29. jūlijā Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic jubilejā dizaineri Helgu Krūkli!

Helga Krūkle dizaineres profesiju uzsāka laikā, kad Latvijas profesionālajā dizainā un industrijā bija aktīva izaugsme, un autores izvēlētās darbības jomas bija vizuālā informācija un grafiskais dizains. Atbilstoši 20.gs. 60.-80. gadu uzstādījumiem informācijas nesēji – piktogrammas autores darbos veidojās un kļuva par pilsētvides un interjera dizaina dominantēm. Mākslinieces daiļradei nozīmīgi darbi tapuši radošās dizaineru grupas – Helga Krūkle, Aivars Krūklis, Ģirts Kiršteins, Dzintars Kāve u.c. – aktivitāšu motorikā.

Helga Krūkle dzimusi gleznotāja Gustava Tekmaņa (1898-1942?) ģimenē, vizuālo mākslu sākusi apgūt, apmeklējot LPSR Republikāniskās arodbiedrību padomes Kultūras nama bij.Tautas tēlniecības studiju (tag. Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā Ģilde”) 1962.-1963. gados pie pedagoģes, latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Kārļa Jansona (1881-1981) audzēknes, tēlnieces Līzes Dzeguzes (1908-1992). Studija tolaik darbojās pēc profesionālās ievirzes apmācības programmas, izkopa portreta un sadzīves žanra darbu kompozīciju veidošanu granīta, koka, terakotas, patinētā ģipša tehnikās, daudzi darbi tika veidoti sīkplastikas formātā. Studijā 20.gs. 60.gados pastāvīgi darbojās Bērtulis Buls, Leopolds Poļakovs, bij. LPSR Valsts operas un baleta teātra butafors Laimonis Opmanis, horeogrāfs Jānis Grauds (1904-1978), Austra Zēberga-Krūmiņa, Ņina Robiņa. Studijas pastāvēšanas laikā tās dalībnieki tika sagatavoti iestājpārbaudījumiem veidošanā Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā (tag. Latvijas Mākslas akadēmija (LMA)). Studijas dalībnieki bijuši arī nākamie tēlnieki: Bruno Strautiņš, Vija Dzintare, Andris Bērziņš, Dagnija Nīcmane (1948-1982), Kārlis Dane (1943-1982), Svetlana Beļinska u.c. Līdzās nodarbībām studijā  Helga Krūkle apmeklēja LMA Sagatavošanas kursus, kuros pasniedzēji bija gleznotāji Mihails Korņeckis (1926-2005), Indulis Zariņš (1929-1997) u.c.

Helga Krūkle 1963. gadā studijām izvēlējās Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozare), kuras pasniedzēji bija tēlnieki Tālivaldis Gaumigs (1930-2016), Arvīds Drīzulis (1934-2019), arhitekti Ivars Bumbiers (1932-2020), Oļģerts Ostenbergs (1925-2012), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013), grafiķis Aleksandrs Dembo (1931-1999), gleznotājs, dizainers Aleksandrs Stankevičs (1932-2015), mākslas zinātnieks, dizaina teorētiķis Herberts Dubins (1919-1993) u.c. Helga Krūkle 1968. gadā absolvēja LMA pie nodaļas vadītāja, pasniedzēja Tālivalža Gaumiga ar diplomdarbu “Virtuves kombains” (mets un iekārtas fragmenta makets 1:1). Diplomdarbs tika novērtēts ar teicamu atzīmi. Latvijā 20.gs. 60-80. gados norisinājās strauja industriālā izaugsme un LMA mācību procesā sagatavoja dizainerus vairākās nodaļās un neklātienes  kursos. Līdzās H. Krūklei pie Tālivalža Gaumiga absolvēja nākamie dizaineri – metālmākslinieks Zigfrīds Rozenbergs ar darbu “Telpisks simbols”, un Aivars Krūklis diplomdarbā veidoja “Mikroautobusa projektu”; LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļā pie arhitekta, teorētiķa Ivara Strautmaņa (1932-2017) absolvēja dizainers, metālmākslinieks Vilnis Zibens (1934-2010) ar pētījumu “Dekoratīvais kalums Padomju Latvijā”, savukārt, LMA Mākslinieciskās konstruēšanas kursus beidza dizaineri Silvija Dišlere, Modris Bakmanis (1935-2019), Dzintars Kāve (1935-2019).

Pēc studijām LMA Helga Krūkle tika nozīmēta darbā bij. PSRS militārās rūpniecības ražotnē r/a “Komutators”. Izvērtējot militārās jomas prioritāti un prasības, lielos uzņēmumos Latvijā 20.gs. 60.-80.gados tika izveidoti “estētikas biroji”, un māksliniece r/a “Komutators” bija inženiere-konstruktore un vadošā speciāliste dizaina formu projektēšanā (1968-1977). Birojā no 1972.-1987. gadam strādāja arī dizainere Irīna Tontegode.

