29. janvārī Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic jubilejā tēlnieku, restauratoru Genādiju Stepanovu!

Genādijs Stepanovs pēc vidusskolas beigšanas vēlējās darboties mākslas jomā un no 1968.-1970. gadam sāka piedalīties bij. LPSR Mākslas fonda Tēlniecības ceha darbā pie vadītājas Regīnas Ozeres (Gaujas iela 1, 5, Rīga). Viņa pirmais uzdevums bija piedalīties Otrā Pasaules kara brāļu kapu memoriāla realizācijā (tēlnieks Jānis Karlovs, arhitekti Leonīds Alksnis un Aleksandrs Voļatovskis (1937-2011), šūnakmens, Bulduri, Jūrmala, 1968-1972, 1978). Sākotnēji Genādijs Stepanovs bija palīgs un māceklis, kas veica autora veidotā māla oriģināla ģipša formēšanu kopā ar Eduardu Jēkabsonu (Eidi) un Grauvicu. Jānis Karlovs darbu (dabīgā izmērā 2×10 m) veidoja Tēlniecības ceha “Raiņa šķūnī” (Gaujas iela 5) atbilstošā augstumā, kas apgrūtināja tehniskos formēšanas darbus. Vēlāk darba realizāciju šūnakmenī kombinātā “Māksla” veica akmeņkalis Dzintars Šmalcs (1939-2000), meistars  Voldemārs Bružuks (1940-2018).

Kombināta “Māksla” (Gaujas 1) bij. “kamīna zālē” Genādijs Stepanovs piedalījās skicēšanas nodarbībās, kurās darbojās: tēlnieki Mārtiņš Šmalcs (1904-1984), Oto Kalējs (1920-1977), Juris Mauriņš (1928-1993), Antons Kurpeniks (1911-1989), akmeņkaļi Ernests Golovenko, Dmitrijs Golovčenko, Ivans Golovenko, Maksims Ņikonovs, Henrihs Ozoliņš (kursu idejas rosinātājs) u.c.

 1969. gadā Genādijs Stepanovs iestājās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Formas dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), tēlnieki Olita Nigule (1933-2024; RLMV veidošanas pedagoģe 1967-1993), Mirdza Lukaža (1930-2014; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas pedagoģe 1968-1973), Reinis Kurzemnieks (1944-2006; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas pedagogs ?-1973), kompozīcijas pedagogi bija tekstilmākslinieks, arhitekts Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV pedagogs 1.kursā 1961-1986), arhitekti Ivars Bumbiers (1932-2020; RLMV pedagogs 1.kursā 1966-1977), Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV pedagogs 2.-4. kursā 1962-1971), gleznotāji – Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Edvards Grūbe (1935-2022; RLMV gleznošanas pedagogs 1964-1971), Arvīds Būmanis (1942-2000; RLMV zīmēšanas un gleznošanas pedagogs 1968-1973), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978), fotomākslinieks Gunārs Binde (RLMV fotogrāfijas pedagogs 1964-1975) u.c.

 Genādija Stepanova kursabiedri bija Alda Kozadajeva, Andris Vārpa (līdz obligātajam dienestam PSRS Bruņotajos spēkos), Gunārs Narubins, Nikolajs Petraškevičs (1954-2014), Andrejs Bičkovičs.

 Genādijs Stepanovs un Alda Kozadajeva jau pirms RLMV bija beiguši vidusskolu, tāpēc RLMV beidza ātrāk 1971. gadā un diplomdarbos veidoja joniešu ordera kapiteļus Rīgas Sv.Pētera baznīcas atjaunošanai Pētera Martinsona vadībā.

Līdzās mācībām RLMV Genādijs Stepanovs strādāja kombinātā māksla un kopā ar tēlnieku Romualdu Griņeviču (1909-1972) veica ģipša eksponātu restaurāciju muzejos (bij. Oktobra revolūcijas muzejā, tag. Latvijas Kara muzejs u.c.). Pēc RLMV beigšanas 1972. gadā mākslinieks strādāja bij. LPSR Restaurācijas pārvaldē kopā ar Aldu Kozadajevu pie Rīgas Sv.Pētera baznīcas atjaunošanas.

Genādijs Stepanovs veidošanas prasmes izkopa bij. r/a VEF Kultūras pils (tag. Rīgas pilsētas pašvaldības iestāde “VEF Kultūras pils”) Tautas Tēlniecības studijā “Doma”, vadītājs, tēlnieks Jānis Karlovs. Tautas Tēlniecības studiju “Doma” apmeklējuši nākamie tēlnieki: Pauls Jaunzems, Laimdota Griķe, Igors Dobičins, Viktors Suškēvičs u.c.

