Dzintras Regīnas Jansones daiļrade ir atpazīstama ar Latvijas vēstures personu atveidiem Jelgavas Driksas tilta noformējumā: Jelgavas dibinātāja Livonijas ordeņa mestra Konrāda fon Manderna un Kurzemes un Zemgales hercoga Ernesta Johana Bīrona stilizētiem portretiem (2001, Driksas tilts, Jelgava, betons, izpildītājs Sandris Skribnovskis). Māksliniece radoši strādājusi gan monumentālā memoriālajā tēlniecībā, gan mazo formu telniecībā. Veidojusi dekoratīvas kompozīcijas un mazās formas izstāžu darbus portreta un animālijas žanrā, kā arī medaļas.
Dzintra Regīna Jansone (dzim. Knāviņa) mācījās Rīgas 11.septiņgadīgajā skolā un Rīgas 23. strādnieku vakara vidusskola. Dzintra Regīna Jansone no 1961.-1962.gadam strādājusi bij. Rīgas Zvejas rīku fabrikā, bij. Rīgas Rotaļlietu fabrikā no 1962.-1966. gadam.
Līdzās darbam Dzintra Regīna Jansone vizuālās mākslas pamatus apguvusi, apmeklējot bij. rūpnīcas VEF Kultūras un tehnikas pils (tag. Rīgas pilsētas pašvaldības iestāde “VEF Kultūras pils”) tēlniecības studiju (tag. Tautas tēlniecības studiju “Doma”, vadītājs, tēlnieks Harijs Fišers (1918–1989), kuras audzēkņi tolaik bija Aleksandra Sakša Fišere (1911-1992), Marija Aldersone (1933-2014), Valentīns Enders (1945-2014), V. Sināte, V.Ignāts, Leons Neilands. Dzintra Regīna Jansone apmeklēja arī VEF glezniecības studiju, vadītājs tolaik bija gleznotājs Harijs Kārkliņš (1927-2008) (tag. Tautas tēlniecības studiju “Doma” un Tautas glezniecības studija “Varavīksne”).
Dzintra Regīna Jansone no 1966.gada mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Produktu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), tēlnieki Eduards Klēbahs (1899-1967; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas vadītājs, pedagogs 1949-1967), Juris Mauriņš (1928-1993; RLMV veidošanas pedagogs 1954-1968), Ojārs Siliņš (1927-2003; RLMV veidošanas pedagogs 1954-1968), Olita Nigule (1933-2024; RLMV veidošanas pedagoģe 1967-1993), Mirdza Lukaža (1930-2014; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas pedagoģe 1968-1973), kompozīcijas pedagogi bija tekstilmākslinieks, arhitekts Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV 1.kursa kompozīcijas pedagogs 1961-1986), arhitekts Ivars Bumbiers (1932-2020; RLMV 1.kursa kompozīcijas pedagogs 1966-1977), keramiķis, arhitekts Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV 2.- 4. kursa kompozīcijas pedagogs 1962-1971), gleznotāji – Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Edvards Grūbe (1935-2022; RLMV gleznošanas pedagogs 1964-1971), Arvīds Būmanis (1942-2000; RLMV zīmēšanas un gleznošanas pedagogs 1968-1973), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978), fotomākslinieks Gunārs Binde (RLMV fotogrāfijas pedagogs 1964-1975) u.c.
Mācoties RLMV Dzintra Regīna Jansone strādāja bij. Rīgas Oktobra rajona apsardzes daļā par sargu (1966), bij. tresta “Būvmehanizācija Nr.31” (1966-1967).
Dzintra Regīna Jansone 1969. gadā beigusi RLMV Dekoratīvas tēlniecības nodaļu un viņai līdzās to absolvēja Aivars Jansons (1938-2000), Gundega Cēbere, Dagnija Nīcmane (1948-1982), Vladimirs Glušenkovs (1948-2009).
