Andris Vārpa savos mākslas darbos izkopis tēlniecības modernisma stilistiku un stabilu formveides valodu. Andra Vārpas daiļrade sabalsojās ar starptautiskām mākslas aktivitātēm, kas kļuva par aizsākumu tēlniecības plenēru plašākai izplatībai Latvijā 20.gs.beigās. Tieši tēlniecības plenēri paplašināja un darīja pieejamu skatītājam skulpturālā tēla izpratni, kas nolasāma Andra Vārpas stilizētajos, figurālajos pieminekļos, pilsētvides objektos Rīgā – “Gleznotājam Kārlim Padegam” (arh. A.Heinrihsons, 1998), “Gleznotājam Voldemāram Irbem” (arh. A.Heinrihsons, 1999), “Omnibuss” (arh. A.Heinrihsons, 2009), un Valmierā – “Gulošā amazone” (2009) u.c.
Andris Vārpa ar mazās formas darbiem piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Igaunijā, Vācijā, Krievijā, Francijā u.c.
Andris Vārpa 1957.gada uzsāka mācības bij. Jēkaba Alkšņa Rūjas astoņgadīgajā skolā, un no 1965.- 1968. gadam mācības turpināja Rūjienas vidusskolā.
Andris Vārpa 1968.gadā iestājās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Produktu dizaina izglītības programma). Andris Vārpa pēc obligātā dienesta PSRS Bruņotajos spēkos no 1968.-1971.gadam mācības turpināja. RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), tēlnieki – Olita Nigule (RLMV veidošanas pedagoģe 1967-1993), Mirdza Lukaža (1930-2014; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas pedagoģe 1968-1973), Reinis Kurzemnieks (1944-2006; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas pedagogs ?-1973), kompozīcijas pedagogi bija tekstilmākslinieks, arhitekts Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV pedagogs 1.kursā 1961-1986), arhitekti Ivars Bumbiers (1932-2020; RLMV pedagogs 1.kursā 1966-1977), Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV pedagogs 2.-4. kursā 1962-1971), gleznotāji- Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Edvards Grūbe (1935-2022; RLMV gleznošanas pedagogs 1964-1971), Arvīds Būmanis (1942-2000; RLMV zīmēšanas un gleznošanas pedagogs 1968-1973), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978), fotomākslinieks Gunārs Binde (RLMV fotogrāfijas pedagogs 1964-1975) u.c.
Andris Vārpa 1974. gadā beidza RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļu un viņam līdzās to absolvēja Uģis Drava, Nikolajs Petraškevičs (1954-2014) u.c.
Andris Vārpa 1974. gadā iestājās T.Zaļkalna Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tēlniecības nodaļā (tag. LMA Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija: tēlnieki – Emīls Melderis (1889-1979; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1940-1979, katedras vadītājs 1945-1946), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA tēlniecības pedagogs 1937-1972.g., vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Alberts Terpilovskis (1922-2002; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1971-1999, katedras vadītājs 1977-1998), Igors Vasiļjevs (1940-1997; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1962-1997), Ojārs Siliņš (1927-2003; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1972-1999), gleznotāji Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA zīmēšanas pedagogs 1972-1999), Jāzeps Pīgoznis (1934-2014; LMA pedagogs kopš 1972) u.c. Tiešās kalšanas metodi Andris Vārpa apguva LMA vasaras praksē pie tēlnieka, latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Kārļa Jansona tēlnieka darbnīcā “Siļķēs”, Cēsīs.
Studējot LMA Andris Vārpa piedalījās pieminekļu metu konkursā Valmieras Brāļu kapiem (1977, veicināšanas prēmija).
Piedalījies izstādēs ar LMA vasaras prakses darbiem: Tēlnieku grupas izstāde (1978, bij. Rīgas Ļeņina rajona izpildu komiteja, tag. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, Eduarda Smiļģa 46), LMA studentu darbu izstāde (1978, LMA), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1978, Aizrobežu Mākslas muzejs AMM, Latvijas Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcija, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1979, LPSR Valsts Mākslas muzejs, VMM, tag. LNMM).
Andris Vārpa 1980. gadā absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu – figurālu kompozīciju “Gleznotāja Ādama Alkšņa portrets Rūjienai”, vadītājs Alberts Terpilovskis. Līdzās Andrim Vārpam LMA Tēlniecības nodaļu pie vadītāja Alberta Terpilovska absolvēja Uģis Drava ar diplomdarbu “Diriģents Edgars Tons” u.c.
