Pauls Jaunzems ir viens no nozīmīgākajiem mūsdienu Latvijas akmenstēlniekiem un starptautiski pazīstamākajiem latviešu tēlniekiem, kurš vairāk nekā četras desmitgades konsekventi attīstījis monumentālās akmens tēlniecības tradīciju. Viņa radošās darbības pamatā ir granīta tiešās kalšanas metode, augsta profesionālā meistarība un individuāls plastiskās formas redzējums, kas apvieno modernisma un postmodernisma tēlniecības principus ar latviešu akmenstēlniecības tradīcijām.
Kopš 1975. gada Pauls Jaunzems aktīvi piedalās Latvijas un starptautiskajā izstāžu dzīvē, pārstāvot Latvijas tēlniecību simpozijos un izstādēs Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un citviet pasaulē. Viņa darbi izvietoti publiskajā vidē un muzeju kolekcijās Latvijā un ārvalstīs, bet monumentālās granīta kompozīcijas kļuvušas par nozīmīgu Latvijas laikmetīgās tēlniecības sastāvdaļu.
Būtiska Paula Jaunzema radošās darbības iezīme ir personiska līdzdalība visā darba tapšanas procesā – no ieceres līdz akmens tiešajai kalšanai un apdarei. Šī pieeja apliecina mākslinieka izcilās profesionālās prasmes un uzticību klasiskajām akmenstēlniecības tradīcijām, vienlaikus radot laikmetīgu un individuālu māksliniecisko valodu. Par ieguldījumu Latvijas kultūrā un tēlniecības attīstībā mākslinieks saņēmis vairākus nozīmīgus profesionālus apbalvojumus, bet 2021. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
Pauls Jaunzems (Gerasimenko) no 1959. līdz 1967. gadam mācījās Užavas astoņgadīgajā skolā. Pauls Jaunzems 1967. gadā iestājies Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā (tag. Mākslu izglītības kompetences centrs Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola), taču 1973. gadā absolvējis Ventspils mūzikas vidusskolas Pūšamo un sitaminstrumentu nodaļu (tag. Mākslu izglītības kompetences centrs “Ventspils Mūzikas vidusskola” MIKC Ventspils mūzikas vidusskola).
Pauls Jaunzems no 1973.-1976. gadam darbojies kā mūziķis bij. kolhoza “Ādaži” vokāli instrumentālajā ansamblī “Suvenīrs”, vadītājs pianists Ivars Kraucis. Līdzās Paulam Jaunzemam ansamblī “Suvenīrs” darbojušies: Verners Tauriņš, Dmitrijs Grozovs, Roberts Krūmiņš, Ēriks Naļevaiko, Valdis Zirnis, Edmunds Ozols, Andrejs Smiltēns, Ēriks Ceļdoms, Mirdza Zīvere, Aija Krauce. Ansamblis “Suvenīrs” aktīvi piedalījās un guva godalgotas vietas republikas un starptautiskajos estrādes mūzikas festivālos (piemēram, 2. vieta festivālā “Liepājas dzintars” 1973. gadā). Pauls Jaunzems darbojies arī A. Popova Rīgas radiorūpnīcas kultūras nama vokāli- instrumentālajā ansamblī “Menuets”, vadītājs Jānis Blūms.
Veidošanas pamatus Pauls Jaunzems apguvis VEF Kultūras pils (tag. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta VEF Kultūras pils) Tautas tēlniecības studijā “Doma” pie tās vadītāja – nozīmīgā tēlnieka Jāņa Karlova, laikā no 1975. līdz 1976. gadam. Tautas tēlniecības studiju “Doma” apmeklējuši: Viktors Suškēvičs (studijas “Doma” dalībnieks 1970-1972), Dzintra Regīna Jansone (Knāviņa, studijas “Doma” dalībniece 1961-1966), Laimdota Griķe (studijas “Doma” dalībniece 1973), Genādijs Stepanovs (studijas “Doma” dalībnieks 1972-1977), Igors Dobičins (studijas “Doma” dalībnieks 1970-1973, 1977-1978), Pēteris Mellis (studijas “Doma” dalībnieks 1961-2013), Vilis Ansavs (studijas “Doma” dalībnieks 1961-2013; VEF virpotājs), Kārlis Seisums (studijas “Doma” dalībnieks 1969-2013; VEF galdnieks), Antons Antinis (1969-1999), Aleksandra Sakša-Fišere (1911-1992; studijas “Doma” dalībniece 1961-1990, VEF ekonomiste), Marija Aldersone (1933-2014; studijas “Doma” dalībniece, VEF māksliniece-noformētāja), Valentīns Enders (1945-2014; studijas “Doma” dalībnieks, VEF atslēdznieks), Vija Dzintare (Sināte, studijas “Doma” dalībniece), V.Ignāts (studijas “Doma” dalībnieks), Leons Neilands (studijas “Doma” dalībnieks, VEF atslēdznieks), Irma Stafecka (arhitekte, studijas “Doma” dalībniece) u.c. Apmeklējot VEF studiju Pauls Jaunzems piedalījies izstādes: Vissavienības izstāde “Pašdarbības mākslinieki Dzimtenei” (1975, Maskava, Krievija), Tēlotājas mākslas studiju darbu izstāde (1976, bij. Rīgas Sporta pils) u.c.
