Latviešu māksliniece Ligita Ulmane (Franckeviča) kā talantīga formas plastikas pārvaldītāja tēlniecībā sevi pieteica 20.gs. 70.gadu vidū, strādājot gan monumentālajā un medaļu mākslā, gan memoriālajā un mazo formu tēlniecībā visdažādākajos materiālos: bronzā, granītā, marmorā u.c. Viņas tēlniecībai raksturīga vitalitāte un jūtīgums, kas visprecīzāk izpausti bronzas skulptūrās: figurālā, animālistiskā, dekoratīvā žanrā. Tēlniece ir nozīmīgi bagātinājusi Latvijas mākslu, radot izcilas plastiskās vērtības, kurās apvienota mākslinieces emocionalitāte un reālistiskā pasaules izjūta, balstīta īstenības tēlainībā.
Ligita Ulmane no 1962.-1967. gadam mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi Ligitai Ulmanei bija keramiķes Milda Brutāne (1903-1979), Rita Einberga (1921-1979), Ausma Žūriņa, tēlnieki Ojārs Siliņš (1927-2003), Juris Mauriņš (1928-1993). L.Ulmane RLMV apguva vēlāk viņas tēlnieces karjerā nepieciešamās iemaņas – ģipša veidņu izgatavošanu un smalko detaļu formveidi.
Pēc mācībām RLMV Ligita Ulmane izlēma studēt LMA Tēlniecības nodaļā un iestājeksāmeniem LMA gatavojās pie tēlnieka, RLMV pedagoga Jura Mauriņa LPSR Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombināta (MF LMK) “Māksla” darbnīcā Gaujas ielā 5, Rīgā. Darbam pie monumentiem J. Mauriņam no 1965. gada kombinātā bija piešķirta darbnīca Gaujas ielā 5b, pirmajā stāvā kopā ar Tālivaldi Gaumigu (1930-2015), kur radošajā bohēma piedalījās arī 20.gs. 70.g. jaunie tēlnieki – Ligita Ulmane, Ojārs Breģis, Kārlis Dane (1943-1982), Bruno Strautiņš, Dagnija Nīcmane (1948-1982) u.c. Juris Mauriņš dalījās ar kolēģiem radošajā metodē – darboties visos tēlniecības veidos, nojaucot tradīcijas un nepārstājot sevi izaicināt.
No 1967. gada Ligita Ulmane studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare) un turpināja izkopt plastiskās prasmes pie pasniedzējiem, profesionālās tēlniecības pamatlicējiem – profesoriem Emīla Meldera (1889-1979), Kārļa Jansona (1896-1986) un LMA Tēlniecības katedras vadītāja Alberta Terpilovska (1922-2002), kā arī Valda Alberga (1922-1984), Ojāra Siliņa, Igora Vasiļjeva (1940-1997). Ligita Ulmane LMA studiju laikā radīja akadēmisko un ideoloģisko tēmu nosaukumos ieturētus darbus. Studiju laiks L. Ulmanei bija studentu iekšējo protestu pārņemts, ka sakrita ar 1972. gada sociāla rakstura jauniešu izraisītiem nemieriem Lietuvas PSR, Kauņā, kuros piedalījās arī kultūras darbinieki. Autores pašapziņa bija noteicošā radošajā procesā, kas tēlniecībā atspoguļojās naivisma stilistikas LMA mācību darbos granītā. Darbu plastiskās kvalitātes atzīmēja pasniedzēji un publicistika, izceļot darbus, kā cilni “Pakārtie”- 1905. gada tēma, “Sniga sniegi…” latviešu sarkano strēlnieku tēma (granīts, h-50 cm, 1972), “Šūpuļdziesma”- Vjetnamas kara tēma, Bertas Rūmnieces portrets (granīts). 1973. gadā Ligita Ulmane veidoja topošā diplomdarba skices – Eduards Smiļģis Tota lomā Raiņa lugā “Spēlēju, dancoju”. Dailes teātra radītāja un veidotājā “lomā” pozējis brālis Haralds. 1973. gadā Ligita Ulmane absolvēja LMA ar diplomdarbu – “Eduards Smiļģis Tota lomā Raiņa luga “Spēlēju, dancoju”” vai “Koklētājs”, realizēts (bronza, granīts, 135x220x80 cm, LKA E.Smiļģa Teātra muzejs, 1976-1979). Diplomdarba vadītājs bija tēlnieks, pedagogs Valdis Albergs. Līdzās Ligitai Ulmanei LMA pie tēlnieka Valda Alberga absolvēja jaunie tēlnieki Jānis Strupulis ar darbu “Krišjānis Barons”, Guntis Tiltiņš ar kompozīciju “L.Vīgnera figurāls portrets”, Ojārs Breģis veidoja darbu “Kritušiem varoņiem”, turklāt LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu absolvēja nākamais tēlnieks, dizainers Stefans Močuļskis.
