Mākslinieks Ivars Poikāns savā daiļradē darbojas gan grafikā, gan glezniecībā, un veidojis arī ilustrācijas periodikas izdevumiem, žurnāliem. Mākslinieka radošo darbību raksturo ar sarkasmu, ironiju un provocējoši veidots saturs, kas atspoguļo sociālos procesus sabiedrībā. Gleznieciskais izteiksmes veids ar neoekspresionisma stilistikā vibrējošu faktūru ir pakļauts darba idejai – telpai un tēliem – reāliem un izdomātiem, kuri risina darbu sociālo un politisko kontekstu.
Ivars Poikāns 1972. gadā absolvējis J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (JRRMV, tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). Ivara Poikāna skolas biedri bija topošie mākslinieki Frančeska Kirke, Anita Kreituse, Māris Ārgalis (1954-2008), Kirils Šmeļkovs, Ludmila Gintere u.c, kuri mācījās pie JRRMV pedagogiem: direktores Elzas Stalažas, gleznotājiem Aijas Jurjānes (1944-2015; JRRMV pedagoģe no 1969), Arnolda Griķa (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Imanta Prēdeļa (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980), Ivara Andra Vijupa (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harija Blunava (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Pētera Postaža (JRRMV pedagogs 1965-1971) u.c.
Ivars Poikāns turpināja iegūt izglītību un 1974. gadā īslaicīgi apmeklēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Sagatavošanas kursus, kuros pasniedzēji bija gleznotāji Andrejs Rozenbergs (1937-2017; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1964-1978), Lija Būmane (1940-1990; LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1970-1990), Dagmāra Villeruša, Daina Riņķe (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe1965-) u.c.
No 1974.-1975. gadam Ivars Poikāns studējis Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitātē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļas Scenogrāfijas apakšnozare) pie gleznotājiem – katedras vadītāja Vladimira Kozina (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995), Ritas Valneres (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduarda Kalniņa (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Imanta Vecozola (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999), Edgara Iltnera (1925-1983; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983), Borisa Bērziņa (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Pētera Postaža (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2019), Induļa Zariņa (1929-1997; LMA pedagogs no 1958, Glezniecības katedras pedagogs no 1962, LMA rektors 1988-1997), scenogrāfa Gunāra Zemgala (1934-2018; LMA pedagogs no 1971), Andra Freiberga (1938-2022; LMA pedagogs no 1971, LMA Scenogrāfijas katedras vadītājs no 1994), režisores Māras Ķimeles u.c.
Studiju procesā Ivars Poikāns mācības izvērtēja kā ideoloģiski piesātinātas, kas informācijas aktualitātes ziņā atšķīrās no mākslas bohēmā dzirdētā “Skapī” (bij. viesnīcas “Rīga” bārs), kafejnīcās “Kaza” (kafejnīca “Sputņik”), “Dieva ausī” (bij. Republikāniskajā Zinību namā, t.s. kafejnīca “Planetārijs”, tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas Pareizticības katedrāle), un, tiekoties ar māksliniekiem, izprata darbu teātrī kā ražošanu un studijas izlēma pārtraukt. “Planetārijā” no 1970. gada pie izstāžu iekārtošanas strādāja mākslinieks Atis Ieviņš un rosināja piedalīties izstādēs māksliniekus – Laimoni Šēnbergu, Jāni Borgu, Arvīdu Priedīti, Henrihu Vorkalu (1946-2018). Grafiķi sāka rīkot izstādi “Zinātne un zinātniskā fantastika” (ideja – māksliniece, grafiķe Māra Rikmane, izstādē piedalījās 13 autori, t.sk. Georgs Smelters (1942-2014), Maija Dragūne u.c., 1975).
No 1975.-1981. gadam Ivars Poikāns strādājis par mākslinieku noformētāju GAP aptiekā Nr.37 un citus ar mākslu nesaistītus, bet 20.gs. 2.puses radošai inteliģencei raksturīgus darbus: naktssargs, palīgstrādnieks u.c., kas veicināja norobežošanās laikmetīgās tendences.
