Sandras Kalnietes ģimene PSRS Okupācijas laikā tika represēta, viņa piedzima izsūtījumā un 1957.gadā atgriezās LPSR. Sandra Kalniete beigusi Rīgas 39.vidusskolu un uzsāka darbu bij.“Rīgas Kinostudija” režisora palīdzes amatā (1971-1972), bijusi bij. uzņēmuma “Baltijas modes” sieviešu apģērbu šuvēja (1972-1975).
Sandra Kalniete no 1975.-1981. gadam studēja un absolvēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Mākslas zinātnes nodaļa), kurā pedagogi bija: Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras ped. 1962-šobrīd), Rasma Lāce (1923-2008; LMA mākslas zinātnes katedrā 1952-1978, katedras vadītāja 1953-1975), Jānis Pujāts (1925-1988; LMA Mākslas zinātnes katedrā 1953-1963), Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedrā no 1959), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA 1961-1967, Mākslas zinātnes katedrā 1967-1979, informācijas centra zinātniskajā laboratorijā 1979-1992), Emīlija Jaunzeme (1925-2017; LMA Mākslas zinātnes katedrā 1965-1999), Pēteris Zeile (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedrā 1962-1998), Gundega Ivanova-Andersone (1928-2017; LMA Mākslas zinātnes katedrā 1965-1984, pēc 1984.g. lasīja lietišķās mākslas kursus), Jurģis Skulme (1928-2015; LMA strādāja 1961-1977), Romis Bēms (1927-1993; LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagogs no 1961), Renāte Bļodone (1933-2018; LMA Mākslas zinātnes katedrā darbojās 1967-1982) u.c. Sandra Kalniete absolvēja LMA Mākslas zinātnes nodaļu ar diplomdarbu “Dažas tautas mākslas attīstības problēmas”, vadītāja Gundega Ivanova-Andersone. Sandrai Kalnietei piešķirts humanitāro zinātņu maģistres grāds mākslās (LMA, 1996).
Pēc LMA absolvēšanas Sandra Kalniete strādāja radošās industrijas uzņēmumā “Daiļrade” (1981-1982), vēlāk turpināja darbu kā metodiķe bij. Kultūras centrā “Daile” (Jūrmala, 1982-1984), bija izdevniecības “Liesma” Tēlotājas mākslas redakcijas vadītāja (1986-1987) u.c.
Nozīmīga ir mākslas zinātnieces darbība LMS, sākotnēji kā radošo sekciju konsultante (1984-1985), vēlāk LMS valdes atbildīgā sekretāre (1987-1990), valdē strādāja ar māksliniekiem LMS valdes priekšsēdētāju, gleznotāju Džemmu Skulmi (1925-2019), valdes sekretāriem gleznotāju Jāzepu Pīgozni (1934-2014), grafiķi Gunāru Krolli, tēlnieku Aivaru Gulbi, mākslas zinātnieku Zigurdu Konstantu, tekstimākslinieku Egilu Rozenbergu, plakāta mākslinieku Laimoni Šēnbergu u.c., LMS darbiniekiem Tatjanu Bēmu (1930 – 2015), Karinē Heinrihsoni, Sandru Eglīti, mākslas zinātniecēm Rūtu Muižnieci, Ilzi Soboļevsku (Rumbu, Amoliņu), Ritu Šmagri – Žīguri u.c. Sandra Kalniete aktīvi darbojusies Radošo savienību Kultūras padomē, (1988, kuru tolaik izveidoja Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Komponistu savienību, LMS u.c.) Mākslas zinātniecei bija svarīga loma Latvijas Tautas frontes izveidē (LTF, 1988). Pirmā LTF organizācijas komitejas sanāksme notika 1988. gada 2. augustā Latvijas Mākslinieku savienībā (bij. Pfābu/Beņjamiņu namā, K.Barona iela 12, Rīga) pie Sandras Kalnietes, kurā piedalījās arī publiciste Marina Kosteņecka, zinātnieks, ķīmiķis Jānis Freimanis (1935-2006). LTF programmu veidoja grupa: muzikologs Arnolds Klotiņš, Jānis Freimanis, jurists, tiesību zinātnieks Edgars Meļķisis (1929-2005), literatūrkritiķis, publicists un politiķis Jānis Škapars u.c., bija LTF valdes priekšsēdētāja, žurnālista, publicista Daiņa Īvāna vietniece (1988). Sandra Kalniete bija viena no 1989.gada 23. augustā LTF rīkotās tautas akcijas “Baltijas ceļš” organizētājām, kas 2009. gadā tika iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā. Kopš 1990.gada Sandra Kalniete uzsāka darbu Latvijas Ārlietu ministrijā kā protokola nodaļas vadītāja, ar 1992.gadu strādā LR diplomātiskajā dienestā (pilnvarotā vēstniecei Latvijas vēstniece ANO (1993-1995), Francijas Republikā (1997-2002), UNESCO (2000), Latvijas ārlietu ministre (2002-2004), Sandra Kalniete ir Eiropas Parlamenta deputāte (“Jaunā Vienotība”, 2019), bija LR Saeimas deputāte.