Akmens apstrādes prasmes un iemaņas Pauls Jaunzems apguvis arī strādājot LPSR Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” darbnīcās Gaujas ielā 1,3,5,9, Rīgā (tag. LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”). Ar akmens tiešās kalšanas metodi Pauls Jaunzems iepazinās tēlnieka Harija Sprinča (1928-2002) darbnīcā, kas iesaistīja jaunos māksliniekus memoriālās tēlniecības darbu tehniskajā izpildē.
Pauls Jaunzems no 1976. gadā studēja Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare). LMA pedagogi tolaik bija: tēlnieki Emīls Melderis (1889-1979; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1940-1979, katedras vadītājs 1945-1946), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA tēlniecības pedagogs 1937-1972, vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Alberts Terpilovskis (1922-2002; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1971-1999, katedras vadītājs 1977-1998), Valdis Albergs (1922-1984; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1968-1984), Igors Vasiļjevs-Penerdži (1940-1997; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1962-1997), Ojārs Siliņš (1927-2003; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1972-1999), gleznotāji Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA zīmēšanas pedagogs 1972-1999), Jāzeps Pīgoznis (1934-2014; LMA pedagogs kopš 1972), Valdis Dišlers (1922-2011; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs no 1953, rektors 1976-1986) u.c.
Studiju laikā piedalījies izstādēs: Republikas 2. Mazo formu tēlniecības izstāde (1976, bij. Aizrobežu Mākslas muzejs, AMM Velvju zāle, LMMIAD, tag. LNMM), Starptautiskā tēlniecības kvadriennāle “Rīga-80” (1980, bij. Rīgas Skulptūru dārzs un arhitektūras piemineklis Pēterbaznīca), Mazo formu tēlniecības izstāde (1981, bij. Stučkas Vēstures un mākslas muzeis, tag. Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs), Republikas tēlotājmākslas izstāde PSKP 26. kongresam (1981, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LMMIAD), LMA studentu darbu izstādēs u.c.
No 1980. līdz 1983. gadam Paulis Jaunzems bijis koncertmeistars bij. PSRS Baltijas kara apgabala Tautas estrādes ansamblī “Zvaigznīte”. Ansamblī darbojušies mūziķi: Uldis Stabulnieks, Gunārs Rozenbergs, Ivars Kraucis (vēlākais Ādažu “Suvenīra” vadītājs), Zigmārs Liepiņš, Aivars Hermanis, Boriss Rezņiks, Vjačeslavs Mitrohins, Juris Pavītols, pūšamo instrumentu grupas vadītājs Jānis Zirnis.
Pauls Jaunzems 1982. gadā absolvējis LMA Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu “Eposs”, kas pirmo reizi LMA vēsturē tika realizēts granīta materiālā, vadītājs Valdis Albergs.
Līdzās Paulam Jaunzemam LMA Tēlniecības nodaļu absolvēja Aija Meijere, Iveta Rozenblūma ar diplomdarbu “Annas Sakses portrets” (sēdoša figūra Lejasciemam, Gulbenes novads), Aigars Krievāns, Nikolajs Petraškevičs (1954- 2014) ar diplomdarbu “Ernests Dinsberģis”.
Pauls Jaunzems piedalījies izstādēs: ikgadējā Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens-82” (1982, bij. izstāžu stāžu zālē “Latvija”, LNMM), Republikas “Mākslas dienu” tēlniecības darbu izstāde (1984, MF izstāžu zāle “Tēlnieku nams”) “Mieram un dzīvībai”, Tēlniecības kvadriennāle “Rīga-84” (1984, bij. Skulptūru dārzs un Rīgas arhitektūras un celtniecības muzejs Pēterbaznīca, diploms), Republikas 16. jauno mākslinieku izstāde “Jaunie mieram, VĻKJS-65” (1984, izstāžu zālē “Latvija”, LNMM), “Mieram un dzīvībai” Tēlniecības kvadriennāle “Rīga-88” (1988, izstāžu zāle “Latvija”, Skulptūru dārzā, izstāžu zāle “Latvija”, Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, Velvju zāle, diploms), Starptautiskā tēlniecības kvadriennāle “Rīga – 92”, (1992, izstāžu zāle “Latvija”, AMM, “Tēlnieku nams”, Skulptūru dārzs, Pils laukums, diploms, piedalījās Latvijas mākslinieki Arta Dumpe, Juris Putrāms, Gļebs Pantejejevs, Igors Dobičins, Jānis Karlovs, Andris Vārpa, Juris Mauriņš, Gunta Zemīte, Kristaps Gulbis, Solveiga Vasiļjeva, Laimdota Griķe, Bruno Strautiņš, Pauls Jaunzems, Vilnis Titāns, Aivars Gulbis, Zaiga Putrāma, Pēteris Sidars, Zigmunds Bielis, Dainis Gudovskis), Starptautiskā tēlniecības kvadriennāle “Rīga – 96”, “Krustceles” (1996, “Arsenāls”, “Tēlnieku nams”, Skulptūru dārzs, Pils laukums), Starptautiskā tēlniecības kvadriennāle “Rīga – 2000”, “Krustceles” (2000, “Arsenāls”, AMM, “Tēlnieku nams”, Skulptūru dārzs, Pils laukums) u.c.
