2022. gada 3. augustā mūžībā devies ievērojamais Latvijas arhitekts Juris Monvīds Skalbergs.
Juris Monvīds Skalbergs dzimis Latvijas Republikā 1935. gadā pilsoniskā ģimenē, tēvs – ekonomists, māte – telefoniste, brālis – publicists, žurnālists un deputāts Atis Valfrīds Skalbergs. Juris Monvīds Skalbergs studējis Rīgas Politehniskā institūta (RRI) Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā (tag. RTU Arhitektūras fakultāte), topošā arhitekta RPI pasniedzēji, kas ietekmēja viņa tālāko radošo daiļradi, bija tēlnieks Kārlis Baumanis (1916-2011), grafiķis Valdis Pūķis un arhitekti: Aleksandrs Birzenieks (1893-1980), Osvalds Tīlmanis (1900-1969), Valentīna Valeiskalne, u.c. J.M.Skalbergs 1960. gadā veidojis diplomdarbā projekta metu “Transformējamai sapulču hallei Rīgā”, vad. arhitekts Oskars Tīlmanis. Jura Monvīda Skalberga kursabiedri bija nākamie arhitekti Maija Skalberga, Ilgonis Stukmanis, Vija Tuma, Aija Grīna (1937-2021), Atis Rozentāls (1935-2007), Linards Skuja (1935-2019), Liesma Skuja (1935-2017), u.c.
Juris Monvīds Skalbergs saņēmis habilitēto maģistra zinātnisko grādu arhitektūrā par kvalifikācijas darbu “Jaunā tirdzniecības kultūra – lielveikals” 2003, vadītājs, RTU profesors Ivars Straumanis (1932—2017).
Pēc RPI absolvēšanas arhitekts darbu uzsācis LPSR Kultūras ministrijas celtniecības, restaurācijas projektēšanas uzņēmumos (1960-1975), kur viņam tika uzticēti sarežģīti projekti. Autors izstrādāja virkni Latvijai novatorisku modernisma projektu, piemēram, Rīgas Kristus piedzimšanas pareizticīgo katedrāles pārbūvi par “Zinību namu”. Konkrētais projekts paredzēja veikt reliģisko un kultūras ēku pārbūvi ar turpmāko funkcijas maiņu, kas bija politisks lēmums un neparedzēja autentiskās struktūras saglabāšanu.
Oriģinālās Rīgas Kristus piedzimšanas pareizticīgo katedrāles (1884) ēkas autors bija arhitekts Roberts Augusts Pflūgs (1832-1885), interjeru veidošanā piedalījās Krievijas mākslas un ikonogrāfijas vēsturē pazīstami glezniecības meistari – Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas rektors Pjotrs Šamšins ((1811-1895), kas bija ikonu “Jānis Kristītājs” un “Jaunava un bērns”), kā arī akadēmiķi gleznotāji: Kārls Gotlībs Venigs (1830-1908) un Vasilijs Vereščagins ((1842-1904) Cara vārtu apgleznojumi, ikonas “Kristus piedzimšana”, “Svētās Jaunavas Marijas piedzimšana” un “Svētais Aleksandrs Ņevskis”), profesors, gleznotājs Fjodors Vasiļjevs (1850-1873), mākslinieki Firs Žuravļevs (1836-1901) un Aleksejs Korzukhins (1835-1894). Ēkas dekoratīvie būvelementi tika izgatavoti vācu tēlnieka Augusta Folca (1851-1926) darbnīcā Rīgā.
Ēkas pārbūves būvdarbu vadītājs bija arhitekts Armands Redbergs (1933-2017), ēkas kupolu projektēja arhitekts Juris Skalbergs, bet kupolu, visus pārsegumus un kāpnes konstruēja inženieris Andris Bite, akustiku – Aivars Vecsīlis (1903-1988), savukārt, māksliniece Latvīte Medniece veidoja interjera keramikas mozaīkas panno (~60 m3, 1929-2019), 1964). Ēkā tika izvietoti LPSR Mākslas fonda kombināta “Māksla” veidotie mākslas darbi, t.sk. melnā metālā izgrieztā “Rīgas panorāma” (Ø16m), un interjera priekšmeti. “Zinību nams” pulcēja plašu atšķirīgo radošo personu auditorijas un bija dažādo nozaru non-konformistu mākslinieku tikšanās vieta.
Republikāniskais Zinību nams 20.gs. 90-tajos gados tika pārbūvēts un atjaunota katedrāles funkcija nesaglabājot iepriekšējās pārbūves vērtīgākās detaļas.
J.M.Skalbergs izstrādājis rekonstrukcijas projektus kinoteātrim “Blāzma” (1964), Rīgas Krievu drāmas teātrim (1967), kura foajē tika novietota tēlnieka Aivara Gulbja skulpturālā kompozīcija “Mūza”), un muzikālajam klubam “Allegro“ (Vaļņu ielā, Rīga, 1970), kur skatuves sienu gleznojumus veidoja Leonīds Mauriņš (1943- 2012), u.c. Jāatzīmē, ka visu ēku interjeru noformējumu veidoja MF LMK un LDK mākslinieki.