Andris Vārpa pēc LMA absolvēšanas no 1980.-1981. gados bija Valmieras novadpētniecības muzeja darbinieks un vēlāk no 1981.-2005.gadam bijis pedagogs Valmieras Mākslas un dizaina vidusskolā (VMS, tag. MIKC Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola). VMS pedagogi bija Biruta Jansone (VMS direktore un pedagoģe no 1976), Regīna Sergele, Jānis Jansons, Īrisa Ozoliņa, Dace Brizauska, Alfrēds Lapetrovs, Erika Māldere, Antra Melne, Raimonds Upītis, Sandra Konstante, Valmieras stikla šķidras rūpnīcas mākslinieces Vilma Bēta un Anita Kuzma, Juris Briedis (VMS pedagogs 1979.-1984), Dace Blūma (VMS pedagoģe 1994-2004, direktore 2007-2012) u.c. VMS tolaik apmeklēja ap 87 audzēkņu.)
20.gs. 80.gadi Latvijā iezīmējās ar mākslinieku paaudžu maiņu un aktīviem laikmetīgās izteiksmes valodas meklējumiem, kā arī dažādību tēlniecības materiālos. Andris Vārpa iespaidus guvis darbojoties Tēlniecības simpozijā (1983, Baku, bij. Azerbaidžanas PSR) un organizējis piecus Valmieras tēlniecības simpozijus (1983-1989), kurus organizatoriski un finansiāli nodrošināja pilsētas pašvaldība, bet instrumentus simpozijam nodrošināja paši mākslinieki un bij. LPSR Mākslas fonda (MF) kombināts “Māksla”. Simpoziji bija – “1. Valmieras akmens tēlniecības simpozijs” (1984, Valmiera), “2. Valmieras akmens tēlniecības simpozijs” (1985, Valmiera), “3. Valmieras akmens tēlniecības simpozijs” (1986, Valmiera), “4. Valmieras akmens tēlniecības simpozijs” (1987, Valmiera), “5. Valmieras akmens tēlniecības simpozijs” (1989, Valmiera). Vēlāk, Valmierā norisinājušies “Valmieras akmens tēlniecības simpozijs” (2003, Valmiera), “Valmieras akmens tēlniecības simpozijs” (2004, Valmiera).
Andris Vārpa piedalījies simpozijos: “Tēlniecības plenērs Oroņskā” (1987, tag. Polijas tēlniecības centrs Oroņska, Polija), “Tēlniecības simpozijs” (1998, Pedvāle), 1. Staiceles akmens tēlniecības simpozijs “Lībieši atgriežas Latvijā” (1999, Staicele), 2. Staiceles akmens tēlniecības simpozijs (2000, Staicele), 3. LMS Akmens tēlniecības simpozijs” (2001, Zvārtava), II Starptautiskais Zvārtavas skārda simpozijs (2001, vad. Ģirts Burvis), Starptautiskais akmens tēlniecības simpozijs (2005, Nordeķu parks, Rīga), Latvijas akmens tēlniecības simpozijs “Raganu parks” (2005, Ragana), 3. Starptautiskais akmens tēlniecības simpozijs (2006, Ventspils) u.c.
Andris Vārpa piedalījies izstādēs: Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1980, bij. izstāžu stāžu zālē “Latvija”, LMMIAD), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1981, bij. izstāžu stāžu zālē “Latvija”), 14. republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1981, izstāžu zālē “Latvija”), Vissavienības jauno mākslinieku darbu izstāde “Komjaunatnes XIX kongresam veltīta “Dzimtenes jaunība”” (1982, Maskava, Krievija), Republikas 15. jauno mākslinieku izstāde (1983, izstāžu zālē “Latvija”), “Padomju Latvijas māksla” (1984, Maskava, Krievija), “Latviešu tēlniecības izstāde” (1987, bij. izstāžu centrs Jūrmala, rīkoja LMS Tēlnieku sekcija), “Abrene” (1989, bij. Latvijas Mākslas fonda izstāžu zāle “Tēlnieku nams”), Mazo formu tēlniecības izstāde (1989, “Tēlnieku nams”), 1. Vispārējās latviešu mākslinieku izstāde (1990, tēlniecības ekspozīcija – bij. Tēlnieku namā, Skulptūru dārzs, Pils laukums, Mākslas muzejs “Arsenāls”), Starptautiskajās tēlniecības kvadriennāle “Rīga-92” (1992, Pils laukums, bij. Rīgas skulptūru dārzs, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, II prēmija), 1.gadskārtējā zīmējumu izstāde (1993, “Tēlnieku nams”), 3.gadskārtējā zīmējumu izstāde (1995, “Tēlnieku nams”), Starptautiskajās tēlniecības kvadriennāle “Rīga -96”, “Krustceles” (1996, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, bij. Rīgas skulptūru dārzs), “Instalācijas un objekti” (1997, LMS galerija), “Ūdens bars” (1998, bij. galerija “A.Sūna”), “Pirts” (1998, galerija “Daugava”), “Dzīve. Spēle. Brīvība” (1998, galerija “Daugava”), “Mākslas dienu izstāde” “Klusā daba Nr. 3” (1999, LMS galerija”), Starptautiskajās tēlniecības kvadriennāle “Rīga 2000” (2000, bij. Rīgas skulptūru dārzs, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”), “Tēlniecība Rīgas domē” (2001, bij. RD ēka), “Saskarsme” (2005, Rīgas Sv.Pētera baznīca), “Rīga – Viļņa” (2006, galerija “Jono”, Viļņa, Lietuva), “Zīmētājs” (2008, galerija “Daugava”, mākslas akcija “Tēlniecības Melnās dienas” (2020, Valmiera) u.c.