Sandra Kalniete sākotnēji veidojusi publikācijas par lietiško mākslu, dizainu, tekstilmākslas autoriem Rūdolfu Heimrātu (1926-1992), Ainu Muzi (1943-2017), Sandru Eglīti, modes mākslinieci Ingrīdu Drāznieci u.c. kopš 1982.gada – laikrakstā “Rīgas balss”, raksts “Tautas māksla interjerā” un turpmāk: “Literatūra un Māksla”, “Dzimtenes Balss”, “Cīņa”, “Padomju Jaunatne”, žurnālos “Māksla”, “Karogs”, “Liesma”, “Kunst” (Igaunija), “PSRS Dekoratīvā māksla” (Krievija) u.c. , veidoja izstāžu katalogus “Aina Muze. Tekstilijas” (Rīgas Sv.Pētera baznīca, 1985), “Jauno mākslinieku izstāde Belgradā” (1985) u.c., šķirkļus krājumam “Latviešu lietišķā māksla”(1987), sastādīja izdevumu “Latvju tekstilmāksla” (Rīga, “Liesma”, 1989, mākslinieks Mārtiņš Heimrāts).
Sandra Kalniete ir autore grāmatām “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” (Rīga, “Atēna”, 2001), “Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām. Viņi lūza” (Rīga, “Jumava”, 2000) u.c.
Sandra Kalniete bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā kopš 1982.gada. Mākslas zinātniece ir LMS biedre kopš 1986. gada un uzņemta ar tekstilmākslinieces Lilitas Postažas (1941-2011), gleznotājas Džemmas Skulmes, mākslas zinātnieces Ramonas Umblijas rekomendācijām, Valsts izdevniecības “Liesma” direktora V.Jansona raksturojumu, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētājas, mākslas zinātnieces Laimas Reihmanes parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes parakstītu lēmumu, ko noteica LMS valdes prezidija balsojums 42/4. PSRS MS apstiprināja Sandras Kalnietes LMS biedres kandidatūru ar biroja vadītājas S. Ivanovas parakstu 1987.gadā.
Mākslas zinātnieku sekcijā 1986.gadā tika uzņemti: Dzintra Andrušaite. Pēteris Bankovskis, Dzidra Blūma, Māris Brancis, Laila Bremša. Laimdota Junkara, Aivars Leitis, Guntars Zaķis, Sandra Kalniete un Aleksis Osmanis (1945–2016) .
Sandrai Kalnietei par nopelniem ir piešķirts: Triju Zvaigžņu ordenis, komandiere (1995), Atzinības krusts, lielkrusta komandiere (2005), Francijas Goda Leģiona ordenis (2001), Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis (2004), Ukrainas Kņazienes Olgas ordeņa pirmā šķira (2020), Francijas Akadēmiskā Palmas Zara ordenis (2002), Trumena-Reigana Brīvības medaļa (ASV, 2018), Fondation Mérite Européen zelta medaļa (2009), LR Ministru kabineta 2000. gada prēmija (2000), Baltijas Asamblejas medaļa (2009) u.c.
Sandra Kalniete būdama diplomāte veicināja Latvijas publicitāti un atpazīstamību atbalstīja vizuālās mākslas un tradicionālās kultūras izstāžu tapšanu: “Latvija. Vēsture, māksla, tradīcijas” (“Cilvēka muzejs”, Parīze, Francija, 2001, kuratore Una Balode), “Rīga 800. Šķiedras māksla un laikmeta izjūta” (UNESCO mītne, Parīze, Francija, 2001, kuratore Ilze Mārtinsone, mākslinieks Uģis Krāsons), Ilmāra Blumberga scenogrāfijas izstāde “Aide. Burvju flauta” (Francijas Senāta oranžērija, Parīze, Francija, 2002, LMS Gada Balvas nominācija 2002), festivāls “Pārsteidzošā Latvija” (Parīze, Bordo, Liona un Strasbūra, Francija, 2005). Festivāla ietvaros notika LNMM izstāde “Avangards Latvijā: 1915–1940. Glezniecība, tēlniecība, grafika un dekoratīvā māksla” Bordo muzejā, Parīzes Biržas namā savus darbus rādīja 10 Latvijas modes dizaineri – Asnāte Smeltere, Gints Bude, Aleksandrs Bibergals, Dāvids, Žanete Auziņa, dizaineru duets Mare & Rol’s, Natālija Jansone, Artis Artemjevs, Baiba Ripa, Marija Aniskoviča, izstāde “Rīga – Metropole”, kas tika izvietota Bordo pilsētas Urbānistikas aģentūrā, “Runājošie akmeņi” (Ēriks Stendzenieks, aģentūra “ZOOM”, pilsētvides ekspozīcija no deviņiem laukakmeņiem, viena akmens svars ir 2,5-3,5 t, izmērs 1,2×1,2 m, animācija, skaņa, video projekcija, u.c. tehnika, Parīzes, Strasbūras, Bordo un Lionas– galvenajos laukumos) u.c.
Attēlā: Larisa Brauna “Ģimene”, izšuvums, kokvilna, lins, 80x125cm, 1975, LMS muzejs