Valda Batraka (Mikāne, Pavlovska) dzimusi radošām personām bagātajā Maltā (Jāzeps Pīgoznis, Pēteris Korsaks u.c.), beigusi Maltas vidusskolu 1971. gadā un pēc tam uzsākusi darbu LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) kancelejā kā mašīnrakstītāja. Līdzās darbam Valda Batraka apmeklēja LMA Sagatavošanas kursus, kuru pedagogi bija: gleznotāji Andrejs Rozenbergs (1937-2017; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs 1964-1978), Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs 1962-?), Mihails Korņeckis (1926-2005; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs, vadītājs 1964-1978) u.c.
Valda Batraka 1973. gadā iestājās LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnodaļa), kur pasniedzēji tolaik bija tēlnieks Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1961-2016, vadītājs 1964-2016), veidošanas pasniedzējs Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1965-2018), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; LMA pedagogs 1968- 2013), grafiķis Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1964-1999), mākslas zinātnieks, dizaina teorētiķis Herberts Dubins (1919-1993; LMA pedagogs 1958-1987) u.c. Valda Batraka absolvēja LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu 1978. gadā ar diplomdarbu “Titri Latvijas televīzijai”, vadītājs – grafiķis Aleksandrs Dembo. Līdzās Valdai Batrakai LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu pie Aleksandra Dembo absolvēja Indulis Kalniņš ar darbu “Polifunkcionālie elementi mikrorajoniem”, Modris Adumāns ar plakātu sēriju “Tallina-80”, Jānis Kārkliņš ar darbu “Autobuss kinooperatoriem”, Zigurds Krebs -“Projekcijas aparatūra”. Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās Valdai Batrakai tika piešķirts 2003. gadā (LMA).
Pēc LMA absolvēšanas, 1978.-1980. gados Valda Batraka strādāja par mākslinieci noformētāju bij. Izglītības darbinieku kultūras namā un darbojās bij. Rīgas Maskavas rajona kultūras namā kā zīmēšanas pulciņa vadītāja un māksliniece-noformētāja.
Ar grafikas darbiem Valda Batraka izstādēs piedalās kopš 1979. gada: izstādē “Literārie tēli grafikā” (bij. Republikāniskais Zinību nams, 1979, 1984), Republikāniskajā izstādē, kas veltīta LPSR-40 (1980), Republikāniskajā izstādē “Zinātne un zinātniskā fantastika” (bij. Republikāniskais Zinību nams, 1980), nozīmīgajā izstādē “Daba. Vide. Cilvēks” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1984), izstādē “24 Latvijas mākslinieces” (Sidneja, Austrālija, LMS galerija, 1995, vad. Inese Baranovska), 2. Vispārējā latviešu mākslas izstādē (LNMM, 1998), izstādē “Māksla uz papīra” (bij. “Rīgas Galerija”, 2004, ar Heinrihu Vorkalu (1946-2019), Juri Putrāmu, Sandru Krastiņu, Māri Bišofu, Ilmāru Blumbergu (1943-2016)) u.c.
Nozīmīga Valdas Batrakas ārzemju saskarsmes radošajā pieredzē un daiļradē bija dalība Starptautiskajā grafikas mākslas triennālē (Tallina, Igaunija, 1983-1989), LPSR mākslas publicitātes izstādē (Hamburga (VFR, 1984), Rostoka (bij. VDR, 1986), PSRS rīkotajā ideoloģiskajā projektā 12. Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā (Maskava, Krievija, 1985). LPSR kultūras aktivitātēs ietilpa arī Latvijas jauno mākslinieku izstāde un ārtelpas ekspozīcija pie Latvijas kultūras centra paviljona ēkas (arhitekti Andrejs Ģelzis un Jura Poga, Gorkija parkā, Maskavā). Latvijas pārstāvniecību festivālā organizēja LĻJKS vadītāji: Ivars Vīķis, Māris Gailis, Baiba Brigmane, propagandas un kultūras masu darba nodaļas vadītājs Mihails Medvedjevs, keramiķe Māra Muižniece (1950-2006); ekspozīcijas iekārtoja mākslinieki: Valda Batraks, Andris Vēzis, Atis Kampars, Astrīda Riņķe, Kristaps Zariņš, Laima Kaugure, Jānis Mitrēvics u.c.; dizaineri bija Uldis Bergs, Mārtiņš Heimrāts, scenogrāfs un mākslinieks Indulis Gailāns (1962-2012), norišu režisors Miervaldis Mozers (1953-2021) un Lūcija Ločmele, Viesturs Alksnītis. Kristaps Ģelzis festivāla dalībniekiem un viesiem prezentēja vides mākslas objektus “Veltījums Leona Paegles dzejai”, “Alegorija”, “Deja”, “Džezs” (kopā ar Induli Gailānu, polihroms saplāksnis). Līdzās parka dīķī atradās arī mākslas objekts “Strūklaka”, kuru veidoja gleznotāji Vladislavs Rubulis, Vita Jurjāne u.c.).
Valda Batraka veidojusi Latvijas mākslas atpazīstamību Starptautiskajā grafikas miniatūru triennālē (Šamolī, Francija, 1997), Starptautiskajās iespiedgrafikas un zīmējumu biennālēs un konkursa izstādēs (Taipeja, Taivāna, 1999-2003, 2006).
Valda Batraka rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Valdas Mikānes grafikas izstāde” (bij. Republikāniskais Zinību nams, 1987, MF katalogs), personālizstādi bij. galerijā “Aka” (1993, vad. Rita Šmagre, tag. LAS), izstādi “Sudrabs un melnkoks” (bij. “Rīgas Galerija”, vad. Inese Riņķe, 1997), “T-elpa” (kopā ar Ilgvaru Šteinu (Kanāda), bij. Ārlietu mākslas muzejs, Velju zāle, LNMM, 2001), “Valda Batraks. Zem virsmas” (galerija “Agora”, 2007, Ņujorka, ASV) u.c.
Valda Batraka bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1980. gada. LMS biedre māksliniece ir kopš 1984. gada, un tika uzņemta ar grafiķu Aleksandra Dembo, plakātu mākslinieka Georga Smeltera (1942-2014), grafiķes, gleznotājas Maldas Muižules (1937-2022) rekomendācijām, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa Ināra Helmūta parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 1/43. PSRS MS lēmumu apstiprināja ar vecākās inspektores S.Ivanovas parakstītu izrakstu (1986).
Valda Batraka piedalījusies LMS rīkotajās izstādēs “Rudens” (kopš 1982-2001) un “Mākslas dienas” (kopš 1983).
Māksliniece veidojusi metus VAS “Latvijas Pasts” pastmarkām un to sērijām: “Ziemassvētki” (2001), sērijā “Eiropa” pastmarku “Gastronomija” (2005), “Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs” (2006), “Rīgas feniņam 800” (2011), “Jānim Misiņam” (2012) u.c.
Valdas Batrakas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Valda Batraka (Mikāne) “Un deja”, 1984, papīrs, oforts, 27×30 cm, LMS muzejs