24. oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic jubilejā grafiķi, pedagogu Kristapu Ģelzi!

Mākslinieks Kristaps Ģelzis savā daiļradē tiecies ar klasiskiem mākslas līdzekļiem veikt paradigmas maiņu grafikas nozarē, padarot to telpisku, monumentālu, kā arī radīt laikmetīgu glezniecības metodi ar jaunu izpratni par Latvijas akvareļa mākslu.

Kristaps Ģelzis dzimis nozīmīgā Latvijas arhitekta Modra Ģelža (1929-2009) ģimenē, kas bija projektēšanas institūta “Pilsētprojekts” galvenais arhitekts (1979-1990) un LMS ēkas “Mākslinieku nams” otrās kārtas projekta autors, māte – Ilga Hincenberga, Latvijas Nacionālā teātra aktrise no 1953. gada, brālis – arhitekts Andrejs Ģelzis.

Kristaps Ģelzis līdztekus mācībām Rīgas 50. vidusskolā apmeklēja Pāvula Jurjāna mūzikas skolas vijoles klasi (1972-1978) un Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Sagatavošanas kursus (1977-1980), kuros pasniedzēji bija gleznotāji: Andrejs Rozenbergs (1937-2017; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1964-1978), Lija Būmane (1940-1990; LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1970-1990), Dagmāra Villeruša (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 197?- 2014), Daina Riņķe (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1965-), Miervaldis Polis (LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1979-1983, 1985-1986), grafiķis Valdis Villerušs (LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1975-) u.c.   

Kristaps Ģelzis 1980. gadā iestājās Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare) un studēja pie pasniedzējiem, grafiķiem – viena no latviešu grāmatu grafikas pamatlicējiem Pētera Upīša (1899-1989; LMA Grafikas katedras pedagogs 1945-1989), Zigurda Zuzes (1929-2003; LMA Zīmēšanas pedagogs no 1967, Grafikas katedras pedagogs 1976-1999), Daiņa Rožkalna (1928-2018; LMA Grafikas katedras pedagogs 1976-1999), Gunāra Kroļļa (LMA Grafikas katedras pedagogs 1974-1999), Jāņa Reinberga (LMA Grafikas katedras pedagogs 1977-1999), gleznotāja Aleksandra Stankeviča (1932-2015; LMA pedagogs no 1962, Grafikas katedras vadītājs 1975-1999), plakāta mākslas veidotāja Latvijā Maigoņa Oša (1929-1988; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960-1988), Alberta Goltjakova (1924-2016; Grafikas katedras pedagogs 1960-1999). Kristaps Ģelzis 2. kursā mācību darbospievērsā oforta, akvatintas tehnikai. Mākslinieks LMA absolvējis 1986. gadā ar diplomdarbu – diptihu “Atstātie asni” un triptihu “Dzīvības process” oforta tehnikā, vadītājs, grafiķis Gunārs Krollis. Līdzās Kristapam Ģelzim LMA studēja nākamie gleznotāji: Vija Zariņa, Zane Iltnere, Daila Iltnere, Atis Kampars, Kaspars Zariņš, Kristaps Zariņš, Indulis Gailāns u.c.,  kas bija sociāli un radoši aktīvi LMS Jauno mākslinieku apvienības (JMA) izstādēs un pasākumos. Izmantojot PSRS īpaši pirms sabrukuma periodā esošo duālismu ideoloģijā, ar JMA, LĻJKS līdzdalību bija iespēja apgūt un darboties Rietumeiropas un starptautiskajā apritē pastāvošā mākslas valodā. Šāda iespēja māksliniekam ar JMA pārstāvjiem bija dalība PSRS rīkotā nozīmīgā ideoloģiskā projektā 12. Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā (Maskava, Krievija, 1985).

