Valda Vilīte 1955.gadā beidza Tukuma 1.vidusskolu (tag. Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola). Valda Vilīte no 1956.-1961. gadam studēja un absolvējusi bij. Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (tag. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte).
Pēc studijām LU no 1961.-1962.gadam Valda Vilīte strādājusi bij. Rīgas pilsētas 13. bibliotēkā par bibliotekāri, darbojusies bij. “Rīgas Ceļojumu un ekskursiju birojā” par ekskursiju vadītāju no 1962.-1969. gadam, kur guva interesi par Latvijas kultūras mantojumu, muižām, baznīcām un to mākslas vērtībām.
Valda Vilīte no 1965.gada studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļā (LMA, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļa). LMA pedagogi tolaik bija mākslas zinātnieki: Rasma Lāce (1923-2008; LMA mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1952-1978, katedras vadītāja 1953-1975), Jānis Pujāts (1925-1988; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1953-1963), Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1959-1970, 1972-1999), Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-šobrīd), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA darbiniece 1961-1967, Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1979, informācijas centra zinātniskā laboratorijas darbiniece 1979-1992, vēlāk vadītājas vietniece), Emīlija Jaunzeme (1925-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1999, no1985 lasīja kursu Krievu mākslas vēsturē), Pēteris Zeile (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-1998), Gundega Ivanova-Andersone (1928-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1984, pēc 1984 lasīja kursus par lietišķo mākslu), Jurģis Skulme (1928-2015; LMA darbinieks 1961-1977), Romis Bēms (1927-1993; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs), Renāte Bļodone (1933-2018; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1982), Herberts Dubins (1919-1993; LMA pedagogs) u.c.
Studiju laikā LMA Valda Vilīte sāka strādāt par vecāko inspektori LPSR Kultūras ministrijas Muzeju, tēlotājas mākslas un pieminekļu aizsardzības pārvaldē (1969-1973). Tolaik KM strādāja: Vladimirs Kaupužs (1925–2020; LPSR Kultūras ministrs 1962–1986), mākslas zinātniece Rūta Brāķere (1925-1990; KM Muzeju, tēlotājas mākslas un pieminekļu aizsardzības pārvaldes inspektore, Māksla ekspertu komisijas locekle 1953-1964, 1968-1980) u.c.
Valda Vilīte 1971.gadā absolvēja LMA Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļu ar diplomdarbu “Jānis Staņislavs Roze”, vadītājs Romis Bēms. Līdzās Valdai Vilītei LMA Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļu absolvēja Ilga Brese ar diplomdarbu “Cilnis latviešu monumentālajā tēlniecībā”, vadītāja Tatjana Kačalova, Skaidra Deksne 1935 “Mākslinieka daiļrades specifika kinomatogrāfijā un latviešu kino mākslinieku loma filma veidošanā”, vadītājs Herberts Dubins, Edgars Dubiņš 1937 ar diplomdarbu “Jūgendstils rīgas arhitektūrā XIX gs. beigās un xx gs. sākumā”, vadītājs Eduards Kļaviņš, Dzintra Kalandarova “Gleznotājs Jēkabs Roberts Kazaks (1895 – 1920), vadītāja Genoveva Tidomane, Lilita Stāraste ar diplomdarbu “Raksturīgākās parādības latviešu padomju pirmskolas vecuma bērnu grāmatu ilustrācijā”, vadītāja Rasma Lāce.
Pēc studijām LMA no 1973.- 1977.gadam Valda Vilīte tika pārcelta darbā uz KM Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniski pētniecisko padomi par mākslas sektora vadītāju.
Valda Vilīte no darba tika atbrīvota par “pretpadomju darbību”, proti, mākslas zinātniece tika minēta LPSR VDK virsnieka Dzintara Līņa (1928-2001) izstrādātā apsūdzībā un notiesājošā spriedumā pret mākslinieku un mākslas zinātnieku Jurģi Skulmi (1928-2015). Pēc tam Valda Vilīte strādāja Republikas Padomju Tirdzniecības tehnikumā (tag. Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola) par estētikas skolotāju (1977-1978).
No 1977. – 1980. gadam Valda Vilīte Rundāles pils muzeja uzdevumā par muzeja zinātniskajām tēmām veica arhīvu, muzeju, bibliotēku materiālu izpēti Maskavā, Sanktpēterburgā (Krievija) un Rīgā. Pils restaurācijas darbos darbojušies: Staņislavs Astičs, Ieva Šmite (Lancmane;1943-2004), Lauma Lancmane, Mārcis Leopolds Kļaviņš (1940-2020), Māra Brašmane, Maija Brašmane, Juris Spilners, Ziedonis Spilners, Eižens Ivanovs (Valpēters; 1943-2024), Vilnis Līdaka, Gunārs Narubins u.c.
Valda Vilīte no1980. gada, pēc Imanta Lancmaņa uzaicinājuma strādāja Rundāles pils muzeja kā zinātniskā līdzstrādniece (1980-1994). Valdas Vilītes zinātniski pētnieciskā darbība Rundāles pils muzejā bijusi saistīta ar baroka laika arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700–1771) darbību Latvijā un Latvijas feodālisma posma mākslas un arhitektūras izpēti.
