Andris Ramats no 1957. līdz 1962. gadam mācījies un beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļu (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). RLMV 20.gs 50.-60. gados pedagogi bija: gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), tēlnieks Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), scenogrāfs Valdis Treijs (1927-2002; RLMV pedagogs 1960-1987), scenogrāfs, grafiķis Kārlis Freimanis (1909-1987; RLMV pedagogs 1945-1961), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2002; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV pedagogs 1954-), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978), koktēlniece Līze Dzeguze (RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), grafiķis Kārlis Sūniņš, gleznotājs Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV pedagogs 1945-?), arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959, tēlniece Rimma Pancehovska u.c.
Andris Ramats kopš 1962.gada studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozare). Andris Ramats pēc obligātā karadienesta PSRS Bruņotajos spēkos 1965.gadā studijas turpināja. LMA Interjera un iekārtas nodaļā tolaik pasniedzēji bija: Voldemārs Šusts (1929-2001) – arhitekts, interjera dizainers, Latvijas Arhitektu savienības (LAS) valdes priekšsēdētājs (1965-1979), LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs (1964-1998), pieminekļu un interjeru autors. Kā pasniedzēji LMA nodaļā darbojās arī arhitekti, interjeristi, arhitekti -Juris Pētersons (1931-2014; LMA pedagogs 1967-1998), Ivars Bumbiers (1929-2020; LMA pedagogs 1962-1986), gleznotāji, dizaina mākslinieki Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs 1962-1999), Jānis Krievs (1942-2016; LMA pedagogs 1963-1986), koktēlnieks Vladimirs Bekmanis (LMA pedagogs 1961-2021). Līdzās Andrim Ramatam 1970.gadā LMA Interjera un iekārtas nodaļu pie Jura Pētersona absolvēja Leo Preiss ar darbu “Kristalogrāfijas muzejs”, pie Aleksandra Stankeviča absolvēja Jānis Borgs ar darbu arhitektonisks mets un vizualizācija projektam “Memoriālais ansamblis Liepājas aizstāvjiem 1941.g.”, Nikolajs Drozdovskis (1939-2020) ar diplomdarbu “Kinoreklāma”, kursa biedres bija arī topošās interjera mākslinieces: Tatjana Semjonova, Līvija Brigita Pavlovska.
LMA studiju laikā Andris Ramats strādājis Latvijas Televīzijā (LTV) bij. “Telefilma – Rīga” (1967) un bijis LTV mākslinieks inscenētājs (1968). Pēc LMA absolvēšanas mākslinieks darbojies bij. Latvijas Valsts Sadzīves pakalpojumu projektēšanas un tehnoloģiskajā institūtā “Latgiprobit” (1969-1970), bij. LPSR Mākslas fonda kombinātā “Māksla” Noformēšanas cehā kā mākslinieks-noformētājs (1970), cehā tolaik darbojās mākslinieki Kurts Fridrihsons (1911-1991), Bruno Aide (1913-1994), Andris Melbārdis (1941-2001), O.Jēkabsons u.c. Andri Ramatu arhitekts Modris Ģelzis (1929-2009) aicināja strādāt bij. Latvijas Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūtā (“Pilsētprojekts”), sadarbībā ar kuru mākslinieks realizējis nozīmīgus objektus.
Andris Ramats “Pilsētprojektā” sadarbojies ar arhitekta Imanta Jākobsona (1934-1993) darbnīcu no 1970. līdz 1979. gadam kā interjeru projektētājs. Mākslinieka Andra Ramata uzdevumi bija dalība Dailes teātra tapšanā Rīgā (arhitekte Marta Staņa (1913-1972)). Kopējo apdares kolorītu, interjerus, mēbeles, dažādas sīkformas pēc Martas Staņas metiem izstrādāja interjera mākslinieks Andris Ramats, kas radīja arī patstāvīgas kompozīcijas: skatuves aizkaru, foajē gala sienu un vizuālās informācijas sistēmu. Interjeru tehniski veidoja Mākslas fonda kombinātā “Māksla”: stikla gaismas objektus veidoja Arnolds Vilbergs (1934–2019), cilnis fasādē (betona apmetums, metāls) – tēlnieki Imants Murovskis (1925-2001), Ojārs Feldbergs. Teātra būvniecības autoruzraudzības grupā no 1975 līdz 1976. gadam darbojās arhitekti: Ināra Maurāne, Indra Grietēna (1950-2022), Rūsiņš Riņķis arhitekta Harolda Kandera (1927-2004) vadībā.
