Grafiķis Māris Bišofs daiļradē attīstījis personīgu stilistiku, kas bāzēta modernismā un stingrā formas uzbūvē. Autors idejas materializē grafiskos zīmējumos, kuros jūtama koktēlniecībā un interjeru projektēšanā gūtā izglītība. Zīmējumi saturiski ir kā globālo sabiedrības norišu asociatīvi projekti, ar bieži vien tajos ietverto ironiju vai jautājumu, kur atbilde skatītājam jāmeklē pašam.
Māris Bišofs 1954. gadā beidza Auces vidusskolas 7. klasi un turpināja mācīties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koka mākslinieciskās apdares nodaļā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Koka izstrādājumu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi bija: tēlnieki – Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), Līze Dzeguze (1908-1992; RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), gleznotāji Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), Eduards Klēbahs (1899-1967; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas vadītājs, pedagogs 1949-1967), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), koktēlnieki Voldemārs Tiltiņš (1899-1985; RLMV Koka mākslinieciskās apdares nodaļas pedagogs 1943-1981), Alfrēds Keverts (1898-1962; RLMV pedagogs 1943-1958), R. Jēkabsons (RLMV kokapstrādes pedagogs), Āris Strautiņš, Voldemārs Burovs, arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV kompozīcijas pedagoģe 1953-1959) u.c.
Māris Bišofs RLMV mākslinieciskās apdares nodaļu beidza 1959. gadā un viņam līdzās pie Martas Staņas nodaļu absolvēja Andris Melderis ar diplomdarbu “Trīssekciju grāmatplaukts” u.c.
No 1959.-1965. gadam Māris Bišofs studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina apakšprogrammas Funkcionālā dizaina specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija: arhitekti – Voldemārs Šusts (1929-2001; LAS valdes priekšsēdētājs 1965-1979, LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs 1964-1998), Vladimirs Šalajevs (LMA pedagogs), Modris Ģelzis (1929-2009; LMA pedagogs 1962-1967), Ivars Bumbiers (1932-2020; LMA pedagogs 1962-1986), gleznotāji Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs 1962-1999), Jānis Krievs (1942-2016; LMA pedagogs 1963-1986), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs 1960-1973, Gleznošanas katedras pedagogs 1973-1983, LMA rektors 1974-1976), Uga Skulme (1895-1963; LMA pedagogs 1941, 1945-1963), Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975), koktēlnieks, dizainers Vladimirs Bekmanis (LMA pedagogs 1964-2021) u.c.
Mārim Bišofam LMA Interjera un iekārtas nodaļā līdzās studēja grafiķe Aina Lubgāne (1944-2008), interjera mākslinieks, gleznotājs Einārs Plūksna, interjera māksliniece Ieva Rozentāle (1944-2002), Vladimirs Bekmanis u.c.
Jau studiju gados LMA Māris Bišofs pievērsās ironiskajam zīmējumam un 1960. gadā žurnālā “Dadzis” publicēja pirmo karikatūru (01.11.1960., nr.1, darbs “Cik jauka zvaigznīte”). Studējot LMA, mākslinieks darbojās bij. Rīgas vagonu rūpnīcas ražošanas estētikas un mākslinieciskās noformēšanas birojā.
No 1966.-1972. gadam Māris Bišofs dzīvoja Maskavā (PSRS, Krievija) un strādāja kā ilustrators bij. PSRS izdevniecībās: PSRS Rakstnieku savienības – “Sovetskij Pisateļ”, kultūras un zinātnes – “Mir”, “Sovetskaja Rossija”, “Progress”, “Molodaja Gvardija” u.c. 1972. gadā Māris Bišofs izceļoja uz Telavivu (Izraēla), kur no 1973. gada rīkoja personālizstādes (pirmā notika Telavivas žurnālistu namā) un publicēja darbus laikrakstos u.c. Vēlāk mākslinieks rīkojis personālizstādes Izraēlā, Francijā, ASV, Beļģijā. Piedalījies arī dažādās grupu izstādēs.
1982. gadā Māris Bišofs pārcēlās uz Ņujorku (ASV). Zīmējis karikatūras lielākajiem ASV izdevumiem: “The New York Times”, “The Washington Post”, “New York Magazine”, “Time Magazine”, “Rolling Stone”, “The Village Voice” u.c.
Māris Bišofs no 2003. gada atgriezās un darbojās Latvijā, zīmējis ilustrācijas, veltītas aktuāliem sociāliem notikumiem un procesiem valstī un pasaulē laikrakstam “Diena”, žurnāliem “Rīgas Laiks”, “Jaunā Gaita”, “Ir” u.c.
Mākslinieks Latvijā piedalījies izstādēs “Māksla uz papīra” (2004, bij. galerija “Rīgas Galerija”), “ES_TEXT” (2022, LNMM), “Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm” (2023, Valmieras muzejs) u.c.
Māris Bišofs Latvijā rīkojis personālizstādes: “Bišofa skats” (2005, bij. Valsts Mākslas muzejs, tag. LNMM), “Zīmējumu grāmata. 213 Māra Bišofa zīmējumi” (2008, Ivonnas Veihertes galerija), virtuālā izstāde “Māris Bišofs. Idejas” (2020, Latvijas Nacionālais arhīvs, http://www.archiv.org.lv/Bisofs.Idejas/index.php?id=7… ) u.c.
Ar mākslinieka daiļradi iespējams iepazīties izdevumos: “Māris Bišofs. My Latvia” (2004, Latvijas institūts), “Zīmējumu grāmata 213 Māra Bišofa zīmējumi” (2008, “Neputns”, dizains Juris Petraškevičs), Māris Bišofs “444 Māra Bišofa ideju ilustrācijas” (2021, Saldus, “Valters Dakša”), Māris Bišofs “Dom-raxti” (2022, Saldus, “Valters Dakša”), Māris Bišofs “Bilžu grāmata” (2024, Saldus, “Valters Dakša”) u.c.
Mākslinieka profesionālais sniegums tika novērtēts ar 3. godalgu 1975. gadā starptautiskajā izstādē “Cartoon 75” (bij. Rietumberlīne, Vācija).
Māris Bišofs ir LMS biedrs no 2003. gada un tika uzņemts ar scenogrāfa Andra Freiberga (1938-2022), gleznotāju Džemmas Skulmes (1925-2019), Frančeskas Kirkes rekomendācijām, un LMS valdes priekšsēdētāja, tekstilmākslinieka Egila Rozenberga parakstītu lēmumu.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Kuldīgas novada muzejā u.c.
Attēls no: Maris Bishofs “Soho. Drawings on drawings” (1988, New York, Adama books), LMS muzeja arhīvs