IN MEMORIAM Pēteris Korsaks

15.12.1937. – 22.05.2024.

Latvijas Mākslinieku savienība sēro par nozīmīga fotomākslinieka, fotogrāfijas vēsturnieka, dažādu notikumu aktīva dokumentētāja, publicista, muzeja darbinieka Pētera Korsaka aiziešanu mūžībā. Pēteris Korsaks 20.gs. 80.gados darbojās līdzās politiskajiem aktīvistiem un rosināja nozīmīgu Latvijas tēlnieku Kārļa Zāles, Kārļa Jansona, Kārļa Zemdegas nojaukto pieminekļu atjaunošanu. Fotomākslinieks portretējis Latvijai nozīmīgas personības: Andrejs Eglītis, Jānis Stradiņš, Gunārs Birkerts, Broņislava Martuževa, Vaira Vīķe-Freiberga, Indulis Ranka, Lidija Lasmane-Doroņina, Andris Slapiņš u.c.

Pētera Korsaka ģimene PSRS okupācijas laikā tika represēta – tēvs arestēts 1945.g. un mira izsūtījumā 1948.g. (Sibīrija, Krievija), ģimenes kustamā manta tika konfiscēta. Pēteris Korsaks pēc vidusskolas sākotnēji vēlējās iegūt izglītību tehniskajās specialitātēs un beidza bij. Rīgas 5.tehnisko skolu, kurā sagatavoja sakaru speciālistus (1960), un strādāja Rīgas sakaru mezglā (1960-1965). Lai darbotos 20.gs. 60.gados PSRS rūpniecības novitātē – plastmasas sadzīves priekšmetu ražošanā, Pēteris Korsaks mācījās Olaines 35. Pilsētas profesionāli tehniskajā skolā (tag. Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža, 1965) un strādāja bij. R/A “Ausma” plastmasas pārstrādes rūpnīcā (Olaine, 1965-1977).

Pētera Korsaka interese par fotogrāfiju radās jau bērnībā, kad 7 gadu vecumā viņš dāvanā saņēma fotoaparātu “Smena”. Vēlāk mākslinieks attīstīja prasmes fotogrāfijā pašmācības ceļā un apmeklēja bij. Rīgas Skolotāju nama fotoklubu “Gamma” (1970-1980), kurā darbojoties izjuta vēlmi pievērsties vizuālajai mākslai. Pēteris Korsaks bija klausītājs bij. Rīgas rajona Tautas universitātes žurnālistikas fakultātē (TUŽF, 1972), kur pedagogi bija: žurnālists Harijs Bute (TUŽF rektors), P.Pujāts (TUŽF dekāns), G.Strautmane (TUŽF pedagoģe) u.c. Pēteris Korsaks TUŽF apguva žurnālistikas pamatus, kodolīgā izklāsta prasmi, fotofiksāciju un spēju dokumentēt un argumentēt vēstījumu. Līdzās Pēterim Korsakam klausītāji bija dažādu profesiju pārstāvji, mācību laikā notika ekskursijas dažādu nozaru uzņēmumos, arī bij. LPSR Mākslas fonda Eksperimentālā estampa darbnīcā “Mākslinieku namā”. Klausītāju veiksmīgākie raksti par kultūras un sadzīves aktualitātēm tika publicēti bij. Rīgas rajona laikrakstā “Darba Balss”.

No 1975. gada Pēteris Korsaks kā entuziasts iesaistījās Latvijas foto dokumentu mantojuma, foto tehnikas, autoru radošo biogrāfiju izpētes un apkopošanas darbā. Mākslinieks veica fotogrāfa Mārtiņa Buclera (1866-1944) radošā mantojuma pētniecību, kā arī bija rosinātājs fotogrāfa kapa pieminekļa izveidei (1989, tēlniece Solveiga Vasiļjeva, Siguldas kapi, granīts, bronza). Pēteris Korsaks pētījis arī “VEF MINOX” izgudrotāja Valtera Capa (1905-2003), kino un foto meistaru  Mārtiņa Lapiņa (1873-1954) un Jāņa Sīļa biogrāfijas u.c.

