Irina Vorkale (Bondarenko) dzimusi mākslinieku ģimenē, māte – keramiķe, tēlniece Elfrīda Aldonija Pole-Āboliņa (1921-2010) un tēvs mākslinieks-noformētājs Nikolajs Bondarenko, abi bija strādājuši LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla” darbnīcās. Elfrīda Aldonija Pole-Āboliņa darbojās tēlnieku darbnīcās Gaujas ielā 5, Rīgā, līdzās tēlniekiem Valentīnai Helmūtei (1928-2023), Margaritai Siliņai, Rutai Svilei (1927-2013), Viktorijai Mickevičai (1921-2008), Laimonim Blumbergam (1919-2014). Turpat atšķirīgā stilistikā darbus veidoja arī Juris Mauriņš (1928-1993), Arta Dumpe, Aivars Gulbis u.c.
Irina Vorkale no 1961. gada mācījās J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: direktore Elza Stalaža, gleznotāji Aija Jurjāne (1944-2015; JRRMV pedagoģe no 1969), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Uldis Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Pēteris Postažs (JRRMV pedagogs 1965-1971) u.c. Irina Vorkale beidza JRRMV 1972. gadā līdzās kursa biedriem, topošajie māksliniekiem: Ivaram Poikānam, Anitai Kreitusei, Mārim Ārgalim (1954-2008), Indrai Dāboliņai, Kirilam Šmeļkovam, Ludmilai Ginterei, arī Frančeskai Kirkei, kas absolvēja JRRMV ar darbu – gleznu “Grafikas darbnīca” u.c.
1973. gadā Irina Vorkale uzsāka studijas Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas Teātra dekorāciju gleznotāja specialitātē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Audiovizuālās mediju mākslas nodaļas Scenogrāfijas apakšnozare). LMA Glezniecības nodaļas pedagogi bija mākslinieki: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995, vadītājs 1953-1989), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA pedagogs 1925-1981, Glezniecības katedras pedagogs 1956-1981), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedrā 1971-2019), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA rektors 1988-1997, Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983), scenogrāfi Gunārs Zemgals (1934-2018; LMA pedagogs no 1971) un Andris Freibergs (1938-2022; LMA pedagogs no 1971, LMA Scenogrāfijas katedras vadītājs no 1994), režisore Māra Ķimele u.c.
Irina Vorkale absolvēja LMA Glezniecības nodaļas Teātra dekorāciju gleznotāja specialitāti 1979. gadā ar diplomdarbu – “Scenogrāfija un kostīmu meti A.Brigaderes lugai “Princese Gundega un karalis Brusubārda””, vadītājs Gunārs Zemgals. Līdzās Irinai Vorkalei pie Gunāra Zemgala absolvēja Jānis Jansons ar darbu “Mets J.Raiņa lugai “Krauklītis””, Leonards Laganovskis ar diplomdarbu “Diskotēkas vizuālais noformējums”, Nadežda Demidova ar darbu – dekorāciju meti Mihaila Gļinkas (1804-1857) operai “Ruslans un Ludmila” u.c. Savukārt LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie vadītāja Induļa Zariņa absolvēja Ilze Kārkliņa (Avotiņa) ar darbu “Mets gobelēnam bērnudārzā “Pasaka bērniem””, Viktors Karnauhs (1950-2012) ar darbu “Zvejnieku ikdiena”, Aleksejs Naumovs ar darbu “Pirmās kolhoza dienas”, pie vadītāja Edgara Iltnera absolvēja Ilze Muceniece ar darbu “Dzimtenes vasara”, Dace Paeglīte ar diplomdarbu “Enkuri” u.c.
2003. gadā Irinai Vorkalei tika piešķirts humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās (LMA).
Irina Vorkale strādājusi par tēlotājmākslas pasniedzēju Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā “RISEBA” (2002-2005), zīmēšanas pasniedzēju studijā “Dekors” (2000-2003) un interjera dizaina pasniedzēju mācību centrā “Jurveks” (2001-2003).