Pēc LMA absolvēšanas Ligita Ulmane strādāja RLMV Dekoratīvas tēlniecības nodaļā par pasniedzēju un mācību meistari, jāatzīmē, ka nodaļas darbā tika iekļauti jaunie pasniedzēji, tēlnieki: vadītājs Juris Zihmanis, Ojārs Breģis, Uldis Sterģis u.c. Māksliniece audzēkņiem mācīja ģipša formu izgatavošanas procesu, medaļas veidošanas likumsakarības u.c. Ligitas Ulmanes audzēkņu vidū jāatzīmē tēlnieki Haralds Balodis, Dzintra Cepīte, Ainārs Zelčs, Edgars Grīnfelds, Ina Zīle u.c. Jauno pedagogu mērķis bija audzināt brīvi domājošus, patstāvīgus māksliniekus, kas brīvi pārvalda tehnoloģiskos procesus, tomēr šī neindustriālā konceptuālā pieeja RLMV vadībā atbalstu neguva. Tolaik RLMV Tēlniecības nodaļā pasniedza arī arhitekti Ivars Bumbiers (1932–2020) un Georgs Barkāns (1925-2010), kas 20.gs. 70.-80.g. dekoratīvas tēlniecības attīstības līkni saistīja ar skandināvu dizaina virzību.
Ligita Ulmane kopš 1974. gada bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā, LMS biedre ir kopš 1976. gada un uzņemta ar tēlnieku Valda Alberga, Mirdzas Lukažas (1930-2014), Jura Mauriņa rekomendācijām, RLMV Tēlniecības nodaļas vadītāja, tēlnieka Jura Zihmaņa, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja, tēlnieka Laimoņa Blumberga (1919-2014) ieteikumiem un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Māksliniece 1989. gadā iestājās Latvijas Medaļu mākslas klubā, 1996. gadā tika uzņemta starptautiskajā medaļu mākslinieku apvienībā FIDEM.
Māksliniece Ligita Ulmane aktīvi darbojusies LMS Tēlnieku sekcijā kopā ar tēlniekiem Ojāru Breģi, Ojāru Arvīdu Feldbergu, Juri Zihmani, Dagniju Nīcmani (1948-1982), Vilni Titānu (1944-2006), Kārli Dani (1943-1982), kā arī Aivaru Gulbi, Jāni Aivaru Karlovu, Kārli Baumani (1916-2011) u.c. Māksliniece piedalījās LMS Tēlnieku apvienības izveidē (TA). LMS Tēlnieku apvienības izveidošanu, kā alternatīvu LMS Tēlnieku sekcijai atbalstīja mākslas zinātnieces Laima Slava un Gundega Cēbere. TA tika izveidota 1984.g. kā aktīva, izstādes un simpozijus rīkojoša LMS tēlnieku kopa, bieži viņu veikums bija redzams MF Izstāžu zālē “Tēlnieku nams”, tag. Rīgas pils ēku kompleksā. Ligitas Ulmanes darbi bronzā tika realizēti LPSR Mākslas fonda kombinātā “Māksla” (MF LMK), kur Tēlniecības ceha vadītāji bija Regīna Ozere, Viktors Suškēvičs, Aivars Eniņš, bronzas liešanas meistari Aivars Jansons (1938-2000), Guntis Dubovs (1943-2015), Mārcis Jaunarājs, Jānis Knāviņš (1960-1997), akmeņkaļi Dzintars Gailis, Dzintars Šmalcs (1939-2000), Ojārs Neilands. No 1978.-1979. gadam māksliniece pati bija MF LMK Tēlniecības ceha formētāja un realizēja bronzas materiālā savu diplomdarbu.
Ligita Ulmane izstādēs piedalās kopš 1971. gada. Māksliniece sākotnēji piedalījās Republikas jauno mākslinieku izstādēs (1971, 1973, 1975), Republikas medaļu izstādēs (kopš 1973; Latvijas Medaļu mākslas triennāles 2000; 2003, LNMM; 2009, 2012, 2015), PSRS medaļu izstādēs (kopš 1975, vēlāk Baltijas valstu Medaļu mākslas triennāles, 1990, piešķirta sudraba medaļa; 2005; 2008; 2010; 2013), Tēlniecības kvadriennālēs “Rīga” (kopš 1980, 1984; 1986, balva; bij. MF Izstāžu zāle “Tēlnieku nams”, Izstāžu zāle “Latvija”, bij. AMM LNMM, bij. Rīgas skulptūru dārzs, visi Rīgas pils teritorijā, Pils laukumā 3).
