Ligita Caune ir daudzpusīga māksliniece, kas darbojas glezniecībā, interjera dizainā, grāmatu grafikā, izstrādā vitrāžu metus un rada sienu gleznojumus.
No 1955. gada Ligita Caune (Vecumniece) apmeklēja Viesītes vidusskolas zīmēšanas, rasēšanas skolotāja, mākslas zinātnieka Arkādija Kasinska (1928-1991; Viesītes vidusskolas skolotājs 1950-1975) vadīto zīmēšanas pulciņu. Arkādijs Kasinskis absolvējis bij. Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu neklātienē (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas apakšnozare) 1967. gadā ar diplomdarbu “Jēkabpils novada mākslinieki. Kārlis Kalve, Pēteris Kalve, Aleksandrs Štrāls un Jānis Jaunsudrabiņš”, vadītājs Romis Bēms.
1957. gadā Ligita Caune uzsāka mācības Viesītes vidusskolā. 1961. gadā viņas darbs “Viesītes upe” tika iekļauts bērnu tēlotājas mākslas labāko darbu skaitā, kas eksponēti LPSR Skolēnu tēlotājmākslas izstādē, Rīgā, līdzās novada skolu audzēkņu zīmējumiem un akvareļiem: Pārslas Ribakas darbam “Ziedi”, Rutas Liepiņas “Ziema”, Valda Zirņa “Ziema”, Jura Kabanova “Meža darbi”, Jāņa Strautiņa “HES būvlaukumā” un “Aizsprosta būve”, Māra Maļinovska “Sunākstes ainava”. 1967. gadā skolnieču Ligitas Caunes un Guntas Danevičas raksts “Jaunie pašdarbnieki” tika publicēts laikrakstā “Padomju Daugava” (Jēkabpils, Nr.6., 12.01.1967.).
Ligita Caune 1968. gadā beidza Viesītes vidusskolu un no 1968.-1970. gadam strādāja par mākslinieci noformētāju bij. rūpnīcā “VEF”. Līdzās darbam rūpnīcā apmeklēja LMA Sagatavošanas kursus, kuru pedagogi tolaik bija: gleznotāji Andrejs Rozenbergs (1937-2017; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs 1964-1978), Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs no 1962-1999), Mihails Korņeckis (1926-2005; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs, vadītājs 1964-1978), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA kursu pedagogs no 1958), Edvards Grūbe (1935-2022; Sagatavošanas kursu pedagogs 1964-1971), grafiķis Aleksandrs Dembo (1931- 1999; LMA kursu pedagogs 1962-1992) u.c.
No 1970. gada Ligita Caune studēja LMA Interjera un iekārtas nodaļā (tag. LMA Dizaina apakšprogrammas Funkcionālā dizaina specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija: arhitekts, interjera dizainers Voldemārs Šusts (1929-2001; LAS valdes priekšsēdētājs 1965-1979, LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs 1964-1998), arhitekti, interjeristi: Juris Pētersons (1931-2014; LMA pedagogs 1967-1998), Ivars Bumbiers (1932-2020; LMA pedagogs 1962-1986), gleznotāji, dizaina mākslinieki Aleksandrs Stankevičs (LMA pedagogs 1962-1999), Jānis Krievs (1942-2016; LMA pedagogs 1963-1986), koktēlnieks Vladimirs Bekmanis (LMA pedagogs 1961-2021) u.c.
Studiju laikā Ligitas Caunes teksts par zīmēšanas skolotāju Arkādiju Kasinski tika iekļauts rakstā “Mēs gribam šodien vārdus atrast, kas spēj par visu paldies teikt” (1973.10.06, “Padomju Daugava”, Jēkabpils). Līdzās studijām viņa strādāja ražošanas apvienībā “Radiotehnika” (RRR).
Ligita Caune absolvēja LMA Interjera un iekārtas nodaļu 1975. gadā. Nodaļu pie vadītāja Voldemāra Šusta absolvēja arī Mārīte Kluša ar darbu “Maināma uzskatāmas aģitācijas sistēma”, Edīte Gornova-Rasmusena ar diplomdarbu “Preses nama centrālā vestibila interjera projekts”, Helēna Grīnberga ar diplomdarbu “Interjera projekts kinoteātrim “Bulduri”” un Dace Kokina.
Vēlāk Ligita Caune ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās (1993, LMA).
