Aija Dauvarte 1976. gadā beidza Rīgas 36. vidusskolu (tag. Rīgas Teikas vidusskola) un sāka darbu bij. Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātrī (tag. Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB)) par butafori. Jāatzīmē, ka butafores darbs un tajā izvērstā formveide iespaidoja mākslinieces turpmāko plastisko uztveri. Līdzās darbam LNOB Aija Dauvarte apmeklēja tolaik populāro bij. r/a VEF Kultūras un tehnikas pils (tag. Rīgas pašvaldības kultūras iestāde “VEF Kultūras pils”) Tautas tēlniecības studiju “Doma” pie vadītāja, tēlnieka Jāņa Aivara Karlova. 20.gs. 70.-90.gados studija “Doma” tika vērtēta kā formveides ziņā alternatīva LMA konservatīvai tēlnieciskajai domāšanai, tās audzēkņi bijuši Latvijas tēlnieki: Laimdota Griķe, Pauls Jaunzems, Genādijs Stepanovs, Igors Dobičins u.c. Studijā “Doma” tolaik darbojās un pilnveidoja veidošanas prasmju konstruktīvo valodu Aija Dauvarte, Pēteris Mellis, Vilis Ansavs, Kārlis Seisums, Antons Antinis u.c. Darbojoties studijā, Aijas Dauvartes radošā interese tika veltīta animālijai – suņu figūru kustības studijām un veidošanai.
Studijas dalībnieki piedalījās Andreja Pumpura muzeja rosinātajā eposam “Lāčplēsis” veltītā plenēru ciklā (1981-1984). Lielvārdē tika izkalti un parkā novietoti studijas “Doma” dalībnieku ozolkoka materiālā veidoti lielizmēra 7-8 m gari, lakoniski skulpturālie tēli: Pēteris Mellis izkala “Melno bruņinieku” un “Spīdalu”, Aija Dauvarte veidoja kompozīciju “Laimes māte”, Vilis Ansavs veidoja skulptūru grupu, kurā ietilpst “Vaidelotis”, “Saule” un “Pērkons”, arī “Lielvārža”, “Lāčplēša” tēli, Ēriks Delpers radīja skulptūru “Dievs”, vēl tapuši “Laimdota”, “Kangars” u.c.
No 1980. gada Aija Dauvarte piedalījās pašdarbības izstādēs: LPSR Arodbiedrību centrālās padomes rīkotā Tautas tēlotājmākslas studiju izstādē (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1980) un LPSR Teātra biedrības rīkotajā Rīgas teātru uzvedumu darbinieku darbu izstādē ar māla medaļām (1980).
Aija Dauvarte 1985. gadā uzsāka studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare). LMA pasniedzēji, tēlnieki bija: Alberts Terpilovskis (1922-2002; LMA Tēlniecības nodaļas pedagogs 1971-1999, katedras vadītājs 1976-1998), Ojārs Siliņš (1927-2003; LMA Tēlniecības nodaļas pedagogs 1972-1999), Igors Vasiļjevs-Penerdži (1940-1997; LMA Tēlniecības nodaļas pedagogs 1962-1995), Bruno Strautiņš (LMA Tēlniecības nodaļas pedagogs 1984-šobrīd, katedras vadītājs no 2000-2021), Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras un plastiskās anatomijas pedagogs 1964-2018). Aija Dauvarte piedalījās arī LMA Tēlniecības nodaļas studentu grupas darbu izstādē (bij. MF Izstāžu zāle “Tēlnieku nams”, piedalījās arī: Olga Šilova, Gļebs Panteļejevs, Kirils Panteļejevs, 1991).
Aija Dauvarte 1991. gadā absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu animālijas žanrā “Suņu izstāde”, kas sastāvēja no 7 dažādu šķirņu suņu figūrām. Līdzās Aijai Dauvartei pie Igora Vasiļjeva-Penerdži absolvēja Olga Šilova ar darbu “Temīda”, Gļebs Panteļejevs ar darbu “Lībiešu rekviēms”, Klāvs Veinbahs ar diplomdarbu “Burvīgās skaņas”.
