Ausma Mīlgrāve (Zvirgzdiņa) no 1943. gada mācījās Rīgas Daiļamatniecības skolas Keramikas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Produktu dizaina programma). RLMV pedagogi tolaik bija: Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1977), Jūlijs Viļumainis (1909-1981; JRRMV un RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1946, 1949-1953), Oļģerts Saldavs (1907-1960; RLMV pedagogs 1948-1950), keramiķe Milda Brutāne (1903-1979; RLMV Keramikas nodaļas vadītāja 1942-1965) u.c. Ausma Mīlgrāve beidza RLMV Keramikas nodaļu 1948. gadā un viņai līdzās nodaļu absolvēja arī Aina Mellupe (1925-1998).
No 1948. gada Ausma Mīlgrāve studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija: Georgs Kruglovs (1905-1984; LMA prorektors 1944-1945, 1947-1967, Keramikas nodaļas/ apakšnozares vadītājs 1944-1974), Margita Melnalksne (1909-1989; LMA Keramikas nodaļas asistente 1945-1949, pedagoģe 1949-1965), Staņislavs Lazdovskis (1912-2004; LMA Keramikas nodaļas mācību meistars, tēlnieks modelētājs no 1947), gleznotāji Oto Skulme (1889-1967; LMA Glezniecības katedras pedagogs, rektors 1940-1941, 1944-1961), Uga Skulme (1895-1963; LMA zīmēšanas pedagogs 1940-1941, 1945-1963), Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975) u.c.
Ausmas Mīlgrāves kursabiedri T. Haļāpina un R. Heimrāts strādājuši pie tolaik aktuālajiem interjeru dekorējumiem viesnīcai “Rīga” (1954, arh. Sergejs Antonovs (1884-1956), Arvīds Miezis (1902-1950), Juris Arhipovs, A.Aivars, A.Krastiņš, V.Dambrāns).
Ausma Mīlgrāve 1954. gadā absolvēja LMA Keramikas nodaļu ar diplomdarbu – sienas strūklaka un kafijas servīze, vadītājs, keramiķis Georgs Kruglovs. Līdzās Ausmai Mīlgrāvei LMA Keramikas nodaļu pie vadītāja Georga Kruglova absolvēja Rūdolfs Heimrāts (1926-1992) ar diplomdarbu “Dekoratīva niša ar vāzi” viesnīcai “Rīga” (ampīra stilistika, porcelāns), P.Ozoliņš, Taira Haļapina (1922-2012) ar diplomdarbu ”Ailas apdare un divi kandelabri” viesnīcai “Rīga”.
Pēc studijām LMA Ausma Mīlgrāve strādāja LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla” keramikas darbnīcā (MF MKD) par mākslinieci-keramiķi (1954-1960), izgatavoja keramikas darbus pēc kolēģu – mākslinieku, radītiem etaloniem tirdzniecībai salonā. Māksliniece arī pati izstrādāja modeļus ražošanai vāzēm, servīzēm, svečturiem, suvenīriem un citiem pieprasītiem keramikas izstrādājumiem.
MF MKD tolaik strādāja Staņislavs Kaļva (1913-1970; MF MKD vadītājs no 1945), Eduards Detlavs (1919-1992; MF MKD 1952-1964), Frīda Heimrāte (1918-2001; MF MKD 1951-1960, Ķīpsalas eksperimentāla keramikas darbnīca 1964-1974), Karolīna Lāce (1916-1992; MF MKD 1951-1964), Dainis Krastiņš (1925-2005; MF MKD 1953-1964), Mirdza Dreimane (1922-2002; “Latvijas keramika” 2.ceha keramiķe – virpotāja 1956-1972, MF MKD no 1962), Silvija Šmidkena (1935-2024; MF MKD 1964-1969, Ķīpsalas eksperimentāla keramikas darbnīca 1969-1992, Sia “Ķīpsalas keramika” 1992-1999), Velta Melnace (1922-1979; MF MKD 1950-1965, darbnīcas vadītāja 1953-1955), Velta Jermolova-Šimanovska (1929-1986; MF MKD 1951-1964, MF MKF no 1964), Dainis Krastiņš (1925-2005; MF MKD 1953-1964, MF EKD pirmais vadītājs 1964-1967, MF valdē, MF valdes priekšsēdētājs), Maiga Dimza-Dimme (1936-2023; MF MKD 1965-1969, Ķīpsalas eksperimentāla keramikas darbnīca no 1969), keramiķu darbnīcas apdedzinātāji bija Staņislavs Špaks (MF MKD keramikas apdedzinātājs) un A. Belka.
