Māksliniece Māra Rikmane vizuālās mākslas pamatus guvusi ģimenē pie tēva, gleznotāja Jāņa Rikmaņa (1901-1968). Māksliniece kopš 1957. gada ir ilustrējusi izdevumus un publicējusi savus darbus, sadarbībā ar izdevniecībām: “Liesma”, “Vaidelote”, “Jumava”, “Zinātne”, “Atēna”, “Latvijas Mediji” u.c.
Māra Rikmane 1954.gadā beidza bij. Rīgas 3.septiņgadīgo skolu un mācības turpināja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Mākslas keramikas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina programma). RLMV pedagogi tolaik bija: tēlnieki – Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), Līze Dzeguze (1908-1992; RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), Ojārs Siliņš (1927-2003; RLMV veidošanas pedagogs 1954-1968), Rimma Pancehovska (1928-2023; RLMV pedagoģe 1954-1959), scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), gleznotāji Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Nikolajs Petraškevičs (1909-1976; RLMV pedagogs 1948-1957), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Kārlis Freimanis (1909-1987; RLMV pedagogs 1945-1961), keramiķes Milda Brutāne (1903-1979; RLMV pedagoģe, Mākslas keramikas nodaļas vadītāja 1942-1965), Rita Einberga (1921-1979; RLMV Mākslas keramikas nodaļas pedagoģe 1948-1971), Irēna Megne (1921-2006; RLMV pedagoģe 1957-1967), Ausma Žūriņa (1926-2023; RLMV Mākslas keramikas nodaļas pedagoģe 1954-1989), Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; RLMV Mākslas keramikas nodaļas pedagogs 1948-1961, arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959) u.c.
Mācību laikā RLMV 1957.gadā Māra Rikmane ar audzēknēm Lolitu Zikmani, Gundegu Zikmani, Intu Vizbuli (Dobrāju; 1940-2020), Nelliju Darkēviču (1940-2022) izdeva paštaisītu žurnālu “Tautieši”. Žurnāls “Tautieši” nosaukuma un žurnāla satura dēļ tika vērtēts pretrunīgi, tāpēc Māra Rikmane un Nellija Darkēviča tika atskaitītas no RLMV, bet vēlāk tā pašā mācību gada laikā ar direktora lēmumu tika atjaunotas audzēkņu statusā.
Māra Rikmane no 1957.gada uzsāka darboties Latvijas Valsts izdevniecībā (LVI) kā ārštata māksliniece un veidoja ilustrācijas laikrakstiem un žurnāliem: “Zīlīte” (Nr.2 (01.02.1965), “Bērnība” (vēlāk “Draugs”), “Zvaigzne”, “Liesma ”, “Skola un Ģimene”, “Sieviete”, “Veselība” Nr.9 (01.09.1975), izdevumiem – “Pasaku kalendārs” (1966, “Liesma”) u.c. Sadarbība turpinājās līdz 1967.gadam. Māra Rikmane līdzās tēvam piedalījās studiju gleznošanā plenērā.
Māra Rikmane 1959. gadā beigusi RLMV Mākslas keramikas nodaļu un viņai līdzās absolvēja: Undīne Stepka (Bijeika), Inese Gulbe, Maija Baņķiere (1938-2021), Nellija Darkēviča, Aija Zīle (1940-2014) ar diplomdarbu “Brīnumputni”, vadītājs, arhitekts Ivars Strautmanis (1932-2017) darbs atradās skvērā pie LNOB, Rīgā, tag. demontēts u.c.