Ivars Poikāns, uzklausot gleznotāja, LMS Jauno mākslinieku apvienības (JMA) vadītāja, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) ieteikumu, 1977. gadā iestājās JMA, kas deva iespēju piedalīties izstādēs un profesionāli nodoties radošajam darbam. Māris Ārgalis, savukārt, mudināja Ivaru Poikānu veidot darbus grafikas tehnikās LPSR Mākslas fonda Eksperimentālā estampa darbnīcā (vadītājs, grafiķis Vladislavs Grišins, litogrāfijas meistari Laimonis Lejnieks (1916-1989), grafiķi Andris un Māris Abiļevi), kas darbojās “Mākslinieku namā”, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, 5. stāvā 93. telpā – litogrāfijas darbnīcā un 3. stāvā 50. telpā. Ivars Poikāns strādāja darbnīcā kopā ar tolaik jaunajiem litogrāfijas māksliniekiem: Ernestu Zariņu, N. Harlamovu, Alekseju Bibanajevu, Silviju Goževicu (1953-2016), A. Kravcovu, Valdu Mikāni (Batraku), Ilzi Lībieti, Vladislavu Pugačovu (1946-1999), Nadeždu Popovu, Genādiju Suhanovu (1946-2005), Ilzi Krūmiņu, Kirilu Šmeļkovu, Māri Ārgali u.c. Līdzās “Mākslinieku nama” estampa darbnīcās strādāja pieredzējuši mākslinieki, grafiķi Baņuta Ancāne, Ilmārs Blumbergs (1943-2016), Malda Muižule (1937-2022), Gunārs Krollis u.c.
Ivars Poikāns rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: LPSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā, Rīgā (1977, tag. Latvijas Organiskās sintēzes institūts). “Mākslas dienām” veltītu izstādi bij. Meliorācijas institūtā, Rīgā (kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci Ilzi Šēnbergu, 1978), Ilzes Lībietes, Vladislavas Pugačovas, Dainas Vīgneres un Ivara Poikāna izstādi bij. Republikāniskajā Zinību namā (tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas Pareizticības katedrāle, 1979,), “Uz saulaino tāli” (bij. Republikāniskajā Zinību namā, 1982), “Dainas Lapiņas, Viļa Vizuļa, Ivara Poikāna izstāde” (J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā, 1980), Ivara Poikāna un Māra Abiļeva izstāde (Saldus vēsturēs un mākslās muzejā, 1988), personālizstāde “Pasarkans vakariņš” (JMA izstāžu zālē “Jāņa sēta”, 1988, vadītājs Aivars Zvirbulis), “Darbam slava!” (JMA izstāžu zālē “Jāņa sēta”, 1989), izstāde Latviešu apvienības Gēteborgā telpās (kopā ar gleznotāju Ievu Iltneri, Zviedrija, 1989), personālizstāde “Mūzika Faraonam” galerijā “Stalla” (LMS Tēlnieku namā, 1991, vadītāja Anda Treija), autora gleznu izstādes “Rīgas galerijā” (1993, 1999, vadītāja Inese Riņķe), “Lilla Galleriet” Visbijā (Gotlande, 1994), glezniecības un grafikas personālizstāde (galerijā “Martas Krastas galerija”, Rīgā, 1995), “Uz jauno krastu” (“Rīgas galerijā”, 1996), “Ivara Poikāna darbi no privātkolekcijām” (galerijā “Čiris”, Berga bazārā, vadītāji Aivars Zvirbulis, Karīna Kropa, 1999), I.Poikāna politiskās karikatūras izstāde “Latvijas mazās melnās dieniņas” galerijās “Māksla XO” un “M-6” (2000), “Svinīga sagaidīšana un pavadīšana” (Ivonnas Veihertes galerijā, 2003), “Laika ziņas” (Ivonnas Veihertes galerijā, 2004), “Sejas” (Ivonnas Veihertes galerijā, 2006), “Natura Forte” (“Rīgas galerijā”, 2009, kuratore Inese Riņķe), personālizstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (kuratore Ilze Putniņa, 2010), “Darba dienas pēcpusdiena brīnumzemē” galerijā “Alma” (2013, vadītāja Astrīda Riņķe) u.c.
