korņeckis (1926-2005; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs, vadītājs 1964-1978), Irēna Lūse (LMA Sagatavošanas kursu pasniedzēja 1972-1992), Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1972-?), Lija Būmane (1940-1990; LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1970-1990), Inta Celmiņa (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1970-1990).
1974. gadā Edgars Grīnfelds iestājās T.Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Produktu dizaina specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija: tēlnieki Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1961-2016, vadītājs 1964-2016), veidošanas pasniedzējs Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1965-2018), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; LMA pedagogs 1968-2013), arhitekts Ivars Bumbiers (1932-2020; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1970-1986), grafiķis Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1964-1999), mākslas zinātnieks, dizaina teorētiķis Herberts Dubins (1919-1993; LMA pedagogs 1958-1987), konsultants bija Latvijas dizaina vecmeistars Ādolfs Irbīte (1910-1983) u.c.
Edgars Grīnfelds LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu absolvēja 1979. gadā un diplomdarbā veidoja ierīces maketu “Cilvēka sirds un asinsvadu sistēmas makets” (vadītājs Tālivaldis Gaumigs) dalībai Vissavienības medicīnas izstādē. Līdzās Edgaram Grīnfeldam LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu pie vadītāja Tālivalža Gaumiga absolvēja Igors Sitnovs ar diplomdarbu “Kompaktdiska sistēma “Orbīta”” un Māris Aberiņš (1949-2019). Pie vadītāja Pētera Martinsona absolvēja Ojārs Kalniņš ar diplomdarbu “Telpiski reklāmas objekti”, Aivars Riekstiņš ar diplomdarbu “Divu rotu komplekts “Cilvēks un vide”” un Vitauts Drande (1944-2008). Pie vadītāja Oļģerta Ostenberga absolvēja Māris Jukumsons-Jukumnieks ar diplomdarbu “Komforta zonas projekts tirdzniecības ielai Rīgā”. Pie vadītājiem Pētera Martinsona un Aleksandra Dembo absolvēja Valda Podkalne ar diplomdarbu “Porcelāna trauku komlekts dizaina katedrai”, pie vadītāja Aleksandra Dembo absolvēja Nadežda Popova ar diplomdarbu “Parfimērijas un kosmētikas izstrādājumu iepakojums un reklāma”, Dmitrijs Lūkins (1944-2021) ar diplomdarbu “Tara radioaparatūras komplektam”. Pie vadītāja Arvīda Drīzuļa absolvēja Gunta Bungše ar diplomdarbu “Funkcionāli plastiskie objekti bērnu rotaļu laukumam”.
1980. gadā mākslinieks bija pievērsies pedagoģijai un strādāja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola).
Izstādēs Edgars Grīnfelds piedalās no 1979. gada. Mākslinieka darbi bijuši eksponēti izstādēs: “Mākslas dienas” jauno mākslinieku izstāde (1979, LMS jauno mākslinieku klubs “Jāņa Sēta”), “Mākslas dienas” jauno mākslinieku izstāde (1980, LMS jauno mākslinieku klubs “Jāņa Sēta”), “Baltā izstāde” (1981, LPSR Mākslas fonda izstāžu zāle “Tēlnieku nams”), 6. Republikas Dizaina izstāde “Cilvēka lietu pasaulē” (1981, Jūrmalas vēstures un mākslas muzeja Dzintaru izstāžu zāle), izstāde “Mākslas dienas” “Daba. Vide. Cilvēks” (1984, Rīgas