Pēc RLMV absolvēšanas Dzintra Regīna Jansone no 1969.-1970. gadam bija māksliniece bij. LPSR Vietējās rūpniecības ministrijas Speciālajā mākslinieciskās konstruēšanas un patentu nodaļā (SMKB). SMKB bija izvietots ēkā, kas uzbūvēta tēlnieka A.Folca bij. darbnīcas vietā, Valdemāra ielā 73, Rīgā, saglabājot darbnīcas vārtu elementus. Līdzās Gundegai Cēberei SMKB darbojās – biroja galvenais konstruktors Jevgeņijs Švabs, stikla māksliniece Anna Sondore (SMKB strādāja no 1966-1977), projektu mākslinieks, arhitekts Bruno Artmanis (1915-2007), kas izstrādāja gāzētā ūdens automātiskā trauka modeli (1968), Gundega Cēbere no 1969.-1971. gadam u.c. SMKB Suvenīru un rotas lietu jaunrades sektorā no 1966.gada darbojušās RLMV absolventes keramiķes Maija Alksne, Dace Pētersone (1944–2021), kā arī LMA absolvente, keramiķe Ārija Kauce. Viņas izgatavoja rotas lietu un suvenīru paraugus, piemēram, Ārija Kauce bija izstrādājusi dekoratīvus mākslīgo ziedu paraugus tērpiem.
Dzintra Regīna Jansone no 1970.gada studēja Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare). LMA Tēlniecības nodaļas pedagogi tolaik bija: Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicēji: Teodors Zaļkalns (1876-1972; Tēlniecības katedras vadītājs 1944-1945, 1946-1958), Kārlis Zemdega (1894-1963; Tēlniecības katedras vadītājs 1940-1941, pedagogs 1947-1962), Emīls Melderis (1889-1979; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1947-1962, 1958-1971, Tēlniecības katedras vadītājs 1945-1946, 1958-1971, konsultants līdz 1979), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1937-1972, vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Igors Vasiļjevs (1940-1997; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1962-1997) u.c.
Dzintra Regīna Jansone 1977. gadā absolvējusi (LMA) Tēlniecības nodaļu (tag. LMA Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare) ar diplomdarbu – figurālu kompozīciju “Vasara” (h-2,5m), vadītājs Igors Vasiļjevs. Līdzās Dzintrai Regīnai Jansonei LMA Tēlniecības nodaļu pie vadītāja Alberta Terpilovska absolvēja Vineta Kurzemniece ar diplomdarbu “Rīta vējš”, Timiāna Munkevica (1942-2018) ar diplomdarbu “Valmieras puikas”, Marina Veilande ar diplomdarbu “Māte ar bērnu”, Jeļena Volkova (1949-2019) ar diplomdarbu “Tēlnieka Barlaha portrets”, pie vadītāja Valda Alberga absolvēja Uldis Sterģis ar diplomdarbu “J.Rainis” un Vilnis Raudzeps (1939).
Studējot LMA no 1976.gada un līdz 1979.gadam Dzintra Regīna Jansone bij. LPSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas Rīgas Televīzijas studijas (tag. LTV) māksliniece-inscenētāja, scenogrāfe.
Pirmais lielais pasūtījuma darbs, uzvarot konkursā 1979. gadā, tēlniecei bija V.Ļeņina piemineklis Preiļos. Realizēts 1987.gadā bij. LPSR Mākslas fonda kombināta “Māksla” bronzas lietuvē Gaujas ielā 5, Rīgā, arhitekti Juris Ārgalis (1940-2013), Pēteris Birulis (1950-2023), bronza, granīts, piemineklis demontēts 1991.gadā un 1998. gadā izsolīts “Sotheby’s” izsoļu namā.
Tēlniece veidojusi un realizējusi MF kombinātā “Māksla” piemiņas plāksnes ar portretu keramiķim Andrejam Pormalim (1898-1977) (1979, bronza, tag. Keramiķa Andreja Pormaļa nams, Jēkabpils), plāksne pie nama, kur dzima gleznotāji – Oto Skulme (1889–1967) un Uga Skulme (1895–1963) (1980, bronza, Brīvības ielā 26, Jēkabpils).
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Dzintra Regīna Jansone veidojusi Latvijas Republikas ģerboni Ministru kabineta ēkas fasādei Rīgā (1992, bronza, izpildītājs LMS MF kombināts “Māksla”), portretisku piemiņas zīmi Krišjānim Valdemāram (1993, granīts, Valdemārpils), māksliniece ir autore komunistiskā terora upuriem veltītiem pilsētvides objektiem – piemiņas zīme “Deportētajiem, ceļā un svešumā mirušajiem Latvijas bērniem 1941-1949” (1993, bronza, granīts, Mežaparks, Rīga, izpildīja akmeņkalis, uzņēmējs Sandris Skribnovskis, LMS SIA “Latvijas tēlnieks”), piemiņas zīme – “Veltījums deportētajiem 1941-1949” (1993, Ropaži).