Turpinoties sadarbībai ar Latvijas Mākslinieku savienību (LMS), Jurim Monvidam Skalbergam ticis pasūtīts projekts – Zvārtavas pils pārbūve par LPSR Mākslas fonda radošo namu 50 personām. Procesā dažādos periodos tika iesaistīti: MF valdes priekšsēdētājs, gleznotājs Kārlis Dobrājs (MF valdes priekšsēdētājs 1977-1982), Jāzeps Pasternaks (1919-1975, MF direktors 1972-1975), Arnis Madisons (1932-1990, MF direktors 1976-1983), Romāns Vasiļjevs (MF direktors 1983-1988), Breikšs (MF ģenerāldirektors 1988-1992), LDK “Māksla” direktori A.Paičs (MF 1971-1975) un Viktors Veištorts (1928-2016, MF 1975-1992), arhitekts Gvido Harijs Volbrugs (1944-2014, MF galvenais inženieris), dizaineri Aina un Auseklis Ozoliņi. Atjaunošanas darbos piedalījās arī RTU studentu celtnieku vienība “Arho” (1981-1982, vad. arh. Viesturs Briedis), kā arī mūrnieks Ernests Ozoliņš, kas izveidoja torņa un ēdamzāles kamīnus (1982). Ēkas ātrija stikla kupolā tika izveidota vitrāža (1986), ko veidoja māksliniece Māra Kārkliņa (MF un LMS darbiniece 1981-1997), izgatavotas trūkstošās kolonnas 1980.g. (koktēlnieks Jānis Poļaks (1941-2008).
Juris Monvīds Skalbergs strādājis kā institūta galvenais arhitekts projektēšanas institūtā “Agroprojekts/Latgiprokolhozstroj” (1975-1991) un radošajā darbā aizrāvās ar postmodernisma tendencēm, jaunās arhitektūras meklējumos izmantojis vēsturiskās arhitektūras stila elementus, dekorus gan kā citātus, gan attālas un deformētas atsauces. Šajā laikā īstenoti projekti, kā projektēšanas institūta „Agroprojekts” biroju ēka Rīgā, Maskavas ielā, postmodernā stilistika ar uzsvērtu jumta dzegas veidojumu (1979–1988), apvienības “Lauku celtnieks” tehnisko centru Vecrīgā, Peldu ielā un kopā ar arhitektiem Aivaru Zavadski un Pēteri Biruli , Kungu ielas fasādē kā dekors tika izvēlēts un iestrādāts tēlnieka Zigurda Galūna betonā veidotājs cilnis LMA diplomdarbs “Rīgas amatnieku cunftes”(1984-1987). 20.gs. 80-tajos gados arhitekts Skalbergs radījis formās nacionālā romantisma stilistikā un arī konstruktīvas Latvijas paraugciematu apbūves administratīvās ēkas (Renda, 1987) , Lodes ciema sabiedrisko centru (kopā ar Ivaru Martinsonu, 1988, LPRS MP prēmija 1989), gan ekonomiski loģisku inženierbūvi – saliekamu ūdenstorni, kas tika uzstādīti un izmantoti daudzos Latvijas novados.
Pēc 1991. gada Juris Monvīds Skalbergs vadījis projektēšanas biroju “Arbi”, vēlāk bijis SIA “ JS & Partneri” valdes priekšsēdētājs. Veicis “Berga bazāra”, Rīgā pagalma iekšējo ielu arhitektonisko noformējumu (kopā ar arh. Aivaru Zavadski), “Drogas” veikalu tikla izbūvi Latvijā, izstrādājis projektu Malnavas katoļu baznīcu Kārsavā.
Nozīmīgs Jura Monvīda Skalberga projekts ir kultūras pils „Ziemeļblāzma” (1913, skice un ideja Augusts Dombrovskis) un skatu torņa rekonstrukcija (2011–2013).
Juris Monvīds Skalbergs bijis aktīvs biedrības “Latvijas Arhitektu savienība’’ biedrs, bijis valdes un padomes loceklis, ilggadēji iesaistījies Eiropas Arhitektu padomes (ACE) un Baltijas Arhitektu savienības (BAUA) darbībā, kā tās prezidents pārstāvēja organizāciju 1993. gadā Čikāgā, kad BAUA tika uzņemta Starptautiskajā Arhitektu savienībā (UIA). Skalbergs veicis ievērojamu darbu veicinot starptautisko sadarbību un iesaisti Rietumu arhitektūras norisēs, bijis Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas loceklis, Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas biedrs. Arhitekts saņēmis nozares apbalvojumus ir novērtēts ar Būvindustrijas lielo balvu, J.M.Skalbergam piešķirta tēlnieka Kārļa Baumaņa (1916-2011) veidota un arhitektam J.F. Baumanim veltītā bronzas medaļa, atzīmējot autora mūža ieguldījumu nozarēs attīstībā.
Juris Monvīds Skalbergs strādājis pie memoriālās tēlniecības objektiem MF LMK ar tēlnieku Aivaru Gulbi un veidojis arhitektoniski un tēlnieciski izvērsto kapa piemineklis rakstniekam Vilim Lācim Rīgas Meža kapos (bronza, granīts, labradorīts, 1974).
Atvadīšanās no arhitekta Jura Monvīda Skalberga notiks 2022. gada 10. augustā 15:00 Rīgas 1. Meža kapu kapličā.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību arhitekta Jura Monvīda Skalberga tuviniekiem un kolēģiem.