Sv. Pētera baznīca, ideja – gleznotājs Ojārs Ābols (1922-1983)), “Telpa un mēs” (1986, Rīgas Sv. Pētera baznīca), interjeristu un dizaineru pilsētvides veidošanas plenērakcija “Mēs Valmierai” (1987, Valmieras vēstures un mākslas muzejs, piedalījās Raimonds Cīrulis, Alfreds Lapetrovs, Jānis Tancers, Alvils Rozentāls, Edgars Grīnfelds, Iveta Rozentāle, Sandra Lapetrova,), 7. Republikas Dizaina izstāde (1988, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LMMIAD, diploms), Latvijas 11. medaļu mākslas triennāle (2003, bij. Valsts Mākslas muzejs, VMM, LMMIAD, tag. LNMM), Latvijas 12. medaļu mākslas triennāle (2006, bij. Ārzemju mākslas muzejs, ĀMM Velvju zāle, LNMM), Latvijas 13. medaļu mākslas triennāle (2009, ĀMM, LNMM), Baltijas valstu 8. medaļu mākslas triennāle (2010, Viļņa, Lietuva), “Tēlniecība 2012” (2012, Rīgas Sv.Pētera baznīca, rīkoja bij. Latvijas Tēlnieku centrs, LTC), Baltijas valstu 9. medaļu mākslas triennāle (2013, Viļņa, Lietuva, LU Akadēmiskā bibliotēka), “Latvijas medaļu māksla. Cilvēki. Notikumi. Ainava” (2018, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs ĢEJVMM), Latvijas 16. medaļu mākslas triennāle (2018, LU Akadēmiskā bibliotēka, 2019, Minska, Baltkrievija, rīkoja “Latvijas medaļu mākslas klubs”, LMMK), Latvijas tēlniecības izstāde “Ceļš” (2018, Rīgas Sv. Pētera baznīca), Latvijas 17. medaļu mākslas triennāle (2021, LU Akadēmiskā bibliotēka, LMMK) “100 gadi. Lits. Lats. Krona” (2023, Latvija Nacionālais vēstures muzejs), 18. Latvijas Medaļu mākslas triennāle (2024, LU Akadēmiskā bibliotēka, LMMK) u.c.
Edgars Grīnfelds rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Pēteris Sidars, Edgars Grīnfelds, Alfreds Lapetrovs. Ekspresis” (1986, Cēsu vēstures un mākslas muzeja izstāžu zāle), “Alfreda Lapetrova un Edgara Grīnfelda darbu izstāde” (1996, bij. galerija “Laipa”, Valmiera), “Edgars Grīnfelds. Medaļas” (2021, ĢEJVMM), u.c.
Edgars Grīnfelds darbojies dekoratīvajā tēlniecībā, kā arī veicis mākslas darbu atjaunošanu:
- Barkavas profesionāli tehniskās skolas telpiskā zīme (1984, armēts betons, tag. Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma struktūrvienība Barkavā)
- veidojis ģipša sieviešu figūras tautastērpos, dekoratīvo telpas interjeru ar historisma stilistikas atsaucēm Dobeles slimnīcai (1989, “Pilsētprojekts”, arhitekti Andris Purviņš (1940-2010), Aleksandrs Sahovs (1951-2021), Ruta Dobičina, patinēts ģipsis, Dobele);
- dzeramā ūdens strūklaka ar eklektisma stilistikas atsaucēm pie nama fasādes Pils ielā 19, Vecrīgā (kapars);
- savrupmājas “Villa Marta” dekoratīvā būvplastika (1998, arhitekts Meinards fon Gerkāns (1935-2022), betons, būvfirma “Vinsents”, Jūrmala).
Mākslinieks piedalījies Piemiņas vietas Oskaram Kalpakam izveidē pie Lēnu muižas (2007, kopā ar tēlnieci Maiju Eņģeli, betons, granīts, Lēnas, Nīkrāces pagasts, Skrundas novads) un veidojis piemiņas plāksni agronomam, sabiedriskajam darbiniekam Jānim Biseniekam (1864-1923) biznesa centrā “Zemgale” Jelgavā (2014, Edgars Grīnfelds, akmeņkalis Guntis Pandars, bronza, granīts, Jelgava).