1977. gadā Genādijs Stepanovs iestājās Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Tēlniecības specialitāte), kur studēja pie nozīmīgiem tēlniekiem, kā Emīla Meldera (1889-1979; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1940-1979, katedras vadītājs 1945-1946), Alberta Terpilovska (1922-2002; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1971-1999, katedras vadītājs 1977-1998), Igora Vasiļjeva (1940-1997; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1962-1997), Ojāra Siliņa (LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1972-1999) u.c. Tiešās kalšanas metodi Genādijam Stepanovam bija iespēja apgūt LMA vasaras praksē pie tēlnieka, latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Kārļa Jansona (1896-1986) tēlnieka darbnīcā “Siļķēs”, Cēsīs.

Studējot LMA, Genādijs Stepanovs piedalījās izstādēs: Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1980, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LMMIAD, tag. LNMM), Tēlotājmākslas izstāde “Sports mākslā” (1980, MF Mākslas salons, bij. Padomju bulvāris 20, Rīga), 14. Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1981, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas 4.medaļu izstāde (1982, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, Velvju zāle, LMMIAD, tag. LNNM) u.c.    

 Genādijs Stepanovs absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu 1983. gadā ar diplomdarbu “Skrējiens” māla, vēlāk betona materiālā, vadītājs Igors Vasiļjevs. Viņam līdzās pie vadītāja Igora Vasiļjeva LMA Tēlniecības nodaļu absolvēja Maija Eņģele ar darbu “Brāļi Kaudzītes”, Vjačeslavs Vasiļenko ar darbu “Eduarda Kalniņa portrets” un Guntars Vāgners ar – “Andreja Pumpura portrets”.

Genādijs Stepanovs pēc LMA absolvēšanas strādāja bij. LPSR Mākslas fonda Lietišķi dekoratīvajā kombinātā “Māksla” (past. 1944-1992), sākotnēji kā ģipša skulptūru formētājs, tad mākslinieks (1968-1992). Kā kombināta darbinieks piedalījies skulptūru atjaunošanā bronzā, granītā, mākslīgajā akmenī: Vērmanes dārza  strūklaka “Gadalaiki” (1978, atjaunota bronzā, oriģināls – 1869, “Buholcs un Hāns”, Vācija, špialters), strūklaka “Nimfa” Rīgas kanālmalas apstādījumos (1988, atjaunota bronzā, oriģināls – 1887, tēlnieks Augusts Folcs (1851-1926), špialters, pie LNOB), kinoteātra “Splendid Palace” ēkas portāla skulptūru grupa “Sabīniešu nolaupīšana” (1986, atjaunota bronzā, oriģināls – 1923, betons, tēlnieks Rihards Maurs (1888-1966)) u.c. Kā MF kombināta “Māksla” darbinieks Genādijs Stepanovs bija iesaistīts pieminekļa “Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” (1985, tēln. Aivars Gulbis (1933-2024), Ļevs Bukovskis (1910-1984), Leonīds Kristovskis (1923-2018), arh. Ermens Bāliņš (1933-1995), Edvīns Vecumnieks, Viktors Zilgalvis (1929-2008), mākslinieks Aleksandrs Bugajevs (1937-2009), konstruktors Gunārs Beitiņš (1931-1988)) tapšanā. Tēlnieks darbojies arī kā mākslinieks bij. LMS SIA “Latvijas Tēlnieks” (past. 1992-2002), piedalījies “Neatkarības monumenta” bronzas detaļu izgatavošanā un uzstādīšanā (1996, arhitekti Kazybeks Žarilgapovs un Kaldybajs Montakhajevs, tēlnieki Adilets Žumabajevs, Nurlans Dalbajevs, Kairats Surančijevs – radošās komandas vadītājs, Almati, Kazahstāna).

