Andris Bērziņš studijās apguva reālismu un modernisma stilistiku, ko pārvaldīja latviešu tēlniecības pamatlicēji, to transformējot PSRS valdošā “skarbā stila” ietekmē. 20. gs. 70. gados LMA studējošajiem šķita svarīga modernisma tēlnieku Emīla Antuāna Burdēla (1861-1929), Aristīda Maijola (1861-1944), Konstantīna Brankuzi (1876-1957), Ivana Meštroviča (1883-1962) daiļrade, kas pauda patiesāku plastisko redzējumu, un tolaik pasaulē aktuālo, laikmetīgo tēlnieku darbība mācību procesā iekļauta nebija. Andris Bērziņš veidojis medaļas, mazās formas, arī objektus. Mākslinieka daiļradē jāatzīmē granīta figūru nosacītā formveide un medaļu plastiski jūtīga modelētā faktūra.
Andris Bērziņš no 1953. gada mācījās Rīgas Natālijas Draudziņas 7.vidusskolā (tag. Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola). Pēc vidusskolas beigšanas 1964. gadā strādāja bij. LPSR Valsts Centrālajā vēstures arhīvā (tag. Latvijas Valsts vēstures arhīvs) par grāmatsējēju. Lai sagatavotos iestājeksāmeniem LPSR Valsts Mākslas akadēmijā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmija), no 1964.-1965. gadam apmeklējis LPSR Republikāniskās arodbiedrību padomes (LRAP) Kultūras nama Tautas tēlniecības studiju, t.s. “Mazā Ģilde” (tag. Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā Ģilde”), vad. tēlniece Līze Dzeguze (1908-1992; LRAP Kultūras nama Tēlniecības studijas vadītāja 1961-1972). Studijā līdzās tēlniekiem, kā Bērtulis Buls (1923-2005), Tija Deksne, Jānis Grauds (1904-1978), Romalda Kupala, Jānis Neimanis, Laimonis Upmalis, Uldis Rasmuss, Laimonis Upmalis, Aleksandra Sakša-Fišere (1911-1992), Inga Uļjanoviča, prasmes pilnveidojuši arī profesionāli tēlnieki un mākslas pedagogi: Biruta Grīsle (1927–2004), Viktorija Pelše (1936-2026), Māra Balode. Silta intonācija un prasme ikdienas lietas asprātīgi groteski parādīt kā svarīgas un aizraujošas bija Pētera Barona, Rūdolfa Kopštāla, Arnolda Stuča un citu studijas koktēlnieku darbos. Studijā plastiskās iemaņas Līzes Dzeguzes vadībā guva arī tēlnieces Vija Dzintare, Dagnija Nīcmane (1948-1982) u.c.
1965. gadā Andris Bērziņš iestājās LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļā (tag. LMA Dizaina apakšprogrammas Funkcionālā dizaina specialitāte), tomēr studijas turpināja LMA Tēlniecības nodaļā (tag. Vizuālās mākslas apakšprogrammas Tēlniecības specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija: Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicēji Teodors Zaļkalns (1876-1972; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1944-1945, 1946-1958), Kārlis Zemdega (1894-1963; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1940-1941, pedagogs 1947-1962), Emīls Melderis (1889-1979; LMA tēlniecības pedagogs 1947-1962, 1958-1971, Tēlniecības katedras vadītājs 1945-1946, 1958-1971, konsultants līdz 1979), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA tēlniecības pedagogs 1937-1972, vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Igors Vasiļjevs-Penerdži (1940-1997; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1962-1997), Valdis Albergs (1922-1984; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1968-1984), gleznotājs Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975) u.c.
Studējot LMA, Andris Bērziņš piedalījās LMA studentu darbu izstādē “Mākslas dienas” (1967, LMA aula) un no 1970.-1972. gadam strādāja par laborantu LMA.
Andris Bērziņš absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu 1972. gadā ar diplomdarbu “Komponista Ludviga van Bēthovena figurāls portrets”, vadītājs Emīls Melderis, bet LMA Pedagoģijas nodaļu pie vadītāja Valda Alberga absolvēja Juris Rapa (Tiščenko, 1946-2022).
