Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) informē, ka 26. maijā mūžībā aizgājusi nozīmīgā tēlniece, pedagoģe Rimma Pancehovska.
Rimma Pancehovska pirmo ieskatu mākslā guva ģimenē, vecāki 20.gs. 30. gados bija darbinieki bij. akciju sabiedrības “M.S.Kuzņecovs” porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrikā. Tēvs, Josifs Pancehovskis (1900-1952) bija Kuzņecova fabrikas, vēlāk Rīgas Porcelāna un fajansa fabrikas (RPFF) formēšanas meistars, keramiķis un Apdedzināšanas ceha meistars. Josifa Pancehovska darbi tika eksponēti vairākās rūpnīcas produkcijas izstādēs Latvijā un ārzemēs un atzīmēti ar goda rakstiem. Rimma Pancehovska no vecākiem bija mantojusi prieku par māla plastiskumu un formveides kompaktumu, kas vērojams mākslinieces turpmākajā daiļradē.
Pēc Rīgas 10. vidusskolas beigšanas Rimma Pancehovska 1947. gadā iestājās Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare). Pasniedzēji LMA Tēlniecības nodaļā bija Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicēji: Teodors Zaļkalns (1876-1972; Tēlniecības katedras vadītājs 1944-1945, 1946-1958), Kārlis Zemdega (1894-1963; Tēln. katedras vadītājs 1940-1941, pedagogs 1947-1962), Emīls Melderis (1889-1979; pedagogs 1947-1962, 1958-1971, Tēln. katedras vadītājs 1945-1946, 1958-1971, konsultants līdz 1979.g.), Kārlis Jansons (1896-1986; pedagogs 1937-1972, vasaras prakses vadītājs līdz 1984.g.) un Arnolds Skribnovskis (1908-1989; pedagogs 1940-1941, 1944-1956).
Rimma Pancehovska absolvēja LMA 1953. gadā ar diplomdarbu “Vadoņa jaunība”, vadītājs Teodors Zaļkalns. Līdzās Rimmai Pancehovskai 1953. gada pie Teodora Zaļkalna LMA Tēlniecības nodaļu absolvēja Pārsla Zaļkalne (1927-1993) ar diplomdarbu “Diriģents Arvīds Jansons”, Rute Svile (1927-2013) ar darbu “Absolvents”, Margareta Ilona Siliņa ar darbu “Jaunā aitkope”.
Pēc LMA absolvēšanas, no 1954.-1956. gadam Rimma Pancehovska strādāja kā tēlniece – modelētāja ģimenē pazīstamajā RPFF (vēlāk bij. Rīgas Porcelāna rūpnīca), kurā uzņēmuma galvenā māksliniece bija keramiķe Zina Ulste (1928-2006). Rimma Pancehovska darbojās Mākslinieciskajā laboratorijā, kuras vadītājas bija Vera Fjodorova, Elizabete Gegello, un strādāja kopā ar māksliniecēm, keramiķēm: Latvīti Mednieci (1924-2018), Ilgu Dreiblati, Ilonu Priedkalni (1933-2012), Beatrisi Kārkliņu, Regīnu Karkunovu, Ainu Mellupi (1925-1994), Ilgu Vanagu (1928-2013) u.c. Mākslinieciskajā laboratorijā Rimma Pancehovska veidojusi izstrādājumu modeļus figurālām sīkplastikas sērijām: “Pasaules dejas” ar kompozīcijām “Indiešu dejotāja” (majolika, 1954), “Argentīniešu dejotāja”; “Līgo”; “Šeherizāde” u.c. RPFF Masas sagatavošanas un Formēšanas cehu meistars bija ķīmiķis Zigurds Konstants, vēlāk mākslas zinātnieks, kas radošajā atmosfērā iepazinās ar tēlniekiem Rimmu Pancehovsku, Mārtiņu Zauru (1915-1998) un veicināja mākslinieku radošo darbu realizāciju RPFF. Tēlniece fabrikā realizēja arī savus radošos darbus no 1953.-1965. gadam.
Rimma Pancehovska līdzās darbam RPFF no 1954.-1959. gadam strādāja par pasniedzēju Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola). RLMV pedagogi tolaik bija: gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), tēlnieki – Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), Eduards Klēbahs (1899-1967; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas vadītājs, pedagogs 1949-1967), Līze Dzeguze (1908-1992; RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), gleznotāji – Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-197?), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), arhitekts Bruno Artmanis (1915-2007; RLMV pedagogs 1953-1954), keramiķe Milda Brutāne (1903-1979; RLMV pedagoģe, Keramikas nodaļas vadītāja 1942-1965) u.c. RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļā mācījās arī nākamais kinorežisors Gunārs Piesis (1931-1996), tēlniece Valentīna Zeile, Gunārs Ozols u.c.