Jāatzīmē, ka Aijas Dauvartes studiju laikā mainījās tēlniecības stilistiskā paradigma no 20.gs. 60.-80. gados radītās modernisma nosacītās formveides izpratnes kanona, kas uzsvēra tektonisko formu kompozīciju monumentalitāti, uz brīvu plastisko un žanrisko tēlu interpretāciju un sīkplastikas tradīciju atdzimšanu.
Aija Dauvarte pēc LMA absolvēšanas uzsāka pedagoģes karjeru Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā / Rīgas Lietišķās mākslas koledžā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola), bija veidošanas pedagoģe (1991-1993). Māksliniece veidoja līgumdarbus un eksponēja darbus LMS salonā “Māksla” un veidoja sīkplastikas metus uzņēmumam A/S “Dobeles sveces” (1997). Vēlāk, no 2001. gada Aija Dauvarte izstrādāja grāmatu dizainu izdevniecībām “Jumava”, “Aplis”, kurā tapa, piem., Jāņa Arvīda Plauža izdevums “Latvijas izcilākie dziednieki un gaišreģi” (“Aplis”, 2005).
No 2005. gada Aija Dauvarte strādāja pie apģērba aksesuāru dizaina metiem uzšuvēm, uzlīmēm u.c. radošās industrijas uzņēmuma WTG produkcijai.
Nozīmīgu lomu mākslinieces daiļradē iezīmē dalība tēlnieku kopā “Latvijas Tēlnieku centrs” (LTC, vadītāji – tēlnieki Vija Dzintare, Ģirts Burvis) no 1994. gada. LTC bija aktīva tēlnieku radošās dzīves rosinātāja, cenšoties apvienot dažādas stilistikas un paaudžu māksliniekus, un iemantoja Latvijas pašvaldību uzticību. LTC aktīvās darbības periods iezīmējās 1990.-2010.tajos gados. LTC rīkoja simpozijus un izstādes: “Baltā izstāde” (bij. Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zāle, LNMM, 1995, piedalījās 50 autori, t.sk. Kārlis Alainis, Maija Baltiņa (1941-2016), Zigmunds Bielis, Zigurds Galūns, Gaida Grundberga (1928-2021), Jeļena Volkova (1949-2019), Solveiga Lamstera (1941-2020), Viktorija Pelše u.c.), “Baltā izstāde” (bij. galerija “ASūna”, 1997), konkursa izstādi “Tēlnieki pilsētai” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1997, rīkoja LTC un Rīgas domes Kultūras pārvaldes Rīgas astoņsimtgades birojs, piedalījās Olga Šilova, Aigars Bikše, Pauls Jaunzems u.c.), izstādi “Sejas” (LMS galerija, 2009), Starptautisko ceļojošo izstādi “Tilti” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 2010, piedalījās Indulis Ranka (1934-2017), Arta Dumpe, Laimonis Blumbergs (1919-2014), Aivars Gulbis, Oļegs Skarainis (1923-2017) u.c.).
Aija Dauvarte no 1997. gada piedalās Latvijas Medaļu mākslas kluba (vadītājs, tēlnieks Jānis Strupulis) rīkotajās izstādēs: 9. Latvijas medaļu mākslas triennāle (RVKM “Mencendorfa namā”, 1997), 11., 12. Latvijas medaļu mākslas triennāle (bij. Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zāle, LNMM, 2003, 2006), Baltijas valstu Medaļu mākslas triennāle (Viļņa, Lietuva, 2004, 2007). Aija Dauvarte ir LMS biedre kopš 2010. gada un tika uzņemta ar tēlnieku Jāņa Strupuļa, Vijas Dzintares, Tālivalža Gaumiga (1930-2016) rekomendācijām un LMS valdes priekšsēdētāja, interjera dizainera, tekstilmākslinieka Mārtiņa Heimrāta parakstītu lēmumu.