Pēc obligātā dienesta PSRS Padomju armijā no 1972.-1973. gadam Andris Bērziņš līdzās radošajam darbam turpināja strādāt par pedagogu. No 1974.-1975. gadam mākslinieks bija Rīgas Pionieru pils (tag. Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils”) pulciņa vadītājs. Pedagogi bija arī: Lūcija Kleina (RPP Tēlotājmākslas nodaļas pulciņa pedagoģe 1965-1991), gleznotāji Juris Ģērmanis (RPP Tēlotājmākslas nodaļas gleznošanas pedagogs 1963-1965, līdz 20.gs. 80. gadu vidum bija vasaras nometņu vadītājs), Ausma Danemane (RPP Tēlotājmākslas nodaļas gleznošanas pedagoģe 1975-1986), Silvija Ausma Jākobsone (RPP Tēlotājmākslas nodaļas zīmēšanas pedagoģe), Rūta Šteinerte (1942-2003; RPP Tēlotājmākslas nodaļas pulciņa pedagoģe 1981-1983), grafiķis Aleksandrs Kišiņevskis (RPP Tēlotājmākslas nodaļas grafikas pedagogs), Lilija Dinere (RPP zīmēšanas pedagoģe 1973-1974), grafiķe, tēlniece Inese Nātriņa (RPP Tēlotājas mākslas nodaļas grafikas pedagoģe 1981-1988), tēlnieki Bruno Strautiņš (RPP Tēlotājmākslas nodaļas pulciņa vadītājs 1973-1984), Olita Nigule (1933-2024; RPP Tēlotājmākslas nodaļas mākslas vēstures pedagoģe), Vija Mikāne (Vija Gune, 1937-2004; RPP Tēlotājas mākslas nodaļas pulciņu pedagoģe 1975-1982), tekstilmāksliniece Inga Skujiņa (RPP Tēlotājmākslas nodaļas pulciņa vadītāja 1977-1991), Aija Bāliņa (RPP Tēlotājas mākslas nodaļas zīmēšanas un porcelāna apgleznošanas pulciņu vadītāja 1986-1994), Māra Lase, Inta Stupāne.
Andris Bērziņš bija Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļas pedagogs (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Produktu dizaina programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV zīmēšanas pedagogs 1956-1959, kompozīcijas 1967-1980, direktors 1959-1985), tēlnieki Mirdza Lukaža (1930-2014; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas pedagoģe 1968-1973), Reinis Kurzemnieks (1944-2006; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas pedagogs līdz 1973), Ligita Ulmane (RLMV veidošanas pedagoģe 1973-1977), Ojārs Breģis (1942-2022; RLMV veidošanas pedagogs 1973-1977), Juris Zihmanis (RLMV pedagogs, Tēlniecības nodaļas vadītājs), Leons Tomašickis (1904-1996; RLMV zīmēšanas pedagogs 1953-1967, 1974-1977), keramiķis, koktēlnieks Leons Alksnis (1941-2018, RLMV pedagogs 1972-1987), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), arhitekts Ivars Bumbiers (1932-2020; RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1977), dizainers, mākslas kritiķis Jānis Borgs (RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1990), gleznotāji Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), Anita Jansone-Zirnīte (RLMV gleznošanas pedagoģe 1971-1981), Ilze Starka (RLMV gleznošanas pedagoģe no 1971), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978) u.c.
No 1976. gada Andris Bērziņš bija mākslas pulciņa vadītājs bij. Rīgas Proletāriešu rajona Pionieru namā (RPES, tag. Rīgas bērnu un jauniešu centrs “Praktiskās estētikas skola”). RPES līdzās Adrim Bērziņam darbojušies: Olga Freimane (RPES direktore 1975-2008), Guntis Pētersons (RPES direktors no 2008), gleznotāja Maira Veisbārde (RPES zīmēšanas pulciņa vadītāja no 1975), Inese Sudare (RPES papīra plastikas pedagoģe), stikla māksliniece Inga Jaunzeme-Grīnvalde (RPES Stikla gravēšanas pulciņa pedagoģe), keramiķes Inita Reimandova (RPES porcelāna apgleznošanas pulciņa pedagoģe), Dace Balckare (RPES keramikas pedagoģe), ādas apstrādes māksliniece Inese Ostaņeviča (RPES ādas apstrādes pulciņa pedagoģe), Ance Markovska (RPES keramikas pedagoģe), tekstilmākslinieces Laura Pīgozne (RPES zīmēšanas-gleznošanas pulciņa pedagoģe), Andra Kurzemniece (RPES Tekstila radošā darbnīcas pedagoģe) u.c.
