Ilma Austriņa (Linde) no 1949.gada līdz 1956. gadam mācījusies bij. Liepājas rajona Sikšņu ciema pamatskolā (Dienvidkurzemes novads, Dunikas pagasts, Sikšņi, likvidēta 2022).
Ilma Austriņa mācības turpināja Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Rokdarbu un aušanas nodaļā (LLMV, tag. MIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas Tekstila izstrādājumu dizaina programma), kur mācījās no 1956. – 1961. gadam. LLMV pedagogi tolaik bija: tēlnieks Eduards Mažeiks (1923-1983; LLMV direktors 1954-1970), Mirdza Gudena (1913-; LLMV Rokdarbu un aušanas nodaļas pedagoģe 1942-1963, vadītāja), tekstilmākslinieces Anna Eltermane (1929-2009; LLMV Rokdarbu un aušanas nodaļas pedagoģe 1958-1978), Vera Viduka (1916-1994; LLMV pedagoģe 1945-1965), Erna Ošele (1915-2005; LLMV tekstilmākslas nodaļas dibinātāja, pedagoģe 1945-1991), Anna Eltermane (1929-2009; LLMV pedagoģe 1958-1978), gleznotāji Kārlis Lejnieks (1911-1984; LLMV pedagogs 1952–1971), Jānis Lauva (1906-1986; LLMV pedagogs 1952-1968), Kārlis Celmiņš (1894-1973; LLMV zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas pedagogs 1946-1967), Matīss Zavickis (1911-1988; LLMV pedagogs no 1952), Ēriks Ōšs (1927-2025; LLMV pedagogs 1953-1956), Valters Uzticis (1914-1991; LLMV Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļas vadītājs 1952-1989) u.c.
Ilma Austriņa 1961.gadā beidza LLMV Aušanas nodaļu un viņai līdzās to absolvēja Elga Jurševska, Erna Stūre un Milda Medena. Mākslinieces savos diplomdarbos adījušas tahtas pārklājus, spilvenus, dekoratīvos audumus un plecu lakatus. Ilmas Austriņas darbs bija iekļauts LLMV diplomdarbu izstādē (1961, Liepājas novadpētniecības un mākslas muzejs).
Ilma Austriņa 1962. gadā uzsākusi studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tekstila mākslinieciskās noformēšanas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Tekstilmākslas apakšnozare). LMA pedagogi tolaik bija: LMA Tekstila mākslinieciskās noformēšanas nodaļas dibinātājs Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; LMA pedagogs no 1961, Tekstila mākslinieciskās noformēšanas nodaļas vadītājs 1962-1992), Gaida Vecvagare (1920-1983; LMA Tekstila mākslinieciskās noformēšanas katedras mācību meistare 1961-1983), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; LMA Tekstila mākslinieciskās noformēšanas katedras interjera kompozīcijas pedagogs 1965-1969), gleznotāji Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1963-2000), Leo Svemps (1897-1975; LMA rektors 1961-1975), Aleksandrs Stankēvičs (1932-2015: LMA pedagogs no 1962, Grafikas katedras vadītājs 1975-1999), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA pedagogs no 1958, Glezniecības katedras pedagogs no 1962, LMA rektors 1988-1997) u.c.