Irina Vorkale piedalās izstādēs no 1976. gada. Mākslinieces darbi bijuši eksponēti izstādēs Latvijā, Gruzijā, Indijā, Ungārijā, Austrālijā, Spānijā, ASV, Kanādā, Krievijā, Lietuvā. Irina Vorkale piedalījusies Jauno akvarelistu izstādēs (1977-1986), Starptautiskajā dekorāciju izstādē Prāgā (1979), Baltijas republiku akvareļu triennālēs (1982-1994), akvareļglezniecības plenēra “Cēsis” izstādēs (1980-1983), Vispārējā latviešu mākslas izstādē (izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, 1990), izstādē “24 Latvijas grafiķes” (LMS galerija, kuratore I. Baranovska, Latviešu centrs, Sidneja, Austrālija, 1995), Baltijas valstu akvareļglezniecības triennālē (2001, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, kopā ar Helēnu Heinrihsoni, Džemmu Skulmi (1925-2019), Ievu Spalviņu, Jāni Spalviņu (1948-2021)), “Marina 2006” (2006, Jūrmalas muzejs), mākslinieku biedrības “Sidegunde” rīkotajā akvareļu izstādē “Akvarelis” (2009, viesnīca “Riga Islande Hotel”). Irinas Vorkales darbi tika iekļauti izstādē “Akvarelis Latvijā. 19.-21. gadsimts” (2015, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, kopā ar autoriem: Juri Zvirbuli, Jāni Anmani, Romualdu Geikinu, Maldu Muižuli (1937-2022), Ievu Spalviņu, Jāni Spalviņu, Inesi Siliņu) u.c. Māksliniece piedalījusies LMS rīkotajās ikgadējās izstādēs “Mākslas dienas” (no 1976) un “Rudens” (no 1980).
Irina Vorkale rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Henriha Vorkala un Irinas Vorkales darbu izstāde” (1978, kopā ar dzīvesbiedru Henrihu Vorkalu (1946-2018), Bauskas muzejs), personālizstādes bij. Jauno Mākslinieku apvienības izstāžu namā “Jāņa sēta” (1987, 1990), “Keramiķes Solvitas Zāles darbu un Irinas Vorkales akvareļu izstāde” (1988, “Mākslas dienas”, Smiltenes poliklīnika), “Irinas Vorkales akvareļi un Ineses Brants keramika” (1996, Rīgas Farmācijas muzejs, R. Vāgnera iela 13/15, Rīga), “Irina Vorkale. Akvareļu izstāde” (1996, Mārstaļu 2, Rīga, bij. Latvijas Žurnālistu savienības izstāžu zāle “Reiterna nams”), “Ķīpsalas keramiķu vāzes. M. Veinbergas austās segas. Irīnas Vorkales akvareļi” (1999, Jaunmoku pils, Tukuma novads), “Gleznas” (2019, Dobeles Novadpētniecības muzejs), “Pasteļu un akvareļglezniecīnas izstāde “Lellīšu stāsti”” (2020, muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”), “Ēdene un čūska” (2020, LMS galerija, kopā ar Ilzi Mucenieci-Adamaiti), “Apburtais pilskalns” (2020, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs), “Mēs abas” (2022, kopā ar Alisi Vorkali, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs) u.c.
Irina Vorkale piedalījusies starptautiskajos porcelāna apgleznošanas simpozijos bij. PSRS Mākslas fonda Jaunrades namā / LMS Radošājā namā Dzintari, Jūrmalā (1989, 1993, 1994) un vēlāk LMS Starptautiskajā informācijas un izglītības centrā Zvārtavas pilī (1999; tag. LMS muzejs, Smiltenes novads, Gaujienas pagasts). Zvārtavas pilī māksliniece darbojusies kopā ar keramiķiem Pēteri Martinsonu (1931-2013), Inesi Brants un Jevgeņiju Loginovu.
Irina Vorkale veidojusi ilustrācijas laikrakstam “Literatūra un Māksla”, žurnāliem “Liesma”, “Zīlīte”, “Skola un Ģimene”. Māksliniece darbojusies Latvijas Nacionālās operas un baleta tērpu departamentā, pie uzvedumiem: komponista Jana Kučeras un horeogrāfa, scenogrāfa Pola Čalmera balets “Trīs musketieri” (2018), Igora Stravinska opera “Izvirtības hronika” (2018), Pētera Čaikovska, Petipā un Ivanova horeogrāfijā veidotais balets “Gulbju ezers” (2020). Irina Vorkale veikusi arī zīda apgleznojumus Jaunmoku pils interjeram.
Irina Vorkale saņēmusi apbalvojumus – Kultūras ministrijas prēmiju (1986) un Latvijas Kultūras fonda prēmiju (1. Baltijas republiku akvareļu triennāle, 1990). Māksliniece piedalījusies Rīgas Porcelāna muzeja virtuālajā projektā “Porcelāna TV” ar stāstījumu par keramiķi, tēlnieci Elfrīdu Aldoniju Poli-Āboliņu (2022).
Irina Vorkale bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1979. gada. Latvijas Mākslinieku savienība biedre māksliniece ir kopš 1985. gada un tika uzņemta ar gleznotāju Jāzepa Pīgožņa (1934-2014), Miervalža Poļa, Roma Bēma (1927-1993) rekomendācijām, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja Jāzepa Pīgožņa izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes parakstītu lēmumu.
Irinas Vorkales darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, citos muzejos, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Zviedrijā, ASV, Vācijā, Francijā, Ķīnā u.c.
Irina Vorkale “Klusā daba ar spalvu”, 1983, papīrs, akvarelis, 53×37 cm, LMS muzejs