Atzinīgi novērtēta arī pēc individuālā projekta celtā skola bij. padomju saimniecība “Zemgale”, tag. Tukuma novads, Slampes pagasts, projekta autori bija bij. Latvijas Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūta arhitekti Imants Jākobsons, Vera Savisko un Ināra Akolova (1943-2016), konstruktori Aivars Vilmanis un Zigfrīds Cālītis, mākslinieks Andris Ramats (1980).
Latvijas PSR Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūtā arhitekta Oļģerta Kraukļa vadībā izstrādāts bij. Proletāriešu rajona administratīvās ēkas projekts, Brīvības ielā 266, Rīgā. Kopā ar arhitekti Āriju Išhanovu un inženieri konstruktoru Zigmundu Ūsiņu projektētāju kolektīvā darbojās interjeristi Andris Ramats un Raimonds Znotiņš, kā arī metālmākslinieks Juris Gagainis-Kagainis (1944-2017), tekstilijas (ēdamzālē, konferenču zāles aizkars) veidoja tekstilmākslinieks Uģis Jankavs pēc Oļģerta Kraukļa skicēm. Būvdarbus veica bij. republikas Celtniecības ministrijas tresti. Telpu iekārtošanā piedalījās MF kombināti “Māksla”, Dekoratīvās mākslas kombināts (DMK) un Rīgas vagonu rūpnīca (1980).
A.Ramata radošā darbība tika izvērsta: bij. LPSR Lauksaimniecības/Zemkopības ministrija “Skaitļošanas centrs” (arhitekti Imants Jākobsons, Vera Savisko, Indra Grietēna, interjera mākslinieks, tekstila, mēbeļu metu autors Andris Ramats, Rīga, MP prēmija, 1981), bij. Zivju rūpniecības ražošanas apvienību ēkas interjers (1981), Zemkopības ministrija (arhitekti Artūrs Reinfelds (1911- 2003), Valters Maike (1924-1973), Valērijs Kadirkovs (1939-1989), Baiba Maike, interjers Andris Ramats, “Pilsētprojekts”, tapusi 1968-1986), Ādažu vidusskola (arhitekts Vitālijs Fjodorovs (1929-2019), interjers Andris Ramats, “Pilsētprojekts”, 1986), 1987.gadā tapa Latvijas Komponistu savienības jaunrades nama “Melluži” radītāji: arhitekti Vera Savisko un Imants Jākobsons, mākslinieks interjerists Andris Ramats, konstruktors Aivars Vilmanis. Andris Ramats kopš 1979.gadā līdz 1992.gadam turpināja sadarbību ar MF DMK.