No 1975.-1979. gadam Ligita Caune strādājusi kā konstruktore bij. PSRS “Gossnab” (PSRS Ministru Padomes Valsts tautas saimniecības materiāli tehniskās apgādes komiteja) ražošanas tehniskajā apvienībā “Notsnab”, kur specializējusies un veikusi administratīvo ēku interjeru funkcionālās aprīkošanas projektēšanas darbus.
Ligita Caune, darbojoties “Notsnab”, izstrādāja: bij. Viesītes 15. Lauku profesionāli tehniskās vidusskolas sienu gleznojumus (1976, bij. Viesītes arodvidusskola), Volgas-Vjatkas rajona ŪMTS administratīvās ēkas interjeru – kabineta, vestibila, tehnisko telpu iekārtojuma projektu (1977, Gorkija, tag. Ņižņijnovgoroda, Krievija), Rīgas bij. Maskavas rajona tirdzniecības uzņēmuma Nr.8 interjera projektu (1978), uzņēmuma “Gossnab Rīga” administrācijas ēkas interjera projektu (1979, Rīga), PSRS “Gossnab” ēkas – kolēģiju zāles, vestibilu, darba telpu interjera projektu (1979, Maskava, Krievija), Jūrmalas bij. Izpildu komitejas metodiskā kabineta un sekretāres lietvedes kabineta interjera projektu (1979, tag. Jūrmalas dome), bij. LPSR Ministru padomes interjera projektu (1980, tag. LR Ministru kabinets) u.c.
No 1979.-1992. gadam māksliniece veidojusi dažādus interjera dizaina projektus sadarbībā ar bij. LPSR/Latvijas Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātu (MF DMK). Nozīmīgi Ligitas Caunes daiļradē ir sabiedrisko, mācību ēku, ēdināšanas iestāžu, banku interjera projekti, kas bagātināti ar vitrāžām:
bij. Rīgas Medicīnas institūta atpūtas telpu interjera projekts un realizācija (1980, tag. Rīgas Stradiņa universitāte);
Sarkandaugavas 20. bērnu bibliotēkas-kluba interjera un eksterjera noformējuma projekts un autores modernisma stilistikas sienu gleznojumi “Pasaku istabai” (1981-1982, tag. RCB Sarkandaugavas filiālbibliotēka);
bij. Liepājas rajona kolhoza “Pionieris” administratīvās ēkas interjera projekts (1983, tag. Dienvidkurzemes novads, Virgas pagasts);
bij. Liepājas rajona Virgas ciema padomes ēkas interjera projekts (1984, tag. Dienvidkurzemes novads, Virgas pagasts);
Salas ciema bij. kompleksā sadzīves pakalpojumu pieņemšanas punkta interjera projekts krājkases, medicīnas punkta, friziera, šuvēju, apavu darbnīcas pakalpojumu, radiotehnikas, televizoru, sadzīves remonta telpām (1985, Salas novads, Salas pagasts);
bij. ražošanas apvienības “Laimdota” metodiskā kabineta – paraugfrizētavas interjera projekts (1986, Rīga);
bij. PSRS Celtniecības bankas Latvijas republikāniskā kantora metodiskā kabineta interjera projekts un realizācija (1986);
bij. Madonas rajona “Lauktehnikas” administratīvās ēkas interjera projekts (1987, tag. Sauleskalna tautas nams, Aronas iela 1, Sauleskalns, Bērzaunes pagasts, Madonas novads);
“Latinform” (Latvijas telegrāfa aģentūras “Leta”) rekonstrukcijas projekts;
“Rīgas modes” rekonstrukcijas projekts.
Ligita Caune izstrādājusi arī grafisko dizainu uzņēmumu un iestāžu publicitātes materiāliem – vimpeļiem, iepakojuma maisiņiem, nozīmītēm, piktogrammām, emblēmām, logotipiem u.c., kā arī veidojusi katalogu “Reklāma un vizuālā informācija” – sadzīves pakalpojuma uzņēmumos strādājošiem māksliniekiem (1987).
Vēlāk Ligita Caune izstrādājusi projektu bij. A/S “Latvijas Investīciju bankas” ēkai (1993, banka šobrīd nepastāv) un veidojusi Brīvības baznīcas atjaunoto interjeru un altārgleznu “Ticība, cerība, mīlestība” (1994, Viesīte).
No 1992.-2009. gadam Ligita Caune strādājusi Rīgas domes būvvaldē kā Kurzemes, Zemgales rajona un Latgales priekšpilsētas galvenā māksliniece (šobrīd Rīgas administratīvi teritoriālā iedalījuma robežas un nosaukumi ir mainīti).