Vēlāk Rimma Pancehovska bija pedagoģe J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) no 1961.-1968. gadam. JRRMV pedagogi, mākslinieki tolaik bija: direktore Elza Stalaža (1915-?; JRRMV direktore, pedagoģe 1961-1971), gleznotāji: Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs 1946- ?); Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; JRRMV pedagogs 1954-2005), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2006), Indulis Zariņš (1929-1997; JRRMV pedagogs 1958-1962) u.c. JRRMV tolaik mācījās nākamie mākslinieki: Juris Baklāns (1947-1989), Vija Maldupe (1947-1996), Laima Eglīte, Juris Dimiters u.c.
Rimma Pancehovska bija LMS biedre no 1956. gada un tika uzņemta ar LMS Tēlniecības sekcijas priekšsēdētāja p.i., tēlnieces Lejas Novožeņecas (1921-2012) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja vietnieces, gleznotājas, grafiķes Gundegas Vaskas (1917-2006) parakstītu lēmumu. PSRS MS lēmumu par Rimmas Pancehovskas uzņemšanu apstiprināja 1956. gadā. Sākotnēji Rimma Pancehovska atbilstoši tolaik pastāvošiem noteikumiem, 1955. gadā bija uzņemta kā LMS biedres kandidāte ar LMA rektora, gleznotāja Oto Skulmes (1889-1967) parakstītu raksturojumu, LMS Tēlnieku sekcijas biroja tēlnieces Ellas Leimanes (1910-2004) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja vietnieka, gleznotāja Ulda Prēdeļa (1920-1994) parakstītu lēmumu. PSRS MS LMS lēmumu par LMS biedres kandidātes statusu apstiprināja 1955. gadā. Māksliniece bijusi LMS Tēlnieku sekcijas biroja locekle (no 1965), pārstāve PSRS mākslas loterijas nozare mākslas padomē (no 1967).
Rimma Pancehovska darbojās bij. LMS Mākslas fonda (MF) tēlniecības studijas telpās, kas atradās Duntes ielā 50, Rīgā, bij. gleznotāja Kārļa Brencēna darbnīcā, kur līdz “Mākslinieku nama” (11.novembra krastmala 35, Rīgā, 1960) un kombināta “Māksla” (Gaujas ielā 5, Rīgā, 1965) darbnīcu ēku izbūvei radoši strādāja vairāku paaudžu tēlnieki: Lea Dāvidova-Medene (1921-1986), Marta Lange (1903-1985), Juris Mauriņš (1929-1993), Ļevs Bukovskis (1910-1984), Mārtiņš Šmalcs (1904-1984), Rasma Bruzīte (1919-2001), Gaida Grundberga (1928-2021), Pārsla Zaļkalne (1927-1993; studijas vecākā līdz 1968.g), Lūcija Žurgina (1908-1999; studijas vecākā no 1968.g.), Laimonis Blumbergs (1919-2014) u.c.
20.gs. 60.-80. gados Rimma Pancehovska realizēja mazās formas darbus bij. LPSR MF kombināta “Māksla” Tēlniecības ceha Bronzas lietuvē Gaujas ielā 5, Rīgā, kopā ar tēlniekiem: Valentīnu Helmūti (1928-2023), Elfrīdu Aldoniju Poli-Āboliņu (1921-2010), Margaritu Siliņu, Ruti Svili (1927-2013), Viktoriju Mickeviču (1921-2008) u.c. Darbu realizācijā palīdzēja bronzas liešanas meistari Aivars Jansons (1938-2000), Guntis Dubovs (1943-2015), Mārcis Jaunarājs, tēlniecības ceha priekšniece Regīna Ozere u.c.