Pēc RLMV beigšanas 1959. gadā Māra Rikmane studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas specialitāte).LMA pedagogi tolaik bija: ksilogrāfijas meistars Pēteris Upītis (1899-1989; LMA Grafikas katedras pedagogs 1945-1989), oforta meistars Arturs Apinis (1904-1975; LMA Grafikas katedras pedagogs no 1945, vadītājs 1945-1952, 1962-1975), gleznotāja, grafiķe Gundega Vaska (1917-2005; LMA Grafikas katedras pedagoģe no 1950, vadītāja 1957-1962), grafiķis, plakāta mākslinieks Maigonis Osis (1929-1988; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960-1988), grafiķis, litogrāfijas tehnikas pedagogs Alberts Goltjakovs (1924-2016; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960-1999), gleznotāji – Valdis Dišlers (1922-2011; LMA pedagogs no 1953, rektors 1976-1986), Uga Skulme (1895-1963; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1963), Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975) u.c.
Māra Rikmane studiju laikā 1963.gadā turpināja darboties LVI mākslas redakcijā līdzās grafiķiem, mākslas redaktoriem Maigonim Osim (LVI redaktors 1957-1964), Vasilijam Kovaļovam, Valentīnam Ozoliņam (LVI redaktors 1955-1965, 1965-1968), Indulim Zvagūzim (1928-1994; LVI redaktors 1958-1965, 1977-1988) u.c., vēlāk darbojusies bij. izdevniecībās “Liesma”, “Zinātne”.
20.gs. 60.gados diplomdarbam LMA bieži bija jāizvēlas ideoloģiski orientēta vai sociāli nozīmīga tēma, kas noteica arī kritizētāja reālisma stilistikas krievu rakstnieka darba izvēli.
Māra Rikmane 1966. gadā absolvējusi LMA Grafikas nodaļu ar diplomdarbu “12 ilustrāciju cikls litogrāfijas tehnikā A.Upīša lugai “Žanna d’Arka”” (28x30cm) vadītājs Pēteris Upītis. Līdzās Mārai Rikmanei pie vadītāja Pētera Upīša absolvēja Nellija Darkēviča ar diplomdarbu “Ilustrācija V.Šiskova romānam “Drūmupe””, Valija Brence (1941-2009) ar diplomdarbu “Ilustrācija J.Raiņa dzejoļu krājumam “Vētras sēja”” litogrāfijas vai linogriezuma tehnikā, Ilona Ceipe (1937-1991) ar darbu “Ilustrācija J.Raiņa lugai “Jāzeps un viņa brāļi””, Opmane Rūta ar darbu “Linogriezumu cikls “Pļaviņu HES””, Vilnis Resnis (1939-2002), pie vadītāja Artura Apiņa absolvēja Guntis Strupulis (1933-1974 ) ar diplomdarbu oforta tehnikā “Mūsu jaunās mākslinieces”, pie vadītāja Aleksandra Stankeviča absolvēja Garrijs (Harijs) Manto (1935-2018), pie vadītāja Maigoņa Oša absolvēja Rasma Zaķe (1932-2008) ar diplomdarbu “Plakātu sērija par atpūtas iespējām”.
Māra Rikmane studiju laikā LMA veidoja dekorācijas Ventspils Tautas teātra izrādei – Artura Plotnika (1937-2020) un Marijas Vidrikas komēdijai-farsam 4 cēlienos “Sērkociņi un trīs precības», kas tika veidota pēc somu rakstnieka Maiju Lasilas (1868-1918) stāsta “Pēc sērkociņiem” motīviem (1966, režisors Raimonds Kugrēns (1912-1991), dekoratores Māra Rikmane un Vizma Krieviņa.
Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1966. gada: Vissavienības mākslas augstskolu diplomdarbu izstādē (1966, Maskava, Krievija), Republikas grāmatzīmju izstāde (1966, Mākslinieku nams), Jauno mākslinieku estampu izstāde “Mākslas dienas” (1966, Republikas Zinību nams), Republikas “Mākslinieku dienas” (1968, LPSR Valsts Mākslas muzejs, VMM, tag. LNMM), Baltijas republiku grafikas biennāle (1966, 1968 Tallina, Igaunija), Republikas Tēlotājas mākslas izstāde VĻKJS-50 (1969, VMM), Republikas 7. jauno mākslinieku izstāde (1969, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, tag. LNMM) Republikas 5. Portretu izstāde (1970, VMM), PSRS Grafikas izstāde (1970, Sibiu, Rumānija), “Literatūras tēli stājgrafikā” (1973, Mākslinieku nams), Republikas 3. zīmējumu izstāde (1973, AMM), 4.Republikāniskā stājgrafikas izstāde (1974, Mākslinieku nams), 10. Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1974,VMM), 1.stājgrafikas grafikas izstāde “Zinātne un zinātniski fantastika” (1975, bij. Republikas Zinību nams), Starptautiskā grafikas biennāles izstāde (1976, Bredforda, Lielbritānija), Grāmatu grafikas izstāde (1980, bij. RPI ēka), “Latviešu Padomju grafika ASV” (1977, Sanfrancisko, ASV), “PSRS dienas Dānijā” (1978, Kopenhāgena, Dānija, stājgrafikas izstāde pārstāvēti grafiķi Gunārs Krollis, Inārs Helmuts. Dainis Rožkalns (1928-2018), Māra Rikmane, Lolita Zikmane, Aleksandrs Dembo (1931-1999)), “Padomju Latvijas mākslas izstāde” (1979, Sidneja, Austrālija, Bredforda, Lielbritānija), “Rīgas grafikas Toronto” (1979, Toronto, Kanāda), Republikas 9. stājgrafikas izstāde (1979, Mākslinieku nams), Miniatūrgrafikas izstāde (1979, Republikas Zinību nams), Republikas Portretu un pašportretu izstāde (1980, VMM), Baltijas republiku grafikas triennāle (1980, Tallina, Igaunija), “Mūsdienu latviešu estamps 70.- 80. gadi” (1981, Maskava, Krievija), 6. Republikas grāmatu grafikas izstāde (1984, Mākslinieku nams), Austrālijas 38.Kultūras dienu izstādes Brisbēnē (1989, Brisbena, Austrālija), “Latviešu mākslā Sverdlovska” (1989, bij. Sverdlovska, Krievija), LMS Glezniecības studijas izstāde (1990, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs), “Vēstījums II. Gleznas uz dēlīša” (2000, galerija “Bastejs”), “Deju skolotājs” (2000, bij. “Ilzes Putniņas galerija”), 2. izstāde “Mākslas meistari pavasarim” (2001, Dailes teātris), 3. izstāde “Mākslas meistari pavasarim” (2002, Dailes teātris), 5. izstāde “Mākslas Meistari pavasarim” (2003, Dailes teātris), “Vai tu viņu pazīsti” (2004, RD “Melngalvju nams”), “Rīga un rīdzinieki” (2005, RD “Melngalvju nams”), “Rudens-2005” (2005, LMS galerija), 8. izstāde “Mākslas Meistari Pavasarim” (2006, Dailes teātris), “Nenorunātas Tikšanās” (2020, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, LLMC katalogs) u.c.
Piedalījusies LMS rīkotājās izstādēs “Mākslas dienas”, “Rudens” no 1968, 1969. g., kā arī izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Lielbritānijā, Austrijā, Zviedrijā, Indijā. Māksliniece sadarbojas ar mākslas galerijām un izsoļu namiem “Birkenfelds”, “Antonija”, “VITBER art & antiques” un to digitālām platformām.