Ligita Ulmane rīkojusi personālizstādes: Doles muzejā (1983), bij. MF Izstāžu zālē “Tēlnieku nams” (1990), LNMM (“Oda zirgam”, 2002, kuratore Edvarda Šmite), galerijā “Bonhans.s” (“Mopšu klubs”, 2005, kuratore Sarmīte Sīle), Latvijas Zinātņu akadēmijā (“2 Ligitas”, 2010). Kopā ar kolēģiem rīkojusi nelielas kopizstādes: Republikāniskajā Zinību namā (1979, kopā ar tēlniekiem Ojāru Breģi, Veru Veisu, tag. Rīgas Pareizticīga Kristus Piedzimšanas katedrāle), 8 tēlnieku grupas izstādi (1981, Pils laukums 3, AMM LNMM, kopā ar Dagniju Nīcmani, Kārli Dani, Jāni Strupuli, Ojāru Arvīdu Feldbergu, Ojāru Breģi, Bruno Strautiņu), “Latviešu tēlnieku grupas izstāde” (1987, kopā ar Ojāru Breģi, Ojāru Arvīdu Feldbergu, Bruno Strautiņu, Jāni Strupuli, Vilni Titānu, Juri Zihmani, kuratore Rūta Muižniece, Tartu Mākslinieku nams, Igaunija), 1984.g. Tukuma muzejā kopā ar gleznotāju Vilni Eglīti (1938-2005), 1984.g. kopā ar Bruno Strautiņu (Kauņas Gleznu galerija, MK Čurlioņa Mākslas muzejs), izstādi “Bula laiks” (2003, kopā ar gleznotāju Anitu Melderi, tēlnieku O.Breģi, galerija “Bonhans.s”, kuratores Sarmīte Sīle (1945-2018), Daina Sihtore), “L+O. Laikmets. Tēlniecība. Stāsti” (kopā ar O. Breģi, LKA E.Smiļģa Teātra muzejs, kuratore Ligita Breģe, 2017). Mākslinieces darbi bijuši eksponēti Polijas Tēlnieku savienības Ščecinas nodaļas rīkotajā tēlnieku izstādē par dabas aizsardzības tēmu “Šcecina-90” (Polija, 1990), Latvijas simtgadei veltītajā tēlniecības izstādē “Ceļš” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 2018, kuratore, dizainere Ligita Breģe) u.c.
Ligitas Ulmanes daiļrade jau sākotnēji bija orientēta tikai uz personīgo eksistenciālo sajūtu atspoguļojumu. Pēc LMA absolvēšanas autore strauji attīstīja postmodernās stilistikas formveidi darbos un darbu ciklos bronzas materiālā – “Sieviete”, “Mazulis” (1983), veidoja darbus rasto priekšmetu materiālos – “Izaicinājums” (tērauds, metinājums, 1982).
Tēlniece piedalījusies medaļu mākslas simpozijos Ungārijā (Debrecena, 1980, 1983), Lietuvā (2006), Slovākijā (Kremņica, 2009), Beļģijā (2011), kā arī plenēra tēlniecības simpozijos -Ventspils domes simpozijā (vadītājs, tēlnieks Pauls Jaunzems, 2006), “Raganu parks kā kolekcija” (Raganas pagasts, Siguldas novads, 2009, vadītājs, tēlnieks Juris Švalbe).
Ligita Ulmane veidojusi dekoratīvas kompozīcijas un pieminekļus pilsētvidē: “Eduards Smiļģis Tota lomā Raiņa luga “Spēlēju, dancoju””, pieminekļa ansambli dzejniecei Mirdzai Ķempei (arhitekte Inguna Rībena, kopā ar tēlnieku Ojāru Breģi un MF LMK, granīts, bronza, h-250 cm, 1989), piemiņas bisti krievu dzejnieka A.Puškina mūzai vācbaltu-krievu muižniecei, rakstniecei Annai Kernai (1800-1879) pie Rīgas Sv. Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīcas (arhitekte I. Rībena, kopā ar tēlnieku O. Breģi, “Ave Sol” koncertzāle, bronza, granīts, 1990).
