Š.g. 23. – 25. februārī Stambulā (Turcija) norisinājās oficiālā UNESCO partnera – Starptautiskās vizuālās mākslas asociācijas (International Association of Art, turpmāk – IAA / IAAP) 19. ģenerālā asambleja, kurā piedalījās dažādu pasaules reģionu – Āzijas, Amerikas, Eiropas – 25 valstu lielāko nevaldības vizuālo mākslas organizāciju delegāti. Asamblejā Latviju pārstāvēja biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” (IAA/IAAP biedrs) prezidents Igors Dobičins.
19. ģenerālās asamblejas pasākumu ietvaros notika simpozijs “Trimda un humānisms”, kurā uz diskusijām simpozija organizatori bija uzaicinājuši Stambulā piespiedu trimdā mītošos māksliniekus no totalitārām un autokrātiskām valstīm, kā Sīrija, Irāna un Krievija, lai sniegtu ieskatu par apdraudējumiem, ar kādiem mākslinieki saskaras mītnes zemēs. Ukrainu pārstāvēja mākslinieku rezidences nodrošinoša organizācija Turcijā.
Haijams Zidans (Khayyam Zidane), Sīrijas gleznotājs stāstīja par apstākļiem savā valstī, ko ietekmē globālā sasilšana, jo sausuma dēļ šobrīd nav iespējams izaudzēt iedzīvotājiem nepieciešamo pārtiku. Mākslinieks informēja, ka Sīrijā joprojām pastāv militārais režīms, ko nodrošina Krievijas bruņotie spēki, un raksturoja, ka Krievijai nerūp iedzīvotāju nodrošināšana ar nepieciešamajām vajadzībām – ūdeni, petroleju ēdiena pagatavošanai, primāro medicīnisko aprūpi.
Simpozijā runāja Marjama Mazroe (Maryam Mazrooei), kara fotogrāfe, gleznotāja un žurnāliste, cīnītāja par sieviešu tiesībām Irānā, kas vairākkārt tikusi ieslodzīta cietumā Irānā, izbēgusi un šobrīd dzīvo Turcijā.
Saīds Davouds (Seyed Davoud), tēlnieks, rakstnieks, kurators stāstīja, kā Irānā cīnījies par tiesībām brīvi nodarboties ar mākslu, dibinājis mākslas galeriju, bijis izstāžu kurators. Vairākkārt ticis sodīts, visbeidzot viņam tika atņemta Irānas pilsonība.
Piedalījās arī mākslinieki Jūlija Batirova un Marats Muhametovs no Krievijas, kuri sākoties karam Ukrainā mītnes vietu atraduši Turcijā un arī savos mākslas darbos vēršas pret asiņaino karu Ukrainā un Putina režīmu.
Simpozija ietvaros biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” pārstāvis I. Dobičins prezentēja biedrības vizuālās mākslas izstāžu veidošanas praksi 2022.-2023. gadā, stāstot par izstādēm, kas tiek veidotas Ukrainas atbalstam un tās mākslinieku iesaisti izstāžu norisēs – LMS rīkotajās izstādēs LMS galerijā: „Mākslas dienas 2022. Karš. Ukraina” (06.05.2022.-12.06.2022.), “Mariupole–nesalauzta” (05.11.2022.-08.01.2023.) un “Rudens 2022. Karš ilgst gadu” (17.02.2023.-19.03.2023.).
Ģenerālās asamblejas noslēgumā 25. februārī Stambulas Mākslinieku savienības galerijā tika atklāta bēgļu tematikai veltīta izstāde “Open the gates”, kurā piedalījās Turcijas mākslinieki kopā ar māksliniekiem, simpozija dalībniekiem no Sīrijas, Irānas un Krievijas.
IAA/IAAP ģenerālās asamblejas norises uzsvars bija akcentēt Leonardo da Vinči un mākslinieka misiju runāt par sabiedrībai aktuālām tēmām, jo caurvijošais moto bija “Gleznotājam visums mīt viņa prātā un viņa rokās”.
Ģenerālajā asamblejā tika akcentēts jautājums par atbalstu ārpus IAA/IAAP Nacionālajā komitejās esošajiem trimdā mītošajiem māksliniekiem, tai skaitā, lai nodrošinātu apliecinājumu par mākslinieka piederību profesijai. IAA/IAAP valde rosināja statūtu grozījumus, ļaujot par IAA/IAAP biedriem kļūt arī individuāliem māksliniekiem. Priekšlikums iesniegtajā redakcijā tika noraidīts. Apzinoties nepieciešamību mākslinieka profesijai sniegt juridisku un ekonomisku nodrošinājumu, turpmāk IAA/IAAP valde analizēs, kā paplašināt IAA/IAAP biedrību loku un veicināt, konsultēt jaunu biedrību dibināšanu.
Ģenerālajā asamblejā tika spriests par IAA/IAAP statūtos esošo organizāciju biedru mākslinieku definīcijas precizēšanu – vai biedrībā ir tikai vizuālās mākslas profesionāļi, vai tajās ir iekļaujami arī mākslas nozarē iesaistītie kuratori, mākslas zinātnieki, mākslas kritiķi, galeriju, muzeju darbinieki, mākslas žurnālisti un rakstnieki u.c. Diskusija uzrādīja, ka dalībvalstīs ir atšķirīga pieeja šim jautājumam, atšķirīga izglītības sistēma, dažādas vēsturiskās tradīcijas, līdz ar to tika secināts, ka nav racionāli noteikt visu valstu IAA/IAAP biedrībām vienotus kritērijus biedru uzņemšanā.
Līdzšinējais IAA/IAAP prezidents Bedri Baikams (Bedri Baykam, Turcija) bija amatā kopš 2015. gada un šogad par prezidentu tika ievēlēts Kvangs So Lī (Koreja). Lī solīja attīstīt un nostiprināt digitālās iespējas IAA/IAAP darbībai un valdes labākai komunikācijai, kā arī strādāt pie mākslinieku autortiesību stiprināšanas.
IAA/IAAP valdes sastāvs:
Kvangs So Lī (Kwang Soo Lee), Koreja, IAA prezidents;
Marija Moroza (Maria Moroz), Polija, viceprezidente;
Igors Dobičins, Latvija, valdes loceklis;
Steisija Makormika (Stacie McCormick), Lielbritānija, valdes locekle;
Marsels Noaks (Marcel Noack), Vācija, valdes loceklis;
Vahida Ramujkica (Vahida Ramujkic), Serbija, valdes locekle, kasiere;
Graciela Fereiro Roblesa (Graciela Ferreiro Robles), Meksika, valdes locekle.
Marta Iglesias Piza (Marta Yglesias Piza), Kostarika, valdes locekle, Latīņamerikas un Karību jūras valstu koordinatore;
Sofija de la Fuente (Sofia de la Fuente), Zviedrija, valdes locekle, Eiropas valstu koordinatore;
Rioji Ikeda (Ryoji Ikeda), Japāna, valdes locekle, Āzijas un Klusā okeāna valstu koordinators;
Kate Madrigāla (Kathe Madrigal), ASV, valdes locekle, Ziemeļamerikas valstu koordinatore;
Plašāka informācija par IAA/IAAP darbību vietnē: http://www.aiap-iaa.org