Dzintras Regīnas Jansones daiļradē iezīmējās stilizēti Latvijas vēstures personu attēli, kas iekļautas Driksas tilta skulpturālā noformējuma: Jelgavas dibinātāja, Livonijas ordeņa mestra Konrāda fon Manderna un Kurzemes un Zemgales hercoga Ernesta Johana Bīrona portretu kompozīcijas (2001, Driksas tilts, Jelgava, izpildītājs Sandris Skribnovskis) un grāfa Jakoba Kārļa fon Zīversa bistes atjaunošana (2011, bronza, Cēsu Pils parks, izpildītājs S.Skribnovskis). Dekoratīvas skulptūras animālijas žanrā veidotas kafejnīcai “Raibais suns” (21.gs., granīts, Sigulda), kur izgatavota dekoratīva āra baseina kompozīcija. Tēlniece ir autore Sidgundas 800. gadu jubilejai veltītam akmenim (2006, kopā ar Sandri Skribnovski, granīts, Sidgunda) u.c.
Dzintra Regīna Jansone piedalījusies izstādēs: 10. Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1974, bij. Valsts Mākslas muzejs, VMM, LMMIAD, tag. LNMM), 11. Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1975, VMM), Republikas “Mākslas dienas -79” mākslas (glezniecība, tēlniecība) izstāde (1979, VMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1978, Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1979, VMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde LPSR-60 (1979,VMM), Starptautiskajās tēlniecības kvadrinnāle “Rīga” (1980, AMM, bij. MF izstāžu zāle “Tēlnieku nams”, bij. Rīgas Skulptūru dārzs), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1980, bij. izstāžu stāžu zālē “Latvija”, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas Tēlotājas mākslas izstāde “Mākslas dienas” (1982, bij. izstāžu zālē “Latvija”), Vissavienības jauno mākslinieku darbu izstāde “Komjaunatnes XIX kongresam veltīta “Dzimtenes jaunība”” (1982, Maskava, Krievija), Republikas mākslas izstāde “Mākslas dienas -83” “Mākslinieki – Mieram” (1983, bij. izstāžu zālē “Latvija”), “Baltā” (1995, LMS izstāžu zāle “Tēlnieku nams”), “Tēlnieki pilsētai” (1997, Rīgas Sv. Pētera baznīca) u.c.
Māksliniece ar savu radošo redzējumu iepazīstina digitālajā izdevumā “Vienas dzīves ir par maz…” (2021, 1. daļa, Dzintra Regina Jansone, izdevniecības sistēma “Ridero”).
Dzintra Regīna Jansone bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1977. gada ar LPSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas kadru daļas priekšnieka izsniegto izziņu. Māksliniece ir LMS biedre kopš 1984. gada un uzņemta tēlnieku Gaidas Grundbergas (1928-2021), Artas Dumpes, Igora Vasiļjeva rekomendācijām, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja, tēlnieka Laimoņa Blumberga (1919-2014) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 3/41. PSRS Mākslinieku savienība LMS valdes lēmumu apstiprināja 1986. gadā ar vecākās instruktores S.Ivanovas parakstu.
Māksliniece savus darbus veidojusi arī LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla”, vēlāk LMS SIA “Latvijas Tēlnieks” darbnīcās Gaujas ielā 1, 5, Rīgā (tag. LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”). Autores darbu realizācijā piedalījās bronzas liešanas meistari Aivars Jansons un Jānis Knāviņs (1960-1997), akmeņkalis Sandris Skribnovskis. Izstādēs tēlniece piedalās no 1973. gada. Māksliniece raksta un publicē dzeju, kā arī autobiogrāfiskas pārdomu esejas digitālajās vietnēs.
Tēlnieces Dzintras Regīnas Jansones darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un privātkolekcijās.
Dzintra Regīna Jansone “Jānis Strazdiņš”, medaļa, avers, bronza, Ø16cm, 1978, LMS muzejs