5. martā Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic jubilejā keramiķi, pedagoģi Annu Mētru!

Anna Mētra pēc Kalvenes pamatskolas beigšanas mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (LLMV, tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma), ko absolvējusi 1972. gadā. LLMV pasniedzēji bija mākslinieki, gleznotāji: Matīss Zavickis (1911-1988; LLMV pedagogs kopš 1951-?), Skaidrīte Elksnīte (1929-2002; LLMV zīmēšanas un gleznošanas pedagoģe 1965 – 1997), Aldis Kļaviņš (LLMV pedagogs 1967-1976, direktors 1969-1976), dizainers, gleznotājs Andrejs Palka (LLMV pedagogs 1970-2006), keramiķe Daina Kopštāle (LLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1970-2005, nodaļas vadītāja 1970-1973, 1976-1991) u.c. Līdzās Annai Mētrai LLMV Keramikas nodaļu beidza Valdis Spridzāns, Dace Grīnberga u.c., savukārt citas nodaļas beidza topošie mākslinieki: tekstilmākslinieks Pēteris Sidars, plakāta mākslinieks Aivars Drāznieks (1953-2015), dizainers Ziedonis Grigorjevs, grafiķe Rita Ozoliņa (Klieče) u.c.

 Anna Mētra pēc LLMV, no 1972.-1973. gadam strādāja par keramiķi tautas daiļamatu un suvenīru ražošanas apvienībā “Daiļrade”, Rīgā (pastāvēja 1971-1993). Viņai tika piešķirta tā laika ražošanas kvalifikācijas 5. kategorija, un uzņēmuma galvenā māksliniece bija keramiķe Kaiva Elliņa.

1973. gadā Anna Mētra uzsāka studijas Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozarē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare). LMA Keramikas apakšnozares pedagogi bija: LMA profesora, Latvijas profesionālās keramikas pamatlicēja Rūdolfa Pelšes (1880-1942) darbnīcas audzēknis, keramiķis Georgs Kruglovs (1905-1984; LMA prorektors 1944-1945, 1947-1967; Keramikas nodaļas/apakšnozares vadītājs 1944-1974), keramiķe Sarmīte Ozoliņa (1929-1994; LMA Keramikas apakšnozares pedagoģe 1958-1994), arhitekts un keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas un Rūpnieciskās nodaļu pedagogs 1968-2013), Aina Roze (1927-1998; LMA Keramikas apakšnozares laborante no 1964, pedagoģe no 1974), Ojārs Siliņš (1927-2003; LMA Tēlniecības nodaļas pedagogs 1972-1999) u.c.

Anna Mētra absolvēja LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozari 1978. gadā ar diplomdarbu “Dārza keramikas strūklaka” (šamots), vadītājs Pēteris Martinsons. Līdzās Annai Mētrai LMA Keramikas apakšnozari pie Pētera Martinsona absolvēja Juta Rindina ar diplomdarbu “Dārza keramika” (šamots), Dace Grīnberga ar diplomdarbu “Dekoratīva keramika eksterjerā” (šamots), Aija Liskupa ar darbiem “Veltījums dabas aizsardzībai” un “Tallinas regate” (pusfajans, tonētas masas), pie Ainas Rozes absolvēja Inese Brants ar darbu “Trauku komplekts pusdienām dārzā” (pusfajans).

Vēlāk, 2003. gadā Anna Mētra Liepājas Universitāte ieguva mākslas priekšmetu pedagoga kvalifikāciju.

Studiju laikā LMA 1977. gadā māksliniece pievērsās pedagoģes darbam, sākotnēji bija zīmēšanas skolotāja Rīgas 6. vidusskolā (1977-1978). Pēc LMA absolvēšanas, no 1978.-1989. gadam Anna Mētra strādāja Kuldīgas mākslas skolā (dibināta 1978. gadā), kur viņu kopā ar dzīvesbiedru, tekstilmākslinieku Pēteri Sidaru uzaicināja strādāt skolas pirmais direktors, gleznotājs Valdis Līcītis. Skolā strādājuši arī mākslinieki un pedagogi: Anita Āboliņa, Dzidra Eglīte, Inta Āboliņa, Inese Slūka, Gunārs Vaivads, Oskars Sīlis, Marita Boikova, Normunds Kronbergs, Janeks Ķergalvis, Linda Hofmane, Inga Vīksna, Andris Grīnvalds, Amanda Berga u.c.

Anna Mētra bijusi Kalvenes Kultūras nama rokdarbu pulciņa vadītāja un darbojusies arī izstāžu noformēšanā. Kopš 1997. gada māksliniece strādā par vizuālās mākslas skolotāju Kalvenes pamatskolā. 2018. gadā Anna Mētra tika apbalvota ar Aizputes novada domes pateicību par ieguldījumu Kalvenes pamatskolas audzēkņu izglītošanā.

Anna Mētra izstādēs piedalās kopš 1977. gada, kad, studējot LMA, piedalījās Republikas 5. dārza keramikas izstādē (Rīgas Doma krusteja, 1977, līdzās Silvijai Šmidkenai, Leonam Lukšo (1930-1984), Jutai Rindinai, Pēterim Martinsonam, Jānim Ojāram Dimzam-Dimmem (1937-2020), Anitai Mīlbretai u.c.).