Māra Rikmane rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Grafiķes Māras Rikmanes darbu izstāde” (1972, Mākslinieku nams, MF katalogs, sast. Jānis Pujāts), “Māra Rikmane, Zigrīda Fernava, Gaisma Giga, Lolita Zikmane, Arturs Ņikitins. Darbu izstāde” (1972, Mākslinieku nams, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs), “Māra Rikmane. Grafika. Inga Kambala. Plakāts” (1975, bij. Lielupes ūdens sporta bāze, Jūrmala, MF buklets, sast. Karīna Kropa), “Māras Rikmanes grafikas darbu izstāde” (1976, bij. grāmatnīca “Mākslas grāmata”), “Māras Rikmanes darbu izstāde” (1977, Tukuma grāmatnīca), “Māras Rikmanes izstāde” (1978, Tukuma mākslas un novadpētniecības muzejs), “Māras Rikmanes grafikas darbu un Zaigas Reimanes keramikas izstāde” (1979, bij. Jaunpils Lopkopības izmēģinājumu stacija), “Māras Rikmanes darbu izstāde” (1979, bij. RPTD stacionārs “Jugla”), “Grafiķes Māras Rikmanes darbu izstāde” (1980, Madonas Kultūras nama mazajā zāle), “Māras Rikmanes darbu izstāde” (1980, Arhitektu nams), “Mākslinieces Māras Rikmanes darbu izstāde” (1982, bij. J.Vītola Valsts konservatorija), “Māras Rikmanes un Helmuta Šeijera darbu izstāde” (1987, bij. Rīgas ūdensvada un kanalizācijas saimniecības pārvaldes klubs), “Māras Rikmanes darbu personālizstāde (1988, bij. Jūrmalas izstāžu zāle”), “Gleznotājas un grafiķes Māras Rikmanes, no Rīgas, izstāde” (1991, Londona, Lielbritānija), “Māra Rikmane. Lilija Dinere. Glezniecība. Grafika. Zīmējumi” (1991, bij. Latvijas Žurnālistu nams, tag. Reiterna nams), “Baltais-Melnais. Melnais- Baltais” (1998, bij. galerija “Rīgas Galerija”), “Māra Rikmane. Jānis Anmanis. Ziemassvētku izstāde” (2000, bij. galerija “M6”), “Māra Rikmane. Gleznas” (2006, Jelgavas Mākslas skola), “Asi. Amizanti. Eleganti” (2009, LMS galerija) u.c.
Māra Rikmane ir radījusi ilustrācijas: Reja Bredberija (1920-2012) romānam “Marsiešu hronikas” (1968, “Liesma”), Kārsonas Makallersas (1917-1967) romānam “Pulkstenis bez rādītājiem” (1968, “Liesma”), Morisa Vesta (1916-1999) romānam “Sūtnis” (1969, “Liesma”), Alekseja Tolstoja (1883-1945) romānam “Pēteris Pirmais” (1969, “Liesma”), Ļeva Tolstoja (1828-1910) romānam “Anna Kareņina” (1970, “Liesma”), Nikolaja Gogoļa (1809-1852) “Pēterburgas stāsti” (1978, “Liesma”), Egila Plauža (1931-1987) dzejoļu krājumam “Izkal putnu” (1978, “Liesma”), dzejas izlasei “Sudraba māsa, melnā māsa” (1981, “Liesma”), dzejoļu krājumam “Pelnu deja” (1987, “Liesma”), Ābrama Feldhūna (1915–2009) sastādītam izdevumam “Antīkā komēdija” (1979, “Liesma”), Skaidrītes Kaldupes (1922-2013) pasaka “Vidzemes ceļinieks” (1979, “Liesma”), Austras Skujiņas (1909-1932) dzejas izlasei “Krīt manā pavasarī sarma” (1979, “Liesma”), Lijas Brīdakas (1932-2022) dzejoļu krājumam no sērijas “Dzeja jaunatnei” “Naktsvijole” (1980, “Liesma”), Artura Gobas (1932-2019) dzejai bērniem “Irbītes bērni” (1982, “Liesma”), Ivans Turgeņevs (1818-1883) “Dzejoļi prozā” (1982, “Liesma”), Valdemārs Ancītis (1921–2006) “Latvju dainu izlase” (1984, “Zvaigzne”), Jānis Peters “Tautas skaitīšana” (1984, “Liesma”), Zigmunda Skujiņa garo stāstu “Lielā zivs” (1987, “Liesma”) ,Aspazijas (1865–1943) atziņām “Kad meklē dvēseli” (1991, “Zvaigzne”), Oskara Vailda “Zvaigznes bērns” (1993, “Sprīdītis”), Dantes Aligjēri (1265-1321) “Dievišķā komēdija” (1994, “Vaidelote”), Irmgardes Keinas (1905-1982) novelei “Meitene ar kuru bērni nedrīkstēja draudzēties” (1995, “Vaidelote”), dzejnieku Lijas Brīdakas, Knuta Skujienieka darbu krājumiem. Māksliniece ir ilustrējusi arī savas publicētas grāmatas “Mārdadzis” (2018), “Viens Visā, Viss Vienā” (2019) u.c.
