Mākslas zinātnieces Dzintras Andrušaites vīrs ir gleznotājs Juris Zvirbulis, dēls – mākslas galerijas vadītājs Toms Zvirbulis. Autore aktīvi piedalījusies kultūras aktivitātēs Latvijā, Zviedrijā, ASV, gatavojot pētījumus un referātus par Latvijas un latviešu trimdas radošo dzīvi un nozīmīgiem māksliniekiem, piemēram, mākslinieka Niklāva Strunkes arhīva pārvešanu uz Latviju 1988. gadā.
Dzintra Andrušaite no 1951. gada mācījās Rīgas 4. vidusskolā (tag. Rīgas Angļu ģimnāzija), kuru beidza 1962. gadā. Mācību laikā, 1961. gada vasarā strādājusi par vadītāju bij. Tirdzniecības darbinieku pionieru nometnē Saulkrastos, kā arī ļoti patika lasīt, kas ietekmēja turpmāko profesijas izvēli. Līdzās Dzintrai Andrušaitei Rīgas 4. vidusskolu beidza Venta Lapiņa, Māra Rone, Ilze Gerca, Ruta Vilne, Pēteris Jansons, Egils Bilkens u.c., direktors no 1951.-1968. gadam bija Egons Mauriņš (1926-2020).
Pēc Rīgas 4. vidusskolas absolvēšanas no 1962.-1963. gadam Dzintra Andrušaite strādāja bij. V.Lāča LPSR Valsts bibliotēkā (tag. Latvijas Nacionālā bibliotēka).
1963. gadā Dzintra Andrušaite iestājās Maskavas Poligrāfijas institūta Žurnālistikas un publisko iespieddarbu redaktoru neklātienes fakultātē (tag. Maskavas Politehniskās universitātes Izdevējdarbības un žurnālistikas fakultāte, Krievija). Dzintras Andrušaites specializācija bija mākslas notikumu atspoguļošana, augstskolas pirmo trīs kursu nodarbības notika Rīgā, un mācību procesā tika apgūta arī Latvijas mākslas vēsture. Studiju laikā Dzintra Andrušaite profesionāli interesējās par mākslas dzīves norisēm Latvijā un tapa viņas pirmā publikācija – “Akmens un bronzas dzejniece” (1964.12.30 “Cīņa”) par tēlnieci Lea Dāvidovu-Medeni (1921-1986). Vēlāk strādāja par sekretāri (1965-1967) bij. LPSR Izglītības ministrijā (tag. LR Izglītības un zinātnes ministrija) un bibliotekāri (1967-1969) bij. LPSR Zinātņu akadēmijas bibliotēkā (tag. LU Akadēmiskā bibliotēka). Mācību prakses laikā (1968) un diplomdarba sagatavošanas periodā Dzintra Andrušaite darbojās bij. LKP CK izdevniecībā “Liesma” un 1969. gadā absolvēja Maskavas Poligrāfijas institūtu ar diplomdarbu “Izdevniecības “Liesma” pieredze latviešu tēlotājas mākslas albumu izdošanā”.
Pēc Maskavas Poligrāfijas institūta absolvēšanas Dzintra Andrušaite turpināja darbu kā mākslinieciskā redaktore izdevniecībā “Liesma” (1969-1970) un strādāja par bibliotēkas pārzini Latvijas PSR Mākslinieku savienībā (1970-1972). Veidojusi rakstus par gleznotāju Jāni Robertu Tillbergu (1880-1972; raksts 1970), tēlnieci Gaidu Grundbergu (1928-2021; raksts 1970), grafiķi Baņuti Ancāni (raksts 1973), Herbertu Līkumu (1902-1980; raksts 1973), par grāmatu grafiķi Ilonu Ceipi (1937-1991; raksts 1974) u.c.
