Eižens Valpēters (Ivanovs) dzimis Krievijā, Sverdlovskas apgabalā. Bērnībā mācījās Rīgas 3. vidusskolā. 1961. gadā mākslinieks, atsaucoties laikmeta aicinājumam par vēstures izpēti, beidza restaurēšanas darbu kvalifikācijas kursus.
20.gs. 60.-70. gados Eižens Valpēters darbojies jauniešu vidū populārajā bij. Celtnieku darbinieku kultūras nama “Oktobris” kustību teātra ansamblī “Rīgas Pantomīma”, ko vadīja tolaik J.Raiņa Dailes teātra (tag. Dailes teātris) aktieris Roberts Ligers (1931-2013). Ansambļa darbā bija iesaistītas radošās personas, kā Modris Tenisons (1945-2020), Ansis Rūtentāls (1949-2000), dizainere Ludmila Leite-Plaude (1948-2023), tekstilmākslinieks Viesturs Bērziņš (1954-2019), gleznotāja Laima Eglīte, dizainers Valdis Majevskis, kā arī Edgars Visockis, Aivars Miezītis, Valdis Indrihsons, Valērijs Voroncovs, Valda Volka u.c. Mākslinieki – Eižens Valpēters, Laima Eglīte, Rita Komše, Egons Stieģelis, Modris Tenisons, Aivars Miezītis, piedalījās ansambļa “Rīgas Pantomīma” viesizrādēs Maskavā (1964, Krievija) u.c. Eižens Valpēters un fotomākslinieks Leons Balodis bija Ādama lomas dublieri pantomīmas buffa izrādē “Ādama un Ievas romāns”, kas tika veidota, iestudējot kustības pēc karikatūrista Žana Efeļa (1908-1982) zīmējumu motīviem.
Līdzās aktivitātēm “Rīgas Pantomīma” Eižens Valpēters darbojās “Kazas” grupas (bij. kafejnīca “Sputņik” Vaļņu iela 10, Rīga) aktivitātēs, kur ideju un radošā brīvība pretstatā valdošajai padomju ideoloģijai vienoja kultūras jomu pārstāvjus: gleznotājus Maiju Noru Tabaku, Bruno Vasiļevski (1939-1990), Leonīdu Mauriņu (1943-2012), Birutu Delli, Andreju Ģērmani, Jāni Krievu (1942-2016), Nikolaju Karagodinu (1922-2015), Juri Pudānu (1941-2017), režisori Māru Ķimeli, rakstnieku Juri Zvirgzdiņu, komponistu Imantu Kalniņu, tulkotāju Maiju Silmali (1924-1973) u.c. Grupas dalībnieki papildināja zināšanas kultūras aktualitātēs, apmeklējot “Maskavas kinofestivālu”, kur varēja iepazīt Eiropas kino. Eižens Valpēters bija fotogrāfes Māras Brašmanes iecienīts personāžs “Kazas” fluksus aktivitāšu fotofiksācijās.
Eižens Valpēters piedalījies Rundāles pils muzeja ēkas restaurācijā (1973-1981). Gleznotājs, mākslas zinātnieks Imants Lancmanis (Rundāles pils muzeja darbinieks kopš 1964, vadītājs 1975-2019) Rundāles pils atjaunošanas un restaurācijas darbos iesaistīja progresīvi orientētus jaunos māksliniekus – Staņislavu Astiču, Ievu Šmiti (Lancmani (1943-2004)), Laumu Lancmani, arī “Kazas” kopas jauniešus Eiženu Valpēteru, Māru Brašmani, restauratorus Juri Spilneru, Ziedoni Spilneru, Vilni Līdaku u.c., kā arī Sanktpēterburgas (Krievija) restaurācijas speciālistus, kā glezniecības restaurācijas meistaru Rūdolfu Sausēnu (1921-1999). Rundāles pils tolaik bija estētiskās brīvdomības vieta.
Eižens Valpēters kā restaurators piedalījies Jaunmoku pils (1986-1987), Maikapara nama, Rīgā (2001) restaurācijā, kā arī Livādijas pils, Voroncova pils (1982-1985; abas Krima, Ukraina) un Ebreju muzeja Ņujorkā (ASV, 1991-1993) restaurācijā.
Eižens Valpēters šobrīd aktīvi strādā foto mākslā, fiksējot un meklējot semantiku gaismas staru nejaušos atspulgos pilsētvidē, un veido objektus rasto priekšmetu asamblāžas tehnikā. Daiļradē nozīmīga vieta atvēlēta mākslinieka miermīlīgajai, vērojošajai, izzinošajai pozīcijai, akcentējot personīgo rezignēto attieksmi.
Izstādēs Eižens Valpēters piedalās kopš 2001. gada, pirmā izstāde – “Rudens 2001” (2001, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), vēlāk piedalījies Starptautiskajā laikmetīgās mākslas projektā “Survival Kit” (2009, “Laikmetīgās mākslas centrs”). Mākslinieks rīkojis personālizstādes Eiropas Savienības mājā (“Ātri gaistoša realitāte”, Rīga, 2017) un kafejnīcā “Cadets de Gascogne” (Rīga, 2020).
Nozīmīgs sniegums Eižena Valpētera daiļradē ir darbs pie izdevuma “Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs. 60-tie un 70-tie gadi” sastādīšanas (“Latvijas Vēstnesis”, 2010), kas veltīts sešdesmito un septiņdesmito gadu alternatīvajai kultūrai Latvijā. Izdevums, kura mākslinieks ir Modris Brasliņš, literārā redaktore un arī komentāru autore dzejniece Amanda Aizpuriete, 2010. gadā saņēma balvu biedrības “Latvijas Grāmatizdevēju asociācija” mākslas grāmatu konkursa “Zelta ābele” nominācijā “Dokumentālie izdevumi”. Balvas “Zelta ābols” autors ir tēlnieks Ivars Miķelsons.
Eižens Valpēters ir LMS biedrs kopš 2009. gada un tika uzņemts ar gleznotāja, grafiķa Leonarda Laganovska, grafiķa Jura Putrāma, gleznotājas Dainas Dagnijas rekomendācijām un LMS valdes priekšsēdētāja, interjera mākslinieka Mārtiņa Heimrāta parakstītu LMS valdes sēdēs lēmuma protokolu.
Eižens Valpēters ir aktīvs LMS rīkoto izstāžu dalībnieks. Piedalījies LMS ikgadējās izstādēs “Rudens”, t.sk. “Rudens 2007. Kas notiek Latvijas mākslā?” (bij. Latvijas Pasta ēka, Rīga, 2007), “Rudens 080808, es esmu gruzīns!” (Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, LMS galerija, 2008), “Rudens 2016. Kas ir mākslinieks?” (LMS galerija, 2016), “Rudens 2017. Mākslinieku nams” (LMS galerija, 2017), “Rudens. 100” (LMS galerija, 2018), “Rudens 2019. Krāsainā siena. Paaudzes” (LMS galerija, 2019), “Rudens 2020. Esošais skats” (LMS galerija, 2020), “Rudens 2022. Karš ilgst gadu” (LMS galerija, 2023), un LMS ikgadējās izstādēs “Mākslas dienas” – “Mākslas dienas 2009. Pašportrets” (LMS galerija, 2009), “Mākslas dienas 2018. Mākslas laiks” (LMS galerija, 2018), “Mākslas dienas 2020. Covid-19” (LMS virtuālā izstāde, 2020) u.c.
Eižena Valpētera darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā, Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā (ASV), kā arī privātkolekcijās.
Eižens Valpēters “Gaismas reflekši”, 2018, fotogrāfija, LMS muzejs