Māra Rikmane veidojusi grafisko dizainu publikācijām laikrakstos un žurnālos:
– laikrakstā “Literatūra un Māksla”: Māra Rikmane “Nelietojamā lietojamība jeb Alibi priekšmetiem, kurus nav kur likt” Nr.4 (23.01.1987), Māra Rikmane “Jānis Pauļuks” Nr.15 (12.04.1985), Egils Plaudis dzeja “Veltījums Kr. Baronam” Nr.7 (15.02.1985), Rainers Marija Rilke poēma “Orfejs, Eiridike, Hermejs” Nr.49 (05.12.1975), Kurts Vonnegūts stāsts “Ko darīt ar “Eifiju?”” Nr.37 (16.09.1977), (1970);
– žurnālā “Zvaigzne”: Egons Līvs “Meldru mežs”, Nr.13 (05.07.1971), Nr.14 (20.07.1971), Agata Kristi “Kārtis galdā” Nr.1 (05.01.1971), Nr.2 (20.01.1971), Imants Zemzaris “Prieks” Nr.24 (20.12.1971), Andris Kolbergs romāns “Krimināllieta trijām dienām” Nr.1 (05.01.1975), Nr.3 (05.02.1975), Regīnas Ezeras fantasmagorija “Zemdegas” Nr.22 (20.11.1976), Nr.21 (05.11.1976), Nr.20 (20.10.1976), Nr.18 (20.09.1976), Nr.16 (20.08.1976), Nr.15 (05.08.1976), Nr.13 (05.07.1976), Nr.12 (20.06.1976), Nr.11 (05.06.1976), Nr.9 (05.04.1976), Nr.8 (20.04.1976), Nr.7 (05.04.1976), Nr.6 (20.03.1976), Jānis Mauliņš stāsts “Ragana” Nr.23 (01.12.1979), Nr.22 (01.11.1979), Nr.21 (01.11.1979), Nr.20 (15.10.1979), Nr.19 (01.10.1979), Nr.18 (15.09.1979), Nr.17 (01.09.1979), Nr.16 (15.08.1979), Nr.15 (01.08.1979), Nr.14 (15.07.1979), Vītauts Petkevičs stāsts “Glāze stipras tējas” Nr.19 (01.10.1978), Aivars Kalve “Krītošais Ikars” Nr.2 (20.01.1985), Nr.5 (01.05.1985), Nr.7 (01.07.1985), Nr.23 (05.12.1984), Nr.22 (20.11.1984), Nr.21 (05.11.1984), Nr.20 (20.10.1984), Nr.19 (05.10.1984), Nr.18 (20.09.1984), Mati I. Joensū romāns “Harjunpē un mīlestība” Nr.23 (05.12.1986), Nr.22 (20.11.1986), Nr.21 (05.11.1986), Nr.20 (20.10.1986), Nr.19 (05.10.1986), Nr.17 (05.09.1986), Agata Kristi romāns “Kingzeboļas mīkla” Nr.17 (05.09.1987), Nr.18 (20.09.1987), Nr.19 (05.10.1987), Nr.20 (20.10.1987), Nr.22 (20.11.1987), Nr.24 (20.12.1987), Nr.1 (05.01.1988), Nr.2 (20.01.1988), Mario Pjūzo “Krusttēvs” Nr.18 (20.09.1987), Nr.20 (20.10.1988), Nr.21 (05.11.1988), Nr.22 (20.11.1987), Nr.23 (05.12.1988), Nr.24 (20.12.1988), nr.4 (20.02.1989), Nr.5 (05.03.1989), Nr.6 (20.03.1989), Nr.7 (05.04.1989), Nr.8 (20.04.1989), Nr.10 (20.05.1989), Nr.11 (05.06.1989);