Andris Ramats izstādēs piedalās kopš 1972.gada – 9. Jauno mākslinieku izstādē “Svētki” (bij. Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM, 1972), līdzās mākslinieku: Anitas Jansones, Brigitas Jekšēvicas, Osvalda Zvejsalnieka (1944-2022), J. Paškovas un Lijas Būmanes (1940-1990), Maijas Tabakas, Māras Rikmanes, Artura Ņikitina (1936-2022) un Edvīna Kalnenieka jaunāko tēlnieku – Maijas Balodes, Ojāra Breģa (1940-2022), Valentīna Endera, Bruno Strautiņa, Ligitas Ulmanes darbiem. Izstādē “Interjers-Dekors-74” (bij. Latvijas PSR Vēstures muzejs, 1974, Andris Ramats kopā ar Uģi Auziņu, A.Veidi un A.Pāvelu, piedalījās 57 autori, interjeru dizaineri un arhitekti: Ausma Austriņa, Vladimirs Bekmanis, Ēriks Bērziņš, Jānis Borgs, Andis Brūvelis, Aleksejs Bugajevs (1937-2009), Valdis Celms, Jānis Dronis (1939-1981), Nikolajs Drozdovskis (1939-2020), Maris Eglītis, Maija Galdiņa, Gints Kiršteins, Dorisa Kleina, Valdis Kleinbergs (1939-1996) , Dace Kokina, Jānis Krievs (1942-2016), Helga Krūkle, Arvīds Krūmiņliepa, Juris Krūmiņš, Nora Ķivule, Lauma Lancmane, Valdis Līcītis, Valdis Majevskis, Līvija Brigita Pavlovska (Māldere), Baiba Māzere, Māra Melnāre, Alnis Mitris, Jānis Osis, Aina Ozoliņa, Auseklis Ozoliņš, Raimonds Pinnis, Jānis Pipurs (1939-2013), Einārs Plūksna, Leo Preiss, Arvīds Priedītis, leva Rozentāle (1944-2002), Jānis Salgrāvis, Inta Salnāja, Jānis Sīmanis (1947-2016), Jānis Slaidinš (1942-2021), Pāvels Slavietis, Rasma Stukmane, Laimonis Šēnbergs, Aldona Valde, Viesturs Vilks, Henrihs Vorkals (1946 – 2018), Miervaldis Zibens, Indulis Zilbalodis u.c.), Baltijas republiku jauno arhitektu izstādē (Viļņa, Tallina, Rīga, 1975), “Prāgas scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennālē ’79” (Prāga, Čehija, 1979), PSRS “Mēs ceļam komunismu!” (Maskava, Krievija, 1981) u.c.
Andris Ramats bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā (1973-1978), uzņemts Latvijas Arhitektu savienībā (LAS) 1975.gadā kopā ar interjera māksliniekiem, arhitektiem: Gundegu Martirovu, Maiju Elizabeti Meņģeli, Juri Finku. Andris Ramats ir LMS biedrs kopš 1982.gada un uzņemts ar mākslinieka Kurta Fridrihsona, gleznotāja, interjera mākslinieka Bruno Aides, arhitekta, interjera mākslinieka Jāņa Pipura, MF DMK direktora Raimonda Pavlovska (1938-2006) raksturojumu, LMS Monumentāli dekoratīvās mākslas sekcijas priekšsēdētāja Bruno Aides parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes balsojums 49/1 un to 1983.gadā apstiprināja PSRS MS valdes sekretariāta biroja ar instruktores L.Kozlovas parakstu. 1982.gadā LMS Monumentāli dekoratīvās mākslās sekcija uzņēma līdzās Andrim Ramatam māksliniekus Silviju Aueri (1946-2020) un Tatjanu Semjonovu.
Andris Ramats piedalījies pieminekļu konkursos publiskajā ārtelpā, piemēram kopā ar arhitektu Imantu Jēkabsonu, mākslinieku Vilni Raudzepu, tēlnieku Jāni Karlovu izstrādāts projekts Alūksnes 2PK kritušo brāļu konkursā ar devīzi “Karavīru kalns” (veicināšanas prēmija, 1972).
Attēlā: Andris Ramats, Dailes teātris, foajē iekārtojuma dizains, 1976, fotofiksācija, papīrs, 15x15cm, LMS muzeja arhīvs.
Dailes teātra ēkas autori: intitūts “Pilsētprojekts”- Marta Staņa, Imants Jākobsons, Harolds Kadners u.c.; Mākslas fonda kombināts “Māksla”- stikla gaismas objektus veidoja Arnolds Vilbergs, cilnis fasādē (betona apmetums, metāls) – tēlnieki Imants Murovskis, Ojārs Feldbergs u.c.