LPSR kultūras aktivitātēs ietilpa arī Latvijas jauno mākslinieku izstāde un ārtelpas ekspozīcija pie Latvijas kultūras centra paviljona ēkas (arhitekti Andrejs Ģelzis un Jura Poga, Gorkija parkā, Maskavā). Latvijas pārstāvniecību festivālā organizēja LĻJKS vadītāji: Ivars Vīķis, Māris Gailis, Baiba Brigmane, propagandas un kultūras masu darba nodaļas vadītājs Mihails Medvedjevs, keramiķe Māra Muižniece (1950-2006), ekspozīcijas iekārtoja mākslinieki Andris Vēzis, Atis Kampars, Astrīda Riņķe, Kristaps Zariņš, Laima Kaugure, Valda Batraks, Jānis Mitrēvics u.c., dizaineri Uldis Bergs, Mārtiņš Heimrāts, scenogrāfs un mākslinieks Indulis Gailāns (1962-2012), norišu režisors Miervaldis Mozers (1953-2021) un Lūcija Ločmele, Viesturs Alksnītis. Kristaps Ģelzis festivāla dalībniekiem un viesiem prezentēja vides mākslas objektus “Veltījums Leona Paegles dzejai”, “Alegorija”, “Deja”, “Džezs” (kopā ar Induli Gailānu, polihroms saplāksnis). Līdzās parka dīķī atradās arī mākslas objekts “Strūklaka”, kuru veidoja gleznotāji Vladislavs Rubulis, Vita Jurjāne. Turpinot darboties skatītāju provocējošā mākslas stilistikā, Kristaps Ģelzis piedalījies LMS “Mākslas dienu” akcijās: Rīgas Centrālās stacijas laukuma gājēju tunelī “Grafiti akcija” (1986, 1988) un “Asni” (1987, Citadeles un Muitas ielas, pie Vanšu tilta, Rīga).  Kopā ar Andri Breži, Juri Putrāmu, Ojāru Pētersonu un Oļegu Tillbergu veidoja izstādes, piemēram, tag. LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā (1988).

Studiju laika LMA un pēc absolvēšanas Kristaps Ģelzis strādāja pie vinila skaņuplašu vāku dizaina Rīgas Skaņuplašu un ierakstu studija “Melodija”(1984-1988). Studējot LMA, Kristaps Ģelzis uzsāka rasēšanas un kultūras vēstures pedagoga karjeru Murjāņu sporta internātskolas Jūrmalas filiālē (tag. Murjāņu sporta ģimnāzijā, 1985-1989). No 1997. gada mākslinieks bija LMA pedagogs Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļas Vizuālās komunikācijas apakšnozarē, vēlāk Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozarē. Kristaps Ģelzis ieguvis humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslas (LMA, 2009).

20. gs. 70.-80. gados vizuālās mākslas stratēģiju Latvijā, tās virzību ietekmēja personības – Džemma Skulme (1925-2019), Maija Tabaka un Inese Riņķe, kā arī Jānis Borgs, Pēteris Bankovskis, uzturot sakarus ar vācu NGBK kuratoriem Valdi Āboliņu (1939-1984),  Barbaru Štraku u.c. Mākslas kritiķe Helēna Demakova uzņēmās aktīvu mākslas procesu koordināciju Latvijā un ārzemēs. Viņas veiktajā mākslas procesu un autoru selekcijā tika nošķirtas stilistikas grupas – nonkonformisti, avangardisti u.c., un atbilstoši viņas uzskatiem par aktualitātēm mākslā tika pieaicināti autori uz dažādiem mākslas projektiem. Kristaps Ģelzis tika nodēvēts par “latviešu avangarda” pārstāvi, jo 80. gadu otrajā pusē bija viens no pirmajiem latviešu mākslā, kas pievērsās instalāciju mākslai, performancei, vides objektiem, kopā ar māksliniekiem Andri Breži, Ojāru Pētersonu, Juri Putrāmu, u.c. Viens no nozīmīgākajiem mākslas objektiem, ko radīja mākslinieki, bija “supergrafikas” darbi, kas tika veidoti bij. Latvijas Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombināta sietspiedes darbnīcā Maskavas ielā 255, Rīgā (darbnīcas vadītājs, grafiķis Dainis Bekmanis, meistars, interjera mākslinieks Gunārs Ivanovs (Dzelme)).

Kristaps Ģelzis piedalījies izstādē “Riga – Lettische Avantgarde” (Berlīne, Ķīle, Brēmene, Vācija, 1988-1989; kuratore Barbara Štraka (Vācija), rīkošanā piedalījās LMS pārstāvji, līdzkuratori Džemma Skulme, Maija Tabaka un Inese Riņķe, kā arī Jānis Borgs, Pēteris Bankovskis, Helēna Demakova, piedalījās mākslinieki: Auseklis Baušķenieks (1910-2007), Ivars Poikāns, hiperreālists Miervaldis Polis, Ojāra Pētersona, Jura Putrāma, Andra Brežes un Kristapa Ģelža grupa, figuratīvās gleznotājas Aija Zariņa un Ieva Iltnere, performanču mākslinieks Andris Grīnbergs, instalāciju mākslinieks Oļegs Tillbergs, konceptuālists Leonards Laganovskis, kā arī Hardijs Lediņš un grupa “Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīca”). Mākslinieka darbi bijuši eksponēti Baltijas reģiona valstu mākslas biennalē (Raumā, Somijā, 1990), izstādē “Latvija – 20. gadsimta kūlenis. 1940.-1990. gads” (bij. Izstāžu zāle “Latvija”, 1990), izstāžu projektā Hamburgā, Vācijā (kopā ar Latvijas māksliniekiem Aiju Zariņu, Ilmāru Blumbergu, Ojāru Pētersonu un Miervaldi Poli, 1992).