– žurnāls “Liesma”: Leons Dumbers stāsts “Varoņloma” Nr.9 (01.09.1975), Māra Rikmane “Glezniecība kā mājās” Nr.11 (01.11.1978) (1971);
– žurnāls “Tilts”: Andris Kolbergs romāns “Krimināllieta trijām dienām” Nr.150-151 (01.07.1975), Nr.152-153 (01.07.1976), Nr.154-155 (01.12.1976);
– žurnāls “Latvija Šodien”: Māra Rikmane “Jānis Pauļuks” Nr.13 (01.12.1985);
– žurnāls “Zīlīte”: “Uz zvaigznēm” Māras Rikmanes teksts un zīmējumi (Nr.2 (01.02.1965), M.Rikmane “Pasaka par Samtabārdi” Nr.3 (01.03.1973), M.Rikmane pasaka “Zilo zvanu pļavā” Nr.10 (01.10.1973), Jānis Plotnieks stāsts “Meža bērni” Nr.8 (01.08.1975), Nr.10 (01.10.1975), Ziedonis Purvs “Burtu dzejolīši” Nr.5 (01.05.1976), Valdis Grenkovs dzejolis “Dāvana” Nr.3 (01.03.1976), Mārtiņš Krieviņš stāsts “Frizētavas māksla” Nr.4 (01.04.1978), Aivars Kļavis pasaka “Laika atgūšana” Nr.12 (01.12.1979), Vija Upmale “Prieka stundas” Nr.2 (01.02.1982), Nr.3 (01.03.1982), Nr.4 (01.04.1982), Nr.7 (01.07.1982), Nr.9 (01.09.1982), Nr.10 (01.10.1982), Eulānija Dorika “Vai zaķēns un vilks ir augšprātīgi vai nav” Nr.6 (01.06.1983), Jānis Kalniņš “Kad vēl vecais sienas pulkstenis tikšķēja” Nr.6 (01.06.1985) ;
- Žurnāls “Veselība”: Nr.9 (01.09.1975) u.c.
Žurnāls “Zīlīte” sadarbojās ar māksliniekiem Gunāru Krolli, Ģirtu Vilku, Aiju Zīli, Dainu Lapiņu, Māru Rikmani, Pāvelu Šēnhofu, Veltu Toropinu, Margaritu Stārasti, Irēnu Oļesovu, Uģi Mežavilku, Gunāru Cilīti, Rūdolfu Jansonu u.c. Tika publicēti rakstnieki: Jūlijs Vanags, Valdis Lukss, Žanis Grīva, Laimonis Pēlmanis, Ārija Elksne, Ilze Indrāne, Dagnija Zigmonte, Vitauts Ļūdēns, Māris Čaklais, Cecīlija Dinere, Valdis Grenkovs, Laimonis Vāczemnieks, Aivars Kļāvis. Mirdza Kļava. Pēteris Zirnītis, Viktors Kalniņš u.c.