Ausma Mīlgrāve vēlāk strādājusi LMS Mākslas fonda keramikas fabrikā (MF MKF; bij. Maskavas ielā 255, Rīgā) par mākslinieci (1960-1982), izstrādāja etalonus ražošanai. 20. gs. 70.-80. gados MF MKF direktori bija Alfons Dūks, Imants Pormanis, galvenā māksliniece Gunta Lindemane (Pormane, MF MKF galvenā māksliniece no 1980). MF MKF tolaik darbojās keramiķi: Eduards Detlavs (1919-1992; MF kombināta “Māksla” keramikas darbnīcā 1952-1964, MF MKF 1964-1977), Violeta Jātniece (1939-2024; MF MKF 1964-1967), Silvija Šmidkena (MF MKF 1960-1963), Skaidrīte Cihovska (1937-2023; MF MKF 1966-1969), Kārlis Knopkens (1931-2022; MF MKF 1960-1977), Inta Lindemane (MF MKF 1965-1982), Elza Zariņa (1907-1997; MF MKF 1959-1982), Liāna Kudreņicka (1933-2008; MF MKF 1966-1977), Velta Jermolova-Šimanovska (1929-1986; MF MKD 1951-1964, MF MKF no 1964), Gundega Ozola (MF MKF 1979-1982), Inese Šiliņa, Valentīna Melbārde, Malda Sproģe (MF MKF 1968-1982). MF MKF bija atpazīstams meistaru rokraksts – Ilga Strēle (1932-2020) darināja gaišas emaljas glazūras traukus, Ausma Frickausa (1940-2023) – piena krūzes, Gunta Bindemane veidoja brūnganu krāsu toņu traukus, Ārija Bērze radīja tumši zaļas un brūnganu toņu servīzes.
Ausma Mīlgrāve bijusi arī Mākslas fonda keramikas nozares mākslas padomes priekšsēdētāja.
No 1982. gada darbojusies LPSR MF keramikas studijā “Logs” (tag. biedrība “Radošā keramikas asociācija “Logs””), Maskavas ielā 255 (tag. Latgales iela), Rīgā.
Studijā “Logs” pēc MF MKF reformas 1975. gadā strādāja keramiķi: Eduards Detlavs (studijas “Logs” dibinātājs un vadītājs 1977-1982), Kārlis Knopkens (studijas “Logs” vadītājs no 1982), Aija Liskupa (studijā “Logs” no 1978), Solvita Zāle (studijā “Logs” 1978-1994), Liāna Kudriņicka (studijā “Logs” no 1978), Dace Pētersone (1944-2021; studijā “Logs” no 1977), Māra Linkaite (1945-2016; studijā “Logs” 1977-1984), Elza Zariņa (studijā “Logs” 1982-1997), Malda Sproģe (studijā “Logs” 1982-1993), Gunta Pormane (studijā “Logs” 1982-1993), Orests Misjko (studijā “Logs” no 1984), Andrejs Ķiģelis (studijā “Logs” no 1978), Nora Ranka, Anita Liskupa (studijā “Logs” 1977-1992), Levons Agadžanjans (studijā “Logs” no 1977), Gundega Ozola (studijā “Logs” no 1982), Sarmīte Munde (studijā “Logs” 1977-1982), Inta Lindemane (studijā “Logs” no 1982), Ineta Greiža (studija “Logs” 1992), Inese Margēviča (studija “Logs” 1991), Rudīte Jēkabsone (studija “Logs” 1986-1989) u.c.
Ausma Mīlgrāve izstādēs piedalās kopš 1955. gada. Piedalījusies Starptautiskajā Jaunatnes un studentu festivālā Maskavā 1957. gadā, kā arī izstādē, veltītā PSKP 21. kongresam 1959. gadā. Šie notikumi iezīmēja Latvijai būtiskās “Hruščova atkušņa” tendences. Māksliniece par festivālā eksponētajām balvām un suvenīriem saņēma atzinību (1. prēmiju). Ausma Mīlgrāve piedalījusies jauno mākslinieku un Dekoratīvi lietišķās mākslas republikas un bij. PSRS izstādēs, arī starptautiskās izstādēs (Rumānija, Šveice, 1958; ASV, 1959). Māksliniece radošajā daiļradē pievērsusies dekoratīvu māla trauku, vāžu un to kompozīciju izveidē. Darbiem raksturīga formas lakoniska vienkāršība un daudzveidīga kolorīta glazūra.
1958. gadā Ausma Mīlgrāve tika uzņemta par LMS biedres kandidāti ar koktēlnieka Ērika Rubeņa (1903-1982), keramiķu Natālijas Viļumaines (Menteles; 1923-1987), Veltas Kačerovskas (Melnace, 1922-1979) rekomendācijām, MF kombināta “Māksla” direktora L.Rinduļa izsniegtu atsauksmi, LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Leo Svempa parakstītu lēmumu. Ausma Mīlgrāve ir LMS biedre kopš 1959. gada un uzņemta ar tekstilmākslinieces Ellas Ūdres-Dvieles (1904-1990) un keramiķu Zinas Ulstes (1928-2006), Natālijas Menteles rekomendācijām, LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja, lietišķās mākslas meistara Žaņa Ventaskrasta (1906-1978) izsniegtu ieteikumu, LMS valdes atbildīgā sekretāra, mākslas zinātnieka Miķeļa Ivanova (1927-1991) parakstītu lēmumu.
Ausmas Mīlgrāves darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), kā arī privātkolekcijās.
Attēlā: Ausma Mīlgrāve “Vāze”, 1971, māls, 9x11x7 cm. LMS muzejs
Ausma Mīlgrāve “Vāze”, 1971, māls, 9x11x7 cm. LMS muzejs