Mākslinieks Ulvis Ābiķis sākotnēji izvēlējās tehnisku profesiju un strādāja uzņēmumā “Sarkanā Zvaigzne”. Mākslas procesam tuvinājies kā LMA laborants (1963-1966) un LPSR TSSI iekārtojuma mākslinieks (1966-1971).
Ulvis Ābiķis 1972. gadā iestājās un 1975. gadā beidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Telpu dekoratoru nodaļu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). Ieguva telpu dekorēšanas un noformēšanas speciālista diplomu par darbu-plakātu sēriju “RLMV darbu izstāde”. Pedagogi RLMV bija scenogrāfs Valdis Treijs (1927-2002; nodaļas vadītājs RLMV no 1960.-1987.g.), Vitālijs Karkunovs (1925-2006), Ēriks Priedkalns (1928-2006; str. RLMV 1961-1978) u.c.
Ulvis Ābiķis turpinājis izglītību izvēlētajā profesijā un 1976. gadā iestājies T.Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas funkcionālā dizaina apakšnozare), absolvējis 1981. gadā ar diplomdarbu “Tukuma pilsētas informācijas centrs” (Tukuma pilsētas vizuālās vizītkartes izstrāde). Saglabājot mazpilsētas īpatnības, Ulvis Ābiķis bija iecerējis veidot jaunas mazās arhitektūras formas (pilsētas robežzīmes, autobusu pieturas, telefona būdiņas, goda plāksnes u.c.). Tukuma svētku un ēku noformējumā viens no toņu salikumiem bija paredzēts sudrabs ar zaļu. Kā pasniedzēji LMA nodaļā darbojās arī arhitekti Voldemārs Šusts (1929-2001), bijis LAS valdes priekšsēdētājs (1965-1979), LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs (1964-1998), pieminekļu un interjeru autors, Juris Pētersons (1931-2014; str. LMA 1967-1998), Ivars Bumbieris (1929-2020; str. LMA 1962-1986), mākslinieks Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; str. LMA 1962-1999), Jānis Krievs (1942-2016; str. LMA 1963-1986). U. Ābiķa kursabiedrene bija grāmatu grafiķe Irēna Lūse, kas absolvēja LMA pie pedagoga, arhitekta Oļģerta Ostenberga (1925-2012) un izstrādāja darbu “Valmieras Laulību nama projekts”.
Ulvis Ābiķis pēc LMA absolvēšanas kļuva par RLMV lietišķās grafikas, kompozīcijas pasniedzēju no 1975.-1995. gadam, bija arī RLMV direktora vietnieks.
Studējot LMA, U.Ābiķis uzsāka sadarbību ar projektēšanas institūta bij. “Kolhozprojekts”/ “Laukprojekts” arhitektiem institūta publicitātes izstāžu un konferenču dizaina izveidē (1975-1977). “Kolhozprojekts” tobrīd darbojās arhitekti: Edvīns Vecumnieks, Viktors Zilgavis, Andris Melgalvis, Ausma Skujiņa, Maija Ezergaile, Antons Zlaugotnis, Mirdza Šmite, galvenais arhitekts Juris Skalbergs. Restaurācijas jomā strādāja arhitekts Ilgonis Stukmanis, Andris Kalniņš, Verners Blaus, Pēteris Varpahovskis, Vija Caune, Gints Sķenders, Jānis Krenklis. Gaitis Jirgens, Gunārs Zolmanis, Jānis Stukmanis u.c. Ulvis Ābiķis bijis mākslinieks LPSR TSSI Sadzīves pakalpojumu zāles iekārtojumam (bij. Mežaparka Lielās estrādes ēka, 1983-1986). Mākslinieks sadarbojies ar Mākslas fonda kombināta “Māksla” Noformēšanas cehu, realizēja LPSR ZA izstādes (kopā ar dizaineru, akvareļgleznotāju Jāni Spalviņu (1947-2021), 1975). Kopā ar Dekoratīvās mākslas kombinātu veica 2. Rīgas Medicīnas skolas interjera projektu (1980), kultūras un literatūras darbinieku piemiņas vietu un memoriālo muzeju iekārtojumu – dzejnieka Eduarda Veidenbauma muzeja “Kalāči” interjera un ekspozīciju dizaina izstrādi (kopā ar Andu Ābiķi, eksponējot Maijas Purmales grafikas un Ērika Fridrihsona fotogrāfijas; 1980-1986), Krišjāņa Barona memoriālā muzeja (Rīga, 1985) un Jāņa Sudrabkalna un Emīla Dārziņa muzeja “Jāņaskola” (Jaunpiebalga, 1984-1986) interjeru.
U. Ābiķis piedalījās krievu publicista Nikolaja Stankeviča (1813-1840) muzeja izveidē. Veidoja ģimenes mājskolotājam K.Baronam veltītu ekspozīciju, kas tapa kopā ar literatūrzinātnieci Rūtu Kārkliņu, izvietojot muzejā latviešu vizuālās mākslas ekspozīciju ar Maijas Tabakas, Arvīda Būmaņa, Alda Kļaviņa, Ināra Helmūta, Anatolija Vanaga (1939-2020), Jāņa Nīmaņa, tēlnieku Jāņa Zariņa (1913-2000), Igora Vasiļjeva (1940-1997), Vijas Mikānes (1937-2004) u.c. autoru darbiem. Mākslinieks izstrādājis arī ekspozīciju iekārtojuma dizainu bij. J.Raiņa Literatūras un mākslas muzeja telpās Rīgā (1984-1986).
Ulvis Ābiķis ir LMS biedrs kopš 1986. gada, ar mākslinieku Kurta Fridrihsona (1911-1991), LMS viceprezidenta (1992-1994) Jāņa Spalviņa, LMA pedagoga (1972-2000), LMA rektora (1997-2007) Jāņa Andra Oša rekomendācijām uzņemts LMS Monumentāli dekoratīvās mākslas sekcijā. Kopā ar Ulvi Ābiķi par LMS Monumentāli dekoratīvās sekcijas biedriem kļuva arī interjera mākslinieki Daina Bērziņa, Vladislavs Bulavs, Alvis Didrihsons, stikla mākslinieks Herberts Erbs, Inese Lieckalniņa un Gaitis Mūrnieks (1943-2003).
Ulvis Ābiķis izstādēs piedalās kopš 1973. gada. Mākslinieks izstādēs piedalījies ar plakāta mākslas darbiem: Republikas plakātu izstādēs (1973,1975,1976,1977 u.c.), Baltijas republiku plakātu izstādēs (no 1981).
Mākslinieks darbojies kā galvenais redaktors žurnālos “Lauku Dzīve”, “Zeltene” (1991-1997) un ticis ievēlēts a/s “Preses Apvienība” padomē (1996). Ulvis Ābiķis aktīvi piedalījās Latvijas Tautas frontes darbā un kongresā, tika ievēlēts LTF Domē (1998). Mākslinieks bija izvirzīts Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa amatam (1995).
Ulvja Ābiķa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Latvijas Lauksaimniecības muzejā, Imanta Ziedoņa muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