Dzintra Andrušaite 1974. gadā uzsāka darbu J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja (JRLMVM, tag. Rakstniecības un mūzikas muzejs) filiālē Eduarda Smiļģa Teātra muzejā (tag. Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs). JRLMVM darbojās Voldemāŗs Kalpiņš (1916-1995; direktors 1962–1976), Astrīda Rogule (JRLMVM Lasītavas vadītāja, Mākslas nodaļas vadītāja 1981-1989) u.c. JRLMVM Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tolaik strādāja Silvija Geikina (muzeja vadītāja 1980-1987, pētīja Jaunatnes, Leļļu, Jelgavas teātrus), Māra Eņģele (teātra vēsture līdz 1914), Terēze Glušenkova (pētīja Dailes teātri), Dagmāra Purva (pētīja teātra mūziku), Rita Rotkale (pētīja LNOB), Agra Straupeniece (pētīja Operetes teātri), Antra Torgāne (pētīja Drāmas teātri), Tatjana Vlasova (pētīja Dailes teātri) un Ilmārs Burvis (pētīja Liepājas teātri). Kā JRLMVM zinātniskajai līdzstrādniecei Dzintra Andrušaitei pētījuma tēma bija Valmieras teātra vēsture un latviešu scenogrāfija.
Ar Dzintras Andrušaites līdzdalību JRLMVM muzeja krājumā tika iekļauti scenogrāfu Ģirta Vilka (Ludis Andersons; 1909-1983), Artura Lapiņa (1911-1983), Herberta Līkuma, Birutas Goģes (1926-2008), Andra Merkmaņa (1943-2006), Leonīda Merkmaņa (1915-1983), Eduarda Melbārža (1904-1984) u.c. autoru radošie arhīvi. Strādājot muzejā, Dzintra Andrušaite veica pētījumus un publicēja tekstus par Latvijas scenogrāfijas pamatlicēju daiļradi: 1981.g. – par Eduardu Brencēnu (1885-1929), Herbertu Līkumu; 1983.g. – par Jāni Kugu (1878-1969), Artūru Cimmermani (1886-1969), Otto Skulmi (1889-1967), Pēteri Kundziņu (1886-1983), Ansi Cīruli (1883-1942); 1984.g. – par Tatjanu Švecu; 1985.g.- par Niklāvu Strunki (1894-1966), 1986.g. – Artūru Cimmermani, Arturu Lapiņu; 1987- par gleznotāju Kārli Veitneru (1907-1994); 1989.g.- par gleznotāju, scenogrāfu Ēvaldu Dajevski (1914-1990); 1978.g. – par režisoru Žani Vīnkalnu (1898-1977) u.c.
Dzintra Andrušaite JRLMVM veica pētījumus, apkopoja muzeja arhīva un kolekcijas materiālus par latviešu scenogrāfiem, scenogrāfijas vēsturi un aktuālajiem projektiem, piedalījās 1987. gada ekspozīcijas veidošanā ar LPSR Mākslas fonda interjera mākslinieku Daces Motes un Viestura Vilka projektu.
No 1991. gada Dzintra Andrušaite bija ilggadēja Latvijas Mākslas muzeju apvienības darbiniece (LMMA, tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM), no 1991.-2006. gadam Latvijas Kultūras muzeja “Dauderi” (tag. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa) direktore. LMMA tolaik darbojās Ilze Konstante (LMMA ģenerāldirektore 1987-2000) Māra Lāce (LMMA zinātniskā līdzstrādniece no 1973 un šobrīd LNMM vadītāja kopš 2001), Astrīda Rogule (bij. Mākslas muzeja “Arsenāls”, tag. LNMM tēlniecības kolekcijas glabātāja 1989-1992, LMMA zinātniskā sekretāre 1992-1997, šobrīd Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja), Edvarda Šmite (LMMA, vēlāk LNMM speciāliste 1972-2015) u.c.
Latvijas Mākslas muzeju apvienībā tolaik ietilpa bij. Valsts Mākslas muzejs (Māra Lāce vadītāja 1989-2000), bij. Ārzemju mākslas muzejs (Mārīte Lapiņa vadītāja no 1989, Daiga Upeniece no 1995), bij. Mākslas muzejs “Arsenāls” (Velga Pule vadītāja 1990-2000, tag. LNMM), bij. Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs (Alīda Krēsliņa vadītāja no 1988, tag. DMDM, LNMM), Latvijas Kultūras muzejs “Dauderi”, G.Šķiltera memoriālais muzejs (vadītāja Ilga Skujeniece no 1973, šobrīd nepastāv), T.Zaļkalna memoriālais muzejs (1976-1994; šobrīd nepastāv), Izstāžu zāle “Latvija” (vadītāja Aneta Sviķe no 1988-1998; šobrīd nepastāv).