Māksliniece Rimma Pancehovska izstādēs piedalījās no 1953. gada, pirmās izstādes – Tēlotājmākslas izstāde (1953), 1., 2. Republikāniskā mākslas izstāde (1953,1954). Vēlāk piedalījās nozīmīgajā LPSR Mākslas un literatūras dekādē Maskavā. Vizuālās mākslas izstāde norisinājās PSRS Mākslas akadēmijas zālē (1955), ekspozīcijā tika apkopots Latvijas profesionālās mākslas sniegums 20.gs. 50. gadu ideoloģisko norišu kontekstā, tādēļ atlasē tika noklusēta vairāku autoru daiļrade. Rimmas Pancehovskas darbi bija eksponēti V Vispasaules Jaunatnes un studentu festivālā (Varšavā, Polija, 1955), Baltijas republiku tēlniecības izstādē (LNMM, 1958, ar diplomiem tika apbalvoti tēlnieki: Rimma Pancehovska, Valda Zēvalde (1922–1997), Tālivaldis Gaumigs (1930-2016), Līze Dzeguze, Harijs Sprincis (1928-2002)), izstādē “Sports mākslā” (Maskava, tag. Krievija, 1963), Republikāniskajā izstādē “Miera sardzē” (LNMM, 1965), Vissavienības izstādē “Miera sardzē” (Maskava, 1965), Baltijas republiku tēlniecības izstādē (LNMM, 1966), Vissavienības mazo formu skulptūru izstādē (1978) u.c.
Rimma Pancehovska daiļrades sākumā izstādēs bija pārstāvēta ar smalki un prasmīgi modelētiem sīkplastikas darbiem porcelānā, majolikā, kuros tika atveidoti tolaik Latvijas un PSRS skatītājam atpazīstamo literāro darbu vai izrāžu sieviešu tēli ar raksturīgo atribūtiku: “Sārtā puķe” (S.Asakova pasaku tēls, 1953), “Baibiņa” (J.Raiņa lugas “Pūt, vējiņi” varone, 1954), “Sniegbaltīte” (A.Ostrovska lugas varone, 1954), “Čo-čo-sana” (D.Pučīni operas varone, 1954), “Spīdola” (A.Pumpura, J.Raiņa u.c. literāro darbu varone, 1955), “Judīte” (Vecās Derības tēls, 1955), “Šeherizāde” (“Tūkstotis un vienas nakts” pasaku tēls, 1958) u.c. Mākslinieces darbi tika kolorēti un zeltīti, formveidē bija nolasāma 20.gs. sākuma jūgendstila stilistikas ietekme.
Rimmas Pancehovskas rokraksts, prasmes un tēlniecības valoda nostiprinājās 20.gs. 60.-70.gados, kad tēlniece vairāk sāka pievērsties figurālām kompozīcijām un portretiem, kur iezīmējās veltījumi kara atcerei un ideoloģijas mitoloģiskie tēli. Viņas daiļradei raksturīgi latviešu tēlniecības skolas pamati, kas īstenojās stilistiski skaidrās un klasiski stingrās formās. Tēlnieces daiļradi raksturo lakoniska formveide, vispārināts romantiskās tematikas traktējums, kas vērojams viņas radošajā darbībā, tēlos bronzā: “Liesma” (bronza, 60x27x15 cm, 1961), “Pusaudzis” (alumīnijs, 62x14x14 cm, 1963), “Dite” (porcelāns, 34x22x15 cm, 1966), “Dite – cilvēkbērns” (bronza, 132x40x27 cm, 1967), “Mazais Ikars” (bronza, 31x14x19 cm, 1971), “Nikolajs Koperniks” (slīpēta bronza, 48x26x16 cm, 1978), “Mežavota lauma” (slīpēta bronza, 25x12x6 cm, 1982) u.c., visi LMS muzeja kolekcijā.
Mākslinieces personālizstādes notikušas Rietumu bankas galerijā (2018), Rīgas Porcelāna muzejā (“Porcelāna deja”, 2019) u.c.
2018. gadā par ieguldījumu Latvijas kultūrā Rimma Pancehovska tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelta par ordeņa virsnieci. Māksliniece ieguvusi I un II prēmiju Latvijas republikāniskajā sīkplastikas konkursā (1954), par dalību LPSR Mākslas un literatūras dekādē Maskavā apbalvota ar PSRS medaļu “Par izcilību darbā” (1956), PSRS Mākslinieku savienības valdes goda diplomu par sīkplastikas darbiem majolikā un porcelānā, kas tika eksponēti Baltijas republiku tēlniecības izstādē (1958) u.c.
Rimmas Pancehovskas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Dobeles novada muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), citos muzejos un privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību tēlnieces, pedagoģes Rimmas Pancehovskas tuviniekiem un kolēģiem.
Atvadīšanās no tēlnieces Rimmas Pancehovskas notiks piektdien, 2. jūnijā, plkst. 14.00 Rīgas Krematorija Lielajā zālē.
Rimma Pancehovska “Mežavota lauma”, bronza, 25x12x6cm, 1982, LMS muzejs