LPSR kultūras dzīvē nozīmīgas bija dārza keramikas izstādes, kas māksliniekiem deva iespēju veidot atšķirīgus tektoniskus, postmodernus, ekspresīvus āra objektus publiskajā telpā, saglabājot vēstījuma un formas brīvību un atvērtību slēptiem kontekstiem. Autoru izteiksmes līdzekļu arsenālu papildināja šamota lokšņu salikuma un deformācijas metode, kas deva iespēju realizēt lielizmēra, izturīgus āra objektus. Sākotnēji izstādes norisinājās Rīgas Doma Krustejas dārzā (no 1969), kur varēja eksponēt līdz 50 darbiem. No 1981. gada dārza keramikas izstādes norisinājās “Republikas Dārzkopības un biškopības biedrības” (DBB) dārzā Siguldā. Siguldas DBB dārzā 20.gs 80. gados izstādēs tika eksponēti līdz 40 autoru darbiem šamotā. Anna Mētra piedalījusies arī Republikas 6. dārza keramikas izstādē (Rīgas Doma krusteja, 1979, piedalījās Anna Mētra, Eduards Detlavs (1919-1992), Violeta Jātniece, Dainis Krastiņš (1925-2005), Pēteris Martinsons, Silvija Šmidkena, Leons Lukšo u.c.), Republikas 7. dārza keramikas izstādē (DBB dārzs Siguldā, 1981, darbu veidoja kopā ar P. Sidaru), Republikas 8. dārza keramikas izstādē (DBB dārzs Siguldā, 1983, darbu veidoja kopā ar P. Sidaru).

Annas Mētras darbi bijuši eksponēti Republikas 12. jauno mākslinieku izstādē (1972), izstādē “Keramika un arhitektūra” (1977), izstādē “Stikls un keramika” (1978), Republikas dekoratīvi lietišķās mākslas izstādē Dzintaros (1980), Baltijas republiku jauno mākslinieku darbu izstādē (1980), Kuldīgas profesionālo mākslinieku darbu izstādē (tag. Sv. Katrīnas luterāņu baznīca, Kuldīga, piedalījās arī gleznotāji Kārlis Lejnieks, Vilnis Rasa, Valdis Līcītis, tekstilmākslinieks Pēteris Sidars, 1980), Kuldīgas mākslinieku darbu izstādē (Liepājas vēstures un mākslas muzejs, tag. Liepājas muzejs, 1981), izstādē “Mazās formas lietišķi dekoratīvajā mākslā” (1981), Republikas 14. jauno mākslinieku izstādē (1981), Republikas lietišķi dekoratīvās mākslas izstādē (1982), Vissavienības Jauno mākslinieku darbu izstādē (Maskava, 1982), Republikas 15. jauno mākslinieku izstādē (bij. Izstāžu zāle “Latvija”, 1983), izstādē “Krūze” (bij. MF izstāžu zāle “Ķīpsala”, 1986) u.c.

1979. gadā tag. Kuldīgas muzejā Anna Mētra un tekstilmākslinieks Pēteris Sidars rīkoja pirmo kopīgo izstādi. Savukārt, Annas Mētras, Pētera Sidara un tekstilmākslinieces Ingas Skujiņas kopīgās izstādes notikušas Madonas muzejā (tag. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, 1983), Saldus rajona vēstures un mākslas muzejā (tag. J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs, 1984), Rūjienas muzejā (1984).

Anna Mētra piedalījusies izglītojošajā, informatīvajā seminārā “Dizains – Kuldīgai 82” (1982). Radošais seminārs “Dizains – Kuldīgai” bija populāra domu un ideju apmaiņas vieta, kurā piedalījās dažādi speciālisti, kā dizaineri Mintauts Lācis, Helēna Medne, Igors Bočarņikovs, arhitekts Arno Heinrihsons, mākslinieki – Anna Mētra, Pēteris Sidars, dizaina teorētiķi – mākslas zinātnieki Velga Opule, Herberts Dubins (1919-1993), Vladimirs Aronovs (1941-2022; Krievija), Jāzeps Baltinavietis. Seminārs veicināja arī sadarbības līguma noslēgšanu starp Kuldīgas pašvaldību un LMS (1981). 1982. gada semināra teorētiķu grupā “Ko darīt ?” darbojās Igors Bočarņikovs, Jāzeps Baltinavietis, Viktors Cvetkovs, Kuldīgas rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks A. Tulla, rajona arhitekte Ārija Helmane (1950-1994), H. Dubins, M. Lācis u.c. Seminārā tika izstrādāti projekti: bij. padomju saimniecības “Rudbārži” centra labiekārtojumam (dizainere Helēna Medne, arhitekti Arno Heinrihsons, Andris Šēnbergs), Kuldīgas bij. Padomju laukuma un Ļeņina ielas labiekārtojumam (R. Kovaļenko, V. Pika, M. Lācis), savukārt, keramiķe Anna Mētra ar tekstilmākslinieku Pēteri Sidaru izveidoja gaismas dizaina objektus un keramikas darbu grupas pilsētvidei.

Anna Mētra bija LMS Jauno mākslinieku apvienībā no 1979. gada. LMS biedre māksliniece ir kopš 1983. gada, un tika uzņemta ar keramiķu Sarmītes Ozoliņas, Pētera Martinsona un mākslas zinātniece Veronikas Kučinskas (1929- 2016) rekomendācijām, Kuldīgas mākslas skolas direktora Valda Līcīša izsniegtu raksturojumu, LMS valdes priekšsēdētāja vietnieka, valdes 1. sekretāra, grafiķa Gunāra Kroļļa parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 2/50. PSRS MS valde lēmumu apstiprināja ar vecākās inspektores S.Ivanovas parakstu 1984.gadā.

Annas Mētras darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Kuldīgas novada pašvaldības iestādē “Kuldīgas novada muzejs”, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.

Anna Mētra “Pilsētas motīvs”, 1986, apgl. māls, Ø37×3,5 cm, LMS muzejs