Ilma Austriņa 1967. gadā absolvējusi LMA Tekstila mākslinieciskās noformēšanas nodaļu ar diplomdarbu “Dekoratīvi audumi interjerā” apdrukātā lina tehnikā, diplomdarba vadītājs Rūdolfs Heimrāts. Līdzās Ilmai Austriņai LMA Tekstila mākslinieciskās nodaļu pie vadītāja Rūdolfa Heimrāta absolvēja Aina Muze (1943–2017) ar diplomdarbu gobelēna tehnikā “Sārtās buras”, Aija Baumane (1943-2019) ar diplomdarbu “Zelta zivtiņa”, Mirdza Jansone (1938-2020) ar diplomdarbu “Sienas sega par tēmu “Zeme un Jūra””, Ruta Rubene ar diplomdarbu “Dekoratīvie telpu sadalošie aizkari “Zeme”, “Jūra””, Aina Alksne-Alksnīte ar darbu “Skatuves māksla” gobelēna tehnikā, Inta Zilbalode (Amoliņa, 1942-2002) ar diplomdarbu “Tērpu audumi”, Rīta Eglīte ar diplomdarbu “Dravnieki” gobelēna tehnikā, Vitālija Baltrušaitiene ar diplomdarbu “Paklājs “Jūra”” ar gliemežvāku motīviem, Semjons Volohs ar diplomdarbu “Dekoratīvai sienas sega par revolucionārās cīņas tēmu” batikas tehnikā. Tolaik novitāte bija, ka “Rīgas audums” sāka apdrukāt metalizētus audumus gan ar lieliem dekoratīviem rakstiem, gan ar austrumnieciskiem stilizētu ziedu motīviem, kurus izmantoja bij. “Rīgas modeļu nama” galvenā mākslinieciskā vadītāja Ērika Pauzere (1927-2009).
Ilma Austriņa no 1965.-1975. gadam bijusi māksliniece bij. tekstilkombinātā “Rīgas audums” mākslinieku grupā un veidoja audumu apdrukas metus līdzās 11tekstilmāksliniecēm Rutai Bogustovai (“Rīgas audums” māksliniece 1956-1967), Jevgēnijai Knāviņai (1928-2018; “Rīgas audums” galvenā māksliniece 1950-1987), Žesijai Dubultai (“Rīgas auduma” māksliniece no 1954), Ausmai Tupinai (“Rīgas auduma” māksliniece no 1954), Valijai Apsēnai (“Rīgas auduma” māksliniece no 1954), māksliniecēm Tatjanai Belavinai un Natālijai Mitinai, Asjai Baltiņai (“Rīgas auduma” māksliniece no 1956), RLMV absolventēm Ievai Zaļkalnei, Maijai Kajakai, Aijai Bušerei. Tekstilkombinātā “Rīgas audums” darbojušās gleznotāja, tekstilmāksliniece Ērika Iltnere (1925-2011; kombināta “Rīgas audums” māksliniece no 1952-1966), mākslas zinātniece Rasma Lāce (1923-2008; “Rīgas audums” māksliniece 20.gs..50.-tos gados), grafiķe Ilona Ceipe (1937-1991; “Rīgas audums” māksliniece 1955-1960) u.c.
Tekstilkombināts “Rīgas Audums” no 1966. gada izgatavojis sintētiskos audumus eksportam: apdrukātu krepmarolienu, kaprona audumu, acetātzīda audumu “Abava”, viskozes un acetātšķiedras audumu “Irtiša”, audumus “Sniedziņš” un “Poēma” u.c. Ilmas Austriņas audumu apdrukas tika eksponētas rūpniecības izstādēs no 1965. gada. 20.gs. 60.-80.gados Ilmas Austriņa darbi regulāri eksponēti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Kanādā, Japānā, Zviedrijā un bij. PSRS teritorijā, kā arī latviešu dekoratīvi lietišķās mākslas skatēs Polijā, Bulgārijā, Dānijā u.c.