Andris Bērziņš izstādēs piedalās kopš 1974. gada. Mākslinieka darbi bijuši eksponēti izstādēs: 1. Republikas Mazo formu izstāde (1974, Mākslinieku nams), Republikas “Rudens” tēlotājas mākslas izstāde (1975, LPSR Valsts Mākslas muzejs, VMM, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas 12. jauno mākslinieku darbu izstāde (1977, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LMMIAD, tag. LNMM), Jūrmalas pilsētas mākslinieku izstāde “Mākslas dienas” (1977, Jūrmalas mākslas un vēstures muzeja filiāle, Majori, Jomas iela 43), LMS Jūrmalas mākslinieku grupas “Rudens” izstāde LOSR 60. gadadienai (1977, Jūrmalas vēstures un mākslas muzeja filiāle, Majori, Jomas iela), Jūrmalas pilsētas mākslinieku izstāde “Mākslas dienas” (1978, Jūrmalas mākslas un vēstures muzeja filiāle, Majori, Jomas iela 43), 3. Republikas mazo formu tēlniecības izstāde (1979, AMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1979, VMM), Republikas 3. medaļu izstāde (1979, AMM), Starptautiskā tēlniecības kvadriennāle “Rīga-80” (1980, bij. Rīgas Skulptūru dārzs un arhitektūras piemineklis Pēterbaznīca), 13. Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1980, VMM), Republikas “Mākslas dienu” Tēlotājas mākslas izstāde (1981, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), Jūrmalas mākslinieku “Mākslas dienu” izstāde (1981, Jūrmalas Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zāle, Dzintari), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1981, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), Jūrmalas mākslinieku grupas “Mākslas dienu” izstāde (1982, Jūrmalas Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zāle), Jūrmalas mākslinieku “Mākslas dienas” grupas darbu un bērnu zīmējumu, keramikas un lietišķās mākslas izstādes (1983, Jūrmalas muzeja izstāžu zāle), Latvijas Tēlnieku centra (LTC) izstāde “Cilnis” (1994, bij. LMS izstāžu zāle “Tēlnieku nams”, bij. galerija “Stalla”), “Baltā” (1995, AMM, bij. LMS izstāžu zāle “Tēlnieku nams”, rīkoja LTC), IV gadskārtējā SMMC-Rīga izstāde “Geo-Geo” (1996, Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs, kurators Jānis Borgs), Latvijas 11. medaļu mākslas triennāle (2003, VMM, LMMA, tag. LNMM), Latvijas 12. medaļu mākslas triennāle (2006, AMM Velvju zāle), Jūrmalas mākslinieku grupas 30 gadu darbības izstāde (2007, Rīgas Sv. Pētera baznīca), “Tēlnieku zīmējumi un skulptūras” (2007, Rīgas Latviešu biedrības Baltā zāle, rīkoja LTC), Latvijas 14. medaļu mākslas triennāle (2012, LMS galerija), Jūrmalas mākslinieku grupas 40 gadu jubilejas izstāde (2017, Jūrmalas pilsētas muzejs), “Latvijas medaļu māksla. Cilvēki. Notikumi. Ainava” (2018, Jelgavas Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzejs), Latvijas 16. medaļu mākslas triennāle (2019, LU Akadēmiskā bibliotēka; Vitebska, Baltkrievija) u.c.
