Helga Jaksone no 1966. gada mācījās Rīgas 36.astoņgadīgajā skolā (tag. ēkā atrodas Pārdaugavas bērnu un jauniešu centrs “Altona”) un no 1970. gada turpināja iegūt izglītību J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pasniedzēji bija: direktores Elza Stalaža, Silvija Lāce, gleznotāji Uldis Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980), Aija Jurjāne (1944-2015; JRRMV pedagoģe no 1969-2015), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Pēteris Postažs (JRRMV pedagogs 1965-1971), Ivars Heinrihsons (JRRMV pedagogs 1972-1973), Līga Bokaldere (1946-1999; JRRMV pedagoģe), Uno Daņiļevskis (1945-2007; JRRMV pedagogs 1971-1982), Daina Riņķe u.c. Helga Jaksone beidza JRRMV 1977. gadā un viņas kursabiedri bija nākamie mākslinieki, pedagogi: Laila Balode, Alda Lielā, Jeļena Akopjana, Vilnis Heinrihsons, Mārīte Šulce, Agris Liepiņš, Ilze Neilande, Kārlis Siliņš, Guntars Vāgners, Juris Utāns (1959-2022), Artis Bute (beidza ar diplomdarbu, gleznu “Saruna”, 100×84 cm).
Pēc JRRMV beigšanas, no 1977.-1978. gadam Helga Jaksone darbojās kā māksliniece-noformētāja bij. vilnas izstrādājumu ražošanas apvienībā “Rīgas Tekstils” (ģenerāldirektors G. Akimovs).
No 1978. gada Helga Jaksone studēja Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas apakšprogrammas Glezniecības specialitāte). LMA Glezniecības nodaļas pedagogi bija gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA pedagogs 1925-1981, Glezniecības katedras pedagogs 1956-1981), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Andris Začests (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1976-1986), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2019), Roberts Muzis (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1978-1999), Edvards Grūbe (1935-2022; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1979-2000), Indulis Zariņš (1929-1997; Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997, rektors 1988-1997), Vilis Ozols (1929-2014; Glezniecības katedras vadītājs 1989-1991, pasniedzējs -1999), gleznotājs Valdis Dišlers (1922-2011; LMA pedagogs no 1953, rektors 1976-1986) u.c.
Studējot LMA, Helgas Jaksones darbs tika eksponēts RPI Arhitektūras un celtniecības fakultātē (tag. RTU Arhitektūra un dizaina institūts) līdzās Glezniecības nodaļas studentiem, LMA Monumentālās glezniecības darbnīcas vadītāja lnduļa Zariņa audzēkņu Ilzes Neilandes, Kiras Zitmanes un Alekseja Neilanda, kā arī Edgara lltnera un Borisa Bērziņa audzēkņa Viļņa Heinrihsona darbu izstādē (1983).
Helga Jaksone 1984. gadā absolvēja LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie vadītāja Induļa Zariņa ar sienas gleznojuma metu “Pēc darba” Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam (tag. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs). Līdzās Helgai Jaksonei LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie vadītāja Induļa Zariņa absolvēja Ilze Neilande ar apgleznojuma metu “Skrējiens” bij. Fiziskās kultūras institūta (tag. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija) jaunā korpusa vestibilam, Juris Utāns ar metu sienas gleznojumam “Laikmeta griežos” bij. Latvijas PSR Vēstures muzejam (tag. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs), LMA Glezniecības nodaļu pie vadītāja Imanta Vecozola absolvēja Kārlis Siliņš ar diplomdarbu “Pretī vējam”, Vilnis Heinrihsons ar diplomdarbu “Akmeņkaļi darbnīcā”. Savukārt, LMA Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitāti pie vadītāja Gunāra Zemgala absolvēja Artis Bute ar darbu “Dekoratīvais ietērps V. Lāča romāna “Zītaru dzimta” dramatizējumam Liepājas drāmas teātrī”, pie vadītāja Andra Freiberga absolvēja Aleksandrs Busse ar skatuvisko noformējumu Alekseja Dudareva lugai “Vakars” Dailes teātrī, Gulnara Skutele ar scenogrāfiju J.Raiņa lugai “Indulis un Ārija”, LMA absolvēja arī Kira Saveļjeva-Zitmane, Aleksejs Neilands, Rauls Zitmanis (1959-2015).