Ivars Poikāns piedalījies žūrētās izstādēs kopš 1977. gada, pirmā izstāde – Republikāniskā grafikas izstāde veltīta LPSR Mākslinieku savienības 9. kongresam (“Mākslinieku nams”, 1977). Mākslinieka darbi bijuši eksponēti 8. Republikāniskajā stājgrafikas izstādē (“Mākslinieku nams”, 1978), 9. Republikāniskajā grafikas izstādē (“Mākslinieku nams”, 1979), Jauno mākslinieku grupas izstādē (bij. Republikāniskais Zinību nams, 1979), “Literārie tēli grafikā” (bij. Republikāniskais Zinību nams, 1979), “4 jauno mākslinieku izstāde” (bij. Republikāniskais Zinību nams, 1980), 3.miniatūru grafikas izstādē (bij. Republikāniskais Zinību nams, 1980), “Ainava un klusā daba grafikā” (“Mākslinieku nams, 1980), Grāmatu grafikas izstādē Rīgas Politehniskajā institūtā (tag. Rīgas Tehniskā universitāte, 1980, 1981), stājgrafikas izstādē “Zinātne un zinātniskā fantastika” (bij. Republikāniskais Zinību nams, 1978, 1980, 1982, 1983), 4. miniatūru grafikas izstādē (bij. Republikāniskais Zinību nams, 1980), Baltijas republiku grafikas triennālē (Tallinā, Igaunijā, 1980, 1983, 1986; Viļņā, Lietuvā, 1984), 10. republikas stājgrafikas izstādē (bij. izstāžu zāle “Latvija”, 1981), 11. republikas stājgrafikas izstādē (bij. izstāžu zāle “Latvija”, 1983), 1. Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (bij. izstāžu zāle “Latvija”, 1983), Jauno mākslinieku izstādē Ļeņingradā (tag. Sanktpēterburga, Krievija, 1984), “Teātra tēma grafikā” (tag. LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, 1984), 12. republikas stājgrafikas un 5. republikas miniatūrgrafikas darbu izstādē (bij. izstāžu zāle “Latvija”, 1986), 2. Rīgas minigrafikas triennālē (bij. izstāžu zāle “Latvija”, vadītāja Alīda Krēsliņa, 1987), konkursizstādē “Ķencis 87” (Cēsu Izstāžu nams, 1987, rīkotāji – vadītājs Ivars Zukulis un Aivars Zvirbulis).
Pārmaiņas mākslinieka radošās darbības starptautiskajā apritē iezīmējās izstādē, kas viņa daiļradi izcēla kā starptautiski nozīmīgu, proti, izstāde “Rīga – latviešu avangards” (kuratore Barbara Štraka (Vācija), rīkošanā piedalījās LMS pārstāvji Džemma Skulme (1925-2019), Maija Tabaka, Inese Riņķe, kā arī Jānis Borgs, Pēteris Bankovskis, Helēna Demakova). Izstādē (Vācija, 1988, 1989) piedalījās B. Štrakas izvēlēti autori pēc stilistiskā iedalījuma, t.sk. mākslinieki Auseklis Baušķenieks (1910-2007) un Ivars Poikāns, hiperreālists Miervaldis Polis, Ojāra Pētersona, Jura Putrāma, Andra Brežes un Kristapa Ģelža grupa, figuratīvās gleznotājas Aija Zariņa un Ieva Iltnere, performanču mākslinieks Andris Grīnbergs, instalāciju mākslinieks Oļegs Tillbergs, konceptuālists Leonards Laganovskis, kā arī Hardijs Lediņš un grupa “Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīca”.
1997. gadā Ivara Poikāna darbi tika eksponēti galerijā “Fotostudija 1”, Bostonā, ASV, kopā ar Ilmāru Blumbergu (1943-2016) un Intu Ruku.
Ivara Poikāna darbi tika iekļauti Latvijas mākslas procesu 20.gs.-21.gs. mijā pētnieciskajos un PSRS kultūras mantojuma izpēti prezentējošos publicistikas izstāžu projektos “Sociālais un personiskais. 1984-2000” (piedalījās Frančeska Kirke, Izolde Cēsniece, Dace Lielā, Sandra Krastiņa, Aija Zariņa, Ieva Jurjāne u.c., izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, kuratore Elita Ansone, 2000), “Metropole” (mākslas muzejs “Rīgas Birža”, kuratores – Frančeska Kirke un Inese Baranovska, 2001), “Baltics: Nonconformist and Modernist Art during the Soviet Era” (piedalījās Andris Eglītis, Ieva Iltnere, Ernests Kļaviņš, Daiga Krūze, Leonards Laganovskis, Miervaldis Polis u.c., kuratores Helēna Demakova, Irēna Bužinska, Sirje Helme, Jana Voorhes Zimerli Art Museum, ASV, 2001), “Laikmeta liecinieki” (LNMM, 2002, kuratore Inese Baranovska), “Klusā daba. 20.-21. gadsimts” (kuratore Dace Lamberga, ekspozīcijas iekārtojums Frančeska Kirke, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, 2004), “Robežpārkāpēji. 20. gs. 80. gadu māksla” (kuratores Solvita Krese un Māra Traumane, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, 2005), “Latvijas māksla 20. gadsimta 2. pusē” (izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, 2006), “UN CITI virzieni, meklējumi, mākslinieki Latvijā 1960-1984” (kurators Vilnis Vējš, līdzkuratores Ieva Astahovska, Irēna Bužinska, Līga Lindenbauma un Māra Traumane; ekspozīcija Anna Heinrihsone, LMMC izstāde, Rīgas mākslas telpa, 2010), “Agonija” (kuratore Diāna Barčevska, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, 2008), “Glezniecība Latvijā no 1950.-1990. No Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas” (kuratore Inga Šteimane, Rīgas mākslas telpa, 2010), “Negantnieki. Mākslinieki – sabiedrības izaicinātāji” (iekļauti Ērika Apaļā, Ginta Apsīša, Māra Ārgaļa, Arņa Balčus, Artūra Bērziņa, Sergeja Djomina, Ernesta Kļaviņa, Normunda Lāča, Jāņa Mitrēvica, grupas „NSRD”, Māra Subača, Oļega Tillberga, Andra Vītoliņa un Viļņa Zābera (1963-1994), Leonarda Laganovska, Jura Utāna (1959-2022) darbi, kuratore Sniedze Kāle, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, 2012), “Nenorunātās tikšanās” (izstādes kuratores – Solvita Krese, Inga Lāce, Andra Silapētere, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, 2020) u.c.