No 1976. gada Helga Krūkle strādāja LPSR Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātā (direktors Raimonds Pavlovskis (1938-2006) un galvenais mākslinieks Jānis Krievs (1942-2016)) par mākslinieci-dizaineri.

20.gs. 70.gados Helga Krūkle darbojusies grafiskā dizaina jomā, izstrādājusi plakātus, skaņu plašu apvākus, vizuālās informācijas stendus, galda kartes kafejnīcai “Vējrādītājs” (Ķemeri, Jūrmala, 1975), interjera detaļas, garderobes numurus u.c. Māksliniece veidojusi vizuālās informācijas izvietojuma projektus bij. kinoteātra “Jūrmala” populārajai kafejnīcai “Aero” (1977, interjera dizaineri Aleksejs Bugajevs (1937-2009), Aivars Krūklis, Ģirts Kiršteins, P.Krūmiņš, tag. Jūrmalas  kultūras centrs), izdevniecībai “Sovetskij pisateļ” (Maskava, Krievija), bij. viesnīcai “Latvija” (1979, arhitekti Artūrs Reinfelds (1911-2003) un Valters Maike (1924-1973), Aija Grīna (1937-2021), interjera iekārtojuma dizains, gleznotājs Ojārs Ābols (1922-1983), Rīga). Māksliniece izstrādājusi vizuālās informācijas sistēmu, piktogrammas skolām: Rīgas 79. vidusskolai (1979, tag. Rīgas Puškina licejs), Rīgas 47. vidusskolai (1980). Helga Krūkle veidojusi vizuālās informācijas metus sanatorijai “Jaunķemeri” (1981-1983), bij. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas pansionātam “Zinātņu nams” (kopā ar Aivaru Krūkli, Lielupe, 1985),  Rīgas Proletāriešu/Vidzemes izpildkomitejas/priekšpilsētas administratīvajai ēkai (arh. Oļģerts Krauklis, Ārija Išhanova, interjera mākslinieki Andris Ramats, Raimonds Znotiņš, tekstilmākslinieks Uģis Jankavs, metālmākslinieks Juris Gagainis (1944-2017), 1980-1988), Vācijas Federatīvās Republikas kultūras institūtam “Gētes institūts Rīga” (“Arsenāla” ēkā, 1993).

Helga Krūkle bija specializējusies arī biroja tehnikas, elektroniskā aprīkojuma un aparatūras dizainā un veidojusi metus un rūpnieciskos etalonus t.s. plaša patēriņa precēm: hektogrāfam “Marats” (PSRS TSSI diploms, gaismas kopēšanas iekārta, organiskais stikls, metāls, 100x40x55 cm, izgatavota r/a “Komutators”, 1968-1977)  un megafonam “MI-FO-01” (elektroniskais skaļrunis, makets, stiklašķiedra, 9x17x4 cm, izgatavots r/a “Komutators”, 1974), minielektromegafonam “HAK-2” (1976-1977), elektroniskajam pulkstenim “Pozitrons” (1979).

Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1969. gada. Piedalījusies LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļas studentu kursa darbu un diplomdarbu izstādē (bij. Rīgas Arhitektu nams, LAS, 1970), 9. Republikas jauno mākslinieku izstādē “Interjers – Dekors” (LMS galerija, 1972). Jāatzīmē, ka 20.gs. 70.-80. gados LMS Dizaineru sekcijas aktivitātes bija nozīmīgas un akceptētas valdībā, jo tika pieņemti LPSR Valsts plāna komitejas lēmumi par Tehniskās estētikas problēmu starpresoru padomes nodibināšanu (1978) un informatīvi koordinatīvās struktūrvienības “Latvijas dizaina centrs” izveidi (1981). Dizaina izstādes “Mākslas dienās” notika bij. Zinātniski tehniskās informācijas un propagandas institūta telpās, tag. LNMM, “Rīgas Birža”, tās rīkotāji bija dizaineri Mintauts Lācis, Valdis Celms u.c. Helga Krūkle aktīvi līdzdarbojās izstādēs un informatīvā grafiskā un rūpnieciskā dizaina darbus eksponēja: 2. Republikas dizaina izstādē (LMS galerija 1969); 3. Republikas dizaina izstādē (1971, piedalījās arī Ādolfs lrbīte, Vladimirs Pletņevs, Aivars Krūklis, Gunārs Glūdinš, I.Kera, Tālivaldis Gaumigs, Aleksandrs Dembo, Herberts Dubins u.c.). 4. Republikas dizaina izstādē 1974. gadā autore saņēma diplomu “Labākais grafiskā dizaina darbs” par darbu “Latvju rakstu transformācija” ar etnogrāfiskā ornamenta māksliniecisku interpretāciju (ideja Valdis Celms, kopā ar Irīnu Tontegodi, Ģirtu Kiršteinu), un izstādē piedalījās dizaineri: Līvija Brigita Pavlovska, Georgs Grīnbergs (1944-2011), Ēriks Rozentāls ar darbu “Kinētisks gaismas ķermenis”, Valdis Celms, Aivars Krūklis, Silvija Dišlere, Igors Sitnovs, Māris Aberiņš (1949-2019), Indulis Valdmanis ar kompozīciju “Dizaina grafika” u.c.