1998. gadā Ligita Ulmane piedalījās Rīgas Melngalvju nama fasādes atjaunošanas projektā un būvplastikas elementu figurālu, alegorisku tēlu metu izgatavošanā ģipsī. Fasādes būvplastikas elementi 19.-20.gs. mijā bija izgatavoti vācu izcelsmes tēlnieka Augusta Folca (1851-1926) darbnīcā un atlieti Vācijā cinka sakausējuma materiālā. Otrā pasaules kara laikā, 1941. gada ugunsgrēkā nams, tā rotājumi tika bojāti un fragmenti vēlāk demontēti. 1996. gadā tika izstrādāts Rīgas Melngalvju nama ansambļa atjaunošanas projekts (arhitekts Gunārs Jansons (1928-2013)) un ar SIA “Restaurators” līdzdalību tika veikta būvdetaļu, kalumu izstrāde. Savukārt, bij. SIA “Latvijas Tēlnieks” darbnīcās Gaujas ielā 5, Rīgā figūras pēc fragmentiem un fotoattēliem rekonstruēja tēlnieki: Arta Dumpe veidoja dieva “Merkurija” tēlu, Mirdza Lukaža (1930-2014) atjaunoja figūru “Vienprātība”, Inta Berga veidoja darbu “Miers” un Genādijs Stepanovs – skulptūru “Neptūns”, bet skulpturālo grupu “Svētais Juris ar pūķi” atjaunoja Ausma Neretniece (1959-2006) un Edgars Grīnfelds. Savukārt “Karavīru figūru” rekonstrukciju ēkas dzegā veica tēlnieki Ligita Ulmane ar Ojāru Breģi (ģipsis, 1998, vēlāk realizēti metālu sakausējumā Baltkrievijā, kas tomēr nomainīta ar kopiju, veidotu līmes un stikla šķiedras tehnikā (tēlnieki Valts Barkāns, Svetlana Saveļjeva, 2019)).
Ligita Ulmane strādājusi memoriālajā tēlniecībā kopš 1975. gada, veidojusi kapa pieminekļus: Līgai Pūcēnai (Rīgas Meža kapi, granīts, h-139, 1975), politiķei Itai Kozakevičai (kopā ar Ojāru Breģi, Rīgas Miķeļa kapi, granīts, bronza, 1992), LZA goda loceklei, aktrisei Elzai Radziņai ((1917-2005), tēlnieki L. Ulmane, O. Breģis, akmeņkalis Ivars Feldbergs, granīts, 2007, Rīgas Meža kapi), karikatūristam Gunāram Bērziņam (Tukuma kapi, 2003).
Kopš 1991. gada Ligita Ulmane sadarbībā ar Latvijas Banku veido monētu modeļus apgrozījuma un suvenīru monētu metiem, un ir autore daudzu Latvijas monētu plastiskajam veidojumam: 5 eiro monētām “Kaķīša dzirnavas” (grafiskais dizains – Elīna Brasliņa, 2019), “Kalējs kala debesīs” (grafiskais dizains – Edgars Folks, 2017), “Rainis un Aspazija” (grafiskais dizains – Arta Ozola-Jaunarāja, 2015), “Baltijas ceļš” (grafiskais dizains – Visvaldis Asaris, 2014), 1 lata monētām “Rūdolfs Blaumanis” (grafiskais dizains – Aigars Ozoliņš, 2013), “Valsts atdzimšana” (grafiskais dizains – Ivo Grundulis, 2007), “Brīvības cīņas” (grafiskais dizains – Ivo Grundulis, 2006), 10 latu monētai “Rīga 800: 13. gadsimts” (grafiskais dizains – Laimonis Šēnbergs, 1995) u.c.
Ligita Ulmane saņēmusi nozares apbalvojumus: uzvaru Krievijas izdevniecības “Watermark” konkursā nominācijā “Unikāls idejas risinājums” par monētu “Rainis un Aspazija” (2016), uzvaru Starptautiskajā konkursā “Gada monēta” nominācijā “Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums” par monētu “Baltijas ceļš” (2015), uzvaru ASV numismātikas publikāciju izdevniecības “Krause” un tās izdotā žurnāla “World Coin News” organizētajā konkursā “Gada monēta” nominācijā “Mākslinieciskākā monēta” par vācu komponistam Rihardam Vāgneram veltīto sudraba kolekcijas monētu (grafiskais dizains – Aigars Ozoliņš (averss), Ivo Grundulis (reverss), 2013), apbalvojumu “Latvijas Gada monēta 2011” par sudraba monētu “Miglā asaro logs” (grafiskais dizains – Ilmārs Blumbergs, 2011) u.c.
2017. gadā Ligita Ulmane par nopelniem kultūrā un izcilu radošo ieguldījumu Latvijas mākslā tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un iecelta par ordeņa virsnieci.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