Radoši aktīvs Pēteris Korsaks bija izdevniecības un reklāmas sektora vadītājs Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā (1980-1987, līdzās Uģim Niedrem, etnogrāfijas nodaļas vadītājam Mārtiņam Kuplajam, kino un foto nodaļas vadītājam Ervīnam Vēverim u.c.). Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja (RVKM) direktores Klāras Radziņas (1942-2021) uzrunāts Pēteris Korsaks apkopoja muzeja fotodokumentu kolekciju, vēlāk fotomākslinieks bija muzeja darbinieks RVKM filiālē Latvijas Fotogrāfijas muzejā (LFM, 1990-2008), kur līdzās fotomāksliniekam Vilnim Auziņam veidoja muzeja krājuma veidošanas stratēģiju un iedibināja pēctecības darbu. Pēteris Korsaks bija LFM pastāvīgās ekspozīcijas “Fotogrāfijas attīstība Latvijā. 1839-1940” idejas autors.

Pēteris Korsaks veidoja publikācijas kopš 1974. gada, pirmā – laikrakstā “Dzimtenes Balss” par fotogrāfu Mārtiņu Bucleru. Vēlāk mākslinieka publikācijas bija laikrakstos: “Literatūra un Māksla”, “Literatūra. Māksla. Mēs”, “Padomju Jaunatne”, “Rīgas Balss”, “Vaduguns” (Balvi), “Darba Karogs” (Smiltene), “Padomju Daugava” (Jēkabpils), “Atmoda”, “Laiks”, “Ābele”; žurnālos: “Māksla”, “Latvju Māksla”, “Rīgas Laiks”, “Lauku dzīve”. Autors veidoja šķirkļus izdevumiem: “Latvijas Padomju enciklopēdija” (1982, 1.sējums, “Galvenā enciklopēdiju redakcija”), “Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas” (1985, Pēteris Zeile, “Liesma”), “Māksla un arhitektūra biogrāfijās” (2000, 2003, 3.-4. sējums, “Preses nams”). Pēteris Korsaks veidoja izdevumus: “Ceļā uz neatkarību. Brīvības cīņu pieminekļi” (1997, sast. Pēteris Korsaks, kopa ar Gunāru Kušķi, “Mans īpašums”), “Latviešu fotogrāfi-kara liecinieki” (2019, sast. Pēteris Korsaks, “Neputns”), “Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX-XXI gs.” (2021, Pēteris Korsaks kopā ar Igoru Pliču), fotoalbumu “Eižens Finks. Fotogrāfs leģenda” (2022, sast. Pēteris Korsaks, “Neputns”, dizains Anna Aizsilniece) u.c.

Jāatzīmē Pētera Korsaka būtisks ieguldījums Latvijas valstiskuma atjaunošanā, 20.gs. 80. gados darbojoties nevaldības organizācijās “Latvijas Kultūras fonds”, “Vides aizsardzības klubs”, “Latvijas Tautas fronte”, “Brāļu Kapu komiteja”. Tolaik piedalījies talkās, ar fotomākslinieku Gunāru Birkmani (1931-2011) rīkojis īstermiņa izstādes ar aktuālo notikumu un pieminekļu attēliem, publicējis materiālus  Latvijas laikrakstos, eksponējis savas un citu autoru radītās fotogrāfijas.  Pēteris Korsaks darbojās iniciatīvas grupā līdzās citiem aktīvistiem, t.sk. Jurim Dobelim, juristiem Andrim Grūtupam (1949-2014), Voldemāram Šubrovskim, Ivaram Redisonam, arhitektam Eiženam Upmanim (1955-2016), iesaistījās PSRS okupācijas laikā iznīcināto pieminekļu apzināšanā un atjaunošanā. Tolaik iniciatīvas grupa, sasaucot iedzīvotāju sapulces, rosināja Latvijas pašvaldības atjaunot Neatkarības karam un Latvijas brīvībai veltītos pieminekļus: tēlnieku Kārļa Jansona (1896-1986) Rēzeknē, Balvos, Jelgavā, Kārļa Zemdegas (1894-1963) darbus Dobelē un Viļakā, arhitekta Paula Kundziņa (1888-1983) pieminekli Cēsīs. Iniciatīvas grupa atjaunoja Kārļa Zāles (1880-1942) veidoto kapa pieminekli Nacionālajiem partizāniem Inčukalna kapos (1988) un arī Neatkarības karā kritušo brāļu kapu pieminekli Tartu, Igaunijā (1987). Pēteris Korsaks rūpīgi veica pieminekļu atjaunošanas procesu un piemiņas brīžu, sapulču foto dokumentāciju. Vēlāk mākslinieks šo darbu turpināja, rosinot piemiņas zīmju uzstādīšanu  1941. gada 4. jūlija Raganas kaujai (2006, tēlnieks Ģirts Burvis, pie Inčukalna–Valmieras šosejas, Siguldas novads, Krimuldas pagasts) u.c.