Andris Vārpa piedalījies arī Latvijas kultūras reprezentācijas izstādēs: “Mūsdienu latviešu māksla” (1994, Minhene, Vācija), “Laikmetīgā latviešu māksla” (1994, Kipra), “Latviešu māksla” (1995, Orhūsa, Dānija), “23 mākslinieku no Latvijas” (1996, Madride, Spānija), Latviešu mūsdienu mākslas izstāde (1996, UNESCO galvenā mītne, Parīze, Francija) u.c.
Andris Vārpa rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Tēlniecības un zīmējumu izstāde” (1988, Ziemeļu elektrotīklu izstāžu zāle), “Andra Vārpas tēlniecības un zīmējumu izstāde” (1990, bij. Latvijas Mākslas fonda izstāžu zāle “Tēlnieku nams”), “Marmors un ogle” (1991, “Tēlnieku nams”), “Tēlniecība un zīmējumi” (1992, LAS “Arhitektu nams”), “Andris Vārpa. Tēlniecība un zīmējumi” (1994, galerija “Daugava”, 11.novembra krastmala 35), “Andris Vārpa. Pauls Jaunzems” (1996, bij. galerija “Rīgas Vīni”), “Andris Vārpa. Andris Dukurs” (1997, Guterslo, Minstere, Vācija), “Andris Vārpa. Izstāde” (1997, galerija “Daugava”, Jāņa sēta), “Četri no Latvijas” (1997, Tartu Mākslas muzej), “Andris Vārpa darbu izstāde” (1993, 1998, 2009, galerija “Laipa”, Valmiera), “Andris Vārpa. Atis Lūsis” (2000, LMS galerija), “Tēlniecība un zīmējumi. Pagājušais gadsimts” (2000, VMM), “Andris Vārpa. Maizes dalīšana. Tēlniecība, zīmējumi” (2004, galerija “Daugava”, Aksnāja ielā), “Andris Vārpa. Vakar. Šodien. Rīt” (2007, galerija “Daugava”), “Andris Vārpa. Personīgi. Tēlniecība un zīmējumu” (2020, Valmieras muzejs), “Divpadsmit koka skulptūras un zīmējumi” (2023, Pedvāles Mākslas parks) u.c.
Andris Vārpa piedalījies pieminekļa metu konkursā “Piemineklis Latvijas Centrālās padomes vadītājam Konstantīnam Čakstem” (2003, devīze 0302003, ar arhitektiem Arno Heinrihsonu, Edgaru Janemani), mets tika ieteikts dalībai nākamai konkursa kārtai.