Edgars Grīnfelds piedalījies vēsturiskā Rīgas rātsnama laukuma apbūves atjaunošanas projektā. Rīgas Melngalvju nama fasādēs rekonstruējis būvplastikas elementus, figurālos un alegoriskos tēlus, pirms tam to metus izgatavojot ģipsī. Fasādes orģinālie būvplastikas elementi 19.-20. gs. mijā bija izgatavoti vācu izcelsmes tēlnieka Augusta Folca (1851-1926) darbnīcā un atlieti Vācijā cinka sakausējuma materiālā. Otrā pasaules kara laikā, 1941. gada ugunsgrēkā nams un tā fasādes rotājumi tika bojāti un fragmenti vēlāk demontēti. 1996. gadā tika izstrādāts Rīgas Melngalvju nama ansambļa atjaunošanas projekts (arhitekts Gunārs Jansons (1928-2013)) un ar SIA “Restaurators” līdzdalību tika veikta būvdetaļu un metāla kalumu izstrāde. Savukārt bij. SIA “Latvijas Tēlnieks” darbnīcās Gaujas ielā 5, Rīgā, figūras pēc fragmentiem un fotoattēliem rekonstruēja tēlnieki: skulpturālo grupu “Svētais Juris ar pūķi” atjaunoja Ausma Neretniece (1959-2006) un Edgars Grīnfelds, Arta Dumpe veidoja dieva “Merkūra” tēlu, Mirdza Lukaža (1930-2014) atjaunoja figūru “Vienprātība”, Inta Berga veidoja darbu “Miers” un Genādijs Stepanovs skulptūru “Neptūns”, bet “Karavīru figūru” skulptūru rekonstrukciju ēkas dzegā veica tēlnieki Ojārs Breģis (1942-2022), Ligita Ulmane (1998, ģipsis, h-2,5 m, vēlāk realizēti metālu sakausējumā Baltkrievijā).
Edgars Grīnfelds veidojis Rīgas Melngalvju nama fasādes būvplastikas elementu rekonstrukcijas, kā dekoratīvās kartušas “Rīgas ģerbonis” un “Sv. Jura vairogs” (1999, betons). Mākslinieks piedalījies tēlnieka Augusta Folca, arhitekta Vilhelma Neimaņa (1849-1919) 1896. gadā veidotās Rolanda statujas postamenta – strūklakas atjaunošanā (2000, tēlnieks Edgars Krūmiņš, 3,3 m, smilšakmens; postaments – Edgars Grīnfelds, 1999, h-3 m, granīts, betons), kā arī rekonstruējis Rīgas rātsnama fasādes būvplastiku– 2., 3. stāva pilastru kapiteļus (1998, betons).
1991. gadā Edgars Grīnfelds veidoja monētu metus Latvijas Kultūras fonda konkursam (1991, ģipša santīmu monētu etaloni), 1993. gadā sadarbojās ar Latvijas Banku un izgatavoja ģipša modeļus apgrozības un piemiņas monētām – Latvijas pirmo jubilejas monētu komplektu – 2 latu kuproniķeļa, 10 latu sudraba, 100 latu zelta materiāla monētas (Edgars Grīnfelds plastiskais dizains, dizainers Aivars Krūklis grafiskais dizains).
Sadarbībā ar SIA “Latvijas Monētu nams” Edgars Grīnfelds izstrādājis 36 metus monētu sērijai “Latvijas vēsturiskie notikumi” (2022, grafiskais dizains – grafiķis Edgars Folks, varš, sudrabs, zelts, D-38,6 mm), kur reversā attēlota burbuļsakta un aversā iemūžināta notikumam veltīta kompozīcija. Edgars Grīnfelds veidojis arī 6 medaļu sēriju “Latvijas kultūras darbinieki” (varš, zelts, D -38,6 mm) u.c.
Edgars Grīnfelds ir LMS biedrs kopš 1989. gada un uzņemts ar LMS biedru, dizaineru Zigurda Kreba, Dzintara Lemhena (1945-2007), Vilmas Zariņas rekomendācijām, RLMV direktora, dizainera Ziedoņa Grigorjeva parakstītu raksturojumu, LMS Dizaineru sekcijas vadītāja, dizainera Aivara Krūkļa izsniegtu ieteikumu un LMS valdes pirmā sekretāra, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 36-par.
Edgara Grīnfelda darbi atrodas Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Latvijas Kara muzejā, kā arī privātkolekcijās.
Edgars Grīnfelds “Konstrukcija”, metāls, krāsa, 142x95x32 cm, 1979, LMS muzeja arhīvs