Pēc LMA absolvēšanas Genādijs Stepanovs piedalījās izstādēs: Republikas 16. jauno mākslinieku izstāde “Jaunie mieram” (1984, izstāžu zāle “Latvija”), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1984, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienai veltītā republikāniskā mākslas izstāde (1985, izstāžu zāle “Latvija”), Vissavienības tēlotājmākslas izstāde “LTK uzvarai – 40” (1985, Maskava, Krievija), Republikas 5.medaļu izstāde (1985, bij. AMM Velvju zāle), Jauno Mākslinieku grupas izstāde (1986, bij. T.Zaļkalna memoriālais muzejs, LMMIAD), Republikas “Mākslas dienu” tēlniecības darbu izstāde (1987, MF izstāžu zāle “Tēlnieku nams”), 18. Jauno mākslinieku darbu izstāde, kas veltīta LĻKJS XXIII kongresam (1987, bij. izstāžu zāle “Latvija”), 5. Republikas “Mazo formu tēlniecības izstāde” (1987, AMM Velvju zāle), konkursa izstāde “Komiskais mūsdienu mākslā Ķencis-87” (1987, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja izstāžu nams), “Latviešu tēlniecības izstāde” (1987, bij. Kultūras pils “Daile”, Dzintari, Jūrmala), Republikas “Mazo formu tēlniecības izstāde” (1989, bij. Republikas Zinību nams), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens – 87” (1987, bij. izstāžu zāle “Latvija”), “Pārdaugavas mākslinieku izstāde” (1988, bij. JRLMVM Eduarda Smiļģa Teātra muzejs), Starptautiskā tēlniecības izstāde veltīta “Dabas aizsardzībai” (1988, Ščecina, Polija), Tēlniecības kvadriennāles “Rīga-88” grupas izstāde “Esmu” (1988, AMM Velvju zāle, tag. LNMM, piedalījās Ausma Neretniece (1959-2006), Nikifs, Guntars Gabranovs, NSRD, Hardijs Lediņš (1955-2004), Rūdolfs Pīpkalējs (1943-1992), Igors Dobičins u.c.), Vissavienības izstāde “Ekpress – Avangards” (1989, Maskava, Krievija), LTC izstāde “Rudens-94” (1994, LMS izstāžu zāle “Tēlnieku nams”), “Mazo formu tēlniecība” (2001, RVKM “Mencendorfa nams”), “Rudens” izstāde (2001, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, LNMM), “Atklāj savu masku” (2003, LU Botāniskā dārza Palmu māja), Latvijas 11. medaļu mākslas triennāle (2003, bij. Valsts Mākslas muzejs, VMM, tag. LNMM), “Dolo-mīts” (2004, AMM Velvju zāle, LTC), “Saskarsme” (2005, Rīgas Sv. Pētera baznīca, LTC), “Rīga – Viļņa” (2006, galerija “Jono”, Viļņa, Lietuva, LTC), “Tēlnieku zīmējumi un skulptūras” (2007, RLB Baltā zāle, LTC), “Agregātstāvoklis – skulptūra” (2017, Laimīgās mākslas muzejs), “Ceļš” (2018, Rīgas Sv.Pētera baznīca). Mākslinieks piedalījies LMS rīkotajās izstādēs: “Mākslas dienas 2015. Mākslas kņada” (2015, LMS galerija), “Rudens 2016. Kas ir mākslinieks?” (2016, LMS galerija), “Mākslas dienas. 100 gadi pēc revolūcijas” (2017, LMS galerija), “Rudens 2017. Mākslinieku nams” (2017, LMS galerija), “Mākslas dienas 2018. Mākslas laiks” (2018, LMS galerija), “Rudens 100” (2018, LMS galerija), “Mākslas dienas 2019. Sešdesmit” (2019, LMS galerija), virtuālā izstāde “Mākslas dienas 2020. Covid-19” (2020), “Rudens 2020. Esošais skats” (2020, LMS galerija), “Mākslas dienas 2022. Karš. Ukraina” (2022, LMS galerija).

Genādijs Stepanovs piedalījies Latvijas Tēlnieku centra simpozijos: Starptautiskais mazo formu tēlniecības simpozijs “Zvārtava-Pedvāle-Rīga 2000” (2000, izstāde “Rīgas Melngalvju nams”), akmens tēlniecības simpozijs “Rīgas akmens” (2000, LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”, Vecrīga), II Starptautiskais Zvārtavas skārda simpozijs (2001, vad. Ģirts Burvis, LMS muzejs Zvārtavas pils, bij. LMS salons “Māksla”), LMA Starptautiskais bronzas tēlniecības simpozijs (2003, LMA Astras ielas darbnīca, izstāde “Rīgas Galerija”). Bijis dalībnieks arī LMS rīkotajos Starptautiskajos glezniecības un tēlniecības simpozijos “Mākslas dienas 2013. Mākslinieka monologs” (2013, LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”), “Mākslas Dienas 2014. Mākslas dialogs” (2014, LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”), “Mākslas dienas 2015. Mākslas kņada” (2015, LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”).

Genādijs Stepanovs rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: izstāde “Anonīmā” (1989, kopā ar Ausmu Neretnieci, Nikifu, Igoru Dobičinu, bij. MF izstāžu zāle “Tēlnieku nams”), “Mēs Rīgai” (2000, ar tēlnieci Mirdzu Lukažu, Rīgas Melngalvju nams), “Rezonanse” (2007, Jūrmalas muzejs), “Nenoteiktības princips” (2018, Sanktpēterburga, Krievija), “Nenoteiktības princips II” (2020, Jūrmalas muzejs).