Helga Krūkle piedalījās arī 5. Republikas lietišķās grafikas izstādē  “Vide. Dizains. Kvalitāte” (1977), ieguva balvu par labāko elektroakustiskās aparatūras dizainu – megafons “HAK-2”, un balvas piešķīra arī Imantam Eglītim (1936-2014) par elektroniskās aparatūras stila individualitāti, Ārijai Rubenei un Kārlim Rubenim par labāko bērnu spēļu dizainu, Jānim Ancītim, Valdim Celmam un Mintautam Lācim par ekspozīcijas teorētiskās koncepcijas un izstādes kataloga izstrādi); kā arī piedalījās izstādē “Latvijas Dizains” (koncepcija Mintauts Lācis, Maskava, Krievija, 1979). Izstādēs tika akcentēts Latvijas dizaina profesionālais statuss, Rietumeiropas vērtību prioritāte un tika uzsvērts mākslinieka Gustava Kluča (1895-1938) starptautiski nozīmīgais radošais devums.

1981. gadā Helga Krūkle piedalījās izstādē Rīgas Sv. Pētera baznīcā (1981) kopā ar dizaineriem Ģirtu Kiršteinu, Aivaru Krūkli un Dzintaru Kāvi (1935-2019). Ekspozīcijai māksliniece bija veidojusi lielizmēra instalāciju “Piktogrammu sistēma skolai”. 1985. gadā māksliniece piedalījās izstādē “Mākslas fondam 40” (LMS galerija) kopā ar dizaineriem Viesturu Vilku, Daci Moti u.c.

Helga Krūkle pievērsusies arī plakātu mākslai, darbus veidojusi guašas tehnikā uz papīra. Mākslinieces plakāti bijuši eksponēti 2. Republikas dizaina izstādē (1969, izstādes plakāts, papīrs, guaša, 57×78 cm), Baltijas republiku plakāta izstādē (1970, ar darbu “3. Republikas plakātu izstāde”, 60×90 cm, guaša, papīrs, Viļņa), 3. Republikas dizaina izstādē (1971, plakāts “PSRS čempionāts daiļslidošanā”, guaša, papīrs, Rīga), Vissavienības plakātu izstādē (1972, plakāts “Mākslinieku dienas 71”, 58×80 cm, guaša, papīrs, Viļņa), 4. Republikas dizaina izstādē (1974, plakāts “4. Republikas dizaina izstāde”, guaša, papīrs, 60×90 cm) u.c.

1990. gadā Helga Krūkle kopā ar dzīvesbiedru, dizaineru Aivaru Krūkli Eduarda Smiļģa muzejā (tag. LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs) organizēja un vizuāli noformēja Latvijas Mākslinieku savienības rīkoto pirmo “Pasaules latviešu dizaina mākslinieku video saietu”. Pasākumā piedalījās vairāk kā simts  Latvijas  un trimdas latviešu dizaineru, lai dibinātu kontaktus un veidotu turpmāko sadarbību. Dalībnieku vidū bija Vitauts Sīmanis (1928-2003) un Ilmārs Rumpēters (ASV), Ivars Alberts (Vācija), Aina un Auseklis Ozoliņi, Olafs Jēkabsons (1932-2014), Artūrs un Ināra Riņķi, Sandra Belsone un Igors Sitnovs, Āris Segliņš u.c., kas diapozitīvu un video formāta auditorijai rādīja ieskatu dažādu jomu dizaina aktualitātēs savās mītnes zemēs.  

1977. gadā Helgai Krūklei tika piešķirta LMS balva un diploms.

Helga Krūkle ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1975. gada. Māksliniece LMS tika uzņemta ar grafiķa Aleksandra Dembo (1931-1999), dizaineru, pedagogu Valda Celma un Gunāra Glūdiņa (1939-2020) rekomendācijām, r/a “Komutators” direktora vietnieka V.Boiko, LMS Dizaineru sekcijas priekšsēdētāja, dizainera Ādolfa Irbītes (1910-1983) ieteikumiem, un biedres statuss tika apstiprināts ar LMS valdes priekšsēdētāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Helga Krūkle aktīvi piedalījusies LPSR Mākslinieku savienības dizaina sekcijas darbā.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.

Helga Krūkle “Elektroniskais pulkstenis” (makets), jaukta tehnika, 16x14x10 cm, 1981, LMS muzejs