Ivars Poikāns piedalījies koktēlnieku izstādē “Gulta”, kurā eksponētie darbi šobrīd skatāmi LMS muzeja ekspozīcijā “Saldais sapnis” Zvārtavas pilī (piedalījās Andris Abiļevs, Māris Abiļevs, Ansis Abuls, Visvaldis Budze, Holgers Elers, Vilnis Jasūns, Ivars Mailītis, Juris Osis, Modris Pakalns, Ivars Poikāns, Jānis Poļaks (1941-2008), Inita Straupe, Jānis Straupe, Iveta Vecenāne, Guntars Zvaigzne, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, LNMM, 2002).
Piedalījies galeriju komerciālos un nekomerciālos projektos, kā galerijas kolekcijas izstādē “Zanotta stilā” (“Rīgas galerija”, 1999, vad. Inese Riņķe). Ivara Poikāna darbi bijuši apskatāmi LMS rīkotajā izstādē “Klusā daba Nr. 3” (LMS galerija, kuratore Inese Baranovska, 1999), izstādē “Grafikas kolekcija 2000” (galerija “Bastejs”, vadītāja Baiba Morkāne, 1999), “Darbam slava!” (kopā ar Kirilu Panteļejevu, Antu Penci, Ditu Penci, LMS galerija, 2003, kuratore Inese Baranovska), “Galma karnevāls” (galerija “Māksla XO”, vadītāja Ilze Žeivate, 2003), “Akmens atmiņa” (ideja Ilze Lībiete, vadītāja Aija Zariņa, LMS galerija, 2007), “Nepieradinātie” (galerija “Birkenfelds”, 2008, vadītājs Toms Zvirbulis) u.c.
Ivars Poikāns veidojis ilustrācijas, publicējis dzeju laikrakstos “Literatūra un Māksla”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, žurnālos “Avots”, “Domas”, “Liesma”, “Rīgas Laiks”, “Roro”, “Skola un Ģimene”, “Una”, “Zvaigzne”, “Zīlīte” u.c.
Izdota ir Ivara Poikāna zīmējumu, karikatūru grāmata “Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika 1999-2003” (“Neputns”, sastādītāja Diāna Barčevska, tekstu autori: Diāna Barčevska, Māris Zanders, dizains Anta Pence, 2021). Mākslinieka daiļrade raksturota izdevumā “Ivars Poikāns. Laikam nav nekādas nozīmes” (Inga Bunkše, “Neputns”, 2014) un katalogā “Ivars Poikāns” (Ivonna Veiherte, “Latvijas PSR Mākslinieku savienības Jauno Mākslinieku klubs”, 1989) u.c.
Ivars Poikāns ir LMS biedrs no 1985. gada un tika uzņemts ar grafiķu Artūra Ņikitina (1936-2022), Vladislava Grišina, grafiķes, gleznotājas Maldas Muižules rekomendācijām, LMS grafikas sekcijas priekšsēdētāja Ināra Helmūta ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes parakstītu lēmumu. Ivars Poikāns bijis LMS valdes loceklis no 2002.-2008. gadam. Mākslinieks piedalījies LMS rīkotajās ikgadējās izstādēs “Rudens” (kopš 1979) un “Mākslas dienas” (1979, 2001 balva), t.sk. “Mākslas dienu” ietvaros rīkotajā izstādē “Daba. Vide. Cilvēks” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1984, ideja – Ojārs Ābols (1922-1983)).
Ivara Poikāna darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā,Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Talsu novada muzejā, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, Nortona un Nensijas Dodžu kolekcijā Ņūdžersijas Universitātē (ASV), Džeinas Vorhēsas Zimmerli Mākslas muzejā (ASV), Viņa Svētības Dalailamas kolekcijā, citos muzejos un privātkolekcijās Latvijā, ASV, Islandē, Izraēlā, Krievijā, Nīderlandē, Somijā, Vācijā, Zviedrijā u.c.