Andris Vārpa veidojis pieminekļus un skulptūras pilsētvidē:
- piemineklis Jēkabam Alksnim (1981, granīts, Rūjiena, demontēts);
- piemineklis Augustam Kirhenšteinam (1986, arhitekts Andris Skalītis, Mazsalaca, demontēts);
- bareljefs Alvilam Freimanim (1986, bronza, kapars, Valmiera);
- atjaunojis bareljefu Eiženam Zemmeram (1988, Valmieras kapi);
- piemineklis mācītājam Jānim Neilandam (1990, Sv. Sīmaņa baznīca, Valmiera);
- piemineklis Ernstam fon Bergmanim un četru paaudžu Rūjienas mācītājiem Bergmaņiem (1992, Rūjiena);
- Ādama Alkšņa kapa piemineklis (1995, granīts, Rūjiena);
- “Piemineklis māksliniekam Kārlim Padegam” (1998, arh. Arno Heinrihsons, bronza, Vērmanes dārzs pie Merķeļa ielas, Rīga);
- piemineklis mācītājam Robertam Slokenbergam (1998, bronza, granīts, Rūjiena, Rīgas ielā 30);
- “Piemineklis māksliniekam Voldemāram Irbem” (1999, arh. Arno Heinrihsons, bronza, granīts, Brīvības un Šarlotes ielu krustojums, Rīga);
- skulptūra “Apskāviens” (2000, Halle, Vācija);
- “Piemineklis zinātniekam, ķīmiķim un Nobela prēmijas laureātam Vilhelmam Ostvaldam” (2001, arhitekts Arno Heinrihsons, bronza, Krišjāņa Barona iela, pie Vērmanes dārza žoga);
- piemineklis ķīmijas profesoram Paulam Valdenam (2003, arhitekts Arno Heinrihsons, nerūsējošais tērauds, Kronvalda ielā, Rīga );
- piemineklis Rīgas mēram (1901-1912) Džordžam Armitstedam (2006, arhitekte Kristīne Vīziņa, bronza, Rīgas kanālmalas apstādījumi);
- piemineklis Jāzepam Vītolam (2006, granīts, Valmiera);
- Skulptūra “Gaismas strūklaka” (2008, Valmiera);
- “Omnibuss” (2009, arh. A.Heinrihsons, metāls, “Siena tirgus”, Rīga);
- “Gulošā amazone” (2009, bronza, Valmiera);
- “Piemineklis ķēniņam Tālivaldim” (2011, granīts, Trikāta);
- Skulptūra “Līgo” (2012, SIA “Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS”; projekta vadītāja ainavu arhitekte Ilze Rukšāne; būvprojekta vadītāja arhitekte Mārīte Sprudzāne; ainavu arhitekti: Sandra Sarkanbārde, Ieva Dimante, Rūjiena).
Sadarbībā ar Latvijas Banku Andris Vārpa veidojis monētu dizainu: 5 eiro kolekcijas monētai “Brīvības cīņas (1918-1920)” (2019, grafiskais un plastiskais dizains Andris Vārpa); 1 lata jubilejas monētai “Alus kauss” (2011, grafiskais dizains Juris Dimiters); 1 lata kolekcijas monētai “Janvāris. 1991.” (2006, grafiskais dizains Juris Petraškevičs); 1 lata kolekcijas monēta “Hokejs” (2002, grafiskais un plastiskais dizains Andris Vārpa). Tēlnieks veidojis Rīgas Domes un Čaka fonda balvu (2001, bronza).
Tēlnieka darbs ticis augsti novērtēts, par nopelniem kultūrā un spilgtu radošo devumu latviešu tēlniecībā Andrim Vārpam 2010. gadā piešķīra Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un iecēla par ordeņa virsnieku. Mākslinieks ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (2003) un “Rīgas balvas” laureāts (2007).
Ar Andra Vārpas daiļradi var iepazīties izdevumā: “Andris Vārpa” (2007, sast. Anda Treija, galerija “Daugava”).
Tēlnieks bijis LMS Jauno Mākslinieku apvienībā kopš 1979. gada ar LMA dekāna, gleznotāja Jāņa Andra Oša (1943-2023) parakstītu izziņu. Mākslinieks ir LMS biedrs no 1984. gada un uzņemts ar tēlnieku Alberta Terpilovska, Valda Alberga, Ojāra Siliņa rekomendācijām, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja, tēlnieka Laimoņa Blumberga (1919-2014) parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums (44 balsis “par”). PSRS Mākslinieku savienība LMS valdes lēmumu apstiprināja 1986.gadā ar vecākās instruktores S.Ivanovas parakstu.
Andra Vārpas darbi atrodas Rīgas, Valmieras, Rūjienas, Staiceles, Alūksnes pašvaldību īpašumā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Cēsu muzejā, Talsu novada muzejā, Valmieras muzejā, Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā ”Kalāči”, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Kuldīgas novada pašvaldības iestādē “Kuldīgas novada muzejs”, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Limbažu muzejā un privātkolekcijās.
Andris Vārpa “Mazais sargs”, bronza, 23x18x11 cm, 1989, LMS muzejs