Vilnis Auziņš beidzis Rīgas 1.vidusskolu 1966.gadā un mācījies LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslinieciskās konstruēšanas kursos (tag. Latvijas Mākslas akadēmija, LMA, 1971), kursu pedagogi bija arhitekti Oļģerts Ostenbergs (1925-2012), Ivars Bumbieris (1932-2020), tēlnieki Tālivaldis Gaumigs (1930-2016), Arvīds Drīzulis (1934-2019) u.c. LMA kursos līdzās Vilnim Auziņam mācījās Marija Stašinska, Anna Sondore u.c. Kursus Vilnis Auziņš nepabeidza, bet iegūtās zināšanas mākslinieks pielietojis darbojoties kā mākslinieks-noformētājs (1967-1976).
Vilnis Auziņs fotomākslai pievērsies kopš 1968.gada. 20.gs. 70.gados piedalījās kamaniņu trases pilnveidošanas darbos “Cīrulīšos”, Cēsīs, un ar 16mm amatierkameru fotografēja un filmēja sporta sižetus. “Rīgas Kinostudijas” operators Valdis Kroģis (1934-1994) neliedza profesionālos padomus un ieteica Vilnim Auziņam piedāvāt nofilmētos materiālus Latvijas Televīzijas (LTV) sporta raidījumu redakcijai, vēlāk arī mākslas raidījumu redakcijai (1973-1977).
Vilnis Auziņš vēlējās turpināt izglītību un ar LTV ieteikumu studēja no 1977.-1982.gadam Maskavas valsts Kultūras institūta Kultūrizglītības fakultātes kino un foto mākslas katedrā (MGIK, tag. Maskavas valsts kultūras un mākslas universitātes Mediju komunikācijas un audiovizuālo mākslu nodaļa, fotomākslas un kinomākslas katedras). Studiju laikā Vilnim Auziņam bija nozīmīgas dramatisko pedagogu prasmes un profesionalitāte kino un foto mākslas režijā, pretstatā radošajās nozarēs pastāvošai korumpētībai un izaugsmes subjektivitātei. Vilnis Auziņš 1982.gadā absolvēja MGIK ar diplomdarbu dokumentālo filmu “Laiva” un ieguva kultūras darbinieka un pašdarbības kino-fotostudijas vadītāja diplomu. Līdzās Vilnim Auziņam studēja lietuviešu kino dokumentālists Antanas Rinkevičs u.c.
20.gs. 70.-80. gados Latvijā līdzās mākslas fotogrāfijai pastāvēja un attīstījās arī vēstures un kultūras pieminekļus apzinošas un dokumentējošās fotogrāfijas strāvojums ar tam raksturīgo kadra kultūru un lietišķo estetizācijas pakāpi. Studiju laikā un pēc MGIK absolvēšanas Vilnis Auziņš darbojies Latvijas Etnogrāfijas brīvdabas muzejā kā fotogrāfs (1976-1985), tolaik muzejā darbojās vēsturnieks Mārtiņš Kuplais, dzejnieks Juris Kunnoss (1948-1999), fotogrāfi Jānis Vēveris, Māris Kundziņš (1936-2018). Mākslinieks turpinājis fotogrāfa karjeru, KM Restaurācijas institūta arhitektūras pieminekļu izpētes grupā (vadītājs arhitekts Pēteris Blūms, 1985-1990). Vilnis Auziņš ar fotomākslinieka Gunāra Janaiša (1934-2022) ieteikumu pievērsās muzeja darbam un bija Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja foto nodaļas vadītājs (RVKM, 1990-1991), līdzās strādāja fotogrāfijas vēsturnieks un fotomākslinieks Pēteris Korsaks, muzeja direktores Klāras Radziņas (1942-2021) vadībā. Vilnis Auziņš kļuva par RVKM filiāles Latvijas Fotogrāfijas muzeja pirmo vadītāju (LFM, 1991-2007). Nozīmīgs ir Viļņa Auziņa devums Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma saglabātības stratēģijas izstrādē, fotogrāfijas mantojuma uzturēšanā un popularizēšanā. Šobrīd LFM krājumu veido aptuveni 60 000 vienības –stikla plates, filmu negatīvi, diapozitīvi, fotogrāfijas, foto kameras, albumi un pastkartes. LFM glabā 20. gs. pirmās puses fotoattēlus, kopskaitā aptuveni 13000 – salona fotogrāfijas, portretus, dažādas pilsētas ainas un sadzīves skatus. LFM krājumā glabājas autoru kolekcijas: Kārļa Lakšes (1892-1949), Ģirta Bokuma, Jura Bokuma (1877-1956), Žaņa Legzdiņa (1915-1991), Jura Riekstiņa un Gustava Žakerta (1887-1945) u.c. fotogrāfijas un negatīvi. Senākie muzeja priekšmeti ir dagerotipi, ambrotipi un ferotipi.