Andris Bērziņš rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Mākslinieku grupas Andris Bērziņš, Līga Purmale, Miervaldis Polis, Juris Zihmanis darbu izstāde” (1978, bij. G.Šķiltera memoriālais muzejs, LMMIAD, LNMM), “Mairas Veisbārdes un Rolanda Beitnera gleznu, Elitas Pureniņas un Andra Bērziņa skulptūru izstāde” (1979, Lapmežciema kultūras nams), “Tēlnieka Andra Bērziņa un gleznotājas Mairas Veisbārdes darbu izstāde” (1986, Bulduru kultūras nams), “Andra Bērziņa skulptūras un Mairas Veisbārdes gleznas” (1987, Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs), “Gleznotājas Mairas Veisbārdes un tēlnieka Andra Bērziņa darbu izstāde” (1991, bij. Latvijas Mākslas fonda izstāžu zāle Tēlnieku nams), “Gleznotājas Mairas Veisbārdes un tēlnieka Andra Bērziņa darbu izstāde “Baltijas vasara”” (1994, Jūrmala), “Maira Veisbārde, Andris Bērziņš. Zīmējumi” (1995, bij. galerija “Fēnikss”, Jūrmala), “Mairas Veisbārdes un Andra Bērziņa darbu izstāde “Somijas dvēsele”” (1997, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs), “Mairas Veisbārdes un Andra Bērziņa darbu izstāde “Dziesma””, veltīta XII Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem (1998, bij. Bulduru kultūras nams, Muižas iela 6, Jūrmala), “Kalevalas zeme. Mairas Veisbārdes un Andra Bērziņa zīmējumu izstāde” (1999, bij. Bulduru kultūras nams), “Maira Veisbārde glezniecība, Andris Bērziņš tēlniecība, grafika” (2006, Rīgas Sv. Pētera baznīca), “Andra Bērziņa izstāde. Medaļas un zīmējumi” (2007, Latvijas Zinātņu akadēmija), “Mairas Veisbārdes, Kristīnes Beltes, Dzintara Adieņa un Andra Bērziņa izstāde “Somija un Latvija laiku lokos”” (2008, LU Akadēmiskā bibliotēka), izstāde “Andris Bērziņš, Maira Veisbārde, Zoja Kuzņecova, Inta Ozoliņa, Imants Ozoliņš. Trīs ģimenes – trīs paaudzes” (2014, izstāžu zāle “Inta un Imants Ozoliņi” Jūrmala, Vaivari), “Mairas Veisbārdes un Andra Bērziņa izstāde “Klasiskā līnija”” (2016, Jūrmalas muzejs), “Mairas Veisbārdes un Andra Bērziņa izstāde “Veltījums dzejniekiem”” (2020, muzejs “Raiņa un Aspazijas vasarnīca”), “Mairas Veisbārdes un Andra Bērziņa izstāde “Sieviete”” (2022, Jūrmalas muzejs), “Mairas Veisbārdes, Andra Bērziņa un Raimondas Strodes darbu izstāde “Vasaras noskaņas”” (2023, Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs) u.c.
Novērtējot tēlnieka nozīmīgo devumu pedagoģijā un medaļu mākslā, 2018. gadā Andrim Bērziņam piešķirta Atzinības krusta V šķira un viņš iecelts par ordeņa kavalieri. Mākslinieks saņēmis Jūrmalas pašvaldības atzinības rakstus par nozarē paveikto (Gada balva māksla 2004, 2006, 2007, 2008).
Andra Bērziņa daiļradei veltīts katalogs “Andris Bērziņš. Skulptūras. Zīmējumi” (mākslinieks Rauls Liepiņš, foto Ojārs Martinsons, Aleksandrs Veisbārdis), šķirklis izdevumā “Jūrmalas mākslinieki” (2013, sastādija Dzintars Adienis, foto Ojārs Martinsons, izdeva: Jūrmalas pilsētas dome).
Andris Bērziņš bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1975. gada. LMS biedrs ir no 1982. gada un tika uzņemts ar tēlnieku Zentas Zvāras (1924-2001), Valda Alberga, Igora Vasiļjeva-Penerdži rekomendācijām, bij. Rīgas Proletāriešu rajona Pionieru nama direktores Olgas Freimanes parakstītu raksturojumu, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja Laimoņa Blumberga (1919-2014) izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 49/1. PSRS Mākslinieku savienība LMS lēmumu apstiprināja ar vecākās instruktores L.Kozlovas parakstu.
Kopš 1978. gada Andris Bērziņš ir LMS Jūrmalas nodaļas biedrs, bijis arī tās vadītājs (1990-2000), šajā amatā nomainot gleznotāju, restauratoru Staņislavu Astiču (LMS Jūrmalas mākslinieku kopas vadītājs 1988-1990). Mākslinieks kopš 2000. gada ir Starptautiskās medaļu mākslas asociācijas FIDEM biedrs.
Andra Bērziņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Talsu novada muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Andris Bērziņš “Sibeliuss”, bronza, Ø12, 1990, LMS muzejs