Helga Jaksone ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās (LMA). Vēlāk māksliniece mācījās Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes maģistrantūrā un 1994. gadā ieguva Izglītības zinātņu maģistra grādu pedagoģijā.
Helga Jaksone pēc LMA absolvēšanas strādāja bij. ražošanas apvienībā “Komutators” (1984-1985), kurā darbojušies dizainere Irīna Tontegode (r/a “Komutators” Estētikas biroja māksliniece no 1972-1987), sakaru inženiere-dizainere Helēna Medne (r/a “Komutators” darbiniece 1966-1975), dizainers Ģirts Kiršteins (r/a “Komutators” darbinieks 1966-1980) u.c. Uzņēmuma r/a “Komutators” vadības centieni ieviest dizaina jauninājumus skaidrojami ar apstākļiem, ka 20.gs. 60.-80.g. PSRS militārās sakaru nozares uzņēmumu ekonomiskā sadarbība ar Skandināvijas valstu u.c. uzņēmumiem veicināja jaunu materiālu un tehnisko paņēmienu pārņemšanu arī dizaina praksē, funkcionālajā dizainā un sekmēja informācijas par dizaina aktualitātēm izplatību arī LPSR. Irīnas Tontegodes un citu mākslinieku darba pienākumos ietilpa uzņēmuma grafiskā logo izstrāde, lietvedības dokumentu, praktiskā biroja iekārtojuma dizaina radīšana, dizaina priekšmetu metu, interjera un eksterjera informatīvo zīmju, norādņu, izkārtņu projektu izstrāde un izveide. Mākslinieki veica uzņēmuma “Komutators” tehniskās literatūras izdevumu grafiskā dizaina noformējumu un darbs uzņēmumā veicināja radošo darbu realizācijai izmantot savam laikam jaunās tehnoloģijas.
Helga Jaksone turpmāk strādāja par mākslinieci bij. kinoteātrī “Lāčplēsis” (1985-1988).
Māksliniece pēc LMA absolvēšanas sāka piedalīties izstādēs – Jauno mākslinieku plenērā un izstādē (1986, 1987, Vānes baznīca), Republikas Tēlotājas mākslas izstādē “Mākslas dienas-85 (1985, bij. LPSR Mākslas muzejs, LNMM), Vissavienības Jauno mākslinieku izstādē (1985, Maskava, Krievija), Republikas “Mākslas dienu” tēlotājas un lietišķās mākslas izstādē (1986, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), Republikas izstādē “Rudens-88” (1988, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), Jauno mākslinieku darbu izstādē (1989, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), Republikas izstādē “Pavasaris-90” (1990, bij. izstāžu zāle “Latvija”, tag. LNMM).
Helga Jaksone iekļāvās gleznotāju grupā, kuri veidoja izstādi “Piedzēries kuģis” (1994, bij. izstāžu zāle “Latvija”). Īra Rozentāle un Lauma Sīka nosaukumu patapināja no Artura Rembo dzejas. Vēlāk Helga Jaksone grupā kopā ar Baibu Spranci, Kristapu Zariņu, Kasparu Zariņu, Viju Zariņu, Kārli Siliņu, Normundu Brasliņu, Vitu Jurjāni, Laumu Sīku, Īru Rozentāli, Ingu Brūveri, Juri Utānu, Zani un Daili Iltnerēm, Māru Ozolu u.c. darbus eksponēja izstādē “Kuģis atkal piedzēries” (1995, izstāžu zāle “Arsenāls” un 1997, bij. izstāžu zāle “Latvija”, tag. LNMM).
Helga Jaksone piedalījusies Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas pedagogu izstādēs “Princese uz zirņa” (2012, galerija “Mākslas banka”), “Gaismēna” (2020, Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”), Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas 35 gadu jubilejas izstādē (2024, Rīgas kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde”).