20. gs. 80. gados, piedaloties starptautiskajā izstādē “Telniecības kvadriennāle Rīga”, Pauls Jaunzems, līdzīgi Baltijas valstu tēlniekiem, pievērsās modernisma un postmodernisma formveidei lielizmēra kompozīcijās, attīstot personīgo, unikālo akmenstēlniecības redzējumu. Tēlnieks strādā kontekstā ar aktualitātēm mākslā, izgatavojot granītā lielizmēra darbus tiešās kalšanas metodē, personīgi izpildot visus tehniskos darbus.
Tēlnieks rīkojis personālizstādes Latvijā (“Rīts”, LNMM, 2008) un Somijā. Pauls Jaunzems piedalījies tēlniecības simpozijos Latvijā, kā Tēlniecības simpozijs Ezerciemā (1984), Valmieras akmens tēlniecības simpozijs un ekspozīcija (1985, piedalījās Gvido Buls, Andris Vārpa, Romualds Getautis, Guntars Vāgners, 1989), tēlniecības simpoziji Rīgā (Mārupītes parkā, 1985; 1986; Nordeķu parkā, 2006), Ventspilī (2004-2008), LMS Radošajā kvartālā “Kombināts MĀKSLA” (2016) u.c., kā arī aktīvi piedalās tēlniecības jaunrades pasākumos un simpozijos ārzemēs. Regulāri piedalās grupu izstādēs un simpozijos Lietuvā, Islandē, Krievijā, Vācijā, Zviedrijā, Anglijā, Dānijā, Kanadā, Ēgiptē, Turcijā, Ķīnā, Portugālē. Pauls Jaunzems šobrīd ir viens no starptautiski atpazīstamākajiem Latvijas tēlniekiem, kas piedalās simpozijos.
Pauls Jaunzems veidojis un eksponējis tēlniecības darbus vidē, kā piemēram “Eposs”, Koknese (1983, granīts); brīvdabas lielizmēra tēlniecības darbu ekspozīcija pilsētvidē, iekļaujot darbus Vecrīgas panorāmā, kas vērtējama kā novitāte tā laika Latvijas tēlniecības praksē (1987, bij. Krišjāņa Valdemāra dambis, tag. AB dambis, Rīga). Pauls Jaunzems ir izveidojis savu darbu pastāvīgo ārtelpas ekspozīciju, akmens skulptūru dārzu Vakarbuļļos (Rīga), kas 2018. gadā tika pieteikts sabiedrisko mediju balvai “Kilograms kultūras” un ir publiski pieejams mākslas interesentiem. Tēlnieks ir veidojis arī komunistiskā terora upuru piemiņas vietu “Baigā gada upuriem” Torņakalnā (arh. Juris Poga, Rīga, 2012).
Pauls Jaunzems ir saņēmis nozares apbalvojumus starptautiskajā izstādē “Tēlniecības kvadriennāle Rīga” (1984, 1988, 1992), komunistiskā terora upuru pieminekļa konkursā (Rīga, 1998), Saeng-Cho starptautiskajā skulptūru simpozijā (Dienvidkoreja, 2000), ieguvis 1. vietu pieminekļa “Baigā gada upuriem” ideju skiču konkursā (2007) un 1. vietu starptautiskajā skulptūru simpozijā (Ventspils, 2008). 2021. gadā Pauls Jaunzems tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
Pauls Jaunzems bijis LMS Jauno Mākslinieku apvienības biedrs no 1975. gada un LMS biedrs ir kopš 1986. gada ar tēlnieku Igora Vasiļjeva, Alberta Terpilovska, Ojāra Arvīda Feldberga rekomendācijām, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja, tēlnieka Laimoņa Blumberga (1919-2014) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 45/1. PSRS Mākslinieku savienība LMS lēmumu apstiprināja 1987.gadā ar vecākās inspektores S.Ivanovas parakstu.
Paula Jaunzema darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Pāvilostas novadpētniecības muzejā, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā, Starptautiskajā laikmetīgajā mākslas centrā Seulā (Dienvidkoreja) un citos muzejos un simpoziju, pilsētvides kolekcijās pašvaldībās Latvijā (Ventspils) un ārzemēs, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Zviedrijā, ASV, Somijā, Dānijā u.c.
Pauls Jaunzems “Pasakas morāle”, granīts, 2016. LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”