Valda Vilīte mākslas pētniecībā īpaši pievērsusies sudrabkaļu darbībai Latvijā, kam veltītas daudzas publikācijas. Mākslas zinātniece veic nozīmīgu ieguldījumu Latvijas sudrabkaluma mākslas izpētē, aptverot laika posmu no sudraba mākslinieciskās apstrādes pirmsākumiem līdz mūsdienām. Valdas Vilītes darbs sudraba kalšanas mākslas apzināšanā un klasificēšanā ir apkopots un izdots divās apjomīgās monogrāfijās, kurās ietverti pētījumi par sudraba apstrādi Latvijas teritorijā un izpētītas vairāk nekā 1000 sudrabkaļu biogrāfijas – “Sudrabs Latvijas lietišķajā mākslā 5.-20.gs. Izstāde Rundāles pilī, katalogs, 1. sējums” (1991, sast. Valda Vilīte, “Avots”) un “Latvijas sudrabkaļi: Darbi un meistaru zīmes” (1993, sast. Valda Vilīte, “Avots”).
Valda Vilīte no 1998. gada darbojusies par konsultanti Olaines Vēstures un mākslas muzejā un no 2002. gada veikusi Olaines novada pašvaldības vēstures dokumentu sakārtotājas un tulkotājas pienākumus, kā arī pašvaldības avīzes redaktores darbu.
Ar Olaines Vēstures un mākslas muzeja atbalstu ir izdoti vairāki Valdas Vilītes sastādītie izdevumi par Olaines novadu un tā vēsturi – “Teodors Zeiferts, 1865-1929: rakstu krājums” (2006, kopā ar I.Burāni, Olaines vēstures un mākslas muzejs), “Vēstules mātei, 1923.-1937.” (2004, Olaines vēstures un mākslas muzejs), “Olaines Sv. Elizabetes baznīca. 1753-2003” (2003, SIA “N.I.M.S’’), “Vija Upmale, 1932.-1996.: Ar gaišumu un smeldzi sirdī: laikabiedru atmiņas un apceres” (2007, Olaines vēstures un mākslas muzejs), “Ceļojums no Žagarkroga līdz Šulca un Bluku krogam” (2008, Olaines vēstures un mākslas muzejs).
Publikācijas par mākslu Valda Vilīte veido kopš 1968. gada. Gatavojusi publikācijas laikrakstiem – “Darba Uzvara”, “Literatūra un Māksla”, “Lauku Avīze”, “Diena”, žurnāliem – “Zvaigzne”, “Padomju Latvijas Sieviete”, “Māksla”.
Valda Vilīte ir autore izdevumiem: “Sesavas evaņģēliski luteriskā baznīca 1633-1933” (1994), “Sesavas baznīca 1633-2018” (2018, Sesavas evaņģeliski luteriskā draudze). Veidojusi Rīgas Melngalvju nama izstādes katalogu “Rīgas 17.-19. gs. sudrabs – V.Astaņina kolekcijā” (2001, Viktors Astaņins, “Jumava”) un pētniecisku rakstu “Pēdējā Rastrelli celtne” mākslas zinātnieces Elitas Grosmanes sastādītajā rakstu krājumā “Senā Jelgava” (2010, “Neputns”). Valda Vilīte veidojusi rakstus par Latvijas metālmāksliniekiem enciklopēdijai “Māksla un arhitektūra biogrāfijās”, 1., 2., 3., 4. sējumam (1995, “Latvijas enciklopēdija”; 1996, “Latvijas enciklopēdija”; 2000, “Preses nams”; 2003, “Preses nams”). No 1994. gada mākslas zinātniece regulāri gatavojusi Latvijas lietišķās mākslas mākslinieku biogrāfijas datubāzei “Allgemeines Künstlerlexikon”. Valda Vilīte sadarbojusies arī ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzeju “Rīgas Jūgendstila centrs” un veikusi metāla mākslas kolekcijas pētījumu “Metāla māksla 20. gs. sākumā”. Ar referātiem par mākslu piedalījusies zinātniskās konferencēs Latvijā, Krievijā, Zviedrijā, Somijā.
Mākslas zinātnieces Valdas Vilītes nozīmīgā profesionālā darbība ir novērtēta ar Latvijas Kultūras fonda Spīdolas stipendiju (par projektu “Latvijas sudraba saktas 17.-19. gs.”, 1995), nomināciju Latvijas Mākslinieku savienības Gada balvai (2002), Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma Gada balvu, veicināšanas balvu par izdevumu “Olaines Sv. Elizabetes baznīca. 1753-2003” (2004). Par ieguldījumu Latvijas kultūrā un mākslā Valdai Vilītei ir piešķirta VKKF mūža stipendija (2006).
Valda Vilīte ir LMS biedre kopš 1988. gada, un uzņemta ar mākslas zinātnieces Skaidrītes Cielavas (1920-2005), Adrianas Jupatovas, mākslas zinātnieka, gleznotāja Imanta Lancmaņa rekomendācijām, PSRS Zinātņu akadēmijas zinātniskās padomes sekretāres T. Kņazevskas parakstītu apliecinājumu, izdevniecības “Avots” direktora Kārļa Skruža (1928-2019) parakstītu apliecinājumu, Rundāles pils muzeja Zinātniskās metodiskās padomes priekšsēdētāja Leopolda Kļaviņa raksturojumu, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētāja Zigurda Konstanta (1932-2026) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 40/1.
Attēlā – Romis Bēms (1927-1993) “Saule burās”, 1964, papīrs, akvarelis, 54×76 cm, LMS muzejs