Atmodas laikā Vilnis Auziņš fotografēja “Baltijas ceļa” (1989) akciju kopā ar Uldi Briedi, Aivaru Liepiņu. Dzejnieka Imanta Ziedoņa (1933-2013; Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs 1987-1993) un Gunāra Janaiša aicināts Vilnis Auziņš kopš 1988.gada darbojās bij. Latvijas Kultūras fondā kā “Fotoapvienības” (LKF Fotoapvienība) koordinators. Fotoapvienībā darbojās kopā ar fotomāksliniekiem Intu Ruku un Modri Rubeni, Ritvaru Skuju, Daini Kārkluvalku, Uģi Niedru, Andreju Grantu, Aivaru Liepiņu, Gunāru Janaiti, Uldi Briedi, Juri Kalniņu, Juri Krieviņu (1933-2000) u.c. LKF Fotoapvienība aicināja izveidot fotokopu “Latvija notikumos. 1989. gads” (1990), Latvijas Mūzikas biedrība un LKF Fotoapvienība sludināja fotogrāfiju konkursu “DO-RE-MI-FA-FOTO”, kura mērķis bija apkopot fotodokumentus par latviešu mūziķiem un mūzikas notikumiem Latvijā (1990). LKF Fotoapvienība veidoja ekspozīcijas Farmācijas muzejā (Riharda Vāgnera ielā 13) fotoizstādes “Latvijas Laiks” (LNMM, Izstāžu zālē “Arsenāls”, 1989), “Atmodas trīs dienas” no cikla “Latvijas Laiks” (bij. LPSR Revolūcijas muzejs, Pulvertornis (tag. Kara muzejs, 1990), veidoja fotoprojektu “Tautas galerija” ar fotogrāfiskiem līdzekļiem parādot mūsu tautas dzīvi 20. gadsimta beigās Latvijā (1991). Vilnis Auziņš atzīmē, ka LKF veicināja daudzveidīgu akciju rīkošanu, bet diemžēl neveidoja šo aktivitāšu krājuma kolekcijas. Gustava Zakerta, Pētera Korsaka, Viļņa Auziņa, Andra Krieviņa un citu fotogrāfu darbi, fotoatmiņas un citi LKF “Cilvēkarhīva” dokumenti tika nodoti un ir pieejami Latvijas Akadēmiskās bibliotēkā LU (tag. Nacionālais mutvārdu vēstures (NMV) cilvēkarhīvs, nodeva un sakārtoja LKF novadpētniecības darba koordinatore Māra Zirnīte, 2008).
Vilnis Auziņš izstādēs piedalās kopš 1979.gada, “Alauksts”( Latvijas Etnogrāfijas brīvdabas muzejs, 1979). V. Auziņš piedalījies arī “VEF” Tautas fotokluba izstādēs “Pilsētā” kopā ar 33 autoru 110 darbiem (bij. Revolūcijas muzejā, 1989, fotokluba vadītājs Raimonds Rencis (1943-2019)), “Fotogrāfija” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1989), “Formas klons “Pedvāle”” (Pedvāles mākslas parks, 2008), 1.Starptautiskā fotogrāfijas simpozijā (Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, 2016), Paņevežas Starptautiskā fotogrāfijas biennālē “Cilvēks un pilsēta” (2017) u.c.