Ilma Austriņa no 1975.gada bija darbiniece Latvijas PSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotajā direkcijā (LMMIAD, tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM), kur bija dekoratīvi lietišķās mākslas nodaļas vadītāja (1975-1982). Māksliniece piedalījusies mākslas darbu kolekcijas izveidē un glabāšanā, kā arī izstāžu organizēšanā. LMMIAD tolaik darbojās: gleznotājs Konstantīns Andrejevs (1914-1981; bij. Valsts Mākslas muzeja direktors 1951-1963; LMMIAD direktors 1963-1975), mākslas zinātnieki Ināra Ņefedova (1930-2022; LMMIAD direktora vietniece no 1967, direktore 1975-1987), Ilze Konstante (LMMIAD, Valsts Mākslas muzeja direktora vietniece 1976-1987, mākslas zinātniece Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā no 1966.-1976), Māra Lāce (LMMIAD zinātniskā līdzstrādniece kopš 1973 un šobrīd ir LNMM vadītāja kopš 2001), Dace Lamberga (LMMAID darbiniece no 1975, Tēlniecības un Lietišķās mākslas nodaļas vadītāja no 1976-1979, Latviešu padomju mākslas nodaļas vadītāja no 1979-1990), Edvarda Šmite (LMMIAD, VMM, vēlāk LNMM speciāliste 1972-2015, no 1975 Tēlniecības krājuma (fondu) glabātāja), Rūta Muižniece (LMMIAD, bij. T. Zaļkalna memoriālā muzeja zinātniskā līdzstrādniece no 1976), Ausma Belmane (1925-1989; LMMIAD Aizrobežu mākslas muzeja direktore 1975-1981), Māris Brancis (LMMIAD Izstāžu daļā – jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, Glezniecības nodaļas vadītājs, direktora vietnieks zinātniskajā darbā 1979-1983, Mākslas muzeja “Arsenāls” direktors 1983-1990), Ilga Skujeniece (LMMIAD bij. G.Šķiltera memoriālais muzeja vadītāja no 1973) u.c.
Māksliniece darbus veido gobelēna tehnikā, tiem raksturīgs tehniski smalks izpildījums un niansēta krāsu izjūta, kā arī darbu formā un saturā būtiska ir saikne ar dabu. Ilmas Austriņas piedalījusies profesionālās mākslas izstādēs no 1969.gada: Republikas “Mākslinieku dienu” Dekoratīvi lietišķās mākslas izstāde (1969, bij. Valsts Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas 1.Batikas un dekoratīvo audumu izstāde (1969, bij. Republikāniskais Zinību nams), PSRS tautu 5. spartakiādei veltītā Vissavienības 3. izstāde “Fiziskā kultūra un sports tēlotājā mākslā” (1971, Maskava, Krievija), Republikas Lietišķi-dekoratīvas mākslas izstāde (1971, AMM), Vispasaules izstāde (1972, Monreāla, Kanāda), Republikas Lietišķi-dekoratīvas mākslas izstāde “PSRS izveidošanas 50- gadadiena, LPSR Dziesmu svētkiem – 100” (1973, AMM), PSRS 2. izstāde “Padomju Gobelēns -2” (1974, TSSI paviljons “Padomju Kultūra”, Maskava, Krievija, Viļņa, Rīga), Republikas 2. Batikas un dekoratīvo audumu izstāde (1974, Mākslinieku nams), LPSR Lietišķās mākslas izstāde (1974, Vācija), LPSR Lietišķās mākslas izstāde (1974, Ščecina, Polija), 10. Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1974, bij.LPSR Valsts Mākslas muzejs, VMM, LMMIAD, tag. LNMM), 11. Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1975, VMM), Republikas Lietišķi-dekoratīvas mākslas izstāde (1975, VMM), Republikas Lietišķi-dekoratīvas mākslas izstāde (1976, VMM), Tēlotājas mākslas izstāde “LLMV-50” (1976, Liepājas novadpētniecības un mākslas muzejs), Republikas Lietišķi-dekoratīvas mākslas izstāde “LOSR- 60” (1977, VMM), Padomju dekoratīvi lietišķās mākslas izstāde (1977, Bulgārija, bij. VDR, tag. Vācija, Polija), LPSR Gobelēnu izstāde (1977, Paņeveža, Lietuva), LPSR Kultūras dienu izstāde Dānijā (1978, Dānija), 2. Republikas tekstilmākslas izstāde (1978, bij. Rīgas Arhitektūras un celtniecības muzejs, tag. Rīgas Sv.Pētera baznīca), Vissavienības tēlotājas mākslas izstāde “«Fizkultūra un sports mākslā” (1979, Maskava, Krievija), LPSR Lietišķās mākslas izstāde (1979, bij. Ļeņingrada, tag. Sanktpēterburga, Krievija), Vissavienības izstāde “Pa dzimtenes zilajiem ceļiem” (1979, Maskava, Krievija), LPSR Gobelēnu izstāde (1979, Varšava, Ščecina, Polija), 1.Baltijas republiku dekoratīvi lietišķās mākslās triennāle (1980, Tallina, Igaunija), “Rudens-2010. Rudens. Recycle. Process” (2010, LMS galerija, Latvijas Dzelzceļa muzejs), Latvijas Tekstilmākslas asociācijas (LTA) 20 gadu jubilejas izstāde (2015, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, LTA), Madonas mākslinieku izstāde “Tikšanās” (2016, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs), “Septiņdesmitie. Skaistuma lietderība” (2017, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, DMDM, LNMM), “Atjaunotās vērtības” (2021, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, LTA), “Cik sver gaisma?” (2022, Jūrmalas muzejs, LTA), “Parāde” (2023, Dundagas pils, rīkoja LTA) u.c.