Helga Jaksone rīkojusi personālizstādes: “Helgas Jaksones gleznu izstāde” (1990, bij. Jauno mākslinieku nams “Jāņa sēta”), “Helga Jaksone. Gleznu izstāde” (2008, Carnikavas kultūras centrs), “Helga Jaksone. Gleznu izstāde” (2010, Valmieras muzejs), “Helga Jaksone. Gleznu izstāde” (2011, Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas izstāžu zāle), “Helga Jaksone. Gleznu izstāde” (2012, Bauskas mākslas skolas izstāžu zāle), “Viņas” (2015, Jūrmalas muzejs), “Viņas” (2019, Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas izstāžu zāle) u.c. Kopā ar keramiķi Vitu Valdmani rīkojusi izstādi “Sieviete un putni” (2001, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja izstāžu nams).
Helga Jaksone strādājusi par pedagoģi bij. P.Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Pedagoģijas fakultātes Tēlotājas mākslas katedrā (LUPF, tag. Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte) no 1989.-1995. gadam. Līdzās Helgai Jaksonei bij. LUPF Tēlotājas mākslas katedrā darbojās mākslinieki: gleznotāji – Kārlis Dobrājs (LUPF pedagogs no 1987, LUPF Tēlotājas mākslas katedras veidotājs un vadītājs 1989-1992), Ilze Neilande (LUPF Tēlotājas mākslas katedras zīmēšanas un gleznošanas pedagoģe 1991-1995), Juris Utāns (1959-2022; LUPF pedagogs no 1987, LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagogs no 1990-2022), grafiķis Inārs Helmūts (LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagogs 1991-2008), grafiķis, tēlnieks Juris Nikiforovs (Nikifs, LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagogs no 1989 – šobrīd), grafiķe, gleznotāja Velga Timrota (LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagoģe 1991-2017), tekstilmāksliniece Zinaīda Ceske (LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagoģe 1990-1997), stikla mākslinieks Gints Gabranovs (LUPF pedagogs 1987, LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagogs 1989-1992), keramiķe Helga Ingeborga Melnbārde (1944-2022; LUPF Tēlotājas mākslas katedras pedagoģe no 1992) u.c.
Kopš 1993. gada Helga Jaksone ir Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas direktora vietniece un arī gleznošanas un kompozīcijas skolotāja. Helgai Jaksonei līdzās Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā strādā vizuālās mākslas pedagogi: gleznotāja Agnija Ģērmane (BMMS gleznošanas un kompozīcijas skolotāja), gleznotāja, tekstilmāksliniece Baiba Rēdere (BMMS zīmēšanas un kompozīcijas skolotāja), keramiķe Ineta Greiža (BMMS dizaina pamatu un Mākslas valodas pamatu priekšmetu skolotāja), Harita Strazdiņa, mākslas pedagoģe, gleznotāja Daira Thegenholma (BMMS gleznošanas un kompozīcijas skolotāja), grafiķe, keramiķe Sandra Konstante (BMMS datorgrafikas skolotāja, projektu vadītāja, izglītības metodiķe), grafiķe Ieva Rituma (BMMS zīmēšanas un kompozīcijas skolotāja), tekstilmāksliniece Anita Gercāne (BMMS darbs materiālā/tekstilmākslas un veidošanas priekšmetu skolotāja), keramiķe Dace Blūma (BMMS datorgrafikas un keramikas skolotāja) u.c.
Helga Jaksone bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1984. gada. LMS biedre ir no 1990. gada un uzņemta ar gleznotāju Induļa Zariņa, Helēnas Heinrihsones, Kārļa Dobrāja rekomendācijām, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Jura Jurjāna (1944-2023) parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Helga Jaksone ir LMS revīzijas komisijā no 2014. gada. Piedalījusies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas 2015. Mākslas kņada” (2015, LMS galerija) un “Mākslas dienas. Latvijas Mākslinieku savienībai-80” (2021, LMS galerija), mākslinieces darbi tika iekļauti LMS muzeja izstādēs “Pingpongs. Ideju saspēle” (2016-2017, Teātra nams “Jūras vārti”, Ventspils, Cēsu koncertzāles galerija “Insigna”, Rotko muzejs, Daugavpils), “Paranoja” (2020, LMS galerija) u.c.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latgales Kultūrvēstures muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Francijā, Vācijā u.c.
Helga Jaksone “Vasara”, 1985, kartons, eļļa, 125×185 cm, LMS muzejs