Ligita Caune piedalījusies izstādēs: “Akvareļu izstāde” (1980, “Arhitektu nams”), “Ainava un klusā daba” (1981, bij. Jūrmalas izstāžu zāle), MF DMK projektu izstāde (1983, “Mākslinieku nams”), “Akvareļu izstāde” (1984, “Arhitektu nams”), “Telpa un mēs” (1987, Rīgas Sv. Pētera baznīca), “Sēlijas vasaras” (2004, Latvijas Nacionālais dabas muzejs), “Danaja” (2006, mākslas galerija “Cherado Art Empire”) u.c.
Māksliniece rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Mākslas dienas-85” ietvaros “Interjeristes Ligitas Caunes (Vecumnieces) un stikla mākslinieciskās apdares mākslinieces Aīdas Rotčenkovas (Grāves) darbu izstāde” (1985, Viesītes kultūras nams, tag. Viesītes kultūras centrs “Sēlija”), “Ligitas Caunes interjera projekti, gleznas, Aīdas Rotčenkovas stikls, Daces Grīnbergas keramika” (1986, bij. Jēkabpils “PSKP 25. kongresa” padomju saimniecības aktu zāle, tag. Salas Tautas nams), “Interjeristes Ligitas Caunes gleznas un Tautas daiļamata meistares Vilmas Liepkalnes tekstilijas” (1988, Viesītes kultūras nams), Ligitas Caunes personālizstāde “Ainava un ziedi” (1989, bij. Jēkabpils Mākslas muzejs, Sv. Nikolaja baznīca, tag. Jēkabpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca), Ligitas Caunes gleznu izstāde “Ainava un puķes” (1990, bij. Vides mākslas klubs, Mārstaļu iela 6, Rīga, katalogs, teksts Kurts Fridrihsons), “Ligitas Caunes akvareļu izstāde” (1993, Rīgas kultūras centrs “Imanta”, bij. salons “Deviņi”), Ligitas Caunes gleznu un zīmējumu izstāde “Ceļā uz mājām” (2011, Rīgas Sv. Pētera baznīca), “Pie zemes un debesīs” (2006, mākslas galerija “Cherado Art Empire”), “Mana zeme-Latvija” (2020, Latgales mākslas un amatniecības centrs, Līvāni).
Kopš 1999. gada Ligita Caune ir biedrības “Sēlijas palete” vadītāja un ikgadēji kopā ar Edgaru Bārbalu organizējusi glezniecības plenērus Sēlijā. Plenēros piedalījušies mākslinieki: Jāzeps Pīgoznis (1934-2014), Andrejs Ģērmanis, Juris Ģērmanis, Olita Ģērmane, Agnija Ģērmane, Nikolajs Karagodins, Laine Kainaize, Edmunds Lūcis (1959-2017), Mārtiņš Krūmiņš, Vita Merca u.c. Ligita Caune šogad piedalījās Jūrmalas mākslinieku biedrības pavasara gleznošanas plenērā Ragaciemā “Skadiņos”.
Mākslinieces radošā darbība novērtēta ar vairākiem apbalvojumiem – saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Sēlijas asociācijas Goda biedres diplomu (2005), Nīderlandes vēstniecības pateicību par gleznas “Miglas krasts” dāvinājumu Nīderlandes karalienei Beatriksei (2006), saņēmusi Liepājas pilsētas Kultūras balvu (2009). 2008. gadā Ligita Caune dibinājusi Arkādija Kasinska balvu vizuālajā mākslā Viesītes novada skolēniem.
Ligita Caune ir LMS biedre kopš 1987. gada un uzņemta ar mākslinieka Kurta Fridrihsona (1911-1991), interjera mākslinieku Daces Kokinas, Viestura Vilka rekomendācijām, MF DMK direktora Raimonda Pavlovska (1938-2006) parakstītu raksturojumu, LMS Monumentāli dekoratīvās mākslas sekcijas priekšsēdētāja, interjera mākslinieka Viestura Vilka izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 36/6.
Ligitas Caunes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Bauskas muzejā, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā, Viesītes muzejā “Sēlija”, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Jēkabpils Vēstures muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Ligita Caune “J.Baumanis – pirmais latviešu profesionālais arhitekts”, 1980, papīrs, akvarelis, 53×36 cm, LMS muzejs