Māras Rikmanes radošā darbība ir daudzpusīga. Māksliniece darbojusies bij. LMS glezniecības studijā – veidojusi gleznas eļļas un akrila tehnikās, apgleznojusi porcelānu, pievērsusies ekslibrim, tušas zīmējumiem. Māra Rikmane radoši strādājusi Mākslinieku nama LPSR Mākslas fonda Eksperimentālā estampa darbnīcā (MF EED) no 1977.gada, radot darbus oforta, litogrāfijas, sietspiedes tehnikās. MF EED darbojušies grafiķi: Imants Krepics (LMS muzeja litogrāfijas meistars), Aleksandrs Dembo (1931-1999), Maija Dragūne, Naftolijs Gūtmans, Inārs Helmūts, Gunārs Kļava (1933–1989), Gunārs Krollis, Malda Muižule (1937-2022), Arturs Ņikitins (1936–2022; MF estampa darbnīcas meistars 1963-1965), Māra Rikmane, Georgs Smelters (1942-2014), Lolita Zikmane, Valentīns Ozoliņš (1927-2024; MF estampa darbnīcas vadītājs 1973-1976), Māris Ārgalis (1954-2008), Lilija Dinere, Ilze Krūmiņa, Ivars Poikāns, Kirils Šmeļkovs, Ernests Zariņš, Ilmārs Blumbergs (1943–2016), Maija Dragūne, Līvija Andrjukaitīte (1936-2000), Baņuta Ancāne (1941-2024), Rihards Skrubis (1928-1995) u.c. Darbnīcas vadītājs tolaik bija Vladislavs Grišins (1937-2023; MF EED vadītājs 1976-1988), meistari Māris Abiļevs (MF darbinieks 1980-1989), Andris Abiļevs (MF darbinieks 1976-1991), Laimonis Lejnieks (1916-1989) u.c.
Māra Rikmane aktīvi iesaistījusies arī citu mediju jomās, veidojusi raidījumus par vizuālo mākslu un māksliniekiem Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio. Māra Rikmane piedalījās dokumentālās filmas veidošana – “Latviešu grafika” (1978, “Rīgas Kinostudija”, režisors Rūta Celma, scenārija autori Rūta Celma, Māra Rikmane, operatori Vladimirs Gailis (1917-2009), Jānis Milbrets (1944-2021), mūzikas autors Imants Zemzaris), animācijas filmas veidošanā “Balāde par Kurbadu” (2000, studija “Dauka”, režisors Ansis Bērziņš (1940-2021), scenārija autori Aldis Linē, Ansis Bērziņš, mākslinieki – Dzintars Krūmiņš, Edmunds Jansons, Māra Rikmane, Aivars Rušmanis, mūzikas autors Jāzeps Vītols (1863-1948)).
Māra Rikmane saņēmusi LR Kultūras ministrijas atzinības rakstu, VKKF Radošo personu atbalsta programmas stipendiju (2019), LMS medaļu un Goda rakstu (1978), Tallinas grafikas triennāles diplomu (Igaunija, 1977).
Mārai Rikmanei LMS biedres kandidāte bija no 1968. gada ar grafiķu Pētera Upīša, Aleksandra Dembo, Paula Duškina (1928 – 1996), Gunāra Kroļļa rekomendācijām, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa, gleznotāja Artura Mucenieka (1912-1984) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu.
Māra Rikmane LMS biedre ir kopš 1970. gada un uzņemta ar gleznotāju Henrija Klēbaha (1928-1998), Herberta Siliņa (1926 – 2001), grafiķu Artura Ņikitina, Baņutas Ancānes) rekomendācijām, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa Riharda Skrubja parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 2/25.
Māksliniece tika ievēlēta LMS valdē (1972-1975) un tika nozīmēta darbam ar jauniem māksliniekiem, LPSR Mākslas fonda Grafikas mākslas padomē (1973) un LPSR Kultūras ministrijas ekspertu Vissavienības mākslas loterijas grafikas komisijā (1976, 1981). Māra Rikmane 1978.gadā tika apbalvota ar LMS medaļu un Goda rakstu.
20.gs. 90. gadu beigās Māra Rikmane vadījusi mākslas galeriju “M6”.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Tukuma muzejā, Talsu novada muzejā, Naujenes Novadpētniecības muzejā, kā arī privātkolekcijās.
Māra Rikmane “Divi gleznotāji”, papīrs, oforts, 50×64,5 cm, 1970, LMS muzejs