 Kristaps Ģelzis veidojis personālizstādes: “Šķirsts” JMA Izstāžu zālē “Jāņa sēta” (1987), “Mūra nojaukšana” (Rietumberlīne, Vācija, 1990), sadalot darbus pēc mākslas veidiem 1992.g. trīs norises vietās (“Galerijā Rīga” (vad. Inese Riņķe), “Kolonna” (vad. Andrejs Kaufmanis), JMA Izstāžu zālē “Jāņa sēta”), “Virtuale” (LNMM, 1996), “Neatkarības diena” (“Rīgas Galerija”, 1997, vad. Inese Riņķe), “Varbūt” (galerija “Māksla XO”, 2009), “Laika laukums” (“Rīgas Galerija”, 2000, vad. Inese Riņķe), “Ugunskurs” (“Rīgas Galerija”, 2007, vad. Inese Riņķe), “Mākslīgais miers” (“Māksla XO”, 2010), “Viela pārdomām” (“Māksla XO”, 2012, vad. Ilze Žeivate), “2013” (“Māksla XO” (plēves gleznas), 2013), “19112015” (“Māksla XO” (plēves gleznas), 2015), Kristaps Ģelzis. Paulis Liepa (“Māksla XO”, (plēves gleznas), 2017), “Artefakti” (“Māksla XO”, oforti, objekti, akvareļi, digitālā druka, 2021).  

Kristapam Ģelzim radošā sadarbība izveidojās ar mākslas galerijām, kas aicināja māksliniekus veidot komerciālas personālizstādes un mākslas tirgu Latvijā, sekmēja starptautiskā tirgus interesi par Latviju. Nedaudzās galerijas sāka pārstāvēt autoru darbus arī starptautiskajās mesēs. Sākotnēji “Rīgas Galerija” (vadītāja, mākslas zinātniece Inese Riņķe), kas pārzināja mākslas vidi un tirgu Krievijā, tolaik ar cerību dibināja kultūras sadarbības sakarus, eksponēja Latvijas mākslinieku darbus, tostarp arī Kristapa Ģelža darbus –  5. Starptautiskajā laikmetīgās mākslas izstādē “Art Moscow” (2001, izstāde “Jauna realitāte. Identifikācija”), 7. Starptautiskajā laikmetīgās mākslas izstādē “Art Moscow” (2003, izstāde “Maskas”), 10. Starptautiskajā laikmetīgās mākslas izstādē “Art Moscow” (2006) projektā “Ķermeņa spēks” tika iekļauti autoru Arņa Balčus, Ilmāra Blumberga, Ērika Boža, Andra Brežes, Kristapa Ģelža, Evelīnas Deičmanes, Ievas Jerohinas, Rituma Ivanova, Ievas Iltneres, Frančeskas Kirkes, Leonarda Laganovska, Daces Lielās, Jāņa Mitrēvica, Katrīnas Neiburgas, Līgas Purmales, Holgera Elera darbi (bij. Centrālais mākslinieku nams, Maskava, Krievija).

Māksliniekam sadarbība bija ar mākslas galeriju “Alma” (vadītāja Astrīda Riņķe), kas pārstāvēja Kristapa Ģelža darbus Starptautiskajā mākslas mesē “Art Vilnius” (2009).

Kristaps Ģelzis sadarbību turpināja ar galeriju “Māksla XO” (vadītāja, mākslas zinātniece Ilze Žeivate), kas pārstāvēja mākslinieka darbus Starptautiskajās mākslas mesēs Rietumeiropā: “Art Vilnius” (2011, Helēna Heinrihsone, Tatjana Krivenkova, Kristaps Ģelzis un Olga Šilova; 2016 Kristaps Ģelzis, Michel Castaignet, Gļebs Panteļejevs), “Positions Berlin” (2014, ar Ievu Iltneri, Artūru Bērziņu;  2017, ar Artūru Bērziņu, Pauli Liepu, Anthony Faroux), “Art.Fair” Ķelnē (2013, ar Kasparu Podnieku, Ivaru Heinrihsonu), “Preview Berlin” (2010, Kristapa Ģelža personālizstāde “Die Unechte Ruhe / Artificial Peace”; 2011, Kristaps Ģelzis, Guntars Sietiņš, Kaspars Podnieks, Tatjana Krivenkova; 2012, ar Ginteru Krumholcu, Janu Briķi; 2013, ar Tatjanu Krivenkovu, Michel Castaignet).