Ilma Zariņa rīkojusi personālizstādes un piedaījusies grupu izstādēs: “Ilma Austriņa. Dabas tēma tekstilijās” (1980, LPSR Dabas muzejs, tag. Latvijas Nacionālais dabas muzejs, katalogs, sast. Velta Radzepa), “Ilmas Austriņas un Ainas Muzes tekstiliju izstāde” (1980, bij. Stučkas muzejā Koknesē, tag. Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs), “Ilma Austriņa, Aina Muze. Tekstils” (1981, bij. Rēzeknes novadpētniecības muzejs, tag. Latgales Kultūras muzejs), “Ilmas Muzes un Ainas Muzes tekstilijas” (1981, Ventspils vēstures muzejs), “Ilmas Austriņas, Vijas Jansones un Ainas Muzes miniatūrtekstilijas” (1981. bij. G. Šķiltera memoriālais muzejs), “Ilmas Austriņas un Daces Austriņas izstāde. Gobelēns un mode” (2018, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs) u.c. Šobrīd Ilmas Austriņas darbi ir eksponēti LMS muzeja Zvārtavas pils ekspozīcijā.
Ilma Austriņa veikusi interjera noformēšanu sabiedrisko ēku interjeriem Latvijā un Krievijā. Kopā ar tekstilmāksliniecēm Viju Jansoni un Ilonu Grodeli veidoja “gobelēnsienu” darbam “Mirklis lidojumam” VIP – deputātu telpas interjerā (1983, Vnukovas lidosta, Maskava, Krievija) u.c.
Ilma Austriņa no 1980.–1986. gadam līdzās tekstilmāksliniecēm Edītei Pauls-Vīgnerei (1939-2025) un Ainai Muzei, audusi gobelēnus Rundāles pils muzeja reprezentācijas telpām 18.gs. stilistikā, ievērojot vēsturisko tehnoloģiju.
Novērtējot Ilmas Austriņas radošo devumu 1986. gadā māksliniece tika apbalvota ar Latvijas PSR Kultūras ministrijas Goda rakstu.
LMS biedre Ilma Austriņa ir kopš 1975. gada, tikusi uzņemta ar tekstilmākslinieču Jevgēnijas Knāviņas, Aijas Baumanes, Veras Vidukas rekomendācijām, LMMIAD direktora, gleznotāja Konstantīna Andrējeva parakstītu izziņu. LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja, tekstilmākslinieka Rūdolfa Heimrāta parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 34/1.
Ilma Austriņa tika ievēlēta LMS Revīzijas komisijā (1982) un bija iecelta KM Valsts ekspertu komisijas sastāvā, kas veica tēlotājas un lietišķās mākslas darbu iegādi muzejiem un izstāžu zālēm.
Ilma Austriņa ir biedrības “Latvijas Tekstilmākslas asociācija” biedre kopš 2008.gada.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas kolekcijā (Maskava, Krievija), kā arī privātkolekcijās.
Ilma Austriņa “Dzimtā puse”, 1985. Lins, vilna, 245×320 cm, LMS muzejs