Mākslinieks radījis darbus arī Rīgas pilsētvidei – “Māte ar bērnu” (1986, arh. Modris Ģelzis (1929-2009), kaparkalums, bij. Bērnu stacionārs “Gaiļezers”) un “Lidojums” (2005, arh. Jānis Krastiņš, granīts, alumīnijs, Rīgas kanālmalas apstādījumi).

Tēlnieks savā radošajā daiļradē ir izkopis atturīgu modernisma stilistiku portreta un figurālajā žanrā. Mākslinieka mazās formas darbos un sīkplastikā dominē ekspresija, emocionāla destrukcija un tendence pārvarēt materiāla vizuālo gravitāciju.

Genādijs Stepanovs ir profesionāls restaurators, piedalās granīta, mākslīgā akmens, bronzas skulptūru restaurācijā, attīrīšanā un sakopšanā Latvijas muzejos (LMS muzejs, LNMM, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs u.c.). Pilsētvidē restaurējis darbus: skulptūra “Zilonītis” (2003, restaurācija, oriģināls – 1930, betons-mākslīgais akmens, tēln. Rihards Maurs, arhitekts Pāvils Dreijmanis (1895-1953), Ausekļa ielā 3, Rīga); skulptūra “Ūdenszirgs” (2007, restaurācija, betons-mākslīgais akmens, tēlnieks R.Maurs, arhitekts Osvalds Tīlmanis (1900-1980), Jāņa Asara iela 15, Rīga); “1991. gada Rīgas Barikāžu piemiņas zīme” Vecrīgā, pie Saeimas nama (2009-2019, restaurācija, oriģināls – 2007, metāls, betons, dizainers Sandro Čaidze); Rīgas Brāļu kapu ansamblis (2009, restaurācija, oriģināls -1936, tēln. Kārlis Zāle (1888-1942), arh. Aleksandrs Birzenieks (1893-1980)); Rīgas Brīvības piemineklis (2016-2018, restaurācija, oriģināls – 1935, tēln. Kārlis Zāle, arh. Ernests Štālbergs (1883-1958)); piemineklis “1.bruņotā diviziona Autotanku pulka karavīriem” (2009, restaurācija, oriģināls – betons, 1935, arh. Verners Vitands (1903-1982)), strūklaka “Sumpurnis, bārenīte un mātesmeita” (2000, restaurācija, oriģināls – betons, mākslīgais akmens, 1933, tēln. Rihards Maurs); Alūksnes muižas parka mazās arhitektūras formas – “Obelisks”, “Pomonas templis”, “Mauzolejs”, “Putnu paviljons”, “Ovālā strūklaka”, “Apaļā strūklaka” (2017-2019, restaurācija, oriģināli 18.-19. gs., Alūksne); Jaunlaicenes muižas muzejs (2015, restaurācija, Jaunlaicene); Igauņu karavīru piemiņas vieta Mazsalacā (2013, restaurācija, oriģināls 1919); Driksas tilta dekoratīvās skulptūras “Konrāds” un “Hercogs Bīrons” (2011, restaurācija, oriģināls 2001, patinēts betons, tēln. Dzintra Jansone, Jelgava); skulptūra “Lāčplēsis” (2003, restaurācija, oriģināls 1953, betons, tēln. Vladimirs Rapiķis (1921-1985), Leonīds Kristovskis, Jūrmala); piemineklis “Dzimtene” – Komunistiskā terora “Gulaga” nometnēs represētiem latviešiem (2012, restaurācija, oriģināls – 1956, betons, tēlnieks Eduards Sidrabs (1898-1963), Komi Republika, Inta, Krievija); ekspozīcijas  “Skulptūru Mežs” sagatavošana (2024, Muzeju krātuve, LNMM) u.c.

2006. gadā par ieguldījumu Rīgas pilsētā esošo pieminekļu sakopšanā Genādijs Stepanovs saņēma pašvaldības apbalvojumu “Rīgas balva”.

Tēlnieks ir LMS biedrs no 1989. gada un uzņemts ar tēlnieku Gaidas Grundbergas (1928-2021), Mirdzas Lukažas, Jura Mauriņa rekomendācijām, LMS Tēlnieku apvienības priekšsēdētāja, tēlnieka Ojāra Breģa (1942-2022) izsniegtu ieteikumu un LMS valdes pirmā sekretāra, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 4/37. PSRS apstiprināja LMS lēmumu ar vecākās instruktores S.Ivanovas parakstu 1986. gadā.

 Genādija Stepanova darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, kā arī citos muzejos un privātajās kolekcijās.

Genādijs Stepanovs “Skudru pūznis”, 2019, alumīnijs, 42,5x57x10 cm, LMS muzejs