Kristaps Ģelzis sadarbojies un piedalījies Sorosa Mūsdienu mākslas centra – Rīga (SMMC, vadītājs Jānis Borgs) izstādēs: “Zoom faktors” – 1.gadskārtējā SMMC-Rīga izstāde (bij. Izstāžu zāle “Latvija”, 1994), “Valsts” – 2. gadskārtējā SMMC-Rīga izstāde (bij. Valsts Mākslas muzejs, LNMM, kurators Ivars Runkovskis, 1994), “Piemineklis” – 3. gadskārtējā SMMC-Rīga izstāde (Latvijas Fotogrāfijas muzejs, kuratore Helēna Demakova, 1995), “GEO-GEO” (kuratori – mākslas zinātniece Irēna Bužinska, mākslinieks, mākslas kritiķis Jānis Borgs, 1996), “Opera” (kuratore S. Krese, 1997), “Ventspils. Tranzīts. Termināls” (kuratori – mākslinieks K. Ģelzis, S. Krese, 1998).

Mākslinieka radošais sniegums ir ticis profesionāli novērtēts, Kristaps Ģelzis ieguvis Purvīša balvu 2011 par izstādi “Varbūt” (“Māksla XO” galerija, 2009).

Kristaps Ģelzis pārstāvējis Latvijas Republiku 54. Venēcijas biennālē ar ekspozīciju “Mākslīgais miers. Laikmetīgā ainava” (Venēcija, Itālija, Latvijas ekspozīcijas komisāre – Daiga Rudzāte, kuratore – Astrīda Rogule, 2011) un laikmetīgās mākslas izstādē “Ornamentālisms. Latvijas laikmetīgā māksla. Purvīša balva” 56. Venēcijas mākslas biennāles ietvaros (Venēcija, kurators Viktors Miziano, 2015).

Kristaps Ģelzis bija LMS Jauno Mākslinieku apvienība (JMA) no 1984. gada un JMA priekšsēdētāja vietnieks 1986.-1988. gados. Kristaps Ģelzis ir LMS biedrs kopš 1988. gada, un tika uzņemts ar grafiķu Gunāra Kroļļa, Aleksandra Dembo (1931-1999), gleznotāja Edgara Vērpes rekomendācijām, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa Ināra Helmūta ieteikumu, Murjāņu sporta internātskolas direktora R. Henrici raksturojumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes parakstītu lēmumu. LMS Grafiķu sekcijā 1988. gadā tika uzņemti: Dzintra Aulmane, Kristaps Ģelzis, Rita Ozoliņa, Rūta Švalbe, Kirils Šmeļkovs, Nele Zirnīte.

Kristaps Ģelzis fragmentāri pievērsies lielizmēra ārtelpas objektu veidošanai: “Kancele” (kopā ar mūziķi, mākslinieku Ģirtu Bišu, Rīgas Doma dārzs, gaismas objekts, 2013), Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla projekts “Vēstures taktīla” (Strēlnieku laukums 1, Rīgā, ar arh. Ilzi Miķelsoni, sonologu Voldemāru Johansonu, 2007, realizēts 2021, betons, granīts, bronza, 10x18x4 m).

Kristaps Ģelzis ir dizaina autors viena lata vērtības Latvijas Bankas piemiņas monētai “Rīgas Doms” (kopā ar plastiskā risinājuma autori, tēlnieci Ligitu Ulmani, 2011), darbojies muzeju un izstāžu dizainā (Ž. Lipkes memoriālā muzeja ekspozīcija, 2010, u.c.), scenogrāfijā (G. Repšes “Stigma” Dailes teātrī (1997), “Zemes augļi, debess augļi” Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē (2003)) u.c.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā,  Kuldīgas novada pašvaldības iestādē “Kuldīgas novada muzejs”, citos muzejos un privātkolekcijās.

Kristaps Ģelzis “Triptihs “Orators””, 1986, litogrāfija, 38×70 cm, LMS muzejs