Fotomākslinieks personālizstādes veidojis kopš 1988.gada ar darbiem no cikliem: “Gaismas esība” (bij. salons “Ezerciems”, 1988), “Dažas sekundes Latvijā ” (bij. bibliotēkas salons “Vecrīga”, 1997), “Redzes Instinkts” (“Dailes Galerija”, Šauļi, Lietuva, LNMM, 2001), “Tirgus blūzs” (RKM “Mencendorfa nams”, 2019), reKONSTRUKCIJA” (“Pilsētas galerija” Paņeveža, Lietuva, 2018) u.c.
LKF LU Rīgā notika 2. Starprepubliku zinātniskā konference “Fotogrāfija kā vizuālās kultūras fenomens” (1990).
Vilnis Auziņš 20.gs. 90.gadu sākumā kopā ar Latvijas Universitātes pasniedzēju Sergeju Daugovišu (1948-2021) centās veidot un sastādīt fotogrāfijas mācību programmu. Lekcijas LMA palīdzēja sagatavot fotomākslinieki Mārcis Bendiks un Andrejs Grants (1992), cerīga bija Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) fotogrāfijas un kinomākslas mācību kursa izveides plānošana ar režisoru Ansi Epneru (1937-2003) un rektoru Pēteri Laķi (1952-2003), kas šobrīd ir iekļauta “Audiovizuālā un skatuves māksla” LKA izglītības programmā.
Vēlāk 1995.gadā papildinājis zināšanas Dienvidmeinas universitātē Portlendā, Meinas štatā, ASV.
Vilnis Auziņš ir LMS biedrs kopš 2007.gada un uzņemts ar fotomākslinieku Pētera Korsaka, Ojāra Jansona, gleznotāja Mārtiņa Krūmiņa rekomendācijām, LMS valdes priekšsēdētāja, interjera mākslinieka Mārtiņa Heimrāta parakstītu lēmumu. Mākslinieks piedalījies LMS rīkotajās “Mākslas dienas” (Rīgas Centrāltirgus, 2008, bija foto akcijas vadītājs), “Mākslas dienas 2018. Mākslas Laiks” (LMS galerija, 2018) u.c. Vilnis Auziņš ir Latvijas Dizaineru savienības biedrs kopš 1989. gada, bija Latvijas profesionālo Fotogrāfu asociācijā (1996-2006), Starptautiskās fotomuzeju speciālistu organizācijas “ORACLE” biedrs u.c.
Vilnis Auziņš sastādījis tekstus anotācijām LFM izstādēm, veidojis autoru šķirkļus izdevumam “Māksla un arhitektūra biogrāfijās” 3., 4. sējumiem (“Preses nams”, 2000-2003), laikrakstiem: “Literatūra un Māksla”, “Diena”, “Laiks”, “Padomju Jaunatne”, “Latvijas Vēstnesis”, “Cīņa” u.c. Starptautisku nepakļaušanās politisku akciju “Baltijas ceļš” fotografējuši Uldis Briedis, Aivars Liepiņš un Vilnis Auziņš. Fotomākslinieka darbi reproducēti laikrakstos: “Literatūra un Māksla”, “Dzimtenes Balss”, “Padomju Jaunatne”, žurnālos -“Veselība”, “Liesma”, “Zvaigzne” u.c.
Viļņa Auziņa darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Talsu novada muzejā un citos muzejos un privātkolekcijās.
Attēlā: Igors Dobičins, balva izstādei “Fotogrāfijai – 150” (LNMM, Izstāžu zālē “Arsenāls”, 1989), misiņš, kapars, marmors, 28x5x14,5 cm, 25x5x7 cm, 1989. Izstādes “Fotogrāfijai-150” kurators – Vilnis Auziņš.