Inta Celmiņa (Dripe) no 1953.-1957. gadam mācījās Rīgas 6. viduskolā un no 1957. gada J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. NMV MIKC Jaņa Rozentāla Mākslas skola). JRRMV pasniedzēji tolaik bija: grafiķis Kārlis Bušs (1912-1987; JRRMV direktors 1948-1961), gleznotāji Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Eduards Jurķelis…
Atis Ieviņš no 1953. gada mācījās bij. Siguldas rajona Mālpils septiņgadīgajā skolā un beidza to 1960. gadā. No 1960. gada mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi bija: arhitekti – tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), arhitekts,…
Laimdota Junkara darbojas akvareļglezniecībā, pasteļa un guašas tehnikās, pievēršas akrila un eļļas glezniecībai, rada zīmējumus. Autore publicējusi rakstus par notikumiem latviešu vizuālajā mākslā un māksliniekiem – J.Rozentālu, K.Danni, J.Tīdemani, J.Sudmali u.c. Piedalījusies izstādēs gan Latvijā – Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Jūrmalā, Saldū u.c., gan ārzemēs – Lietuvā, ASV, Ventspils mākslinieku grupas izstādēs Zviedrijā, Vācijā, Francijā. Laimdota…
Margaritas Zarenkovas radošo darbību arhitektūrā, interjera dizainā raksturo elegants dekoratīvo elementu pielietojums, mākslinieciskas novitātes un laba kolorīta izjūta. Mākslinieces mūžs ritējis radošo personu lokā, tēvs – mākslinieks Pāvels Zarenkovs, vīrs – arhitekts Ivars Millers. Margarita Zarenkova no 1965. gada studējusi Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā (RPI, tag. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina…
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par mākslinieka Oskara Bērziņa aiziešanu mūžībā. Oskara Bērziņa nozīmīga radošās darbības joma bija akvareļglezniecība. Mākslinieks ilgstoši darbojies grāmatu un lietišķajā grafikā, kā arī plakātu mākslā. Pielietojot izkoptus grafikas izteiksmes līdzekļus, Oskars Bērziņš 20. gs. 80. gados veidojis mākslinieciskus noformējumus izdevniecības “Zvaigzne” mācību grāmatu komplektiem – angļu valodai, vācu valodai, fizikai…
Vladimira Bekmaņa daiļradi raksturo lielizmēra ciļņi modernisma stilistikā, kuros attēlotas figurālas alegoriskās kompozīcijas, pilsētainavas, portreti, dekoratīvi augu un ziedu kārtojumi. 20.-21.gs. mijā, mainoties pasūtījumu raksturam un mērogam, autors veidojis arī interjera priekšmetus, stila mēbeles ar bagātīgiem kokgriezumiem. Darbi izstrādāti, izmantojot dažādas koka šķirnes un pielietojot materiāla un to īpašību izpratni. Vladimirs Bekmanis no 1948. gada…
Gundega Strauta dzīvojusi un sevi radoši apliecinājusi, darbojoties Latvijas vitrāžas mākslas attīstības nozīmīgā posmā 20. gs. 60.-90. gados. Šajā mākslas nozarē tolaik aktīvi darbojās mākslinieki: Egons Cēsnieks (1915-1978), Mārcis Avotiņš (1922-1975), Ludis Bērziņš (1929-2021), Tenis Grasis (1925-2001), Arnolds Vilbergs (1934-2019), Nora Cēsniece (1941-2025), apliecinot kompozīcijas uzbūves modernisma sakņojumu, monumentalitāti, krāsu bagātību, tehniskā izpildījuma kvalitāti u.c.…
Latvijas Banka aicina māksliniekus un mākslas studentus piedalīties Annas Brigaderes pasaku tēliem veltītas kolekcijas monētas grafiskā dizaina konkursā. Izlaižot kolekcijas un piemiņas monētas, Latvijas Banka popularizē Latvijas kultūras, vēstures, filozofiskās, vispārcilvēciskās un dabas vērtības un mūsdienīgu šo vērtību interpretāciju gan Latvijā, gan pasaulē. 2026. gada nogalē Latvijas Banka plāno izlaist Annas Brigaderes pasaku tēliem veltītu…
Latvijas Mākslinieku savienība novēl priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! Latvijas Mākslinieku savienības galerijas darba laiks svētkos: 24.12.2025. – 04.01.2026. – katru dienu no plkst. 12.00-18.00 LMS galerijā līdz 2026. gada 11. janvārim ir apskatāma Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējā vizuālās mākslas izstāde “Rudens 2025. Polittehnoloģiju kultūra”. Izstādē piedalās vairāk nekā 60 mākslinieki ar darbiem dažādos…
Gunāra Lūša devums Latvijas mākslā ir zīmīgs ar autora harmoniski lakonisko grafiskā dizaina rokrakstu, kas it īpaši akcentējams valstiski nozīmīgā darbā, izstrādājot jaunu koncepciju Latvijas naudai 20. gs. 90. gados. Mūsu valsts pamatvērtības tika iemūžinātas grafiskajos metos Latvijas Bankas nacionālās valūtas apgrozības monētās – latos un santīmos (izstrādāja 1992.g. un tēlnieks Jānis Strupulis veidoja ģipša…
Gunta Zemīte izkopusi sev raksturīgu veidošanas stilu un kompozīcijas uzbūvi. Tēlnieces radošais rokraksts zīmīgs ar modernismā sakņotu smagnēju plastiku, ar kuru autore iemieso dekoratīvās kompozīcijas par sievietes dzīves ritējumu un atziņām saistītās tēmās – Cilvēks, Daba, Mūžība, Dzīvība, Nāve. Gunta Zemīte no 1948.-1955. gadam mācījās Rīgas 45.vidusskolā un no 1955.-1959. gadam mācības turpināja Rīgas 36.vidusskolā…
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgas vitrāžas mākslinieces, gleznotājas Noras Cēsnieces aiziešanu mūžībā. Nora Cēsniece ievirzi vizuālajā mākslā guva ģimenē, mākslinieces tēvs bija vitrāžists, akvarelists Egons Cēsnieks (1915-1978). 1959. gadā Nora Cēsniece beidza J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (JRRMV; tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV klasesbiedri viņai bija topošie gleznotāji – Lija Būmane…