Pēteris Korsaks bija Latvijas Kultūras fonda (vadītājs, dzejnieks Imants Ziedonis (1933-2013)) “Spīdolas fonda” pirmais stipendiāts Latvijā (1988) un tās ietvaros ar fotogrāfa Kārļa Baula (1893-1964) meitas Irēnes Krečko (1923-1996) atbalstu apmeklēja ASV, kur papildinājis foto dokumentu arhīvu un tikās ar trimdas dzejnieci Valdu Moru (1902-2001).

Pēteris Korsaks izstādes piedalījās kopš 1978. gada. Piedalījās izstādē “Latvijas laiks” (1996, LNMM, Izstāžu zāle “Arsenāls”), rīkoja nelielas grupu izstādes un personālizstādes: “Latvija fotoattēlos” (1999, kopā ar Vilni Auziņu, Krievija), “Rīdzinieki” (1999, LFM), “Pēteris Korsaks. Radošajai darbībai un pētniecībai veltīta izstāde autora 85. dzīves jubilejas gadā” (2022, LFM) u.c.

Pēc Pētera Korsaka ierosinājuma tapušas divas filmas par fotogrāfijas vēsturi – fotofilmas “Putniņa izlidošana” (1979, Rīgas kinostudija, režisors, scenārija autors Aivars Freimanis (1936-2018), operators Andris Silenieks, skaņu režisors Alfrēds Višņevskis (1920-2007)) un “Spoguļa dziļums” (1980, Rīgas kinostudija, režisors, scenārija autors Aivars Freimanis, operators Andris Silenieks, mūzikas autori Pauls Dambis, Kārlis Rūtentāls).

Pēterim Korsakam par ieguldījumu Latvijas kultūrā tika piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (2009), 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (1991) un Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija. Mākslinieks piedalījās fotokonkursā “Diapozitīvs-79”, kur diasēriju grupā saņēma pirmās pakāpes diplomu un žurnāla galveno balvu par darbu “Ielūkosimies latviešu fotogrāfijas vēsturē” (1979, žurnāls “Zvaigzne”). Vēlāk piedalījās fotokonkursā “Kultūra laikā un cilvēkā” (1986).

Pēteris Korsaks bija Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedrs kopš 2003. gada un tika uzņemts ar gleznotāju Ulda Zemzara (1928-2022), Jāzepa Pīgožņa (1934-2014), mākslas zinātnieka Pētera Zeiles (1928-2020) rekomendācijām un LMS valdes priekšsēdētāja, tekstilmākslinieka Egila Rozenberga parakstītu lēmumu.

Pētera Korsaka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Naujenes Novadpētniecības muzejā, Tukuma muzejā, Maltas vēstures muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību fotomākslinieka, vēsturnieka Pētera Korsaka tuviniekiem un kolēģiem. 

Atvadīšanās no fotomākslinieka Pētera Korsaka notiks 29. maijā plkst. 10.00 Ziemeļu kapsētas kapličā Siguldas novadā, Krimuldas pagastā.

Kārlis Zāle “Piemineklis 1941.gada 4. jūlijā pie Raganas kritušo 8 nacionālo partizānu piemiņai Inčukalna kapos”, šūnakmens, h-2,5m, 1944.g., atjaunots 1988.g., restaurēts 2020.g.