Dzintra Andrušaite piedalījusies ekspozīcijas izveidē, kuras pamatā bija Gaida Graudiņa dāvinājums. Ar mākslas zinātnieces līdzdalību notika LMMA tēlniecības krājuma ārtelpas ekspozīcijas izveide Latvijas Kultūras muzeja “Dauderi” teritorijā (1997) ar Latvijas autoru 37 granīta, bronzas darbiem. Ekspozīciju veidoja tēlnieks Igors Dobičins un tajā tika pārstāvēta tēlnieku Leas Dāvidovas-Medenes, Jāņa Brieža (1902-1953), Jāņa Aivara Karlova, Ojāra Arvīda Feldberga, Alberta Terpilovska (1922-2002), Ojāra Siliņa (1927-2003), Mirdzas Lukažas (1930-2014), Zentas Zvāras (1924-2001), Lilitas Līces (1913-1991), Artas Dumpes, Paula Jaunzema, Jāņa Zariņa (1913-2000) u.c. autoru daiļrade.
Dzintra Andrušaite veidojusi rakstus par Latvijas Kultūras muzejā “Dauderi” notiekošām izstādēm, 2000. gadā – par grafiķi, gleznotāju, scenogrāfu Sigismundu Vidbergu (1890-1970), vēlāk 2002. gadā ASV veica pētījumus par trimdas māksliniekiem, scenogrāfu Ardi Vinkleru (1907-1997), pedagogu, literatūrkritiķi un grāmatizdevēju Jāni Kadili (1903-1994), scenogrāfu Ēvaldu Dajevski (1914-1990).
Dzintras Andrušaites no 1964.-2006. gadam veidotās publikācijas par māksliniekiem atrodamas laikrakstos “Cīņa”, “Padomju Jaunatne”, “Literatūra un Māksla”, “Rīgas Balss”, žurnālos “Māksla”, “Karogs”, “Latvju Māksla”, almanahos “Latviešu Tēlotāja māksla”, “Teātris un dzīve”. Mākslas zinātniece sastādījusi tekstus mākslas izstāžu katalogiem, bukletiem: “Leona Paegles valsts Valmieras drāmas teātris” (1970-tie, Valmieras Drāmas teātris), “Ēvalds Dajevskis” (1989, RLMVM), “Laris Strunke” (1989, LMMA), “Niklāvs Strunke” (1995, LMMA), “Zvirbulis. Akvarelis. Kosmoss” (2021, Latvijas Universitāte).
Dzintra Andrušaite veidojusi monogrāfijas: “Evalds Dajevskis” (2022, “Jumava”), “Jelgavas stils…Valmieras bohēma. Elza Barūne, 1909-1974” (2016, “Zinātne”), “Latviešu kultūras mecenāts Gaidis Graudiņš” (2006, Latvijas Kultūras muzejs “Dauderi”), “Niklāvs Strunke: versija par Palmēnu Klāvu” (2002, “Valters un Rapa”) u.c.
Dzintra Andrušaite ir LMS biedre kopš 1986. gada un uzņemta ar tēlnieces Leas Davīdovas-Medenes, mākslas zinātnieču Skaidrītes Cielavas (1920-2005), Gundegas Ivanovas-Andersones (1928-2017) rekomendācijām, J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktores M.Vēršānes (1927-2006) izsniegtu raksturojumu, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētājas, mākslas zinātnieces Laimas Reihmanes parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 6/40. PSRS MS LMS lēmumu apstiprināja ar vecākās instruktores S.Ivanovas parakstu (1987).
Dzintra Andrušaite bija arī Latvijas Teātra darbinieku savienībā (1982-1997).
Ģirts Vilks (1909-1983) “Dekorāciju mets Raiņa lugai “Spēlēju, dancoju”” (fragments), papīrs, tempera, 70×90 cm, 1963, LMS muzejs